Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atzīmējot Latvijas valsts svētkus, mēs vienmēr pieminam latviešu strēlniekus. Viņi ir atstājuši dziļas pēdas ne tikai mūsu vēsturē, bet arī tālu ārpus valsts robežām. Daudz ir rakstīts par strēlnieku cīņassparu un kauju rezultātiem, taču salīdzinoši mazāk ir zināms par viņu kara mākslu.  Stratēģiju un taktiku, kuru pielietojot strēlnieki kļuva tik slaveni.

Krievu karavadonis A. Suvorovs bija pirmais, kurš pirms kaujas karavīriem lika rakt ierakumus. Viņš uzskatīja, ka panikas pārņemts karavīrs nebēgs no kaujas lauka, ja visdrošāko patvērumu atradīs ierakumā. Tur karavīrs varēs atgūties no piedzīvotā šoka un pēc kāda laika atkal kļūt par kaujas vienību. Jaunās stratēģijas pielietošana bija tik veiksmīga, ka A. Suvorova vadītās armijas nezaudēja nevienu nopietnu cīņu. 

Pirmais pasaules karš bija ierakumu karš. Armijas gadiem ilgi sēdēja ierakumos, nevarēdamas pārvarēt aizsardzības radītos šķēršļus. Ja uzbrūkošai armijai, ciešot lielus zaudējumus, izdevās ieņemt pirmo aizsardzības līniju, tad tai vēl bija jāpārvar nākamo ierakumu pretestība. Uzbrukumu plāni tika sastādīti, taču to izpildījumi bija līdzīgi paukotājam, kurš, izdarot izklupienu uz priekšu, tūlīt pat atkāpās atpakaļ.

Cariskās Krievijas armija bija izstrādājusi uzbrukuma plānu ar nosaukumu „Mītavas operācija”. Tajā piedalījās arī visi astoņi  latviešu strēlnieku pulki, kuri bija apvienoti vienā divīzijā. Pirmo ierakumu līniju kopā ar latviešu divīziju izdevās pārvarēt vēl trijiem Sibīrijas strēlnieku pulkiem, taču turpmāko virzību latvieši turpināja vieni paši. Ziemassvētku kaujās viņiem izdevās pārraut frontes līniju un Janvāra kaujās to noturēt.

Vēsts par frontes pārrāvumu pāršalca visu Eiropu. Itāļu prese latvieša strēlnieka vērtību salīdzināja ar zelta daudzumu, cik viņš pats sver. Tikmēr paši strēlnieki bija neapmierināti ar armijas vadību, kura neizmantoja iespēju turpināt uzbrukumu un atbrīvot Kurzemi, kā pirms uzbrukuma bija solījis ģenerālis R. Dmitrijevs. Armijā brieda dumpis, tomēr ģenerālštābs neuzdrošinājās sodīt nemierniekus. Tika nosūtīta komisija, kuras uzdevums bija atrast un sodīt vainīgos virsniekus. Līdz tribunālam šī lieta nenonāca, jo Krievijā notika Februāra revolūcija un varu valstī pārņēma Pagaidu valdība.

Monarhijas likvidēšana radīja vēl nebijušu pacilātības un brīvības sajūtu krievu armijas pārvaldītajā teritorijā. Karavīri vairāk mītiņoja un sapulcēs veidoja domubiedru grupas, nevis uzturējās frontē. Marta mēnesī sāka izplatīties boļševiku paziņojumi par Krievijas Satversmes sapulces un Latvijas Saeimas vēlēšanām.

Aprīlī V. Ļeņins atzina, ka demokrātiskā ceļā to nav iespējams izdarīt, tāpēc varu valstī ir jāpārņem vienai partijai – komunistiem. Maijā strēlnieku daļās sāka parādīties pirmie sarkanbaltsarkanie karogi un parādījās saukļi – par brīvu Latviju brīvā Krievijā. Tie latviešu strēlnieki, kuri devās uz Krievijas galvaspilsētu īstenot šos uzsaukumus, kļuva par sarkanajiem strēlniekiem.

Krievijā bija lielāki plašumi nekā Rietumeiropā, tāpēc ierakumiem vairs nebija tik lielas vērtības. Latviešu strēlnieki veidoja Sarkanās armijas trieciengrupas, un šajās cīņās ļoti noderēja Ziemassvētku kauju pieredze. Īpaši iespaidīgas bija kaujas Dienvidu frontē pret biedu, no kura tolaik baidījās visa Eiropa, – Donas kazakiem.

Pēc Pirmā pasaules kara mākslas likumiem kavalērijai bija jāizvietojas frontes malās, lai vajadzības gadījumā atbalstītu uzbrukumu vai likvidētu frontes pārrāvumu. Strēlnieki uz zirgu pajūgiem novietoja ložmetējus un tos atstāja trieciengrupas beigās, lai piesegtu aizmuguri. Kad kavalērija steidzās palīgā, lai uzbruktu frontes pārkāpējiem, to jau sagaidīja zirgu pajūgi – tačankas. Kamēr vieni tuvojās, lai uzsāktu tuvcīņu, bet to nevarēja izdarīt, tikmēr otri jau cīnījās no attāluma. Kazaki cieta lielus zaudējumus, bet apkārtējo acīs vienas leģendas vietā dzima jauna leģenda, un tačanka kļuva par boļševiku apvērsuma simbolu.

Krievijas pilsoņu kara laikā triecienvienībām bija vēl viens ļoti praktisks uzdevums – iegūt pretinieka lauku virtuvi. Zemākā ranga karavīri pēc šī panākuma vai neveiksmes sprieda par kaujas iznākumu. Karaspēka daļas, kurām tas izdevās regulāri, kļuva ļoti populāras visā armijā.

Latviešu strēlniekus bieži vien uzskata par nežēlīgiem attieksmē pret civiliedzīvotājiem. Tuvāk izpētot konkrētos notikumus, rodas atšķirīgs priekšstats.

Pēc boļševiku apvērsuma Krievijas galvaspilsētā sākās masveidīga veikalu laupīšana. Strēlniekiem tika dots uzdevums iznīcināt spirtoto dzērienu krājumus, un viņi kanalizācijā izlēja vairākus tūkstošus vīna mucu krājumu, kā arī sasita miljoniem pudeļu. Tas noteikti neapmierināja pilsētas iedzīvotājus. Strēlniekus būtu nepareizi uzskatīt par žandarmiem, jo šie paši karavīri Petrogradas pievārtē palīdzēja sasist ģenerāļa N. Judeniča armiju, klajā laukā uzbrūkot tankiem!

1918. gada 6. jūlijā (pēc vecā stila) strēlnieki izbrauca ārpus pilsētas svinēt Jāņus. Šajā laikā Kremlī varu pārņēma kreisie eseri, un pagāja gandrīz diennakts, līdz strēlnieki atkal atguva varu Maskavā. Šo uzbrukumu daudzi preses izdevumi izmantoja kā apliecinājumu latviešu pastrādātajām zvērībām.

1918. gada decembrī divas Sarkanās armijas divīzijas iebruka Latvijā (no 20 000 karavīriem 12 000 bija latviešu strēlnieki) un kaujās pret vāciešiem līdz pavasarim pārņēma savā kontrolē gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot Kurzemes rietumu daļu. Latvijas Pagaidu valdība Rīgas aizstāvēšanai sapulcināja 8 brīvprātīgo rotas. Aptuveni puse no brīvprātīgajiem pārgāja sarkano strēlnieku pusē, pārējie O. Kalpaka vadībā atkāpās un nostiprinājās Ventas krastos.

 Vietējie iedzīvotāji sākumā ar sajūsmu uztvēra strēlnieku atnākšanu, taču, redzot, kādas reformas tiek veiktas, strauji mainījās noskaņojums. Arī daudzi sarkanie strēlnieki dezertēja no armijas un devās aizstāvēt savus tuviniekus. Armijas cīņasspars kritās, un karavīri vairs nevēlējās cīnīties. Tomēr viņiem nebija lemta mierīga dzīve - tie strēlnieki, kuri noticēja Pagaidu valdības solījumiem un padevās vācbaltu landesvēram, Dzelzsdivīzijai un Igaunijas valsts armijai, tika nošauti. Tie, kuri padevās Latvijas armijas dienvidu grupai, turpināja cīņu par neatkarīgu valsti.

Pēc miera līguma parakstīšanas starp padomju valsti un Latviju dzimtenē atgriezās un ļoti labi tika sagaidīti daudzi sarkanie strēlnieki. Diemžēl ievērojamākajiem karavadoņiem atgriezties Latvijā bija liegts. J. Vācietis, pat kļūdams par pirmo Sarkanās armijas virspavēlnieku, neiestājās komunistiskajā partijā, taču dzimtenē atgriezties nevarēja.

1937. gadā padomju Iekšlietu tautas komisārs N. Ježovs atklāja „latviešu kontrrevolucionāro organizāciju” valsts spēka struktūrās, kuras mērķis esot Latvijas robežu paplašināšana un „lielas Latvijas” izveidošana. Pēc krievu vēsturnieku N. Ohotina un A. Roginska pētījumiem „latviešu jautājuma” ietvaros tika arestēti 22 360 cilvēki, no kuriem 16 573 saņēma nāvessodu.

Lielākajā Latvijas vēstures daļā latviešu strēlnieki tika iekļauti citu valstu -  Austrumu vai Rietumu kopīgajā vēstures izpratnē. Strēlnieki tika dalīti labajos un sliktajos, un uzskatīja, ka viņi cīnījušies par vai pret lielvalstu idejām. Patīkami, ka pēdējos gados arvien biežāk virsroku gūst pārliecība, ka visi latviešu strēlnieki ir cīnījušies par brīvu Latviju, tikai dažādu armiju sastāvos. XX. gadsimta sākumā bija daudz izglītotu latviešu, taču viņiem nebija savas valsts. Šī valsts radās cīņās pret krieviem un vāciešiem, un ar savu augsto patriotismu latvieši pierādīja, ka ir pelnījuši neatkarīgu valsti.

Globālajā pasaulē visi kļuvuši draudzīgāki, un šķietami tikai nedaudz ir mainījies uzskats par vēsturi. Pagātnes notikumi, kuri izskaidro tagadni, nevar tikt uzskatīti par zinātniski pareiziem. Mēs pārāk tuvu esam pagātnei, lai šie notikumi tiktu saistīti ar vēstures vārdu. Toties pareizs ir pretējs apgalvojums – tā vēsture ir pareiza, kuras nemaz nav bijis. Rodas sajūta, ka dzīvojam sirreālā vidē, kurā Sarkanajai Karalienei jāskrien arvien ātrāk, lai paliktu uz vietas. Pārvērst apkārtni īstenībā traucē sabiedrības grupa, kurai ir kopīga vēsturiskā atmiņa un kura savā starpā sazinās nesaprotamā valodā.

Novērtē šo rakstu:

58
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...