Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atzīmējot Latvijas valsts svētkus, mēs vienmēr pieminam latviešu strēlniekus. Viņi ir atstājuši dziļas pēdas ne tikai mūsu vēsturē, bet arī tālu ārpus valsts robežām. Daudz ir rakstīts par strēlnieku cīņassparu un kauju rezultātiem, taču salīdzinoši mazāk ir zināms par viņu kara mākslu.  Stratēģiju un taktiku, kuru pielietojot strēlnieki kļuva tik slaveni.

Krievu karavadonis A. Suvorovs bija pirmais, kurš pirms kaujas karavīriem lika rakt ierakumus. Viņš uzskatīja, ka panikas pārņemts karavīrs nebēgs no kaujas lauka, ja visdrošāko patvērumu atradīs ierakumā. Tur karavīrs varēs atgūties no piedzīvotā šoka un pēc kāda laika atkal kļūt par kaujas vienību. Jaunās stratēģijas pielietošana bija tik veiksmīga, ka A. Suvorova vadītās armijas nezaudēja nevienu nopietnu cīņu. 

Pirmais pasaules karš bija ierakumu karš. Armijas gadiem ilgi sēdēja ierakumos, nevarēdamas pārvarēt aizsardzības radītos šķēršļus. Ja uzbrūkošai armijai, ciešot lielus zaudējumus, izdevās ieņemt pirmo aizsardzības līniju, tad tai vēl bija jāpārvar nākamo ierakumu pretestība. Uzbrukumu plāni tika sastādīti, taču to izpildījumi bija līdzīgi paukotājam, kurš, izdarot izklupienu uz priekšu, tūlīt pat atkāpās atpakaļ.

Cariskās Krievijas armija bija izstrādājusi uzbrukuma plānu ar nosaukumu „Mītavas operācija”. Tajā piedalījās arī visi astoņi  latviešu strēlnieku pulki, kuri bija apvienoti vienā divīzijā. Pirmo ierakumu līniju kopā ar latviešu divīziju izdevās pārvarēt vēl trijiem Sibīrijas strēlnieku pulkiem, taču turpmāko virzību latvieši turpināja vieni paši. Ziemassvētku kaujās viņiem izdevās pārraut frontes līniju un Janvāra kaujās to noturēt.

Vēsts par frontes pārrāvumu pāršalca visu Eiropu. Itāļu prese latvieša strēlnieka vērtību salīdzināja ar zelta daudzumu, cik viņš pats sver. Tikmēr paši strēlnieki bija neapmierināti ar armijas vadību, kura neizmantoja iespēju turpināt uzbrukumu un atbrīvot Kurzemi, kā pirms uzbrukuma bija solījis ģenerālis R. Dmitrijevs. Armijā brieda dumpis, tomēr ģenerālštābs neuzdrošinājās sodīt nemierniekus. Tika nosūtīta komisija, kuras uzdevums bija atrast un sodīt vainīgos virsniekus. Līdz tribunālam šī lieta nenonāca, jo Krievijā notika Februāra revolūcija un varu valstī pārņēma Pagaidu valdība.

Monarhijas likvidēšana radīja vēl nebijušu pacilātības un brīvības sajūtu krievu armijas pārvaldītajā teritorijā. Karavīri vairāk mītiņoja un sapulcēs veidoja domubiedru grupas, nevis uzturējās frontē. Marta mēnesī sāka izplatīties boļševiku paziņojumi par Krievijas Satversmes sapulces un Latvijas Saeimas vēlēšanām.

Aprīlī V. Ļeņins atzina, ka demokrātiskā ceļā to nav iespējams izdarīt, tāpēc varu valstī ir jāpārņem vienai partijai – komunistiem. Maijā strēlnieku daļās sāka parādīties pirmie sarkanbaltsarkanie karogi un parādījās saukļi – par brīvu Latviju brīvā Krievijā. Tie latviešu strēlnieki, kuri devās uz Krievijas galvaspilsētu īstenot šos uzsaukumus, kļuva par sarkanajiem strēlniekiem.

Krievijā bija lielāki plašumi nekā Rietumeiropā, tāpēc ierakumiem vairs nebija tik lielas vērtības. Latviešu strēlnieki veidoja Sarkanās armijas trieciengrupas, un šajās cīņās ļoti noderēja Ziemassvētku kauju pieredze. Īpaši iespaidīgas bija kaujas Dienvidu frontē pret biedu, no kura tolaik baidījās visa Eiropa, – Donas kazakiem.

Pēc Pirmā pasaules kara mākslas likumiem kavalērijai bija jāizvietojas frontes malās, lai vajadzības gadījumā atbalstītu uzbrukumu vai likvidētu frontes pārrāvumu. Strēlnieki uz zirgu pajūgiem novietoja ložmetējus un tos atstāja trieciengrupas beigās, lai piesegtu aizmuguri. Kad kavalērija steidzās palīgā, lai uzbruktu frontes pārkāpējiem, to jau sagaidīja zirgu pajūgi – tačankas. Kamēr vieni tuvojās, lai uzsāktu tuvcīņu, bet to nevarēja izdarīt, tikmēr otri jau cīnījās no attāluma. Kazaki cieta lielus zaudējumus, bet apkārtējo acīs vienas leģendas vietā dzima jauna leģenda, un tačanka kļuva par boļševiku apvērsuma simbolu.

Krievijas pilsoņu kara laikā triecienvienībām bija vēl viens ļoti praktisks uzdevums – iegūt pretinieka lauku virtuvi. Zemākā ranga karavīri pēc šī panākuma vai neveiksmes sprieda par kaujas iznākumu. Karaspēka daļas, kurām tas izdevās regulāri, kļuva ļoti populāras visā armijā.

Latviešu strēlniekus bieži vien uzskata par nežēlīgiem attieksmē pret civiliedzīvotājiem. Tuvāk izpētot konkrētos notikumus, rodas atšķirīgs priekšstats.

Pēc boļševiku apvērsuma Krievijas galvaspilsētā sākās masveidīga veikalu laupīšana. Strēlniekiem tika dots uzdevums iznīcināt spirtoto dzērienu krājumus, un viņi kanalizācijā izlēja vairākus tūkstošus vīna mucu krājumu, kā arī sasita miljoniem pudeļu. Tas noteikti neapmierināja pilsētas iedzīvotājus. Strēlniekus būtu nepareizi uzskatīt par žandarmiem, jo šie paši karavīri Petrogradas pievārtē palīdzēja sasist ģenerāļa N. Judeniča armiju, klajā laukā uzbrūkot tankiem!

1918. gada 6. jūlijā (pēc vecā stila) strēlnieki izbrauca ārpus pilsētas svinēt Jāņus. Šajā laikā Kremlī varu pārņēma kreisie eseri, un pagāja gandrīz diennakts, līdz strēlnieki atkal atguva varu Maskavā. Šo uzbrukumu daudzi preses izdevumi izmantoja kā apliecinājumu latviešu pastrādātajām zvērībām.

1918. gada decembrī divas Sarkanās armijas divīzijas iebruka Latvijā (no 20 000 karavīriem 12 000 bija latviešu strēlnieki) un kaujās pret vāciešiem līdz pavasarim pārņēma savā kontrolē gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot Kurzemes rietumu daļu. Latvijas Pagaidu valdība Rīgas aizstāvēšanai sapulcināja 8 brīvprātīgo rotas. Aptuveni puse no brīvprātīgajiem pārgāja sarkano strēlnieku pusē, pārējie O. Kalpaka vadībā atkāpās un nostiprinājās Ventas krastos.

 Vietējie iedzīvotāji sākumā ar sajūsmu uztvēra strēlnieku atnākšanu, taču, redzot, kādas reformas tiek veiktas, strauji mainījās noskaņojums. Arī daudzi sarkanie strēlnieki dezertēja no armijas un devās aizstāvēt savus tuviniekus. Armijas cīņasspars kritās, un karavīri vairs nevēlējās cīnīties. Tomēr viņiem nebija lemta mierīga dzīve - tie strēlnieki, kuri noticēja Pagaidu valdības solījumiem un padevās vācbaltu landesvēram, Dzelzsdivīzijai un Igaunijas valsts armijai, tika nošauti. Tie, kuri padevās Latvijas armijas dienvidu grupai, turpināja cīņu par neatkarīgu valsti.

Pēc miera līguma parakstīšanas starp padomju valsti un Latviju dzimtenē atgriezās un ļoti labi tika sagaidīti daudzi sarkanie strēlnieki. Diemžēl ievērojamākajiem karavadoņiem atgriezties Latvijā bija liegts. J. Vācietis, pat kļūdams par pirmo Sarkanās armijas virspavēlnieku, neiestājās komunistiskajā partijā, taču dzimtenē atgriezties nevarēja.

1937. gadā padomju Iekšlietu tautas komisārs N. Ježovs atklāja „latviešu kontrrevolucionāro organizāciju” valsts spēka struktūrās, kuras mērķis esot Latvijas robežu paplašināšana un „lielas Latvijas” izveidošana. Pēc krievu vēsturnieku N. Ohotina un A. Roginska pētījumiem „latviešu jautājuma” ietvaros tika arestēti 22 360 cilvēki, no kuriem 16 573 saņēma nāvessodu.

Lielākajā Latvijas vēstures daļā latviešu strēlnieki tika iekļauti citu valstu -  Austrumu vai Rietumu kopīgajā vēstures izpratnē. Strēlnieki tika dalīti labajos un sliktajos, un uzskatīja, ka viņi cīnījušies par vai pret lielvalstu idejām. Patīkami, ka pēdējos gados arvien biežāk virsroku gūst pārliecība, ka visi latviešu strēlnieki ir cīnījušies par brīvu Latviju, tikai dažādu armiju sastāvos. XX. gadsimta sākumā bija daudz izglītotu latviešu, taču viņiem nebija savas valsts. Šī valsts radās cīņās pret krieviem un vāciešiem, un ar savu augsto patriotismu latvieši pierādīja, ka ir pelnījuši neatkarīgu valsti.

Globālajā pasaulē visi kļuvuši draudzīgāki, un šķietami tikai nedaudz ir mainījies uzskats par vēsturi. Pagātnes notikumi, kuri izskaidro tagadni, nevar tikt uzskatīti par zinātniski pareiziem. Mēs pārāk tuvu esam pagātnei, lai šie notikumi tiktu saistīti ar vēstures vārdu. Toties pareizs ir pretējs apgalvojums – tā vēsture ir pareiza, kuras nemaz nav bijis. Rodas sajūta, ka dzīvojam sirreālā vidē, kurā Sarkanajai Karalienei jāskrien arvien ātrāk, lai paliktu uz vietas. Pārvērst apkārtni īstenībā traucē sabiedrības grupa, kurai ir kopīga vēsturiskā atmiņa un kura savā starpā sazinās nesaprotamā valodā.

Novērtē šo rakstu:

58
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...