Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd paiet 100 gadu kopš latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām Tīreļa purvā un Ložmetējkalnā. Tā bija vērienīgākā un arī traģiskākā militārā operācija Pirmajā pasaules karā ar latviešu karavīru piedalīšanos. 1916. gada beigās un 1917. gada sākumā pie Rīgas izvietotās Krievijas 12. armijas vadība plānoja uzbrukumu Vācijas karaspēkam Tīreļa purva rajonā, lai atspiestu to no Rīgas pievārtes. Pastāvēja arī cerības UZ Jelgavas ieņemšanu un pat visas Kurzemes un Zemgales atbrīvošanu no Vācijas armijas, ko visvairāk vēlējās latviešu strēlnieki.

Krievijas 12. armijas un tās sastāvā karojošo latviešu strēlnieku pulku uzbrukumu bija nolemts sākt Ziemassvētku laikā, 1916. gada 23. decembrī (pēc jaunā stila 1917. gada 5. janvārī). Šis laiks tika izvēlēts, lai uzbrukums pretiniekam būtu negaidīts un pārsteidzošs. Tad Krievijā saskaņā ar Austrumu ortodoksālās baznīcas tradīcijām tika svinēti Ziemassvētki, un vācu karavīri domāja, ka svētkos Krievijas armija uzbrukumā nedosies. Latviešu strēlnieki saprata, ka gaidāmā kaujas operācija prasīs upurus, taču viņi cīnījās par savu dzimteni, un tas deva drosmi doties kaujā.

Sākoties cīņām, pirms plānotā kājnieku trieciena vācu pozīcijas netika apšaudītas ar lielgabaliem, lai vācu karavīrus nebrīdinātu par gaidāmo uzbrukumu. Līdz ar to latviešu strēlniekiem nācās uzbrukt veselām un labi nocietinātām ienaidnieka pozīcijām. Šādā situācijā pretinieka frontes pārraušana likās ļoti grūts un pat nepaveicams uzdevums.

Ziemassvētku kauju pirmajās dienās strēlniekiem, cīnoties stiprā salā un ciešot smagus zaudējumus, tomēr izdevās pārraut vācu fronti un ieņemt Ložmetējkalnu, kas bija viena no spēcīgāk nocietinātajām pozīcijām Tīreļa purvā. Taču tālākais uzbrukums apstājās. Krievijas armijas vadība nebija padomājusi par papildspēkiem latviešu strēlnieku pulkiem un palaida garām izdevību iesākto uzbrukumu veiksmīgi turpināt. Bez palīdzības palikušie strēlnieki nespēja virzīties tālāk. Vācijas karaspēks drīz vien pēc sākotnējā pārsteiguma atguvās un uzsāka pretuzbrukumu. Tagad strēlniekiem vairāk nācās rūpēties par ieņemtās nelielās teritorijas noturēšanu. Viņiem vācu uzbrukumu izdevās atvairīt un neļaut pretiniekam atgūt Ložmetējkalnu.

Kaujas Tīreļa purvā turpinājās līdz pat 1917. gada janvāra beigām. Tajās abas karojošās puses cieta lielus zaudējumus. Ziemassvētku kaujās krita, tika ievainoti un pazuda bez vēsts vairāki tūkstoši latviešu karavīru. Vērienīgās kaujas operācijas gaitā Krievijas armija kopā ar strēlnieku pulkiem ieguva tikai niecīgu teritoriju, kas neatsvēra lielos zaudējumus. Latviešu strēlnieku upuri Ziemassvētku kaujās izrādījās veltīgi.

Lielie zaudējumi Pirmajā pasaules karā, it īpaši asiņainajās Ziemassvētku kaujās, sagrāva latviešu strēlnieku uzticību Krievijas caram. Arī citās Krievijas armijas vienībās spēcīgāks kļuva noskaņojums pret karu, un pieauga neapmierinātība ar Krievijas valdību. Lielie un bezjēdzīgie upuri, latviešu karavīriem karojot svešas valsts armijā, veicināja vēlmi pēc lielākas nacionālās pašnoteikšanās. Pirmais pasaules karš bija radījis lielus zaudējumus un smagu situāciju Eiropā, kas galu galā izraisīja cariskās Krievijas, kā arī citu Eiropas impēriju sabrukumu. Tas savukārt radīja labvēlīgu situāciju jaunu nacionālu valstu, tajā skaitā arī Latvijas, nodibināšanai.

Latviešu strēlnieku varonība Pirmajā pasaules karā, it īpaši Ziemassvētku kaujās, padarīja viņus pazīstamus pasaulē. Ārvalstu presē, pieminot strēlniekus, pat rakstīja, ka jauna valsts ir dzimusi. Šis pareģojums izrādījās pareizs. No latviešu strēlnieku pulkiem nāca daudzi pieredzējuši karavīri un virsnieki, kuri vēlāk iesaistījās Latvijas nacionālās armijas veidošanā un nosargāja Latvijas valsti Neatkarības karā 1918.-1920. gadā.

Tomēr šie panākumi prasīja ļoti augstu cenu un daudzu latviešu karavīru bojāeju. Latvijas brīvība ir pirkta ar asinīm un lieliem upuriem. Tāpēc mums ir svarīgi to atcerēties un, atzīmējot Ziemassvētku kauju simt gadus un nākamajā gadā arī Latvijas valsts proklamēšanas simto gadadienu, pieminēt tos latviešu karavīrus, kuru dzīvības tika upurētas, lai varētu tapt brīva Latvijas valsts. Latviešu tauta par savu brīvību un neatkarību ir samaksājusi augstu cenu. Tas apliecina, cik svarīgi ir rūpēties par Latvijas neatkarības saglabāšaanu.

* vēsturnieks Liepājā

Novērtē šo rakstu:

31
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...