Latvija, sagaidot 100 gadu jubileju, var palikt bez galvaspilsētas attīstības plāna
Vadims Jerošenko*15.06.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
emīls1
05.07.2016. 18:06Juristu atgādinājums Elitai Veidemanei -""Par latviešu pašcieņu""-Sen jau juristi ir ieteikuši likumīgu Aktu, ka visās Valsts un Pašvaldību iestādēs par jebkuru Konsultāciju ne valsts valodā ir JĀAPMAKASĀ ar Valsts nodevu, kas noņems arī visiem Latvijas pilsoņiem kārtējo nodokļu paaugstināšanu. :))
labāk domājiet
19.06.2016. 07:20ko darīt ar psrs mēsliem, kuri nemaksā apsaimnikošanas maksu, pat apkuri
Vietējais
18.06.2016. 13:52Kādu tu redzi Rīgu pēc 10 gadiem? Kā betonā atlietu, bezpersonisku jauno projektu pilsētu - pārpircēju un attīstītāju sapni? Vai ir ierādīta pienācīga vieta vēsturiskajai apbūvei? Kāda ir pilsētas sadarbība ar ēku īpasniekiem - nodokļu maksātājiem un pilsētas tēla veidotājiem?
nu gnu
17.06.2016. 08:52»
Zinošais
Atradies bijušais Attīstības komitejas vadītājs, kurš neatšķir Pilsētas attīstības plānu no Teritorijas plānojuma. Pilsētas Attīstības plāns 2014 - 2020.gadiem tika apstiprināts 2014.gada 27.maijā ar Rīgas domes lēmumu
jā! skaistulis apbrīnojams!
Zinošais
16.06.2016. 08:45Atradies bijušais Attīstības komitejas vadītājs, kurš neatšķir Pilsētas attīstības plānu no Teritorijas plānojuma. Pilsētas Attīstības plāns 2014 - 2020.gadiem tika apstiprināts 2014.gada 27.maijā ar Rīgas domes lēmumu.
Neiedziļinoties detaļās
16.06.2016. 07:08Nākamajā rakstā Vadims varētu tautai izskaidrot kā ir iespējams tikt ievēlētam Rīgas Domē kā NEATKARĪGAM deputātam? Ka tas ir iespējams, pa soļiem. Tas būtu viens no labākajiem un vērtīgākajiem rakstiem, protams, ja kungs nestāsta pasakas.
Neiedziļinoties detaļās
16.06.2016. 07:04»
Jjh
Kads tolks no investoriem nokass beigaas tik naudu Daudzas pasaules pilsetas dzivo bez plana un uz pusi labak ,kaa latvijaa un pabrauc vakara pa rigu redzesi cik maz logos deg gaisma nav cilveku tatad plans nahren
Parasti kolonijās tas domāts tā, kad tiek izveidoti apstākļi, lai rietumos afiliēti kaklakungi var braukt uz Rīgu ar jau citur "salaupītu naudu" (vai rietumu bankās ņemtiem kredītiem uz 0,5-3% gadā) un nedaudz ieguldot ekspluatēt vietējos baurus, valsti kopumā, ekoloģijas resursu.
Pirms tam protams izveidota sistēma, lai vietejie bauri pēc iespejas mazāk būtu spējīgi paši investēt savā tautsaimniecībā
Jjh
16.06.2016. 06:12Kads tolks no investoriem nokass beigaas tik naudu Daudzas pasaules pilsetas dzivo bez plana un uz pusi labak ,kaa latvijaa un pabrauc vakara pa rigu redzesi cik maz logos deg gaisma nav cilveku tatad plans nahren
švamme
15.06.2016. 20:20»
Neiedziļinoties detaļās
Tagad tik sapratu kāpēc Vadims sarosījies
es to pašu padomāju, lai gan raksta loģiski, apsveicami plāni un idejas, bet baigais risks dabūt ausaiņa dvīņubrāli
Neiedziļinoties detaļās
15.06.2016. 19:46»
lauķis
Taisnību saki , bet t.s. valstij arī nav attīstības plāna
Plāns ir. Tikai ja to publiski paziņos, tad pat paši dumjākie bauri (kas pilnīgi nekādā veidā nespēj sasaistīt iegūtos rezultātus ar veiktajām darbībām) var nonākt šoka stāvoklī, sākt sistemai neizdevīgi uzvesties, apgrūtinās turpmāko čurāšanu uz bauru sejām paralēli stāstot par laimes lietu.
lauķis
15.06.2016. 18:31»
Rīgas puika
Rīgas domes vadošajai koalīcijai trūkst politiskās gribas un izpratnes, lai izstrādātu pilsētas attīstības plānu. Pareizi! Izpratne ir tikai par zagšanu ar ameriksu priekšgalā
Taisnību saki , bet t.s. valstij arī nav attīstības plāna.
Rīgas puika
15.06.2016. 17:46Rīgas domes vadošajai koalīcijai trūkst politiskās gribas un izpratnes, lai izstrādātu pilsētas attīstības plānu. Pareizi! Izpratne ir tikai par zagšanu ar ameriksu priekšgalā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
