Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietika Baltkrievijas prezidentam pieminēt, ka viņa valstij ir izdevīgi pārorientēt tranzītu no Baltijas valstīm uz Krievijas ostām, kā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis metās mierināt tautas masas, ka ekonomiskie faktori un servisa līmenis runājot par labu Latvijas ostām. Pat vēl vairāk – citēju portālu Delfi – „.. šī brīža situācijā mūsu ostām bažām nevajadzētu būt”. Taču, kā ziņo aģentūra Interfax, Baltkrievijas valdības pirmais vicepremjers Vladimirs Semaško šādi pamatojis gatavību pārorientēt tranzītu no Latvijas ostām uz Krieviju: „.. tās ir absolūti ekonomiskas intereses.”

Tad kurš no abiem uzdod vēlamo par esošo? Diemžēl Magonis! Mēs kārtējo reizi ļāvāmies nacionālai izpriecai – kāpt uz veciem grābekļiem. Savulaik Ventspils mērs A.Lembergs cerēja, ka Krievija nekur nedēsies bez naftas vada uz Ventspili un tādēļ viņš, būdams jauks un gudrs, varēs piespiest Krievijas pusi maksāt atbilstoši viņa nosacījumiem. Ak, vai, nē! Tagad Latvija nevar nopelnīt, pat pārdodot tukšo zemē ierakto cauruli metāllūžņos.

Un, lūk, pašreiz liekuļo Latvijas dzelzceļa vadītājs, jo tieši viņš ar Satiksmes ministrijas ziņu liedza Ventspils ostai tranzītu no Baltkrievijas – kālija sāli – miljonu tonnu apjomā. Kāpēc? Tajā bija ieinteresēts Lembergs. Pazaudējot kontroli pār naudas straumēm terminālī Kālija parks, pilsētas saimnieks varēja atzīt par labu esam finansiāli nožņaugt sadumpojušos termināli – tad netiec tu nevienam! – un pārcelt savas aktivitātes uz Rīgas ostu.

Faktiski kālija sāls no Baltkrievijas uz Ventspili pārstāja kursēt 2009.gadā. Es izpētīju šo lietu, sākot no pirmās dienas. Lūk, notikumu hronoloģija.

12.11.08. Latvijas un Baltkrievijas premjerministru I.Godmaņa un S.Sidorska tikšanās laikā tiek atzīts tranzīta svarīgums starp abām valstīm.

04.12.08. Presē noplūst informācija, ka 2009.gadā tarifs baltkrieviem līdz Ventspilij tiks paaugstināts no 5,68 līdz 6,45 latiem par sastāva kilometru. Lai nomierinātu gan kravu nosūtītājus, gan saņēmējus, LDz meitas uzņēmums LDz Cargo izplata preses relīzi, kurā paziņo, ka 2009.gadā tarifs par pārvadājumiem netiks paaugstināts. Piedevām LDz valdes priekšsēdētājs U.Magonis un satiksmes ministrs A.Šlesers kopīgā preses konferencē sarāj presi par panikas celšanu un apgalvo, ka 2009.gadā tarifi nebūs augstāki kā 2008.gadā.

23.12.08. Piegādātājs Belaruskalij informē Ventspils termināli Kālija parks, ka LDz Cargo darījusi zināmu par tarifu paaugstināšanu 2009.gadā 20-75% apmērā.

05.01.09. Pie Šlesera un Magoņa aizceļo vēstule no Kālija parka, kurā akcentēts, ka izvirzītie tarifi padara Ventspils virzienu nekonkurētspējīgu, salīdzinot ar Klaipēdas maršrutu. Kuģi, kas jau dodas uz Ventspili, lai tiktu piekrauti tālākam ceļam uz Indiju, maina kursu uz Klaipēdu. Terminālis lūdz apstiprināt premjera Godmaņa un LDz vadības apgalvojumus par tarifu likmju nemainīgumu.

06.01.09. Belaruskalij informē LDz, ka tranzītu caur Latvijas termināli raksturo drošība un augsta servisa kvalitāte, bet pats Kālija parks ir stratēģiski svarīgs baltkrievu eksportam, turklāt tas nepaaugstina maksu par saviem pakalpojumiem ne par eiro centu.

09.01.09. Kālija parks vēstulē Šleseram un Magonim uzsver, ka tarifu politikas dēļ vien janvāra pirmajā dekādē 100 tūkstoši tonnu kālija mēslojuma eksportēti caur Lietuvu, nevis Latviju. Tiek prognozēts, ka, turpinoties šādai praksei, 2009.gadā LDz Cargo nesaņemtais ienākums rezultātā veidos 2 miljonus eiro, bet Kālija parks zaudēs 1,5 miljonus eiro.

15.01.09. Belaruskalij savā vēstulē Šleseram un Magonim neslēpj vilšanos par LDz kursu, kas vērsts uz to, lai perspektīvā iznīcinātu Latvijas transporta koridora izmantošanu eksportam. Īpaši tiek uzsvērts, ka apstākļos, kad notiek globāla cenu pazemināšanās kurināmajam, Latvijas dzelzceļa tarifu paaugstināšana par 20% un virs tiem neizskatās ekonomiski pamatota.

22.01.09. Baltijas asociācija – Transports un Loģistika publicē paziņojumu, kurā norāda, ka LDz uzņēmis kursu uz Baltkrievijas tranzīta bloķēšanu, bet ministrs Šlesers uz šo situāciju piever acis. Asociācija brīdina, ka ķēdes reakcija var izplatīties arī uz Krievijas kravu nosūtītājiem. Šajā gadījumā LDz nesaņemtā peļņa veidos 7,5 miljonus eiro, bet Kālija parka zaudējumi – 7 miljonus eiro. Līdztekus cietīs gan Ventspils, gan Latvijas budžets.

27.01.09. LDz Cargo nosūta Kālija parkam līguma projektu, kurā tarifi par kālija mēslojuma pārvadāšanu 2009.gadā veido 7 eiro par tonnu salīdzinājumā ar 5,63 eiro 2008.gadā.

29.01.09. Arēnā iznāk Lembergs. Viņš kvēli aģitē par to, lai tranzīts no Baltkrievijas NEIETU uz Ventspili. Preses konferencē Ventspils mērs paziņo, ka Kālija parka un baltkrievu eksportētāju lūgumi 2009.gadā saglabāt tarifus 2008.gada līmenī nav pamatoti. Lai pilnībā piebeigtu Kālija parku, Ventspils mērs un patriots pauž vēlmi, lai Rīgā tiktu uzbūvēts Ventspilij alternatīvs terminālis.

12.02.09. LDz Cargo ierosina uzņēmumam Belaruskalij piekrist tarifu paaugstināšanai 2009.gadā, bet Latvijas koridora konkurētspēju ar lietuviešiem nodrošināt uz Kālija parka pārkraušanas tarifu samazināšanas rēķina. Par to, ka tie ir par 20% zemāki nekā Klaipēdā, tiek kautrīgi noklusēts.

17.02.09. Belaruskalij pieļauj kompromisu un atkal piekrīt Latvijas dzelzceļa tarifu paaugstināšanai. Šoreiz līdz 5,85 eiro par tonnu, kaut arī Lietuvai maksā 5,42 eiro.

27.03.09. Kālija parks informē Kasparu Gerhardu, kurš nomaina Šleseru satiksmes ministra amatā, ka Belaruskalij piedāvā jau ceturto tarifa variantu un ir gatavs maksāt par tonnas kālija sāls pārvadāšanu jau 6,11 eiro. LDz sniedz mutisku piekrišanu šādam tarifam. Tomēr pēc dažām dienām baltkrievi saņem no Latvijas kārtējo projektu, kurā pārvadājumu vērtība ir noteikta 6,69 eiro līmenī par tonnu. LDz konsekventi sper soļus, lai izspiestu Baltkrievijas tranzītu no Latvijas.

30.03.09. Baltkrievi atgādina U.Magonim, ka viņš personiski pārrunās ar Belaruskalij ģenerāldirektoru A.Bašuru mutvārdos saskaņoja dzelzceļa tarifa kompromisa likmi – 6,16 eiro par tonnu, taču tajā vietā, lai parakstītu atbilstošu līgumu, Latvijas puse tagad uzstāj uz 7,11 eiro par tonnu. Tādējādi Magonis jau ar pirkstu norāda, lai baltkrievu tranzīts aizvācās no viņa valsts.

01.04.09. Kālija parks nosūta vēstuli Gerhardam sakarā ar LDz kārtējo atteikšanos no agrāk sasniegtās mutiskās vienošanās. Atteikums tiek pamatots ar šādu pantiņu: par dzelzceļa pārvadājumiem ir pieņemts konfidenciāls iekšējais dokuments, saskaņā ar kuru kravu transportēšanas vērtība uz Rīgu veido 80% no Ventspils virziena, tādēļ tarifu pazemināšana baltkrieviem uz Ventspili nonāks pretrunā ar iepriekšminēto lēmumu.

Tomēr Lemberga sapnis vēl nav kļuvis par realitāti. Kālija mēslojumus pārkrauj nevis Rīgā, bet Ventspilī, un pagaidām netiek runāts par Ventspils ostas konkurenci ar Rīgu, bet gan par Ventspils konkurenci ar lietuviešu Klaipēdu, kur atrodas terminālis, kas ir spējīgs pārkraut baltkrievu kālija sāli. Taču LDz spēlē Lemberga pusē, kā rezultātā labumu gūst Lietuva. Trīs mēnešu laikā Ventspilī netiek pārkrauta neviena tonna kālija. Tas viss aiziet uz Klaipēdu. Jautājuma risinājuma summa – starpība 37 santīmos par tonnu starp Belaruskalij un LDz priekšlikumiem. Jāpiemin, ka Kālija parks gāja pretim līdz galējai robežai, tā tarifi par tonnas pārkraušanu ostā – par 90 eiro centiem zemāki nekā Klaipēdā. Piedevām Belaruskalij ir gatavs maksāt Latvijai par minerālmēslojumu tonnas pārvadāšanu par 64 eiro centiem vairāk nekā Lietuvai. Kālija parks lūdz satiksmes ministram palīdzību, lai saglabātu Latvijai baltkrievu kravu galvenās tranzītvalsts statusu. Ministrs klusē.

13.05.09. Kālija parks paziņo Gerhardam un Magonim, ka kālijs joprojām kursē nevis uz Ventspili, bet uz Klaipēdu, un Kālija parka iekšējās rezerves ir gandrīz izsmeltas, tāpēc uzņēmums spiests samazināt darbavietas. Uz Belaruskalij mēģinājumu fona izrādīt pretimnākšanu Ventspilij grūtos laikos LDz uzstāj uz tarifu 7,11 eiro par tonnu laikā, kad Lietuvas dzelzceļš noteicis to 5,42 eiro līmenī. Kālija parks ierosina pieņemt tarifu 6,16 eiro par tonnu, kam piekrīt baltkrievi, un tādējādi saglabāt Latvijas transporta koridora konkurētspēju.

10.06.09. Gerhards beidzot atbild uz lūgumu saglabāt baltkrievu tranzītu. Viņš paziņo terminālim, ka ministrijai nav tiesību iejaukties LDz Cargo tarifu politikā. Ministrs iesaka meklēt problēmas atrisinājumu nevis Rīgā, bet Baltkrievijā.

15.06.09. Kālija parks raksta premjeram Dombrovskim, ministram Gerhardam un „dzelžu ceļu” bosam Magonim. Parāda, ka pusgada laikā Ventspils vietā uz Klaipēdu aizripojis apmēram 1 miljons tonnu. Nulles pārkraušanas režīmā Latvijas kālija terminālis lūdz tikai vienu – godīgu konkurenci. Taču tas neietilpst Lemberga plānos.

25.06.09. Lembergs preses konferencē par Kālija parka dīkstāves cēloni nosauc tā it kā slikto sastrādāšanos ar uzņēmumu Belaruskalij. Par augsto sadarbības novērtējumu ar termināli, ko pastāvīgi uzsvēruši baltkrievu partneri, dabiski, ka netiek minēts ne pušplēsts vārds.

29.06.09. Belaruskalij vēstulē Gerhardam lūdz pievērst uzmanību nopietnajām problēmām, kas no 2009.gada 1.janvāra novedušas pie pilnīgas kālija mēslojuma eksporta pārtraukšanas caur Ventspili dēļ dzelzceļa tarifu krasas paaugstināšanas, tādējādi padarot Latvijas transporta koridoru nekonkurētspējīgu. Īpaši tiek uzsvērts, ka abu valstu premjeru tikšanās laikā šā koridora konkurētspējas nodrošināšana atzīta par prioritāru, bet LDz pozīcija novedusi gluži pie pretēja rezultāta. Tiek pausta cerība, ka ministrs atbalstīs eksporta atjaunošanu caur Ventspili.

29.06.09. Ziņu aģentūra BNS paziņo, ka LDz peļņa 2008.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, kritusies 2,1 reizi. Tajā pašā laikā dzelzceļa šefs Magonis deklarē, ka peļņa uzņēmumam nav pašmērķis.

11.11.09. Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers dodas uz Maskavu un tuvina Lemberga sapņa materializēšanos: nodrošinot līguma parakstīšanu ar Krievijas ķīmijas holdingu Uralhim par minerālmēslojumu termināļa būvniecību Rīgā, tādējādi nolemjot iznīcībai Baltkrievijas kālija mēslojuma tranzīta biznesu Ventspilī.

No kurienes tad aug kājas baltkrievu tranzīta aiziešanai no Latvijas uz Krievijas ostām pie Baltijas jūras? Savulaik es mēģināju atrast šīs pretvalstiskās politikas izskaidrojumu no Ivara Godmaņa, kurš ir kļuvis par Eiropas Parlamenta deputātu. Lūk, kāda izrādījās mūsu saruna:

– Ivar, Magoņa kungs man pavēstīja, ka noteikt baltkrieviem 6,16 eiro par kālija sāls tonnu, kas tranzītā tika eksportēta caur Ventspili, ir bijusi jūsu ideja. Pēc kādiem kritērijiem jūs vadījāties?

– Apsvērums ir acīmredzams: ja mūsu tarifi ir augstāki nekā lietuviešiem, tad baltkrieviem nav ieinteresētības sūtīt tranzītkravu apjomus caur Latviju, bet gan caur Lietuvu.

– Bet kālija sāls pārkraušanas tarifi Ventspilī taču ir zemāki nekā Klaipēdā, vai ne tā?

– Mani interesēja tarifu kopsavilkums, kas ietver sevī visas komponentes, tādēļ īpašu uzmanību es pievērsu dzelzceļa pārvadājumiem.

– Kad jūs bijāt premjers, Magonis mutiski saskaņoja jūsu atbalstīto dzelzceļa tarifa lielumu ar kravu nosūtītāju, taču, kad jūs pametāt premjera posteni, atšķirībā no Belaruskalij atteicās to fiksēt dokumentā. Kāpēc?

– Par visu, kas notiek tranzīta politikā pēc manis – par to ne pie manis. Ir atbildīgās personas, kas pašreiz darbojas šajā nozarē, pie tām arī griezieties.

Atbildīgās personas ir: satiksmes ministrs Ronis, LDz priekšnieks Magonis, LDz Cargo šefs Mačs. Taču kāda jēga! Man gadījās 2010.gadā Minskā piedalīties Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas apaļā galda sēdē. Toreiz Baltkrievijas Ekonomikas ministrijas pārstāvji akurāti izvirzīja jautājumu par tranzīta tarifiem caur Latviju. Bet Latvijas Satiksmes ministrijas ierēdņi ātri nolika baltkrievu kolēģus savā vietā – nav tēmas, ko apspriest. Lūk, toreiz es arī aizdomājos, kā interesēs brīžiem darbojas mūsu ekonomiskā bloka ministrijas? Skaidras atbildes joprojām nav. Toties ir ierēdņu neveikli mēģinājumi pārliecināt mūs, ka viss ir kārtībā. Melo!

Novērtē šo rakstu:

79
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...