Iesaki rakstu: 
Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī pārstāvji tiesībsargājošās struktūrās. Kā uzskatāms piemērs ir bijusī tiesnese Iveta Bērziņa, kura atzina, ka piesavinājusies Gulama Gulami doto kukuli. Ir vairākas pazīmes, kas liecina, ka arī policisti ir kļuvuši atkarīgi no Gulama Gulami. Tā kā šie jautājumi atrodas izmeklēšanā, sīkāk par tiem es nedrīkstu izteikties.
Taču, redzot, kādā veidā – ar policijas atbalstu – SIA “Sun seasons” ir ieņēmuši viesnīcu “Hotel Garden Palace”, secinājumus katrs var izdarīt pats. Svarīgi vērst uzmanību, ka SIA “Sun seasons” publiskās mediju intervijās noliedz jebkādu saistību ar G. Gulami, taču pat Latvijas Uzņēmumu reģistra dokumentos redzams, ka SIA “Sun seasons” pieder G. Gulami darbiniekam un pastarpināti G. Gulami kontrolētajai uzņēmumu grupai. Tāpat par to liecina video kadri, kuros skaidri redzams, ka G. Gulami viesnīcā uzvedas kā noteicējs.
Arī nomas līgumā, ko “Sun seasons” it kā noslēdzis ar SIA “966 Freecom” par ēkas Grēcinieku ielā 28, Vecrīgā, skaidri un gaiši norādīts – nomnieks par nomu maksās tikai tad, ja strādās ar peļņu (bet, ja ar zaudējumiem, ko tad?) un tikai gadu pēc tam, kad būs izņēmis dažādas licences, tostarp tabakas un alkohola licenci (tā sakot, kamēr cigaretes netirgo, tikmēr par nomu nav jāmaksā). Vai kāds tiešām tic, ka tas ir iznomātājam (īpaši pie situācijas, kad viesnīca pilna ar starptautisko rezervāciju sistēmu piegādātiem tūristiem) izdevīgs saimnieciskās darbības līgums? Vai kāds tiešām tic, ka tas ir reāls nomas līgums?
“Viesnīcas Hotel Garden Palace” ēka pieder SIA “966 Freecom”, kuras mātes uzņēmums ir Panamā reģistrētais “Stralis Investment S. A”. Jau vairākus gadus Latvijā tiem, kas seko līdzi šai viesnīcu reiderisma lietai, ir vispārzināms, ka “Stralis Investment S. A.” īpašnieks ir Uzbekistānas pilsonis Akbars Abdulajevs.
Šobrīd problēma ir tā, ka ēkas īpašnieks netiek iekšā savā īpašumā. Lai gan nav strīda par to, kurš ir ēkas īpašnieks. Man ir “Stralis Investment S. A.” pilnvarojums un Akbara Abdulajeva pilnvarojums pārstāvēt kā viena, tā otra intereses. A. Abdulajeva statuss šobrīd ir sekojošs: pirms pāris gadiem uzņēmējs krita Uzbekistānas valdības nežēlastībā, un šobrīd, pēc spīdzināšanām, ir ieguvis politisko patvērumu Ukrainā. A. Abdulajeva sniegtās liecības (video no tiesas zāles) par Uzbekistānā piedzīvotajām spīdzināšanām savās publikācijās ir rādījuši un aprakstījuši arī Latvijas mediji.
Kā tas ir iespējams, ka cilvēki, kurus A. Abdulajevs norāda, kā personas, kuriem nav un nekad nav bijis nekādu tiesību viņu pārstāvēt, Latvijas iestādēs tiek uztverti, kā A.Abdulajeva pārstāvji? Kā tas var būt, ka personām, kuras A. Abdulajevs ir nosaucis kā nepilnvarotas ir tiesīgas viņa vārdā griezties gan policijā, gan tiesā, gan Uzņēmumu reģistrā un ne tikai griezties, bet panākt sev labvēlīgu lēmumu? Kā tas var būt, ka šīs iestādes pilnā nopietnībā reaģē uz svešu personu iesniegumiem? Kā tas var būt, ka tiesiskā valstī jebkuram viltvārdim ir tādas pašas, ja ne vēl lielākas tiesības, kā īpašniekam? Kā tas var būt, ka atsevišķas struktūras policijās, tiesās, Uzņēmumu reģistrā tērē nodokļu maksātāju naudu, lai savu darba laiku tērētu šo viltvāržu falsifikācijām? Kā tas var būt, ka Latvijā no ārvalstīm ierodas investora juridiskais pārstāvis un pat iepriekš saskaņotajā vizītes laikā Latvijas amatpersona pēkšņi atsakās viņu pieņemt, tajā pašā laikā, pilnā nopietnībā reaģējot uz viltvāržu iesniegumiem?
Viss notiekošais ir ļoti nepatīkams signāls par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, kurā 5 (!) gadu laikā policija un prokuratūra krimināllietu ietvaros negribīgi izmeklē noziegumus, kas vērsti pret investoru tiesību aizsardzību, un viņu tiesībām uz īpašumu.
* SIA “966 Freecom” valdes loceklis
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
