Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Latvija un "Mistrāli"

Jurģis Liepnieks*
08.06.2014.
Komentāri (68)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es uzskatu, ka Latvijas valdība, prezidents un Saeima paustu Latvijas sabiedrības domas, ja stingri nosodītu Francijas darījumu ar Krieviju par vismodernāko jaunākās tehnoloģijas kuģu piegādi Krievijai.

Es domāju, ka Latvijas sabiedrība uzskata šo darījumu par nepieņemamu. Vēl vairāk, par spļāvienu sejā tādiem Eiropas Savienības un NATO partneriem, kā Latvija, Lietuva un Igaunija. Man šķiet, ka tieši tā domā Latvijas sabiedrība, un, ja tas tā ir, tad es sagaidītu, ka Latvijas valdība, Ārlietu ministrija, valsts prezidents un Saeima šo viedokli paustu. Vai tas ir daudz prasīts no mūsu valdības un Ārlietu ministrijas, lai tā pauž sabiedrības viedokli?

Šis ir ļoti principiāls un simbolisks jautājums. Ja jau NATO un Eiropas Savienības valstis nespēj pat tik daudz kā atteikties no Krievijas militāro spēju uzlabošanas, cik vērti ir visi vārdi par piekto pantu, kas iekalts akmenī, un tamlīdzīgi. Nez vai Francija, kaut vai hipotētiski, gatavojas karot ar armiju, kuru pati apbruņo. Vai Latvijai tiešām nav nekādu bažu par šo situāciju?

Protams, ir iespējams, ka es kļūdos un Latvijas sabiedrība nemaz tā nedomā. Iespējams, Ārlietu ministrija un mūsu valdība zina labāk. Iespējams, viņiem taisnība un Latvijas tauta uzskata, ka palīdzēt apgādāt Krieviju ar modernāko militāro tehnoloģiju šajos apstākļos ir pilnīgi normāli. Kāpēc ne? Tiešām. Bizness ir bizness, nauda ir nauda, un mēs taču visi saprotam, ka tā Krievijas nosodīšana par Krimas aneksiju - tie visi ir tikai tukši vārdi. Var jau būt, ka arī mūsu valdība un ārlietu ministrs tā domā, tāpēc tikai vienreiz tviterī ir ieminējies, ka nosoda Mistral darījumu, bet oficiāli nav pakustinājis ne pirkstiņu, lai to nosodītu un pieprasītu pārtraukt.

Vēl vairāk. Šī gada 6. maijā, tiekoties ar savu franču kolēģi, Edgars Rinkēvičs ne ar vārdu nepieminēja Francijas militāro sadarbību ar Krieviju. Ne ar pušplēstu vārdiņu nenorādīja uz Francijas divdomīgo pozīciju. Tieši otrādi - Rinkēvičs norādīja uz mūsu labajām attiecībām un izteica tikai tam laikam pieņemtās vispārīgās frāzes, kas vispār neliecināja par gatavošanos vizītei. Ministrijas mājas lapā var izlasīt informāciju par šo tikšanos.

Ministrs Rinkēvičs gan tviterī neoficiāli apgalvo, ka viņš esot par to runājis gan ES Ārlietu padomēs, gan NATO, gan ar Francijas ĀM, gan publiski jau sen.

Vaicāts, kur par to var pārliecināties oficiāli, protams, apklust. Patiesībā es nešaubos, ka gan jau kāds Latvijas diplomāts kaut kur pie vīna glāzes, kad francūži nedzird, ir kaut ko iepīkstējies. Gan jau neoficiāli kuluāru līmenī kāds kaut ko ir kādam teicis, iespējams, taču par to nedz Latvijas, nedz starptautiskajai sabiedrībai pārliecināties nav iespējams. Var atrast dažus kritiskus izteikumus vēl ilgi pirms Ukrainas, no laikiem, kad ārlietu ministrs bija Māris Riekstiņš, bet Rinkēviča kungs un esošā Ārlietu ministrija klusē.

Ja ministram Rinkēvičam būtu taisnība un Latvijas valsts jel kur būtu paudusi oficiālu viedokli, tad ministrijas mājas lapā mēs par katru no šiem gadījumiem atrastu tā saukto Aide Mémoire, tas ir, oficiālu informāciju par šādās sarunās paustajām nostādnēm. Nekā tāda nav, izņemot informāciju par ārlietu ministru tikšanos, kurā, kā jau teicu, pat tonis un kopējais vēstījums ir tikai par draudzību un labajām attiecībām.

Diplomātija ir viena no senākajām mākslām pasaulē, un tajā pastāv desmitiem gadsimtu slīpētu visdažādākās gradācijas instrumentu, kā paust savu viedokli šādās situācijās. Tradicionālā diplomātijas valoda ļauj vissmalkākajās niansēs paust valsts viedokli, sākot no nelielām bažām, beidzot ar satraukumu, lielu nobažīšanos, kategorisku nepieņemamību un tamlīdzīgi. Latvijas Ārlietu ministrija nav uzskatījusi par vajadzīgu pielietot nevienu no šiem instrumentiem. Vai tas atbilst Latvijas sabiedrības interesēm un Latvijas sabiedrības noskaņojumam? Manuprāt, kategoriski nē.

Manuprāt, notas iesniegšana Francijas vēstniekam būtu tieši vietā un atspoguļotu tās bažas, kas patiešām pastāv Latvijas sabiedrībā. Ja tam nevar saņemties, varētu arī noderēt valsts prezidenta oficiālā pozīcija, lai gan, ņemot vērā viņa neesošo starptautisko autoritāti un to, ka viņu nekur citur kā tikai uz Uzbekistānu neviens neaicina, tas jau būtu daudz vājāk. Visbeidzot, arī parlamenta vai premjera reakcija ir iespējams variants. Kā jau teicu, diplomātijā ir desmitiem visdažādāko veidu, kā valsts var paust savas bažas vai iebildumus. Jelkas šobrīd būtu labāks, tikai ne klusēšana.

Ja mēs nereaģējam šobrīd, kad viena no NATO dalībvalstīm demonstratīvi ignorē iespējamos riskus no Krievijas, ja viena no dalībvalstīm jau šobrīd šādi netieši liek saprast, ka negrasās karot ar Krieviju, tad kā viņi reaģēs, ja situācija pēkšņi kļūtu daudz nopietnāka un cita starpā draudētu ar daudz lielākiem zaudējumiem? Vai šajā situācijā mums nevajadzētu noskaidrot, vai Francijas valdība pret NATO piekto pantu izturas un interpretē to tikpat viennozīmīgi kā ASV, kas ir paudusi atkārtotu, stingru atbalstu Baltijai? Kā Francija reaģēs hipotētiskajā situācijā, kad Baltijas valstis aicinās "iedarbināt" piekto pantu un NATO dalībvalstu vadītājiem nāksies apspriesties, kā konkrēti reaģēt? Kāds būs viņu viedoklis? Galu galā, vai Francija stingri atbalsta atsevišķa Baltijas aizsardzības plāna izstrādi un vai no šāda plāna viedokļa jauno karakuģu pārdošana nenostāda Franciju ļoti divdomīgā situācijā?

Vai mūsu ārlietu ministram nevajadzēja pavaicāt kaut ko līdzīgu savam franču kolēģim un pēc tam paskaidrot Latvijas sabiedrībai, ko lai mēs domājam par Francijas rīcību?

Atsevišķi ASV kongresmeņi ir ieteikuši NATO atpirkt no Francijas šos karakuģus, lai tie nenonāktu Krievijas rīcībā. Arī uz to Latvijā neviens nekā nav reaģējis, lai gan tas būtu viens no veidiem, kā šo situāciju atrisināt.

Viens no Mistral karakuģiem Francijā jau ir tikpat kā gatavs, un nākošnedēļ francūži uzsāks krievu karavīru apmācības, lai tie varētu šo kuģi pārņemt. Otram, vēl tikai daļēji pabeigtajam, karakuģim krievi ir devuši vārdu Sevastopole. Jā, ne vairāk, ne mazāk – Sevastopole. Domāju, ja mēs uz to visu noskatāmies, vispār nereaģējot, (kur, starp citu, ir slavenā Dombrovska ietekme Eiropā?), mēs paši sevi nostādām otrās vai trešās šķiras eiropiešu statusā, kuru intereses un viedoklis pat viņiem pašiem nav svarīgs.

* Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

77
72

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...