Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā visu laiku uzskatīja, ka, pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim, tranzīta nozare vienmēr attīstīsies. Principā tā arī bija - visas ekonomiskās krīzes tranzīta nozare ir izvilkusi. Taču tagad mainās pasaule, mainās ekonomiskā ģeogrāfija, loģistikas un tranzīta centri. Līdz ar to Latvijai jābūt citai pieejai, apkalpojot un piesaistot kravas. Patlaban tas jādara nedaudz citādāk, nekā tas darīts līdz šim. Turklāt uzmanība jāpievērš arī citiem reģioniem, un citām kravām, par kurām līdz šim nav domāts. Latvijas dzelzceļam pirmajā pusgadā var prognozēt 30% kritumu. Tam galvenais iemesls attiecības ar Krieviju un orientēšanās uz vienu kravu veidu - oglēm.

Ogles bija kravu veids, kas palīdzēja saglabāt apgrozījumu pēdējos gadus gan dzelzceļam, gan ostām. Ar šīm kravām jābūt ļoti uzmanīgiem. Ir tendences, ka patērētāji no oglēm vēlas atteikties. Eiropa no Krievijas oglēm var atteikties politisku lēmumu iespaidā. Eiropa var pārslēgties uz Latīņamerikas oglēm un tās vest ar "Panamax" kuģiem. Tātad jāskatās uz citām kravām un citādāk jāstrādā ar Krieviju. Tā strādāt ar Krievijas dzelzceļu kā bija līdz šim, kad varēja aizbraukt uz Maskavu, un pirtī sarunāt visa gada dzelzceļa kravu apgrozījumu vairs nevar un tas nedarbojas.

Tā notika Uģa Magoņa laikā. Tagad ir izmainījusies vadība arī Krievijas dzelzceļā. Turklāt Krievijā vispār mainās pieeja tranzīta nozarei. Latvijai šādā situācija nāksies ieguldīt vairāk laika, un ar vienkāršām labām personiskām attiecībām nevarēs situāciju risināt. Viena no pieejām Krievijā, kuru varētu izmantot Latvijas pārstāvji, ir iet tālāk Krievijas reģionos. Ja gribam mazināt Krievijas kravu kritumu, tā ir vienīgā pieeja - strādāt ar reģioniem, ar guberņām. Piemēram, doties uz Baškīriju. Tur tad arī runājam par kravām un mēģinām noturēt apgrozījumu.

Domāju, ka Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadība to saprot. Tikai situācija pēdējā laikā mainījās tik strauji, ka pārmaiņu vēl nebija un turpinājās vecā pieeja. Bijām pārāk atkarīgi no viena pasūtītāja un viena kravu veida, un neesam nodrošinājušies ar citiem klientiem. Dzelzceļā mainās stratēģiskā pieeja, un notiek lietu pārskatīšana.

Interesants reģions ir Ķīna, taču, ja iepriekš tā bija kā viens no kravu saimniekiem, tad tagad apkārt Ķīnai attīstās citas valstis, piemēram, Malaizija, Vjetnama un Taizeme. Šajā situācijā Ķīnā veidojas viens no lielākajiem sadales kravu punktiem Āzijā. Te ir jāsāk pa tiešo runāt ar Ķīnu, arī rudenī gaidāmajā "16+1" valstu vadītāju samitā Rīgā. Turklāt vajag veikt vairākus mājas darbu uzdevumus, lai samits nebūtu ķeksīša pēc. Pēc tam prezidenti un ministri paraksta sagatavotus līgumus un vienošanās. Sagatavošanās jāveic LDz, uzņēmējiem, stividoriem - visiem tiem, kas tiešā veidā ir ieinteresēti biznesā, apgrozījumā un peļņā.

Ja sarēķina visus tarifus, Rīgas osta joprojām Austrumu - Rietumu virzienā ir īsākais un izdevīgākais ceļš. Tikai tarifu dēļ konkurenti nevar paņemt kravas. Taču reizēm konkurenti bija aktīvāki, īpaši, ja runa ir par lietuviešiem. Vienā brīdī bijām paši pārāk aizņemti ar sevi un gulējām uz lauriem, domādami, ka viss paliks pa vecam un kravas pašas atnāks. Pasaule rāda pavisam citas pazīmes.

Ja runājam par kravām no Tālajiem Austrumiem, no Ķīnas, visperspektīvākās ir konteineru kravas. Kad pirms vairākiem desmit gadiem padomju laikos tika veidotas trīs lielākās Latvijas ostas, jau stratēģijā tika noteikts, ka Rīga būs konteineru osta, Ventspilī - lejamās kravas un Liepāja - kara osta. Rīga ir vispiemērotākā vieta šim kravām gan no attāluma, gan apkalpošanas kultūras, efektivitātes un ātruma viedokļa arī, ja salīdzinām ar citām Baltijas ostām.

Bija viens laikmets, kad ostas savā starpā konkurēja un nebija vienotas politikas un stratēģijas. Šīs konkurences un kara dēļ tikai zaudējām kravas par labu Klaipēdai un Tallinai. Tagad ceru, ka kari ir beigušies un patlaban ir laiks, kad ar vēsu saprātu jāsāk nodarboties ar biznesu.

Krievija, protams, ir mūsu kaimiņš, un ar šo kaimiņu jāmāk strādāt jebkurā politiskā situācijā. Taču jāskatās arī uz tādiem reģioniem un valstīm kā Baltkrievija un uz tām tendencēm, kas tur notiek. Baltkrievija patlaban sāk nopietni domāt, lai attīstītu savā teritorijā sauso ostu. Jā, Baltkrievijas ģeogrāfija to atļauj, un viens no iespējamākajiem partneriem varētu būt viena no lielākajām pasaules loģistikas un tranzīta kompānijām, kura bāzējas Dubajā, Dubai Ports World.

Diemžēl lietuvieši šajā gadījumā ir mums kā vienmēr priekšā, taču tajā pašā laikā Klaipēdas ostas jauda nav tik liela kā, piemēram, Rīgas ostai. Faktiski Klaipēdas ostas jauda, ja domājam par nopietnu attīstību, ir izsmelta. Lielus pasaules mēroga partnerus interesē teritorijas, kuras potenciāli var attīstīt. Ņemot vērā esošo Rīgas ostas apgrozījumu, uzskatu, ka Rīgas ostas jaudu noteikti var vēl palielināt par 40% līdz 50%. Vai tas notiks, ir atkarīgs no pašiem.

No pārrunām līdz reālai kravai var paiet mēneši un pat gadi. Taču laiks negaida. Latvijas iekšzemes kopprodukta viena no svarīgajām pozīcijām ir tranzīts un loģistika. Ja turpināsies stāvoklis, ka kravu apgrozījums krīt, tad būs ķēdes reakcija. Cietīs arī citas nozares, un būs atlaisti cilvēki, kuri brauks prom no Latvijas. Arī valsts un pašvaldības budžets cietīs, jo būs mazāki ieņēmumi.

Jāskatās uz reģioniem, ar kuriem mazāk strādājam, Ekonomiskā un politiskā situācija Eiropā pati sniedz atbildes, kur vēl var meklēt biznesu un kravas. Lai cik tas nebūtu dīvaini, tā ir Ukraina. Kara dēļ Ukraina ir sadalīta, un ziemeļu Ukraina ir nogriezta no Melnās jūras. Taču ziemeļu Ukraina ir vieta, kur audzē labību, kur ir graudi, un Latvija savus elevatorus un terminālus var piedāvāt šim partnerim. Tās ir kravas, kuras varam diezgan ātri dabūt. Ja skatāmies ilgtermiņā, tad vēl viens ļoti interesants reģions, par kuru visus šos gadus neesam domājuši, taču Āzijas un pasaules tirgū šis spēlētājs ieņem ļoti lielu lomu, ir Indija. Ziemeļu virzienā Indijai trūkst kravu sadales punktu un šķirotavu.

Manuprāt, Rīga ir tā vieta, kura ideāli derētu šīm kravām, jo pārsvarā ir runa par konteineru kravām, kuras tālāk virzīt Ziemeļeiropā.

Ja runājam par ķīniešiem, tad jāsaprot arī viņu mentalitāte un pieeja biznesam. Viņi nesteidzas, un tā ir valsts, kura domā ilgtermiņā. Vienīgā valsts, kura plāno savu budžetu 200 gadiem uz priekšu. Kā investors, kā partneris ķīnieši Latvijā nav iesaistījušies nopietnos objektos, taču kā tranzīta dalībnieks Ķīna Latvijā ir. Ar Ķīnu strādājam, un konteineru kravas nāk. Nāks vēl vairāk, jo Ķīna būs viens no lielākajiem sadales punktiem Dienvidāzijā.

Ķīna kā pieredzējis investors vērtē, cik mēs paši esam stabili kā partneris, cik pasargātas ir investīcijas, cik mums ir stabila un efektīva nodokļu politika, kā mākam sadarboties ar kaimiņvalstīm. Visus šos punktus Ķīna vērtē. Baltijas ostas savā starpā konkurē investoru meklēšanā. Kur būs visefektīvākie un saprotamākie sadarbības nosacījumi, tur būs ķīnieši. Laika Stara eksperti vairākus gadus mērīja vairākus Latvijas uzņēmumus no vairākām nozarēm, un visus šos gadus pētījumus esam vērsuši uz investīciju piesaisti. Kā trūkst, ko vajag izdarīt, lai piesaistītu vairāk investīcijas.

Galvenais punkts visās aptaujās bija nodokļu politika. Piemēram, uzņēmuma ienākuma nodoklis un reinvestētā peļņa. Attīstībā ieguldīto peļņu Igaunijā jau sen neapliek ar nodokli. Tāpat uzņēmēji kā sarkano punktu minējuši nodokļu politikas stabilitāti. Nedrīkst darīt tā, kā notiek tagad. Ja VID ir uzlikts plāns savākt konkrētu nodokļu summu, tad nogremdējam vairākus strādājošus uzņēmumus un pat vairākas nozares.

Ķīnieši skatās, cik esam droši, kā mēs mākam uzvesties ar savām kaimiņvalstīm, arī ar Krieviju. Ķīnieši negrib bojāt attiecības ar Krieviju, taču tajā pašā laikā ir ļoti pragmatiski. Ja mūsu piedāvājums būs interesantāks un pievilcīgāks par Krievijas ostām, tad, domāju, labprāt sadarbosies ar mums. Ķīniešiem ir tikai savas intereses un savs izdevīgums.

Ja skatāmies uz autokravu pārvadātāju biznesu - apjomu kritums par pirmo pusgadu būs 40%. Ieguva tās loģistikas kompānijas, kuras prata pārorientēties uz pretējo virzienu un kravas no Krievijas nomainīja pret importa kravām uz Krieviju no ES. Šīs kompānijas veido savu kravu grozu ES un tad tās ved uz Krieviju. Izdevās tām loģistikas kompānijām, kuras jau pirms tam bija ieguldījušas darbu un bija tālredzīgas. Tās, kuras nelika visas olas vienā grozā. Kravu pārvadātājiem jābūt tiešai sadarbībai ar loģistikas kompānijām, jo kravu pārvadātājs ved tik kravu, cik viņam dod. Ja nav kravu - sēž mājās. Šī nozare lielā mērā atkarīga no loģistikas nozares.

Tas ir darbs, ja gribam rezultātu pēc gada, diviem. Tagad steidzīgi tas ir jāiegulda. Jābūt citai pieejai un pašiem jāmainās kopā ar pasauli. Īstermiņā šis gads būs smags. Mānīt sevi nevajag. Arī otrais pusgads neizskatās cerīgāks. Jāskatās, protams, arī, kāda būs ziema Eiropā. Cik būs vajadzīgs kurināmā. Iepriekšējā ziema bija silta, un tas arī negatīvi ietekmēja kurināmos piegādes apjomus. Tātad kaut kādi aspekti var ietekmēt. Taču galvenokārt jāskatās, kā nākotnē "griezīsies" pasaules kravu plūsmas.

Tik skaisti nebūs, ka valsts, piemēram, palīdzot samazināt dzelzceļa tarifus un līdzfinansējot infrastruktūru, varētu uzreiz situāciju glābt. Tomēr jāmaina rakstura īpašība, ka vainīga valsts un valdība. Valdība, protams, ir jāvirza. Taču, ja nav kravu, tad piemaksas un tarifu atlaides arī nepalīdzēs. No valsts vajag pieprasīt efektīvu investīciju vidi.

* konsultāciju uzņēmuma Laika Stars vadītājs

Novērtē šo rakstu:

19
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...