Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nupat Saeimā ir izskanējušas kārtējās Ārpolitikas debates. Ir skaistas runas, un ir reāli darbi. Jāsaprot, ka ārpolitikā skaistas runas tiek runātas citiem, bet reāli darbi - lai īstenotu savas intereses. Teikt skaistas runas -= tas ir darbs, ko esam iemācījušies. Un kā ir ar reāli veicamiem darbiem? Gribētos dzirdēt arī par tiem.

Piemēram, mums patīk runāt par savu Eiropas Padomes (EP) prezidentūru 2015.gadā, esam jau tai paredzējuši desmitiem miljonu no sava budžeta. Bet tā arī joprojām nav dzirdēts, ko tad īsti mēs šajā laikā, kad tiks iztērēti desmitiem miljonu nodokļu maksātāju naudas, taisāmies paveikt savas valsts, savas tautas interesēs? Kur ir konkrēti projekti, kā ir paredzēts tos virzīt, ar ko ir vienošanās par to atbalstu, kādi sagatavošanas darbi tam tiek darīti?

Ir tikai saldkaira trīcēšana par to, kā mēs spēsim pienācīgi noorganizēt šo pasākumu un kā mūs par to novērtēs. Tā ir sulaiņu domāšana.

EP prezidentūru vajadzētu uztvert nevis kā godu - iespēju uz brīdi pasēdēt pie kungu galda, bet gan kā pienākumu - ar uzviju atstrādāt savai valstij tos daudzos miljonus, ko mēs par šo dīžāšanos esam gatavi iztērēt.

Diemžēl nekādi konkrēti priekšlikumi nav pat dzirdēti.

Mums patīk runāt par Baltijas vienotību, bet nevaram panākt pat to, ka tiek atjaunotas lietuviešu nojauktās sliedes pie Reņģes, lai šajā virzienā no Lietuvas caur mums atkal varētu iet tranzīta kravas. Tad cik ļoti mēs varam paļauties, ka, piemēram, Rail Baltica projektā būs ievērotas Latvijas intereses?

Ar konkrētiem ticamiem aprēķiniem par šī projekta ekonomisko izdevīgumu Latvijai sabiedrību joprojām neviens nav spējis iepazīstināt.

Tas, ka šis projekts ir izdevīgs Igaunijai, jo tādejādi tā iegūst tiešo tranzītkoridoru Tallinai no Krievijas uz Helsinkiem, un tāpēc tā aktīvi virza to, izmantojot, ka tai pašlaik pieder ES Transporta lietu komisāra portfelis, bet tas nepavisam nenozīmē, ka šis projekts būs izdevīgs arī mums.

Vēl vairāk, šis projekts var radīt nopietnus riskus mūsu tranzītnozares attīstībai, ja izrādīsies, ka, īstenojot Rail Baltica projektu uz sev neizdevīgiem nosacījumiem, mēs vairs nebūsim spējīgi veikt Austrumu-Rietumu tranzītkoridora modernizāciju, tādejādi zaudējot savā konkurētspējā gan Igaunijai, gan Lietuvai.

 Ne velti Lietuva ir pamodusies un atsākusi diskusiju par Rail Baltica projekta izdevīgumu, un tagad arī vēlas panākt vismaz atzaru uz Viļņu, tas ir, lai tai tiktu uztaisīts atzars uz austrumiem. Šeit mums būtu svarīgi jau laikus saprast konsekvences. Ja Lietuvai izdosies panākt iecerētās izmaiņas, tad pēc tam tā kopā ar Igauniju spiedīs mūs virzīties tālāk ar šo projektu, un tad mēs būsim sevi nolikuši neapskaužamas izvēles priekšā: būt par muļķīšiem – ja paklausīgi piekritīsim turpināt projektu uz sev neizdevīgiem nosacījumiem, vai būt par sliktajiem – ja tikai tad pamodīsimies un pieprasīsim veikt tajā izmaiņas, lai tas būtu izdevīgs arī Latvijai. Turklāt neaizmirsīsim, ka par to būsim paguvuši vienoties - šis projekts būs ne tikai jāuzceļ, bet pēc tam arī jāuztur, pat ja mums tas būs neizdevīgi.

Mums patīk runāt par savu „veiksmes stāstu”, bet neviens tā arī nespēj dot skaidru atbildi uz galveno ārpolitisko izaicinājumu - kā, turpinot šo veiksmes stāstu, nosargāsim savu valsti, savas vērtības, lai tās netiktu samaltas globalizācijas dzirnavās?

Ir skaidrs, ka globalizācijas procesi neapstāsies. Tas nozīmē, ka mums nākotnē ir jārēķinās ar aizvien pieaugošām un globālākām gan preču, gan kapitāla, gan cilvēku plūsmām.

Mēs iegūstam ļoti izaicinošu ainu, ja lūkojamies uz šīm tendencēm kontekstā ar savu demogrāfisko un ekonomisko situāciju. Veidojas cilpa – lai panāktu vajadzīgās demogrāfijas un migrācijas izmaiņas, tam ir vajadzīgi ekonomiskie stimuli – nepieciešams nozīmīgi celt mūsu ekonomikas produktivitāti. Savukārt, lai celtu produktivitāti, ir vajadzīgi cilvēki – zinoši, radoši un uzņēmīgi. No kurienes tos ņemt?

Ja ņemam vērā (un tas mums noteikti ir jādara), ka līdzīgā demogrāfiskā situācijā ir gandrīz visas Eiropas valstis, tad mūsu situācija kļūst vēl izaicinošāka, jo tas nozīmē, ka pat par saviem cilvēkiem mums būs aizvien vairāk jācīnās, lai tie paliktu mūsu ekonomikā. Turklāt, ja mēs raujamies īstenot aizvien ciešāku integrāciju, paralēli nespējot nodrošināt atbilstošu savas ekonomikas līmeni, mēs veicinām sava ražīgā darbaspēka aizplūšanu, kur to gaida ar atplestām rokām un visādiem labumiem. Un tādejādi mēs savelkam sev cilpu arī no otras puses.

Nav grūti saprast, ka esošais „veiksmes stāsts” nav ilgtspējīgs. Var jau, protams, turpināt pie tā turēties, bet tad ir jārēķinās, ka ar šādiem nosacījumiem savu cilvēkresursu mēs nespēsim atražot, turklāt globālā pieprasījuma spiediena dēļ uz mūsu darbaspēku mums kļūs aizvien grūtāk izrauties no sev uzmestās nabadzības cilpas, jo ražīgākais darbaspēks un kapitāls dosies turp, kur tas var radīt lielāku pievienoto vērtību, bet mēs savukārt būsim spiesti specializēties uz zemākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un veikt apjomīgu „lētā” darbaspēka imigrāciju no citām valstīm, jo bez tās mums vienkārši nebūs iespējams nodrošināt tādus savas tautsaimniecības apjomus, lai spētu uzturēt valstij un sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru, piemēram, pensiju sistēmu.

Vai ir iespējams cits risinājums?

Ir, ja vien pārstāt īstenot „veiksmes stāstu”, kas tiek panākts uz cilvēkkapitāla rēķina, un sākt mērķtiecīgi ieguldīt savus centienus un resursus produktīvas ekonomikas pamatu veidošanā – pirmkārt jau cilvēkos, ar atbilstošam prasmēm un zināšanām. Un tā būs nevis naudas tērēšana, bet gan auglīgas ilgtermiņa investīcijas savā attīstībā.

Apzinoties, cik ierobežoti ir mūsu resursi, ir jāizmanto visas savas iespējas, lai Latvija kļūtu par vietu, kur mēs varam veiksmīgi piesaistīt arī citu valstu „smadzenes”. Lūk, šeit tad kā reiz būtu viens konkrēts projekts, kura uzsākšanai mēs varētu izmantot savu EP prezidentūru un tajā iezīmēto prioritāti – Austrumu partnerību, lai nodarbotos ne tikai ar „Rietumu vērtību” eksportu mūsu austrumu kaimiņiem, bet arī izmantotu to kā iespēju radīt iestrādnes vērtīga cilvēkkapitāla piesaistīšanai.

Mums tam ir virkne priekšrocību, un virkne mājasdarbu izdarāmi – sākot no dažādiem pasākumiem prezidentūras ietvaros un beidzot ar koncepciju un reālas sistēmas veidošanu, kaut vai, lai pasmeltos tos miljonus no Eiropas programmas HORIZON 2020 finansējuma iespējām, kuras mums pašiem iet secen, jo vienkārši šeit vairs nav tāda zinātniskā potenciāla. Bet tiem, kuriem par to gribas taisīt nievājošas vai nosodošas grimases, lai reāli novērtē mūsu iespējas un palūkojas, ko sen jau dara citas Eiropas valstis, kuras rēķinās ar globalizācijas procesiem un cenšas izmantot tos, nevis perspektīvā kļūt par to upuriem.

Ja arī mēs nesāksim apņēmīgi rīkoties, tad pavisam drīz būsim sev atstājuši neapskaužamu izvēli starp sliktu vai ļoti sliktu iespēju, kā tālāk nodrošināt savu pastāvēšanu šajā globālajā pasaulē. Un tām vērtībām, kuras tā patīk dažādiem politiskiem spēkiem ekspluatēt, var vienkārši vairs neatrasties vietas, lai cik karstasinīgi tās kāds piesauktu - Latvija, kādu mēs to pazinām un mīlējām, tiks samalta globalizācijas dzirnavās uz mūžīgiem laikiem.

Vai mēs to vēlamies piedzīvot?

Tāpēc, lai politiķi skaidrāk spētu apjēgt šo nākotnes izaicinājumu skaudrumu, līdzīgi kā par Latvijas ārpolitiku būtu nepieciešama diskusija visaugstākajā līmenī (sākot ar parlamentu) par to, kā, izmantojot un mobilizējot visas mūsu iespējas, vislabāk uzcelt mūsu Latvijas glābējzirdziņu - „zināšanu ekonomiku”, kura, starp citu, jaunās valdības deklarācijā ir minēta kā pirmā prioritāte!

Nu tad, ja tie nav tikai skaisti solījumi, tad šī ir iespēja, kā to pierādīt ar reāliem darbiem.

Jo tikai radoši un uzņēmīgi cilvēki var būt tas pamats, uz kura mēs varam balstīt savu valsti un šajā globālo izaicinājumu pasaulē nosargāt tās vērtības, kuras mums ir patiesi dārgas.

Līdz šim par savu veiksmes pamatu mums uzstājīgi ir bijis piedāvāts kas pavisam cits. Varbūt tāpēc, ka tiem, kas mums to piedāvā, radošums un uzņēmība ir kaut kas pavisam svešs?...

Novērtē šo rakstu:

48
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un amatpersonu uzmanību uz sabiedrības - fizisko personu datu – neaizsargātību Latvijas Republikā un konkrēti Latvijas Republikas tiesās.
Lasīt visu...

10

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

15

Sabiedrība nav gatava

FotoNesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi gatava. Lūk, ko uzzināju:
Lasīt visu...

21

Jaunākais nacionālais noziegums

FotoNoziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem, kas atbilst latviešu vairākuma cilvēciskās attīstības līmenim.
Lasīt visu...

12

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

FotoTrešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti un nodurti vairāki cilvēki. Saskaņā ar jaunāko informāciju, bojā gājuši 4 cilvēki un 40 cilvēki ievainoti.[2]
Lasīt visu...

12

Pietiks par DEPO

FotoJau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....