Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas tikai tā izskatoties, ka Latvijas Bankai ir nesamērīgi liels darbinieku skaits, ka Latvijas Bankai kļuvis krietni mazāk darba un ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča alga pēdējo divu gadu laikā pieaugusi vairāk nekā par ceturto daļu, - publicējam Latvijas Bankas sagatavotās atbildes saistībā ar Pietiek šīsnedēļas publikācijām par šo tēmu.

"Par Latvijas Bankas darba apjomu un darbinieku skaitu

Pietiek rakstā nepamatoti apgalvots, ka "Latvijas Bankai šajā laikā līdz ar eiro ieviešanu ir ārkārtīgi būtiski sarukušas funkcijas".

Latvijas Bankas funkcijas pēc pārejas no lata uz eiro nav mainījušās, vienlaikus ir paplašinājies darba lauks, strādājot Eirosistēmā visos tās darbības līmeņos, tostarp Eiropas Centrālās bankas Padomes lēmumu gatavošanā un pieņemšanā.

Tas, pirmkārt, skar monetārās politikas lēmumu pieņemšanu, ar līdztiesīgu balsi piedaloties Eirosistēmas kopīgās monetārās politikas lemšanā, kā arī veicot tam nepieciešamo makroekonomisko analīzi. Latvijas Bankas vadošie speciālisti iesaistījušies 17 Eiropas Centrālās bankas komiteju darbā, kā arī aktīvi līdzdarbojas dažādās darba grupās.

Lai pilnvērtīgi varētu piedalīties eiro zonas monetārās politikas lēmumu pieņemšanā, Latvijas Bankas makroekonomiskā un monetārā analīze un prognozēšana aptver ne tikai Latvijas norises, bet arī globālās ekonomikas un finanšu tirgu attīstību, ar fokusu uz eiro zonu un atsevišķām valstīm. Ar šo analīzi un tās rezultātā tapušajiem apsvērumiem Latvijas Banka turpina iepazīstināt ekonomikas dalībniekus un plašu sabiedrību gan fundamentālās publikācijās kā "Makroekonomisko norišu pārskats" un "Finanšu stabilitātes pārskats", gan citos analītiskos materiālos, ko publicējam vietnē "makroekonomika.lv".

Tāpat kā ar latu, arī pēc eiro ieviešanas centrālā banka Latvijā pilda uzdevumus, kas ir noteikti likumā "Par Latvijas Banku" un nozīmīgi tautsaimniecības un tās asinsrites – finanšu sistēmas – funkcionēšanai. Un, proti,

- Latvijas Banka turpina nodrošināt skaidras naudas laišanu apgrozībā saskaņā ar banku un to klientu pieprasījumu: pasūta, uzglabā un ar Rīgas un reģionālās filiāles Liepājā starpniecību izsniedz bankām banknotes un monētas; skaidras naudas aprites ciklā nodrošina bojātās un nolietotās naudas aizstāšanu ar kvalitatīvu; kopīgi ar Eirosistēmas kolēģiem Latvijas Banka eksperti rūpējas par eiro banknošu un monētu drošību, dizainu un ražošanu; Latvijas Banka pati nodrošina skaidras naudas uzglabāšanas un pārvadājumu drošību, atbildības līmenim pēc eiro ieviešanas vēl pieaugot, un kopumā šis tautsaimniecībai nepieciešamais serviss nozīmē arī ievērojamus resursus;

- Latvijas Banka turpina nodrošināt vidi raitiem un drošiem starpbanku maksājumiem, piedaloties liela apjoma starpbanku norēķinu sistēmas TARGET2 attīstīšanā un uzturēšanā un atsevišķas maksājumu sistēmas veidojot un uzturot pati; vidēji dienā Latvijas Bankas maksājumu sistēmas apstrādā tuvu 150 tūkstošiem maksājumu 1.7 miljardu eiro apjomā, un šis apjoms pēc eiro ieviešanas ir ievērojami pieaudzis. Reālā laika eiro maksājumu sistēmu TARGET2 eiro zonas centrālās bankas kopā ar Eiropas Centrālo banku izmanto, lai īstenotu kopīgu monetāro politiku un veicinātu eiro maksājumu sistēmas raitu darbību; Eiropas Savienības bankas šo sistēmu izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem. Latvijas Banka veic arī maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību Latvijā;

- Latvijas Banka turpina pārvaldīt ārvalstu valūtas un zelta rezerves, ieguldot drošos un ienesīgos finanšu instrumentos un tādējādi arī nodrošinot ienākumus savu darbības izdevumu segšanai un valsts budžeta papildināšanai;

- Latvijas Banka turpina vākt un apkopot finanšu un monetāro statistiku un maksājumu bilances statistiku, kā arī gatavot finanšu kontu un valdības finanšu statistiku – kvalitatīva šo datu sagatavošana ir nepieciešams priekšnoteikums valsts ekonomiskajai politikai, investoru lēmumu pieņemšanai u.c. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijas Banka ir iesaistīta arī atsevišķu tautsaimniecības statistikas jomu metodoloģijas jautājumu risināšanā un Eiropas Savienības līmeņa statistikas rādītāju sagatavošanā. Statistisko informāciju Latvijas Banka izmanto, lai īstenotu savus uzdevumus, kā arī informētu sabiedrību par norisēm finanšu sektorā un tautsaimniecībā;

- Latvijas Banka turpina darbu starptautiskās sadarbības jomā un pārstāvot Latvijas Republikas un Latvijas Bankas intereses starptautiskajās finanšu institūcijās un forumos. Arī pēc eiro ieviešanas Latvijas Banka (tai skaitā sadarbībā ar citām institūcijām, piemēram, Finanšu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju) turpina pārstāvēt mūsu intereses tādās institūcijās kā Starptautiskais Valūtas fonds, Starptautisko norēķinu banka, Eiropas sistēmisko risku kolēģija u.c. Lieki teikt, ka arī šeit darba apjoms un atbildības līmenis ir pieaudzis;

- Latvijas Banka turpina uzturēt valsts Kredītu reģistru, kam ir liela loma gan finanšu sektora ikdienas darbā, gan finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

- Pateicoties Latvijas dalībai eiro zonā un Latvijas Bankas aktīvai līdzdarbībai Eirosistēmas monetāro pasākumu īstenošanā, dots tiešs un netiešs atbalsts Latvijas tautsaimniecības attīstībai šajā sarežģītajā laikā, kad eiro zonā vērojama nepietiekama izaugsme un Latvijas uzņēmēju darbu negatīvi ietekmē ģeopolitiskā situācija, kaimiņvalstu valūtu vērtības samazināšanās un Krievijas-Eiropas Savienības sankcijas. Mūsu līdzdalība TLTRO un PAPP programmās ļāvusi Latvijas finanšu sektoram piesaistīt lētus kredītresursus, bet valsts budžetā radījusi arī tiešu ekonomiju, pateicoties lētākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām. Netieša ietekme sasniegta, straujāk augot galvenajam Latvijas eksporta tirgum – eiro zonas ekonomikai.

Kāpēc Igaunijas Banka savas funkcijas spēj veikt ar vairāk nekā divreiz mazāku darbinieku skaitu

Latvijas Bankas un Igaunijas centrālās bankas Eesti Pank (EP) darbinieku skaita atšķirība skaidrojama ar diviem aspektiem – pirmkārt, atšķiras abu centrālo banku nodrošinātās funkcijas un darba apjoms, otrkārt, atšķiras Latvijas un Igaunijas tautsaimniecību izmērs un struktūra, kas arī ietekmē centrālo banku veicamos uzdevumus.

Par pirmo. Salīdzinot ar Latvijas Banku, atšķiras EP funkcijas, piemēram, EP neuztur kredītu reģistru; Latvijas Bankai ir divas filiāles Rīgā un Liepājā (līdz pagājušā gada nogalei – arī Daugavpilī), EP tādu nav; cik mums zināms, EP atsevišķas funkcijas, piemēram, informācijas tehnoloģiju un tulkošanas jomā, uztic ārpakalpojumu sniedzējiem; Latvijas Banka uzrauga valūtas maiņas punktus; Latvijas Banka uztur savu starpbanku maksājumu sistēmu; EP ir mazāks darba apjoms, apkopojot dažādu statistikas informāciju par finanšu tirgu un tautsaimniecību kopumā; u.c.

Atšķirības aizsardzības un drošības funkcijas nodrošināšanā skaidrojamas ar to, ka EP ir izvietota vienā ēku kompleksā, bet Latvijas Bankā Aizsardzības pārvalde rūpējas par abu centrālo ēku un filiāļu drošības nodrošināšanu, un atšķiras arī drošības funkciju izpilde naudas apritē (Latvijā apstrādātais skaidras naudas apjoms ir būtiski lielāks nekā Igaunijā). Jāpiebilst, ka Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem ir īpašas funkcijas valsts drošības nodrošināšanā, tostarp saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu kara laikā vai izņēmuma stāvoklī šī struktūrvienība iekļaujas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā.

Otrkārt, darbinieku skaitu ietekmē Latvijas un Igaunijas ekonomiku atšķirības, piemēram, Igaunijā ir mazāk komercbanku, kas nosaka mazāku darba apjomu starpbanku maksājumu sistēmu uzturēšanā, turklāt EP nenodrošina Valsts kases, budžeta iestāžu un nodokļu maksājumu apkalpošanu - Igaunijā to veic komercbankas, kamēr Latvijā šī funkcija ir Latvijas Bankas pārziņā. Līdzīga ietekme ir uz makroekonomiskās analīzes funkciju, statistikas, ārējo aktīvu pārvaldīšanas, monetāro operāciju u.c. jomām.

Regulāri tiek vērtēts un pārskatīts Latvijas Bankas darbinieku skaits un funkcijas. Latvijas Bankas darbu, funkciju izpildi un izdevumu lietderību iepriekšējos gados regulāri vētījusi Valsts kontrole, sniedzot pozitīvu vērtējumu.

Par to, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gada atalgojums pieaudzis no 109 000 eiro 2012. gadā līdz 115 000 eiro 2013. gadā un 139 000 eiro 2014. gadā.

Latvijas Bankas prezidenta alga iepriekšējos trīs gadus faktiski nav mainījusies (kā atskaites rādītāju var izmantot 2013. gada summu). Atalgojums 2012. gadā bija mazāks bezalgas atvaļinājuma dēļ, savukārt kāpums 2014. gadā skaidrojams ar vienreizējas prēmijas izmaksu saistībā ar sekmīgo eiro ieviešanu. 2015. gadā prēmijas izmaksa nav plānota, līdz ar to kopējais atalgojums būs mazāks.

Kopumā Latvijas Bankas darbinieku atalgojuma noteikšanas principi ir atrodami interneta vietnē bank.lv (https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu); kritēriji noteikti ar Latvijas Bankas padomes lēmumu 2011. gada 13. jūlijā.

Tostarp attiecībā uz Latvijas Bankas prezidenta atalgojumu noteikts –

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas padome nosaka darba samaksu Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem.

Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam un padomes locekļiem mēneša darba algas apmēru aprēķina, ņemot vērā Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendārā gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru.

Par Ilmāra Rimšēviča saņemto megaprēmiju

2014. gada februārī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs saņēma vienreizēju prēmiju divu amatalgu jeb 19 106.32 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas). Lēmumu par prēmēšanu 2014. gada 3. februārī pieņēma Latvijas Bankas padome.

Prēmiju izmaksas kritēriji atrodami Latvijas Bankas interneta vietnē (turpat - https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu):

Ne biežāk kā reizi gadā Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku var prēmēt par svarīgu uzdevumu vai projektu veikšanu, prēmiju maksājot pēc šo uzdevumu vai projektu pabeigšanas atbilstoši ieguldījumam (par starptautiskā vai valsts mērogā nozīmīgu uzdevumu veikšanu – līdz 200% no mēneša darba algas; par Latvijas Bankas mērogā nozīmīgu uzdevumu veikšanu – līdz 150% no mēneša darba algas)."

Novērtē šo rakstu:

38
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...