Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas tikai tā izskatoties, ka Latvijas Bankai ir nesamērīgi liels darbinieku skaits, ka Latvijas Bankai kļuvis krietni mazāk darba un ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča alga pēdējo divu gadu laikā pieaugusi vairāk nekā par ceturto daļu, - publicējam Latvijas Bankas sagatavotās atbildes saistībā ar Pietiek šīsnedēļas publikācijām par šo tēmu.

"Par Latvijas Bankas darba apjomu un darbinieku skaitu

Pietiek rakstā nepamatoti apgalvots, ka "Latvijas Bankai šajā laikā līdz ar eiro ieviešanu ir ārkārtīgi būtiski sarukušas funkcijas".

Latvijas Bankas funkcijas pēc pārejas no lata uz eiro nav mainījušās, vienlaikus ir paplašinājies darba lauks, strādājot Eirosistēmā visos tās darbības līmeņos, tostarp Eiropas Centrālās bankas Padomes lēmumu gatavošanā un pieņemšanā.

Tas, pirmkārt, skar monetārās politikas lēmumu pieņemšanu, ar līdztiesīgu balsi piedaloties Eirosistēmas kopīgās monetārās politikas lemšanā, kā arī veicot tam nepieciešamo makroekonomisko analīzi. Latvijas Bankas vadošie speciālisti iesaistījušies 17 Eiropas Centrālās bankas komiteju darbā, kā arī aktīvi līdzdarbojas dažādās darba grupās.

Lai pilnvērtīgi varētu piedalīties eiro zonas monetārās politikas lēmumu pieņemšanā, Latvijas Bankas makroekonomiskā un monetārā analīze un prognozēšana aptver ne tikai Latvijas norises, bet arī globālās ekonomikas un finanšu tirgu attīstību, ar fokusu uz eiro zonu un atsevišķām valstīm. Ar šo analīzi un tās rezultātā tapušajiem apsvērumiem Latvijas Banka turpina iepazīstināt ekonomikas dalībniekus un plašu sabiedrību gan fundamentālās publikācijās kā "Makroekonomisko norišu pārskats" un "Finanšu stabilitātes pārskats", gan citos analītiskos materiālos, ko publicējam vietnē "makroekonomika.lv".

Tāpat kā ar latu, arī pēc eiro ieviešanas centrālā banka Latvijā pilda uzdevumus, kas ir noteikti likumā "Par Latvijas Banku" un nozīmīgi tautsaimniecības un tās asinsrites – finanšu sistēmas – funkcionēšanai. Un, proti,

- Latvijas Banka turpina nodrošināt skaidras naudas laišanu apgrozībā saskaņā ar banku un to klientu pieprasījumu: pasūta, uzglabā un ar Rīgas un reģionālās filiāles Liepājā starpniecību izsniedz bankām banknotes un monētas; skaidras naudas aprites ciklā nodrošina bojātās un nolietotās naudas aizstāšanu ar kvalitatīvu; kopīgi ar Eirosistēmas kolēģiem Latvijas Banka eksperti rūpējas par eiro banknošu un monētu drošību, dizainu un ražošanu; Latvijas Banka pati nodrošina skaidras naudas uzglabāšanas un pārvadājumu drošību, atbildības līmenim pēc eiro ieviešanas vēl pieaugot, un kopumā šis tautsaimniecībai nepieciešamais serviss nozīmē arī ievērojamus resursus;

- Latvijas Banka turpina nodrošināt vidi raitiem un drošiem starpbanku maksājumiem, piedaloties liela apjoma starpbanku norēķinu sistēmas TARGET2 attīstīšanā un uzturēšanā un atsevišķas maksājumu sistēmas veidojot un uzturot pati; vidēji dienā Latvijas Bankas maksājumu sistēmas apstrādā tuvu 150 tūkstošiem maksājumu 1.7 miljardu eiro apjomā, un šis apjoms pēc eiro ieviešanas ir ievērojami pieaudzis. Reālā laika eiro maksājumu sistēmu TARGET2 eiro zonas centrālās bankas kopā ar Eiropas Centrālo banku izmanto, lai īstenotu kopīgu monetāro politiku un veicinātu eiro maksājumu sistēmas raitu darbību; Eiropas Savienības bankas šo sistēmu izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem. Latvijas Banka veic arī maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību Latvijā;

- Latvijas Banka turpina pārvaldīt ārvalstu valūtas un zelta rezerves, ieguldot drošos un ienesīgos finanšu instrumentos un tādējādi arī nodrošinot ienākumus savu darbības izdevumu segšanai un valsts budžeta papildināšanai;

- Latvijas Banka turpina vākt un apkopot finanšu un monetāro statistiku un maksājumu bilances statistiku, kā arī gatavot finanšu kontu un valdības finanšu statistiku – kvalitatīva šo datu sagatavošana ir nepieciešams priekšnoteikums valsts ekonomiskajai politikai, investoru lēmumu pieņemšanai u.c. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijas Banka ir iesaistīta arī atsevišķu tautsaimniecības statistikas jomu metodoloģijas jautājumu risināšanā un Eiropas Savienības līmeņa statistikas rādītāju sagatavošanā. Statistisko informāciju Latvijas Banka izmanto, lai īstenotu savus uzdevumus, kā arī informētu sabiedrību par norisēm finanšu sektorā un tautsaimniecībā;

- Latvijas Banka turpina darbu starptautiskās sadarbības jomā un pārstāvot Latvijas Republikas un Latvijas Bankas intereses starptautiskajās finanšu institūcijās un forumos. Arī pēc eiro ieviešanas Latvijas Banka (tai skaitā sadarbībā ar citām institūcijām, piemēram, Finanšu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju) turpina pārstāvēt mūsu intereses tādās institūcijās kā Starptautiskais Valūtas fonds, Starptautisko norēķinu banka, Eiropas sistēmisko risku kolēģija u.c. Lieki teikt, ka arī šeit darba apjoms un atbildības līmenis ir pieaudzis;

- Latvijas Banka turpina uzturēt valsts Kredītu reģistru, kam ir liela loma gan finanšu sektora ikdienas darbā, gan finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

- Pateicoties Latvijas dalībai eiro zonā un Latvijas Bankas aktīvai līdzdarbībai Eirosistēmas monetāro pasākumu īstenošanā, dots tiešs un netiešs atbalsts Latvijas tautsaimniecības attīstībai šajā sarežģītajā laikā, kad eiro zonā vērojama nepietiekama izaugsme un Latvijas uzņēmēju darbu negatīvi ietekmē ģeopolitiskā situācija, kaimiņvalstu valūtu vērtības samazināšanās un Krievijas-Eiropas Savienības sankcijas. Mūsu līdzdalība TLTRO un PAPP programmās ļāvusi Latvijas finanšu sektoram piesaistīt lētus kredītresursus, bet valsts budžetā radījusi arī tiešu ekonomiju, pateicoties lētākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām. Netieša ietekme sasniegta, straujāk augot galvenajam Latvijas eksporta tirgum – eiro zonas ekonomikai.

Kāpēc Igaunijas Banka savas funkcijas spēj veikt ar vairāk nekā divreiz mazāku darbinieku skaitu

Latvijas Bankas un Igaunijas centrālās bankas Eesti Pank (EP) darbinieku skaita atšķirība skaidrojama ar diviem aspektiem – pirmkārt, atšķiras abu centrālo banku nodrošinātās funkcijas un darba apjoms, otrkārt, atšķiras Latvijas un Igaunijas tautsaimniecību izmērs un struktūra, kas arī ietekmē centrālo banku veicamos uzdevumus.

Par pirmo. Salīdzinot ar Latvijas Banku, atšķiras EP funkcijas, piemēram, EP neuztur kredītu reģistru; Latvijas Bankai ir divas filiāles Rīgā un Liepājā (līdz pagājušā gada nogalei – arī Daugavpilī), EP tādu nav; cik mums zināms, EP atsevišķas funkcijas, piemēram, informācijas tehnoloģiju un tulkošanas jomā, uztic ārpakalpojumu sniedzējiem; Latvijas Banka uzrauga valūtas maiņas punktus; Latvijas Banka uztur savu starpbanku maksājumu sistēmu; EP ir mazāks darba apjoms, apkopojot dažādu statistikas informāciju par finanšu tirgu un tautsaimniecību kopumā; u.c.

Atšķirības aizsardzības un drošības funkcijas nodrošināšanā skaidrojamas ar to, ka EP ir izvietota vienā ēku kompleksā, bet Latvijas Bankā Aizsardzības pārvalde rūpējas par abu centrālo ēku un filiāļu drošības nodrošināšanu, un atšķiras arī drošības funkciju izpilde naudas apritē (Latvijā apstrādātais skaidras naudas apjoms ir būtiski lielāks nekā Igaunijā). Jāpiebilst, ka Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem ir īpašas funkcijas valsts drošības nodrošināšanā, tostarp saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu kara laikā vai izņēmuma stāvoklī šī struktūrvienība iekļaujas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā.

Otrkārt, darbinieku skaitu ietekmē Latvijas un Igaunijas ekonomiku atšķirības, piemēram, Igaunijā ir mazāk komercbanku, kas nosaka mazāku darba apjomu starpbanku maksājumu sistēmu uzturēšanā, turklāt EP nenodrošina Valsts kases, budžeta iestāžu un nodokļu maksājumu apkalpošanu - Igaunijā to veic komercbankas, kamēr Latvijā šī funkcija ir Latvijas Bankas pārziņā. Līdzīga ietekme ir uz makroekonomiskās analīzes funkciju, statistikas, ārējo aktīvu pārvaldīšanas, monetāro operāciju u.c. jomām.

Regulāri tiek vērtēts un pārskatīts Latvijas Bankas darbinieku skaits un funkcijas. Latvijas Bankas darbu, funkciju izpildi un izdevumu lietderību iepriekšējos gados regulāri vētījusi Valsts kontrole, sniedzot pozitīvu vērtējumu.

Par to, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gada atalgojums pieaudzis no 109 000 eiro 2012. gadā līdz 115 000 eiro 2013. gadā un 139 000 eiro 2014. gadā.

Latvijas Bankas prezidenta alga iepriekšējos trīs gadus faktiski nav mainījusies (kā atskaites rādītāju var izmantot 2013. gada summu). Atalgojums 2012. gadā bija mazāks bezalgas atvaļinājuma dēļ, savukārt kāpums 2014. gadā skaidrojams ar vienreizējas prēmijas izmaksu saistībā ar sekmīgo eiro ieviešanu. 2015. gadā prēmijas izmaksa nav plānota, līdz ar to kopējais atalgojums būs mazāks.

Kopumā Latvijas Bankas darbinieku atalgojuma noteikšanas principi ir atrodami interneta vietnē bank.lv (https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu); kritēriji noteikti ar Latvijas Bankas padomes lēmumu 2011. gada 13. jūlijā.

Tostarp attiecībā uz Latvijas Bankas prezidenta atalgojumu noteikts –

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas padome nosaka darba samaksu Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem.

Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam un padomes locekļiem mēneša darba algas apmēru aprēķina, ņemot vērā Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendārā gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru.

Par Ilmāra Rimšēviča saņemto megaprēmiju

2014. gada februārī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs saņēma vienreizēju prēmiju divu amatalgu jeb 19 106.32 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas). Lēmumu par prēmēšanu 2014. gada 3. februārī pieņēma Latvijas Bankas padome.

Prēmiju izmaksas kritēriji atrodami Latvijas Bankas interneta vietnē (turpat - https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu):

Ne biežāk kā reizi gadā Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku var prēmēt par svarīgu uzdevumu vai projektu veikšanu, prēmiju maksājot pēc šo uzdevumu vai projektu pabeigšanas atbilstoši ieguldījumam (par starptautiskā vai valsts mērogā nozīmīgu uzdevumu veikšanu – līdz 200% no mēneša darba algas; par Latvijas Bankas mērogā nozīmīgu uzdevumu veikšanu – līdz 150% no mēneša darba algas)."

Novērtē šo rakstu:

38
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...