Latvijas Banka negrib izteikties par Rimšēviča atbalstu ēnu ekonomikai
L. Lapsa18.05.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne Latvijas Bankas izcili labi apmaksātā padome, ne pati centrālā banka nevēlas izteikties par bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča „mazo grēciņu”, algojot kādu fizisko personu, bet izvairoties no nodokļu nomaksas. Oficiālā atbilde skan: jautājumi par to, vai ir atbalstāma Latvijas Bankas vadītāju izvairīšanās no nodokļu nomaksas darbinieku – fizisku personu algošanā, neesot Latvijas Bankas un tās padomes kompetencē.
Rimšēvičs vairākkārt publiski izteicies par ēnu ekonomikas apkarošanas nepieciešamību, taču marta vidū intervijā Latvijas radio atzina, ka no viņa bez kādas nodokļu nomaksas 100 latus saņem „cilvēks, kas palīdz sniegu notīrīt”. „Ja to uzskata par ēnu ekonomiku, tad... ēēē...” – šādi Rimšēvičs komentēja šo faktu, vēl piebilstot – tas, ka cilvēkam līdz 200 latu lieli ienākumi neesot jādeklarē, ļaujot arī iztikt bez nodokļu nomaksas par šo atalgojumu.
Tomēr no Valsts ieņēmumu dienesta Pietiek sniegtā skaidrojuma nepārprotami izrietēja – Latvijas Bankas prezidents, darbiniekam samaksājot skaidrā naudā, no likuma viedokļa ir apkrāpis valsti, liedzot tai saņemt par šo atalgojumu iedzīvotāju ienākuma nodokli. „Ja pakalpojuma sniegšanā saskaņā ar Darba likumu ir vērojamas darba attiecību pazīmes, ir slēdzams darba līgums. Minētajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no darba algas vispārējā kārtībā veic darba devējs,” skaidroja VID.
Savukārt Rimšēviča pieminētie 200 latu mēnesī saskaņā ar VID skaidrojumu attiecināmi uz citu situāciju – ja sniega tīrītājam šī nodarbe ir sistemātiska un līdz ar to uzskatāma par saimniecisko darbību: „Ja gūtais ienākums mēnesī pārsniedz 200 latus, tad fiziskai personai ir jāreģistrējas arī kā pašnodarbinātajai personai un jāveic arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.” Taču šajā gadījumā Rimšēvičam no pakalpojuma sniedzēja noteikti bijis jāpieprasa kvīts kā darījumu apliecinošs dokuments.
Latvijas Banka un tās padome ilgāku laiku pārdomāja, kādu atbildi sniegt uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem – vai arī Latvijas Banka atbalsta Rimšēviča viedokli, ka ir pieļaujams izvairīties no nodokļu nomaksas, ja tas notiek nelielos apmēros, un, ja tomēr šādu viedokli neatbalsta, kad un kā Latvijas Bankas padome reaģēs uz minētajiem I. Rimšēviča publiskajiem izteikumiem.
Nu Latvijas Banka izlēmusi, ka uz šādiem jautājumiem labāk neatbildēt. „Atbildot uz Jūsu 2011. gada 19. marta iesniegumu, informēju, ka Jūsu uzdotie jautājumi nav Latvijas Bankas un tās padomes kompetencē,” skan Latvijas Bankas pārstāvja Mārtiņa Grāvīša atbilde. Tikmēr kopš minētā atgadījuma Rimšēvičs ar runām par ēnu ekonomikas apkarošanas nepieciešamību vairs nav uzstājies.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
