Latvijas Banka: nemaz nešaubieties, mūsu vadības produktivitāte aug un aug

Informācijas pieprasījums par Rimšēviču un viņa produktivitāti

Masu informācijas līdzekļos atrodams šāds ar šā gada oktobri datēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča izteikums: „Mūsu algas diemžēl attīstās straujāk nekā produktivitāte.”

Savukārt šā gada 8. septembrī Latvijas Banka sociālajā tīklā Twitter ir publicējusi ierakstu, kurā norādīts uz minētā I. Rimšēviča izteikumu par situāciju Latvijā: „Kāpj algas, bet produktivitāte netiek līdzi.”

No publiski pieejamiem datiem redzams, ka minētais I. Rimšēvičs 2016. gadā atalgojumā saņēmis 150 824 eiro, kas ir par 13 187 eiro vairāk nekā 2015. gadā.

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Latvijas Bankas saistībā ar šiem faktiem šādu informāciju:

1) kā 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaugusi minētā I. Rimšēviča produktivitāte, pildot savus amata pienākumus?

2) kas un ar kādas metodikas palīdzību ir aprēķinājis šīs produktivitātes pieaugumu? Atbildei, lūdzu, pievienojiet arī konkrēto metodiku.

Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Latvijas Bankas oficiālais skaidrojums

Atbildot uz Jūsu 2017. gada 5. novembra iesniegumā, kas Latvijas Bankā saņemts 2017. gada 8. novembrī, uzdoto jautājumu pēc būtības, informējam, ka Latvijas Bankā ir noteikta skaidra un pārskatāma atalgojuma politika (informācija par to publiski pieejama Latvijas Bankas interneta vietnē - https://www.bank.lv/par-mums/parskati/parskats-par-atlidzibu.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas padome nosaka darba samaksu Latvijas Bankas prezidentam. Mēneša darba algas apmēru aprēķina, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendārā gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru (http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala_ikgad_dsamaksa/DS0030 euro.px/?rxid=blel9336-b8c4-49cl-a522-7a39dadlcc98). Tādējādi Latvijas Bankas prezidenta mēneša darba alga 2016. gadā ir pieaugusi par 4%.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka gan savā 2017. gada 8. septembra preses konferencē (preses konferences materiāli, t.sk. Latvijas Bankas prezidenta uzrunas teksts, atrodami Latvijas Bankas internēta vietnē - https://www.bank.lv/auditorijas/medijiem/preses-konferences/ 10949-pk-08092017), gan 2017. gada 1. novembra intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" nacionālās bankas prezidents pauda bažas, ka produktivitāte atpaliek no algu pieauguma tautsaimniecībā kopumā, kas ir nozīmīgs rādītājs no Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa. Latvijas Bankas prezidents par atalgojuma tendencēm un produktivitāti runāja visas tautsaimniecības kontekstā.

Darba ražīgums jeb produktivitāte ir sasniegtais rezultāts uz ieguldīto darba laika vienību. Produktivitāti var izmērīt tautsaimniecībā kopumā, atsevišķās nozarēs un uzņēmumos (piem., https://www.makroekonomika.lv/latvijas-uznemumu-produktivitate-krustceles). Nacionālās bankas kā finanšu uzņēmuma produktivitāti un tātad tās vadības darbību un efektivitāti var novērtēt pēc attiecīgā gada darba rezultātiem:

- Latvijas Bankas pārvaldītie finanšu (valūtu un zelta) ieguldījumi 2016. gada beigās sasniedza 5.8 mljrd. eiro, kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Šīs stratēģiskās rezerves pēc apjoma ir līdzvērtīgas Latvijas valsts pamatbudžetam un par trešdaļu lielākas nekā Lietuvas un Igaunijas centrālo banku ieguldījumi kopā.

Latvijas Bankas atjaunošanas brīdī valūtu un zelta ieguldījumu apjoms bija 58 reizes mazāks - ap 100 milj. eiro;

- Latvijas Bankas kopējais aktīvu apjoms ir pārsniedzis 16 mljrd. eiro.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 48%, bet kopš pievienošanās eiro zonai - par aptuveni 10 mljrd. eiro. Latvijas Bankas darbības sākuma posmā pēc tās atjaunošanas 1992. gadā, aktīvu apjoms bija 260 milj. eiro, tātad - tas audzēts vairāk nekā 60 reizes. Nacionālās bankas aktīvu apjoms ir aptuveni divas reizes lielāks nekā visu valsts uzņēmumu kopējā aktīvu vērtība (saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra sniegto informāciju valsts kapitālsabiedrību aktīvi 2016. gadā veidoja 8.73 mljrd. eiro);

- neskatoties uz zemajām un pat negatīvajām procentu likmēm, Latvijas Bankai šādos nelabvēlīgos apstākļos ir izdevies strādāt ar 11.8 milj. eiro peļņu;

- īstenojot eiro zonas monetārās politikas operācijas, Latvijas Banka uzsākusi Paplašināto aktīvu iegādes programmu, kurā kopumā iegādājusies vērtspapīrus vairāk nekā 6 mljrd. eiro apjomā, tādējādi vairojot resursus, kas pieejami reālās ekonomikas kreditēšanai. 2016. gadā iegāžu apjoms kāpa par 41%, sasniedzot vairāk nekā 2.5 mljrd. eiro, kā rezultātā pieauga veicamo darbu apjoms;

- Latvijas Banka ir kļuvusi par skaidrās naudas loģistikas reģionālo centru Baltijā, sniedzot ar skaidras naudas nodrošināšanu saistītus pakalpojumus Igaunijas un Lietuvas centrālajām bankām. 2016. gadā nacionālajā bankā apstrādāti 138.8 milj. banknošu, bet emitēto banknošu skaits pieaudzis par 8% - līdz 42 milj.;

- pēdējo 5 gadu laikā Latvijas Banka ir nopelnījusi 186 milj. eiro, no kuriem valsts budžetā ieskaitīti 143 milj. eiro (tas gandrīz divreiz pārsniedz Lietuvas un Igaunijas centrālo banku peļņas ieskaitījumus to valsts budžetos kopā);

- salīdzinot ar vadošajiem valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuros valstij pieder kapitāldaļas, Latvijas Banka ir starp lielākajiem peļņas daļas iemaksātājiem valsts budžetā, kā arī lielākais pelnītājs un lielākais peļņas iemaksātājs valsts budžetā, šos rādītājus pārrēķinot uz 1 darbinieku (Pārresoru koordinācijas centra dati par valsts uzņēmumu darbību - https://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-kapitalsabiedribas/gada-parskati):

- izveidots un no 2016. gada 1. jūlija nacionālajā bankā darbu sācis valsts vienotais naudas ekspertīzes centrs, kas ļāvis Latvijā būtiski - no caurmērā 1-1.5 mēnešiem līdz mazāk nekā 2 nedēļām - samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Valsts vienotā naudas ekspertīzes centra izveidei 2016. gadā rīkotas vairāk nekā 10 tikšanās;

- Latvijas Banka uztur un attīsta maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas automatizētas maksājumu sistēmas - TARGET2-Latvija un Elektronisko klīringa sistēmu (EKS) -, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas Vienotās reālā laika bruto norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, savukārt EKS sistēma tiek izmantota klientu neliela apjoma starpbanku maksājumiem. 2016. gadā TARGET2-Latvija sistēmā tika apstrādāti 429.2 tūkst, maksājumu 235.1 mljrd. eiro apjomā (kopskaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 19.5%, bet kopapjoms samazinājās par 11.2%), bet EKS sistēmā - 40.3 milj. maksājumu 54.0 mljrd. eiro apjomā (pieaugums par attiecīgi 6% un 3%);

•     2016. gadā Latvijas Banka uzsāka zibmaksājumu infrastruktūras izveidi, kas noslēdzās 2017. gadā (un tiks tālāk attīstīta turpmāk). Tas prasīja aptuveni 80 darba apspriedes;

•     2016. gadā sadarbībā ar citiem finanšu tirgus dalībniekiem notika darbs pie Latvijas pievienošanās Eirosistēmas izveidotajai TARGET2 vērtspapīriem

(T2V) platformai. Projekts, kura īstenošanai 2016. gadā notikušas aptuveni 20 darba apspriedes, sekmīgi īstenots 2017. gada septembrī;

- papildus minētajam Latvijas Banka sniedza ievērojamu atbalstu, lai tieši Latvijā sekmīgu darbu uzsāktu Baltijas apvienotais centrālais vērtspapīru depozitārijs "Nasdaq CSD", kas apvieno visu trīs Baltijas valstu vērtspapīru tirgu. Šī projekta rezultātā "Nasdaq CSD" depozitārijs tika novērtēts kā pilnībā atbilstošs Eirosistēmas monetārās politikas darījumu veikšanai. Šī projekta īstenošanai rīkotas aptuveni 40 tikšanās;

- 2016. gadā Latvijas Banka, balstoties uz ekonomisko analīzi, sniedza vērtējumu par nepieciešamajām strukturālajām reformām (šīs iniciatīvas apkopotas šeit - https://www.makroekonomika.lv/strukturalo-reformu-iniciativas), galvenokārt koncentrējoties uz veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli un nepieciešamajām pārmaiņām izglītības nozares konkurētspējas celšanai;

- Latvijas Banka uztur apjomīga Kredītu reģistra darbību, nodrošinot drošu attiecīgo datu pieejamību kreditētajiem un pašiem aizņēmējiem. Kredītu reģistrā 2016. gada beigās bija iekļautas ziņas par 1.14 milj. personu ar 4.2 milj. saistībām (kopā spēkā esošās un izbeigušās), to skaits 2016. gadā laikā pieauga attiecīgi par 3.5% un 7.1%;

- 2016. gadā paplašināta un uzlabota sniegtā finanšu statistika un īstenoti citi pasākumi, kas atspoguļoti Latvijas Bankas gada pārskatā - https://www.bank.lv/ images/stories/pielikumi/parlatvijasbanku/gada parskati/LB GP 2016 lv.pdf.

Gan 2015., gan 2016. gadā notika 11 Latvijas Bankas padomes sēdes, kurās, īstenojot likumā "Par Latvijas Banku" noteiktos uzdevumus, tika pieņemti 80 (2015. gadā) un 106 (2016. gadā) tiesību akti monetārās politikas instrumentu lietošanas, ieguldījumu pārvaldīšanas, skaidrās naudas apgrozībā nodrošināšanas, maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu darbības un pārraudzības, Kredītu reģistra darbības, ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas un uzraudzības u.c. Latvijas Bankas darbības, pārvaldības un organizācijas jautājumos.

Latvijas Bankas prezidents piedalās Eiropas Centrālās bankas Padomes sēdēs un vada Latvijas delegāciju Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pilnvaroto sanāksmēs, kuras divas reizes gadā notiek ASV.

Nacionālās bankas prezidents 2016. gadā piedalījās vairāk nekā 300 dažāda veida sanāksmēs (t.sk. tiekoties ar ārvalstu vēstniekiem, gatavošanās sanāksmēs pirms Eiropas Centrālās bankas Padomes sēdēm u.tml.); 2015. gadā šādu aktivitāšu skaits bija aptuveni 250.

Apkopojot minēto, pieaugums vērojams gandrīz visos Latvijas Bankas darbību raksturojošos rādītājos. Vienlaicīgi īstenoti arī daudzi Latvijas tautsaimniecībai, finanšu nozarei un ikvienam iedzīvotājam būtiski projekti un uzsāktas daudzas diskusijas par strukturālajām reformām, kas uzskatāmi parāda, ka pagājušajā gadā turpināja pieaugt Latvijas nacionālās bankas un tās vadības produktivitāte.

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis.

Novērtē šo rakstu: