Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas vadībai, kas uzskata, ka tā ar savām dienesta automašīnām var doties jebkur un tās izmantot pilnīgi jebkādām personiskajām vajadzībām, bet tai nav sabiedrībai jāatskaitās par to izlietojumu, tomēr nāksies atbildēt - vai Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš, darba laikā ar dienesta auto dodoties risināt ģimenes konfliktu, ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām. Šādu spriedumu, atzīstot par prettiesisku Latvijas Bankas rīcību, nesniedzot atbildi uz šo jautājumu, pieņēmusi administratīvā rajona tiesa.

Administratīvā rajona tiesa administratīvo lietu saistībā ar Latvijas Bankas vadības nevēlēšanos sniegt ziņas par Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa personiskajām vajadzībām izmantoto dienesta automašīnu Audi A6 bija ierosinājusi pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma. No bezmaksas dienesta auto izmantošanas personiskām vajadzībām augstā amatpersona nebija spējusi atteikties, neraugoties uz to, ka tās vidējais mēneša atalgojums ir aptuveni 6400 eiro.

Pietiek rīcībā bija nonākušas ziņas par vienu konkrētu gadījumu, kad Sautiņš ar dienesta automašīnu darba dienas vidū bija devies uz Mārupi risināt ģimenes konfliktu, taču nebija pat iedomājies, ka par dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām vajadzētu samaksāt no personiskā maka.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, izlemjot "piesegt" savu kolēģi, atteicās sniegt ziņas par to, kādus tieši dienesta uzdevumus Sautiņš veica Mārupē šā gada 19. septembra agrā pēcpusdienā un vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

Rimšēvičs, kura vadītā iestāde Pietiek pārstāvim jau iepriekš zaudējusi vairākās administratīvajās tiesvedībās par prettiesisku informācijas slēpšanu, paziņoja, ka visas pieprasītās ziņas esot informācija par privāto dzīvi. "A. Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi," teikts Rimšēviča oficiālajā atbildē.

Saņemot šādu atbildi, Pietiek pārstāvis vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, lūdzot tiesu atzīt šo Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, uzlikt tai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā arī uzlikt Rimšēviča vadītajai iestādei par pienākumu atvainoties par tās prettiesisko rīcību

Izskatot šo pieteikumu, tiesa nolēma ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt prasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos un uzaicināt Latvijas Banku sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu līdz šā gada 10.decembrim.

Nu tiesa ir pieņēmusi spriedumu (ko Latvijas Banka vēl var pārsūdzēt), - publicējam to pilnībā.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2015.gada 14.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu Lato Lapsas pieteikumā par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt pieteicēja 2014.gada 8.oktobra iesnieguma piektajā līdz septītajā jautājumā prasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa ar 2014.gada 8.oktobra iesniegumu (turpmāk arī - Iesniegums) vērsās Latvijas Bankā (turpmāk arī - atbildētāja) ar mērķi saņemt atbildes uz jautājumiem, kas pārsūdzētajā daļā saistīti ar Latvijas Bankas padomes locekļa A.Sautiņa dienesta uzdevumu pildīšanu un dienesta transportlīdzekļa izmantošanu darba pienākumu pildīšanai konkrētajā laikā un vietā (turpmāk arī - Informācija).

2014.gada 24.oktobrī Latvijas Banka sniedza pieteicējam atbildi Nr.09.1-21/2014/211 „Par informācijas pieprasījumu" (turpmāk arī - Vēstule) (lietas 9.-10.lapa), kurā saistībā ar pieteicēja prasīto Informāciju pārsūdzētajā daļā norādīja, ka tā ir saistīta ar personas privāto dzīvi, jo A.Sautiņa atrašanās konkrētajā laikā un vietā saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu.

[2]  Pieteikumā tiesai pieteicējs lūdz atzīt Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, jo Vēstulē atteikts sniegt pieteicēja Iesnieguma 5., 6., un 7.jautājumā prasīto informāciju.

Pieteicējs paskaidro, ka minētajos jautājumos atbildētājai netika pieprasīta informācija par personas privātu dzīvi vai kādi sensitīvi personiskie dati, bet pieprasīta informācija par dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu.

Pieteicēja ieskatā 7.jautājums tāpat kā divi iepriekšējie attiecas tieši uz valsts resursu izmantošanu.

[3]  2014.gada 9.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā, pamatojoties uz Vēstulē norādītajiem argumentiem, pieteikums tiek uzskatīts par nepamatotu un noraidāmu {lietas 14.-18. lapa).

Atbildētājas ieskatā ar Vēstuli Latvijas Banka ir atbildējusi uz Iesniegumā uzdotajiem jautājumiem, bet, ja atbildes saturs pieteicēju neapmierina, tas nenozīmē, ka Latvijas Banka būtu rīkojusies prettiesiski un nebūtu sniegusi atbildi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Atbildētāja paskaidro, ka Latvijas Bankas sniegtā atbilde uz Iesnieguma 5. un 6.jautājumu sniedz pēc būtības atbildi uz uzdoto jautājumu, proti, ka amatpersonas atrašanās iesniegumā minētajā vietā un laikā bija saistīta ar personiskiem (ārkārtas ģimenes apstākļiem), nevis ar darba uzdevumu vai amata pienākumu pildīšanu.

Saistībā ar atbildi uz Iesnieguma 7.jautājumu atbildētāja vērš uzmanību, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta ceturtajai daļai par transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma ne tikai transportlīdzekļa izmantošana, pildot darba pienākumus, bet arī transportlīdzekļa izmantošana, kas saistīta ar pildāmajiem amata pienākumiem vai izriet no tiem. Atbildot uz minēto jautājumu, Latvijas Banka norādīja, ka iesniegumā minētā persona transportlīdzekli iesniegumā norādītajā vietā un laikā lietoja, pamatojoties uz minētā likuma 5.2 panta ceturtās daļas 1.punktu, kas nozīmē, transportlīdzekļa izmantošanu, kas izriet no pildāmajiem amata pienākumiem, jo attiecīgās amatpersonas amata pienākumi un darba uzdevumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt attiecīgajai amatpersonai iespēju jebkurā brīdī nekavējoties atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, kas savukārt nozīmē, amatpersonas nogādāšanu no jebkuras vietas uz Latvijas Banku, lai amatpersona nekavējoties varētu atsākt darba pienākumu pildīšanu. Turklāt, piesakot transportlīdzekli lietošanai, par to tiek informēta Latvijas Banka.

Atbildētāja ieskatā Vēstule pēc būtības sniedz atbildi uz Iesnieguma 7.jautājumu, proti, ka transportlīdzeklis izmantots atbilstoši Likumam un konkrētajā gadījumā iesniegumā norādītajā laikā ir bijusi īslaicīga prombūtne ārkārtēju apstākļu dēļ, kas pēc analoģijas ar Darba likuma 147.panta otro daļu uzskatāma par pienākumu neveikšanu attaisnojamu apstākļu dēļ un ieskaitāma darba laikā.

Pieteikumā nepamatoti norādīts, ka Latvijas Bankas statusa dēļ pieteicējam nav iespējas pārsūdzēt bankas rīcību augstākstāvošā instancē, jo atbilstoši likuma „Par Latvijas Banku" 26.pantam augstākā Latvijas Bankas pārvaldes institūcija ir Latvijas Bankas padome.

Ņemot vērā, ka atbilde uz iesniegumu nav administratīvais akts, un atbildes sniegšana ir vērtējama kā faktiskā rīcība, kuru atbilstoši Administratīvā procesa likuma 91.panta ceturtajai daļai var apstrīdēt un pārsūdzēt padotības kārtībā augstākā iestādē, atteikumu sniegt informāciju var apstrīdēt Latvijas Bankas padomei.

Attiecībā uz morālā kaitējuma atlīdzinājuma prasījumu atbildētāja norāda, ka Latvijas Banka ir sniegusi atbildes pēc būtības uz visiem pieteicēja uzdotajiem jautājumiem, tādējādi tās rīcība nav prettiesiska, savukārt neērtības, kas rodas prettiesiska lēmuma pārsūdzēšanā, pašas par sevi nerada morālu kaitējumu.

[4]  Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.' panta pirmajai un ceturtajai daļai lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5]  Ar Iesniegumu pieteicējs vērsās Latvijas Bankā, lai ar konkrētiem jautājumiem pieprasītu Informāciju par noteiktu faktu, līdz ar to lietas izskatīšanā piemērojamas Informācijas atklātības likuma (turpmāk arī - IAL) normas.

[6]  Atbilstoši IAL 2.panta pirmajai daļai šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.

Minētā panta otrā daļa nosaka, ka likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē, savukārt atbilstoši minētā panta trešajai daļai informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar IAL 10.panta trešo daļu vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

IAL 4.pants nosaka, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija.

Kā atzīts judikatūrā, tiesības uz informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Valsts pārvaldei ir jābūt atklātai, pieejamai un tās darbībai - pārskatāmai. Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārēji pieejamo informāciju (t.i., tādu, kas nav noteikta kā ierobežotas pieejamības informācija). Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli (sk Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu).

No minētā secināms, ka vienīgais šķērslis informācijas pieprasījuma izpildei ir gadījums, kad prasītā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, kuras uzskaitījums minēts IAL 5.panta otrajā daļā.

[7]  Pieteicējs pieteikumā norāda, ka ar Iesnieguma 5., 6., un 7.jautājumu Latvijas Bankai netika pieprasīta informācija par personas privāto dzīvi vai kādi sensitīvi personiskie dati, bet pieprasīta informācija par dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu, turklāt jautājumi pieteicēja ieskatā attiecināmi uz valsts resursu izmantošanu, savukārt atbildētāja apgalvo, ka uz minētajiem jautājumiem atbildēts pēc būtības normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.

Secināms, ka lietā ir strīds par to, vai Latvijas Bankas Vēstulē sniegtais ziņu kopums ir pietiekams un uzskatāms par normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā sniegtu informāciju/atbildi uz Iesnieguma 5., 6., un 7.jautājumu.

[8]  Iesniegumā pieteicējs Latvijas Bankai lūdza sniegt informāciju, atbildot uz jautājumiem:

[8.1] kādus dienesta uzdevumus A.Sautiņš veica, ar konkrēto transportlīdzekli šā gada 19.septembrī, pulksten 13.00 ierodoties Mārupē, Meistaru ielā?

[8.2] kādus darba pienākumus A.Sautiņš veica, šā gada 19.septembrī, no pulksten 13.00 līdz pulksten 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā?

[8.3] ja A.Sautiņš minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām?

[9]  Ar Vēstuli saistībā ar sprieduma 8.1.-8.3.punktos minētajiem jautājumiem Latvijas Banka sniedza atbildi, ka „A.Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi".

Tāpat līdzās citiem iesniegumā ietvertajiem jautājumiem saistībā ar sprieduma 8.3.punkta jautājumu iestāde arī norāda, ka „Latvijas Bankas padomes locekļi, tsk. A.Sautiņš, lieto Latvijas Bankas1 amatpersonu un darbinieku pārvadāšanai paredzētos vieglos transportlīdzekļus amata (darba) pienākumu izpildei, ņemot vērā to pieejamību konkrētā brīdī. 2014.gada 19.septembri A.Sautiņš izmantoja transportlīdzekli: Audi A6,2009.izlaiduma gads, valsts reģ. Nr.GA4459, metāliska pelēka krāsa. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta ceturtās daļas pirmo punktu par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Noteikumi par to, kādus transportlīdzekļus, ar kādu pamatojumu un kādā apjomā lieto Latvijas Bankas amatpersonas, t.sk. Latvijas Bankas padomes locekļi, un darbinieki, ietverti Latvijas Bankas padomes 2010.gada 30.septembra kārtībā Nr. 184/3 „Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" un Latvijas Bankas valdes 2013.gada 28.februāra kārtībā Nr.l 169/8 „Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība". Transportlīdzekļu izmantošanas apjomi ir atšķirigi katrā mēnesī, ņemot vērā nepieciešamību".

[10] Vērtējot Latvijas Bankas sniegto atbildi uz šī sprieduma 8.1.punktā minēto Iesnieguma 5.jautājumu, tiesa secina, ka A.Sautiņa ierašanās ar transportlīdzekļa Audi A6 palīdzību 2014.gada 19.septembrī, plkst.13.00 Mārupē, Meistaru ielā, nebija saistīta ar dienesta uzdevumu veikšanu, bet gan ar personiskiem apstākļiem.

Vērtējot Latvijas Bankas sniegto atbildi uz šī sprieduma 8.2.punktā minēto Iesnieguma 6.     jautājumu, tiesa secina, ka 2014.gada 19.septembri, no plkst.13.00 līdz 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā, A.Sautiņš neveica darba pienākums, jo atradās minētajā vietā un laikā saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, proti, personiskiem apstākļiem.

Vērtējot Latvijas Bankas sniegto atbildi uz šī sprieduma 8.3.punktā minēto Iesnieguma

7.   jautājumu, tiesa secina, ka pieteicējam sniegta informācija par to, ka A.Sautiņš Iesniegumā minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, bet bija ieradies Mārupē saistībā ar personiskiem apstākļiem. Tāpat kopsakarā ar atbildi uz citiem Iesnieguma jautājumiem, iekļaujot ari atsauci uz Iesnieguma 7.jautājumu, pieteicējs tiek informēts par vieglo transportlīdzekļu izmantošanas mērķi un veidu, kādā tos izmanto Latvijas Bankas padomes locekļi, ieskaitot A.Sautiņu, pieteicējam tiek sniegta informācija par A.Sautiņa 2014.gada 19.septembrī izmantoto transportlīdzekli, kā ari pieteicējam tiek izskaidroti gadījumi, kuros uzskatāms, ka autotransports izmantots darba vajadzībām, vēršot uzmanību uz Latvijas Bankas padomes pieņemto transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas, atsavināšanas un izmantošanas organizācijas kārtību, pievienojot attiecīgus pielikumus, tomēr tiesa nekonstatē Vēstules saturā informāciju par Latvijas Bankas informēšanu no A.Sautiņa puses par savu prombūtni attiecīgajā laikā, kā arī Vēstulē nav informācijas par to, vai A.Sautiņš bija apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, tāpat nav sniegta atbilde uz jautājumu, vai A.Sautiņš bija kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

No minētā konstatējams, ka Latvijas Banka nav sniegusi atbildi pēc būtības uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem. Tiesas ieskatā Latvijas Bankas atbilde uz Iesnieguma 5. un 6.jautājumu ir vērtējama kā izvairīga un nekonkrēta, tomēr pēc būtības tā pilnībā aptver minētajos jautājumos ietilpstošās informācijas loku, proti, ar konkrēto transportlīdzekli A.Sautiņš neveica dienesta uzdevumus un attiecīgajā laika periodā neveica darba pienākumus Vēstulē sīkāk paskaidroto apstākļu dēļ.

Lai ari Latvijas Bankas atbilde nav noformēta atbilstoši pieteicēja izteiktā jautājuma formulējumam, tomēr minētais nenozīmē, ka sniegtā informācija ir neatbilstoša pieteicēja informācijas pieprasījumam, savukārt Iesnieguma 7.jautājums tiesas ieskatā ir pilnībā atstāts bez ievērības, jo šajā jautājumā ietvertā nosacījuma apstiprināšana nesniedz atbildes uz pārējo jautājuma saturu, tāpat arī uz citiem Iesniegumā iekļautajiem jautājumiem attiecināmā kopējā atbilde vērtējama kā formāla, jo no tās tikai netieši var izsecināt iespējamo Latvijas Bankas nostāju par Iesnieguma 7.jautājuma saturu, bet konkrētu vai vienkārši saprotamu atbildi par minētā jautājuma saturu tiesa nekonstatē.

Pieteikumā pieteicējs uzsver, ka pieprasījuma mērķis nebija iegūt informāciju par personas privāto dzīvi vai kādus sensitīvus datus, bet informāciju, kas attiecināma uz valsts resursu izmantošanu saistībā ar dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu.

Šajā spriedumā tiesa jau konstatēja, ka Latvijas Banka ir atbildējusi uz Iesnieguma 5. un 6 jautājumu, savukārt vērtējot sniegtās ziņas, atzīstams, ka tās ir attiecināmas uz pieteicēja vēlamo mērķi, un iestādes atbildes ierobežošana ar atsauci uz informāciju par personas privāto dzīvi, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, nemaina atbildes sniegšanas faktu uz minētajiem jautājumiem.

Vienlaikus konstatējams, ka arī atbildot uz Iesnieguma 7.jautājumu, Latvijas Banka sniegtās informācijas apjomu ierobežo ar atsauci uz ziņām par personas privāto dzīvi. Tiesas ieskatā jautājumi par to, vai A.Sautiņš ir informējis Latvijas Banku par savu prombūtni attiecīgajā laikā un ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, un kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām, nav saistīti ar privātpersonas privātās dzīves gaitām, bet gan tieši attiecināmi uz pieteikumā norādīto vēlamo informācijas saturu, proti, jautājums pilnībā saistīts ar mērķi iegūt informāciju par dienesta uzdevumu un darba pienākumu veikšanu kopsakarā ar valsts resursu izmantošanu.

Pārbaudot lietas materiālus, secināms, ka arī atbildētājas paskaidrojumā nav sniegta informācija, kas attiecināma uz Iesnieguma 7.jautājumu. Savā paskaidrojumā, atsaucoties uz Vēstulei pievienotajiem dokumentiem, atbildētāja paskaidro, ka piesakot transportlīdzekli lietošanai, par to tiek informēta Latvijas Banka, tomēr, piemēram, informācija par to, vai A.Sautiņš ir informējis Latvijas Banku par savu prombūtni attiecīgajā laikā, nav sniegta, tāpat kā nav sniegta ari uz pārējo Iesnieguma 7.jautājuma saturu attiecināmā informācija.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja Vēstulē nav sniegusi atbildi pēc būtības uz pieteicēja Iesnieguma 7.jautājumu, līdz ar to atbildētājas rīcība šajā daļā atzīstama par prettiesisku, un atbildētājai uzliekams pienākums sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2014.gada 8.oktobra iesnieguma 7.jautājumu.

[11] Atbildētāja paskaidrojumā tiesai ir norādījusi, ka saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku" 26.pantu augstākā Latvijas Bankas pārvaldes institūcija ir Latvijas Bankas padome, tāpēc pieteicējam bija iespējas atteikumu pārsūdzēt.

Tiesa šādam atbildētājas viedoklim nepiekrīt, jo likuma „Par Latvijas Banku" 26.panta pirmā daļa noteic, ka „Latvijas Bankas padome Latvijas Bankas vārdā pieņem lēmumus, kas nepieciešami Latvijas Bankas uzdevumu izpildei, tai skaitā piedaloties Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē", bet trešā daļa - „Bankas padome izskata un apstiprina bankas gada budžetu, nosakot, ka visi bankas izdevumi sedzami no bankas ieņēmumiem", proti, Bankas padomes kompetence neaptver jautājumus, kas skar administratīvi procesuālo jautājumu risināšanu, tostarp, IAL ievērošanu Latvijas Bankas darbībā.

[12] Pieteicējs vienlaikus ar informācijas pieprasījumu ir vērsies tiesā arī par atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu, pieprasot atvainošanos.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Kārtību, kādā tiek atlīdzināti privātpersonai nodarītie zaudējumi, nosaka arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk arī - Atlīdzināšanas likums) un tā 1.pantā ir nostiprināts likuma mērķis, kas vērsts uz to, lai nodrošinātu privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Ievērojot, ka tiesa konstatēja prettiesisku Latvijas Bankas rīcību, pastāv pamats izvērtēt pieteicēja prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

Atbilstoši Atlīdzināšanas likuma 9.pantam morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Minētā likuma 11.panta trešā daļa nosaka, ka morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādīt morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

Šajā spriedumā tiesa konstatēja pieteicēja ar likumu aizsargāto tiesību uz informācijas saņemšanu aizskārumu, vienlaikus pieteicējs ir norādījis, ka vēlas saņemt atvainošanos par iestādes prettiesisko rīcību.

Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka „atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā".

Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publisku atvainošanās, kā to paredz Atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Arī Augstākās tiesas judikatūrā norādīts, ka- „Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturto daļu atlīdzinājuma veidi ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana vai zaudējuma (kaitējuma) atlīdzinājums naudā. Noteicošais atlīdzinājuma veids ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana. Vienīgi tad, ja iepriekšējo stāvokli nedz tiesiski, nedz faktiski nevar atjaunot, vai arī tas nav adekvāti, pieļaujams atlīdzinājums naudā. Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana nav adekvāta, ja tā ir saistīta ar nesamērīgi lielām pūlēm, kas neatrodas saprātīgās

attiecībās ar pieprasīto tiesisko stāvokli. Papildus šiem atlīdzinājuma veidiem Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz iestādes atvainošanos kā atlīdzinājuma veidu par vieglu privātpersonai nodarīto personisko (arī morālo) kaitējumu" (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 5.jūnija sprieduma lietā SKA-0338/09 [12] punktu).

Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartās pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodarītā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums. Pieteicējs arī nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteikts pienākums Latvijas Bankai sniegt pieteicējam atbildi pēc būtības ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu, bet pieteicēja prasījums par atvainošanos kā morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251 .pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji Lato Lapsas pieteikumu un uzdot Latvijas Bankai pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2014.gada 8.oktobra iesnieguma 7.jautājumu, bet pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no Latvijas Bankas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569-13068) par pieteikumu samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese E.Apīne

Administratīvās rajona tiesas tiesnese

Rīgā, 2015.gada 14.maijā

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

34
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...