"Latvijas Gaisa satiksme" nevēlas maksāt pilnu cenu par meteoroloģiskajiem pakalpojumiem, brīdina par smagām sekām
PIETIEK01.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No sabiedrības slēptas nopietnas domstarpības par nodrošināšanu ar aviācijas meteoroloģisko informāciju radušās valsts akciju sabiedrības Latvijas Gaisa satiksme (LGS) un Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) starpā: turīgā valsts akciju sabiedrība, kas pagājušo gadu noslēgusi ar 459 tūkstošu latu peļņu, nevēlas maksāt pilnu cenu par meteoroloģisko informāciju un brīdina par smagām sekām.
2011.gada 27.decembrī LGS ar LVĢMC noslēdza līgumu par aviācijas meteoroloģiskās informācijas nodrošināšanu, kura termiņš beidzās 2012.gada 31.decembrī. Līguma summa par pakalpojumiem bija 242 tūkstoši latu gadā (bez PVN).
Tuvojoties līguma darbības termiņa beigām, LGS nosūtījusi LVĢMC vēstuli, kurā lūgusi sniegt informāciju par līguma turpmākajam periodam iespējamo summu. 2012. gada 12.oktobrī saņemta LVĢMC vēstule, kurā norādīts, ka turpmākās sniegto pakalpojumu izmaksas aprēķinātas LVL 451 000 apmērā.
LGS paudusi neizpratni par aprēķināto summu un sarunās paziņojusi, ka ir gatava akceptēt saprātīgu un pamatotu pakalpojuma izmaksu pieaugumu tikai ar nosacījumu, ja tiks panākta vienošanās par ilgtermiņa līgumattiecībām.
Taču pēc sarunām, kurās tika minētas dažādas summas un termiņi, LVĢMC galīgais viedoklis, kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, bijis - līgums tiks slēgts tikai uz vienu gadu un par 363 tūkstošiem latu.
LGS gan dažādi mēģinājusi kaulēties, taču beigu beigās šā gada 27. novembrī LVĢMC paziņojis, ka tā sniegtā pakalpojuma cena 2014.gadā ir 439 230 latu (363 000 latu bez pievienotās vērtības nodokļa).
LGS apgalvo, ka tai, neraugoties uz iespaidīgo peļņu, esot neiespējami nodrošināt nemitīgo meteoroloģiskās informācijas cenas pieauguma segšanu, savukārt LVĢMC esot rīkojies "pretēji labiem tikumiem" un "faktiski ļaunprātīgi izmantojis tam piešķirtās ekskluzīvās tiesības pakalpojuma sniegšanā".
Pietiek rīcībā nonākušajā LGS ziņojumā izteikts brīdinājums, ka, LVĢMC nesamazinot cenu, "pastāv iespēja, ka samazināsies lidojumu intensitāte vai lidojumi tiks veikti apejot Rīgas Lidojumu informācijas rajonu, kā arī gaisa telpas lietotāji var izvirzīt finansiālas pretenzijas sakarā ar zaudējumiem, kas tiem tiek nodarīti".
LGS gaisa satiksmes vadības dispečeri arī nevarēšot nodrošināt savu funkciju pildīšanu, bet gaisa satiksmes vadības sistēma netikšot nodrošināta ar vēja datiem pa augstumiem un tā rezultātā atkarībā no vēja virziena un ātruma sistēma varot nepareizi kalkulēt lidmašīnu trajektorijas.
Savukārt LVĢMC vadība uz šiem pārmetumiem un brīdinājumiem, kā liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti, atbildējusi īsi - ikviena lieta maksā tik, cik tā maksā, un LGS jau laikus tikusi informēta par šīm izmaksu pozīcijām un apjomiem.
LVĢMC arī norāda, ka 2013. gada izmaksas un to pamatojums iekļauti Performance Plan for Air Navigation Services, Reference period One: 2012 - 2014, kas ir saskaņots valsts un Eiropas Komisijas līmenī.
Pietiek pagaidām nav zināms, vai gada pēdējās dienās šajā jautājumā ir rasts kāds pagaidu risinājums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
