Latvijas Ģenerālprokuratūra neuzskata, ka tās funkcija ir palīdzēt Latvijas pilsoņiem
Valērijs Ickevičs, advokāts10.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos padalīties ar savu viedokli par Kristīnes Misānes lietu. Gandrīz visas Eiropas Savienības valstis neizdod savus pilsoņus trešajām valstīm, t.i. valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Kristīne Misāne, ja nekas nemainīsies, tuvākajās dienās tiks izdota no Dānijas Dienvidāfrikas Republikai.
Latvijas Ģenerālprokuratūra nav izmantojusi iespēju uzsākt kriminālprocesu par tiem pašiem nodarījumiem, par kuriem Kristīnes izdošanu pieprasa DĀR (tiesas lēmuma nepildīšana, dokumentu viltošana), nav ierosinājusi drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Kristīnei, lai varētu atbilstoši ES tiesas nolemtajam Petruhin pret Latviju lietā izdot Eiropas apcietinājuma orderi, kas izglābtu Latvijas pilsoni no nokļūšanas DĀR cietumā, kurā atbilstoši starptautisko organizāciju, tai skaitā ANO, atzinumiem ieslodzītie tiek pakļauti pazemojošai attieksmei un tiek turēti necilvēciskos apstākļos.
Eiropas apcietinājuma orderim salīdzinājumā ar trešās valsts izdošanas lūgumu Eiropas Savienībā ir prioritāte.
Par tiesas lēmuma nepildīšanu Latvijā ir paredzēts sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā (līdz 3 mēnešiem), savukārt par dokumenta viltošanu – līdz 12 mēnešiem, ar ko pietiek, lai izsniegtu Eiropas apcietinājuma orderi.
Dienvidāfrikā par tiesas lēmuma nepildīšanu draud 15 gadu cietumā. Latvijas ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers par to zina un turpina apgalvot, ka Ģenerālprokuratūra stingri ievēro likumu un nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, jo Ģenerālprokuratūrai neesot pietiekamu pierādījumu tam, ka Kristīne ir izdarījusi dokumenta viltošanu. Lūgumu izprasīt šos pierādījumus no Dienvidāfrikas Republikas, tāpat kā visus pārējos lūgumus, Ģenerālprokuratūra noraidīja.
Es šeit nevēlos rakstīt par centieniem izmantot starptautiskos tiesību aizsardzības instrumentus. Es vēlos pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas Ģenerālprokuratūras vispārējai attieksmei pret sabiedrību, kura sastāv no konkrētiem cilvēkiem, jo gadījumā, ja Latvijas Ģenerālprokuratūras primārs mērķis šādos gadījumos būtu PALĪDZĒT, tā rīkotos citādāk. Tā rīkotos līdzīgi tam, kā šādos gadījumos rīkojas vairākas Eiropas Savienības dalībalstis, proti, izmanto iespēju pārņemt savus pilsoņus, lai pasargātu viņus no izdošanas trešajām valstīm.
Savukārt Kristīnes lieta ir spilgts piemērs tam, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra neuzskata, ka tās funkcija ir palīdzēt Latvijas pilsoņiem. Latvijas Ģenerālprokuratūra norāda, ka tā ir tikai Ārlietu ministrijas funkcija. Kaut juridiski no Latvijas varas iestādēm tikai un vienīgi Latvijas Ģenerālprokuratūra varēja glābt Kristīni no izdošanas Dienvidāfrikas Republikai.
P.S. Ļoti gaidu Jūsu domas par to, kā mēs varam šajā stadijā apturēt Kristīnes izdošanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
