Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oficiālie valodnieki ir oficiāli noraudājuši krokodila asaras par „zaudēto cīņu ar ļauno un briesmīgo „euro“", un masu infolīdzekļi mūs emocionāli iepazīstina ar pagātnes notikumiem –  Terminoloģijas komisijas vadītāja Valentīna Skujiņa atminas, kā savā starpā nikni cīnījās eira ar eiro un garām tika palaists Eiropas intereses objekts – nevis šā vārda izskaņa, bet sakne – eur.

"Mums, izrādās, ir vājš mugurkauls," Latvijas piekāpšanos vērtē V. Skujiņa, savukārt kādreizējā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete laikrakstam Neatkarīgā ar nožēlu atzīst: "Šī ir zaudēta cīņa, kas nevar nākt par labu mūsu valodas kvalitātei."

2004. un 2005. gadā jautājums par vārda eiro atveidi ticis celts starptautiskā līmenī. Konkrēti, ko sliktu šī neērtība nodara valodai, viņa acīmredzot nevar paskaidrot. „Tomēr pretēji seno romiešu teiktajam Cēzars ir izrādījies stiprāks par gramatiku. Tradīcijām nav nekādas nozīmes – tās var likvidēt ar vienu birokrātisku lēmumu," secina valodniece.

I. Druviete gan piemēro patiesību savām vajadzībām – vai arī atmiņa viņai ir tāda īsa, vai arī to, kuras tradīcijas ir atbalstāmas un kuras skaužamas, var izvēlēties patvarīgi, piemēram, mainīt „sāls“ dzimtu, ko tandēmā ar V. Skujiņu oficializēja viņas māmiņa A. Blinkena – acīmredzot birokrātija bija pareizākā attieksme pret to tradīciju.

(Tiem, kas ir pārāk jauni, lai paši to būtu piedzīvojuši, atgādināšu – „sāls“ dzimtas maiņa 70. gados iezvanīja karu pret latviešu valodas normām un tradīcijām vispār, un mūsu oficiālie valodnieki tās ir krietni šūpojuši visus turpmākos gadus – vienalga, padomju Latvijā vai t.s. brīvā Latvijā.)

Ja var ticēt tam, kas rakstīts internetā, I. Druviete arī nezina, ka latviešu valodā ir divskanis „eu“, un to esot draudējusi uzdot par iemeslu, lai ES sauktu pie tiesas – viņa ir apgalvojusi, ka Latvijai esot jāsauc „euro“ par „eiro“ tāpēc vien, ka latviešu valodā neesot divskaņa „eu“(!).

Tikām ne tikai I. Druviete, arī Vasilijs Ragačevičs, starptautiska valodu uzņēmuma Skrivanek Baltic direktora vietnieks“, apgalvo, ka „divskani eu latviešu valodā nesastapt“ (arī viņš laikam nekad nav lietojis izsauksmes vārdu „eu!“ vai izrunājis vārdus „tev taisnība“, „ticēt sev pašam“). Varbūt vēl ir kādi valodas druvas arāji, kas nav dzirdējuši par „eu“ latviešu valodā?

Sajukums par to, kā ir, un to, kā būtu jābūt, joprojām ir liels, oficiālie valodnieki sūkstās par zaudēto cīņu, tikai plašai sabiedrībai nav pietiekami skaidri izstāstīti notikumi un ar tiem saistītie apstākļi.

Preambulā Padomes 1997. gada regulai (EK) 1103/97 par dažiem ar eiro ieviešanu saistītiem noteikumiem ir interesants formulējums: „whereas the name given to the European currency shall be the "euro"; [..] whereas the European Council furthermore considered that the name of the single currency must be the same in all the official languages of the European Union, taking into account the existence of different alphabets; („tā kā Eiropas valūtu sauks par „euro“; [..] tā kā Eiropadome arī uzskata, ka vienotās valūtas nosaukumam visās Eiropas Savienības valodās ir jābūt vienādam, ievērojot to, ka pastāv dažādi alfabēti“ – neoficiāls tulkojums).

Tātad faktiski regula nepasaka priekšā jautājuma risinājumu, bet paver iespējas interpretācijai. Rodas iespaids, ka dokumentā Eiropadome – kā augstos Eiropas līgumos paredzēts – runā tikai par dažādiem alfabētiem un nepavisam negrasās aizskart kaut ko, kas varētu būt kādā sakarā ar valodu katrā konkrētā valstī, kur paredzēts ieviest „euro“. Tam būtu vajadzējis nomierināt prātus. Tiešām, sākumā neviens nesatraucās.

Tomēr pirms „eiro“/„euro“ ieviešanas Latvijā skaidrības par to, kas ko ir darījis, nav nekādas. Tāpēc es atgādināšu, ka laikā, kad Latvija tikai gatavojās pievienoties Eiropas Savienībai, nebija nekādu problēmu oficiālos ES dokumentos rakstīt „eiro“, un tieši tādu attiecīgās naudas nosaukumu izmantoja Latvijas pirmsiestāšanās dokumentos. Tāds, tur ierakstīts, tas nevienu netraucēja veselus sešus gadus pēc regulas 1103/97 pieņemšanas. Alfabēts ta alfabēts, tas pats latīņu, un ko padarīsi, ja dažās valstīs Eiropu sauc un raksta drusku citādi! Bet tad prasības mainījās.

Pēkšņi ECB „eiro“/„euro“ pasludināja par „monetāru jautājumu“, par ko, protams, lēmumi ir jāpieņem ES iestādēm un ECB. Sākās lavīna, jezga, ko Latvijā papildināja tukša pašdarbība – valodas taisīšana, neveiksmīgais bēdīgo „eiru“ uzspiešanas mēģinājums, par ko tagad skumst V. Skujiņa. Latvija tolaik kopā ar Ungāriju parakstīja deklarāciju par „euro jautājumu“, un deklarācija ir pievienota Lisabonas līgumam.

Deklarācija ir tāda.

58. Declaration by the Republic of Latvia, the Republic of Hungary and the Republic of Malta on the spelling of the name of the single currency in the Treaties

Without prejudice to the unified spelling of the name of the single currency of the European Union referred to in the Treaties as displayed on the banknotes and on the coins, Latvia, Hungary and Malta declare that the spelling of the name of the single currency, including its derivatives as applied throughout the Latvian, Hungarian and Maltese text of the Treaties, has no effect on the existing rules of the Latvian, Hungarian or Maltese languages..“ Tas pats neveiklā latviešu valodā (oficiālais variants):

58. Latvijas Republikas, Ungārijas Republikas un Maltas Republikas deklarācija par vienotās valūtas nosaukuma rakstību Līgumos

Latvija, Ungārija un Malta, neierobežojot Eiropas Savienības vienotās valūtas, uz kuru izdarīta atsauce Līgumos, nosaukuma vienādoto rakstību uz banknotēm un monētām, paziņo, ka Līgumu latviešu, ungāru un maltiešu tekstā izmantotā vienotās valūtas nosaukuma rakstība, ieskaitot šā nosaukuma atvasinājumus, neietekmē pastāvošo latviešu, ungāru un maltiešu valodas rakstību.

Pēc šīs deklarācijas aprima runas par to, ka mums būtu jāraksta „eiro“, tāpat kā iepriekš darīts, ka nav iemesla kaut ko mainīt. Tiesa, tolaik valdīja arī ES Eiropas Konstitūcijas parakstīšanas steiga utt., utml. (jāatceras: pēc tam, kad konstitūcija izgāzās, tā pārtapa par Lisabonas līgumu) – un, protams, ES šķita tālu no kādām krīzēm, kur nu vēl iespējama eirozonas valstu bankrota. Latvija nav ieradusi iet lauzties ar stipriem. (Apgalvojums, ka latviešu valodā neesot divskaņa „eu“, nebūtu nekur novedis, jo tā vienkārši nav taisnība.)

Tāpat toreiz, kad eurošļura sākās, nebija nekādas Latvijas puses sarunvežu, ne arī Rimševica vai Repšes ļaundarības, un ļaunas mēles melš, ka „euro lietu“ esot uztaisījusi un uzpūtusi kāda pārprasti modra latviešu tautības juriste Eiropas Centrālajā bankā, kas gribējusi būt lielāka katoliete par pāvestu, bet tā mums ir diezgan parasts. Bet tāpat tas var būt tikai izrunāts, un raganu medībām (mēģinājumiem noskaidrot „kura tad tā ir?“) patiesībā nav jēgas.

Šā vai tā, lai kas to būtu sācis, „pēkšņā bankas atklāsme“ bija vienkārši smieklīga. Sešus gadus gan mums, gan tai bija „eiro“, un tad pēkšņi vairs ne. Kaut arī citādi nekas it kā nebija pārvērties.

Savukārt Lisabonas līgumam pievienotā Latvijas deklarācija par „euro“ neatbilstību latviešu valodas normām, izskatās, ir bijis lāča pakalpojums, jo nosvītrojis visus turpmākos nopietnos, lietišķos mēģinājumus kaut ko darīt lietas („eiro“) labā. ES pieņēma zināšanai Latvijas viedokli un palika pie sava; Latvija bija aptuveni darījusi zināmu savu viedokli un ar to apmierinājās. Šūmēšanās pret „euro“ notika tikai tur, kur nekas neko nevarēja mainīt – Latvijā, nevis ES iestādēs –, un ar to noņēmās cilvēki, kam būtu vajadzējis zināt, ka politiskus jautājumus parasti risina politiskā līmenī. Tas, par ko runā I. Druviete – „par „euro“ jautājuma celšanu starptautiskā līmenī“ – patiesībā nav noticis; jautājums nav celts Eiropas Savienības Tiesā, un tas nozīmē, ka tas nav kustināts.

Lisabonas līgumam pievienotā 58. deklarācija faktiski pielika punktu reāliem Latvijas puses cīniņiem arī turpmāk rakstīt „eiro“, nevis „euro“. ES uzskatīja, ka jautājums ir atrisināts, kamēr Latvija aizrāvās ar tukšu jaunvārdu darināšanu, par ko ES un ECB lietišķu informāciju nesaņēma un tātad palika oficiālā neziņā (paziņojums, ka „mēs turpmāk „euro“ sauksim par „eiru“, „eiri“, „eirīti“, „eironi“, „eiruli“ vai vēl kā citādi – kā nu mums ienāks prātā un labpatiks" – neko nebūtu mainījis). Arī oficiālā Rīga uzskatīja, ka jautājums ir atrisināts – proti, ka jāklausa tam, ko saka ECB. Protams, tas nepalīdzēja izvairīties no valūtas nosaukuma „euro“ oficializēšanas.

ECB liekulība izpaudās diezgan klaji – zinot, ka valodas jautājumus ES un kur nu vēl banka regulēt nedrīkst, tā nosaukumu „euro“ klasificēja par monetāru jautājumu un attiecīgi rīkojās. Vai banka patiesi domāja, ka tas būtu tikai monetārs jautājums? Varbūt jāpieļauj arī tas, lai gan īsti negribas.

Lai būtu, kā būtu, bet katrā ziņā rodas jautājums – kāpēc dusēja lieliskā latviešu juristu armija ar visām interpretēšanas prasmēm un kompetencēm? „Eiro"/"euro“ problēma bija (un vēl joprojām ir) tipisks interpetācijas jautājums, jo minētajā pamatregulā var izlasīt, ka nosaukums gan būšot vienots „euro“, bet tikpat skaidri ir norādīts, ka ECB naudas nosaukumā ievērošot alfabētu atšķirības. Tajā pašā laikā „alfabētu atšķirības“ nav šķiramas no „valodu atšķirībām“, ko apliecina arī tas, ka nebūt ne visās Eiropas valodās vienādi rakstīto „euro“ arī izrunā kā [eu]. Argumentāciju balstītu arī visnotaļ iespējamais Bulgārijas gadījums. Kad (ja?) Bulgārija pievienosies „eiro / euro“ sistēmai, būs svarīgi arī tas, ka bulgāru valodā vārdu „Eiropa“ raksta tāpat kā krieviski – „Европа“, un Bulgārijas gadījumā „eiro (euro)“ būs „evro“ („eвро“). Tātad atkal būs ievērota ne tikai alfabēta (kirilicas), bet arī valodas atšķirība. Kur ir tā problēma, ar ko latvieši (lasi: latviešu juristi) netiek galā?

Kamēr latvieši savu interešu aizstāvībai neliek lietā humanitāras zinības, protams, ES ir kurla un akla pret nopietnām, bet gluži dabiskām valodu atšķirībām, kas nav šķiramas no regulā pieminētajām „alfabētu atšķirībām“. Šķiet, ES kā „tehnisku sīkumu“ vai „tehnisku labojumu“ tiecas klasificēt visu, kas apgrūtina unifikāciju, savukārt, ja „eiro / euro“ rakstības atšķirība tiešām ir sīkums, turklāt valodas sīkums, tad lēmums par to bija jāpieņem Latvijas Republikā, nevis Eiropas Savienībā.

ES (Eiropas Centrālā banka) faktiski ir iejaukusies valodas politikā, kas pēc visiem līgumiem un noteikumiem nav ES kompetencē. Kārtīgam juristam tā būtu bijusi īsta medusmaize! Bet neviens tajā nekoda; acīmredzot I. Druvietes „starptautiskā mērogā celtais „eiro“ jautājums“ nav celts ne pietiekami nopietni, ne pareizā instancē, jo Eiropas Savienībā, tās Tiesā Latvijas juristu darbības „eiro“ aizstāvības jomā  nav novērotas. Jautājums, ko ir mēģinājuši risināt (izlikušies risinām) valodnieki, patiesībā ir un paliek jurisprudences un politikas jomā. Visu laiku tā ir bijis.

Savukārt I. Druvietes zinātniskie grādi un zinātnieces statuss vispār – tā izskatās – der vienīgi Latvijā, iekšpolitiskam lietojumam. Starptautisku zinātnisku pārbaudi tas neizturētu, jo apgalvojumus par divskaņa „eu“ neesamību latviešu valodā viegli būtu varējis apstrīdēt jebkurš jurists, arī latviešu valodas nepratējs, ieskatījies kaut vai „Ērģemes izloksnes vārdnīcas“ 1. sējuma 320. lappusē vai vienā otrā gramatikas grāmatā. Nezinu, kā citiem, bet I. Druvietes, I. Ragaceviča, V. Skujiņas u.c. līdzīgu „speciālistu“ gadījums man apliecina pilnīgu humanitāro zinātņu jomas pagrimumu Latvijā, ko labot var vienīgi vispārēja izglītības līmeņa celšana.

Protams, kamēr tas nav noticis – un, tā kā nekas neliecina, ka kaut kas pozitīvs grasītos notikt –, es palieku pie tā, ko esmu rakstījis iepriekš („Ir“ Nr. 47(137) 2012. gada 22.-28. novembris) – ka naudas nosaukums „euro“, nevis „eiro“ mums ir neērtība, nevis problēma, jo latviešu valodā ir sastopams divskanis „eu“, un tāpat neviens neliedz rakstīt „eu“, ko izrunāt „ei“; tas nebūs pirmais gadījums, kad latviešu valodā izruna atšķirsies no rakstības.

Novērtē šo rakstu:

30
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...