Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oficiālie valodnieki ir oficiāli noraudājuši krokodila asaras par „zaudēto cīņu ar ļauno un briesmīgo „euro“", un masu infolīdzekļi mūs emocionāli iepazīstina ar pagātnes notikumiem –  Terminoloģijas komisijas vadītāja Valentīna Skujiņa atminas, kā savā starpā nikni cīnījās eira ar eiro un garām tika palaists Eiropas intereses objekts – nevis šā vārda izskaņa, bet sakne – eur.

"Mums, izrādās, ir vājš mugurkauls," Latvijas piekāpšanos vērtē V. Skujiņa, savukārt kādreizējā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete laikrakstam Neatkarīgā ar nožēlu atzīst: "Šī ir zaudēta cīņa, kas nevar nākt par labu mūsu valodas kvalitātei."

2004. un 2005. gadā jautājums par vārda eiro atveidi ticis celts starptautiskā līmenī. Konkrēti, ko sliktu šī neērtība nodara valodai, viņa acīmredzot nevar paskaidrot. „Tomēr pretēji seno romiešu teiktajam Cēzars ir izrādījies stiprāks par gramatiku. Tradīcijām nav nekādas nozīmes – tās var likvidēt ar vienu birokrātisku lēmumu," secina valodniece.

I. Druviete gan piemēro patiesību savām vajadzībām – vai arī atmiņa viņai ir tāda īsa, vai arī to, kuras tradīcijas ir atbalstāmas un kuras skaužamas, var izvēlēties patvarīgi, piemēram, mainīt „sāls“ dzimtu, ko tandēmā ar V. Skujiņu oficializēja viņas māmiņa A. Blinkena – acīmredzot birokrātija bija pareizākā attieksme pret to tradīciju.

(Tiem, kas ir pārāk jauni, lai paši to būtu piedzīvojuši, atgādināšu – „sāls“ dzimtas maiņa 70. gados iezvanīja karu pret latviešu valodas normām un tradīcijām vispār, un mūsu oficiālie valodnieki tās ir krietni šūpojuši visus turpmākos gadus – vienalga, padomju Latvijā vai t.s. brīvā Latvijā.)

Ja var ticēt tam, kas rakstīts internetā, I. Druviete arī nezina, ka latviešu valodā ir divskanis „eu“, un to esot draudējusi uzdot par iemeslu, lai ES sauktu pie tiesas – viņa ir apgalvojusi, ka Latvijai esot jāsauc „euro“ par „eiro“ tāpēc vien, ka latviešu valodā neesot divskaņa „eu“(!).

Tikām ne tikai I. Druviete, arī Vasilijs Ragačevičs, starptautiska valodu uzņēmuma Skrivanek Baltic direktora vietnieks“, apgalvo, ka „divskani eu latviešu valodā nesastapt“ (arī viņš laikam nekad nav lietojis izsauksmes vārdu „eu!“ vai izrunājis vārdus „tev taisnība“, „ticēt sev pašam“). Varbūt vēl ir kādi valodas druvas arāji, kas nav dzirdējuši par „eu“ latviešu valodā?

Sajukums par to, kā ir, un to, kā būtu jābūt, joprojām ir liels, oficiālie valodnieki sūkstās par zaudēto cīņu, tikai plašai sabiedrībai nav pietiekami skaidri izstāstīti notikumi un ar tiem saistītie apstākļi.

Preambulā Padomes 1997. gada regulai (EK) 1103/97 par dažiem ar eiro ieviešanu saistītiem noteikumiem ir interesants formulējums: „whereas the name given to the European currency shall be the "euro"; [..] whereas the European Council furthermore considered that the name of the single currency must be the same in all the official languages of the European Union, taking into account the existence of different alphabets; („tā kā Eiropas valūtu sauks par „euro“; [..] tā kā Eiropadome arī uzskata, ka vienotās valūtas nosaukumam visās Eiropas Savienības valodās ir jābūt vienādam, ievērojot to, ka pastāv dažādi alfabēti“ – neoficiāls tulkojums).

Tātad faktiski regula nepasaka priekšā jautājuma risinājumu, bet paver iespējas interpretācijai. Rodas iespaids, ka dokumentā Eiropadome – kā augstos Eiropas līgumos paredzēts – runā tikai par dažādiem alfabētiem un nepavisam negrasās aizskart kaut ko, kas varētu būt kādā sakarā ar valodu katrā konkrētā valstī, kur paredzēts ieviest „euro“. Tam būtu vajadzējis nomierināt prātus. Tiešām, sākumā neviens nesatraucās.

Tomēr pirms „eiro“/„euro“ ieviešanas Latvijā skaidrības par to, kas ko ir darījis, nav nekādas. Tāpēc es atgādināšu, ka laikā, kad Latvija tikai gatavojās pievienoties Eiropas Savienībai, nebija nekādu problēmu oficiālos ES dokumentos rakstīt „eiro“, un tieši tādu attiecīgās naudas nosaukumu izmantoja Latvijas pirmsiestāšanās dokumentos. Tāds, tur ierakstīts, tas nevienu netraucēja veselus sešus gadus pēc regulas 1103/97 pieņemšanas. Alfabēts ta alfabēts, tas pats latīņu, un ko padarīsi, ja dažās valstīs Eiropu sauc un raksta drusku citādi! Bet tad prasības mainījās.

Pēkšņi ECB „eiro“/„euro“ pasludināja par „monetāru jautājumu“, par ko, protams, lēmumi ir jāpieņem ES iestādēm un ECB. Sākās lavīna, jezga, ko Latvijā papildināja tukša pašdarbība – valodas taisīšana, neveiksmīgais bēdīgo „eiru“ uzspiešanas mēģinājums, par ko tagad skumst V. Skujiņa. Latvija tolaik kopā ar Ungāriju parakstīja deklarāciju par „euro jautājumu“, un deklarācija ir pievienota Lisabonas līgumam.

Deklarācija ir tāda.

58. Declaration by the Republic of Latvia, the Republic of Hungary and the Republic of Malta on the spelling of the name of the single currency in the Treaties

Without prejudice to the unified spelling of the name of the single currency of the European Union referred to in the Treaties as displayed on the banknotes and on the coins, Latvia, Hungary and Malta declare that the spelling of the name of the single currency, including its derivatives as applied throughout the Latvian, Hungarian and Maltese text of the Treaties, has no effect on the existing rules of the Latvian, Hungarian or Maltese languages..“ Tas pats neveiklā latviešu valodā (oficiālais variants):

58. Latvijas Republikas, Ungārijas Republikas un Maltas Republikas deklarācija par vienotās valūtas nosaukuma rakstību Līgumos

Latvija, Ungārija un Malta, neierobežojot Eiropas Savienības vienotās valūtas, uz kuru izdarīta atsauce Līgumos, nosaukuma vienādoto rakstību uz banknotēm un monētām, paziņo, ka Līgumu latviešu, ungāru un maltiešu tekstā izmantotā vienotās valūtas nosaukuma rakstība, ieskaitot šā nosaukuma atvasinājumus, neietekmē pastāvošo latviešu, ungāru un maltiešu valodas rakstību.

Pēc šīs deklarācijas aprima runas par to, ka mums būtu jāraksta „eiro“, tāpat kā iepriekš darīts, ka nav iemesla kaut ko mainīt. Tiesa, tolaik valdīja arī ES Eiropas Konstitūcijas parakstīšanas steiga utt., utml. (jāatceras: pēc tam, kad konstitūcija izgāzās, tā pārtapa par Lisabonas līgumu) – un, protams, ES šķita tālu no kādām krīzēm, kur nu vēl iespējama eirozonas valstu bankrota. Latvija nav ieradusi iet lauzties ar stipriem. (Apgalvojums, ka latviešu valodā neesot divskaņa „eu“, nebūtu nekur novedis, jo tā vienkārši nav taisnība.)

Tāpat toreiz, kad eurošļura sākās, nebija nekādas Latvijas puses sarunvežu, ne arī Rimševica vai Repšes ļaundarības, un ļaunas mēles melš, ka „euro lietu“ esot uztaisījusi un uzpūtusi kāda pārprasti modra latviešu tautības juriste Eiropas Centrālajā bankā, kas gribējusi būt lielāka katoliete par pāvestu, bet tā mums ir diezgan parasts. Bet tāpat tas var būt tikai izrunāts, un raganu medībām (mēģinājumiem noskaidrot „kura tad tā ir?“) patiesībā nav jēgas.

Šā vai tā, lai kas to būtu sācis, „pēkšņā bankas atklāsme“ bija vienkārši smieklīga. Sešus gadus gan mums, gan tai bija „eiro“, un tad pēkšņi vairs ne. Kaut arī citādi nekas it kā nebija pārvērties.

Savukārt Lisabonas līgumam pievienotā Latvijas deklarācija par „euro“ neatbilstību latviešu valodas normām, izskatās, ir bijis lāča pakalpojums, jo nosvītrojis visus turpmākos nopietnos, lietišķos mēģinājumus kaut ko darīt lietas („eiro“) labā. ES pieņēma zināšanai Latvijas viedokli un palika pie sava; Latvija bija aptuveni darījusi zināmu savu viedokli un ar to apmierinājās. Šūmēšanās pret „euro“ notika tikai tur, kur nekas neko nevarēja mainīt – Latvijā, nevis ES iestādēs –, un ar to noņēmās cilvēki, kam būtu vajadzējis zināt, ka politiskus jautājumus parasti risina politiskā līmenī. Tas, par ko runā I. Druviete – „par „euro“ jautājuma celšanu starptautiskā līmenī“ – patiesībā nav noticis; jautājums nav celts Eiropas Savienības Tiesā, un tas nozīmē, ka tas nav kustināts.

Lisabonas līgumam pievienotā 58. deklarācija faktiski pielika punktu reāliem Latvijas puses cīniņiem arī turpmāk rakstīt „eiro“, nevis „euro“. ES uzskatīja, ka jautājums ir atrisināts, kamēr Latvija aizrāvās ar tukšu jaunvārdu darināšanu, par ko ES un ECB lietišķu informāciju nesaņēma un tātad palika oficiālā neziņā (paziņojums, ka „mēs turpmāk „euro“ sauksim par „eiru“, „eiri“, „eirīti“, „eironi“, „eiruli“ vai vēl kā citādi – kā nu mums ienāks prātā un labpatiks" – neko nebūtu mainījis). Arī oficiālā Rīga uzskatīja, ka jautājums ir atrisināts – proti, ka jāklausa tam, ko saka ECB. Protams, tas nepalīdzēja izvairīties no valūtas nosaukuma „euro“ oficializēšanas.

ECB liekulība izpaudās diezgan klaji – zinot, ka valodas jautājumus ES un kur nu vēl banka regulēt nedrīkst, tā nosaukumu „euro“ klasificēja par monetāru jautājumu un attiecīgi rīkojās. Vai banka patiesi domāja, ka tas būtu tikai monetārs jautājums? Varbūt jāpieļauj arī tas, lai gan īsti negribas.

Lai būtu, kā būtu, bet katrā ziņā rodas jautājums – kāpēc dusēja lieliskā latviešu juristu armija ar visām interpretēšanas prasmēm un kompetencēm? „Eiro"/"euro“ problēma bija (un vēl joprojām ir) tipisks interpetācijas jautājums, jo minētajā pamatregulā var izlasīt, ka nosaukums gan būšot vienots „euro“, bet tikpat skaidri ir norādīts, ka ECB naudas nosaukumā ievērošot alfabētu atšķirības. Tajā pašā laikā „alfabētu atšķirības“ nav šķiramas no „valodu atšķirībām“, ko apliecina arī tas, ka nebūt ne visās Eiropas valodās vienādi rakstīto „euro“ arī izrunā kā [eu]. Argumentāciju balstītu arī visnotaļ iespējamais Bulgārijas gadījums. Kad (ja?) Bulgārija pievienosies „eiro / euro“ sistēmai, būs svarīgi arī tas, ka bulgāru valodā vārdu „Eiropa“ raksta tāpat kā krieviski – „Европа“, un Bulgārijas gadījumā „eiro (euro)“ būs „evro“ („eвро“). Tātad atkal būs ievērota ne tikai alfabēta (kirilicas), bet arī valodas atšķirība. Kur ir tā problēma, ar ko latvieši (lasi: latviešu juristi) netiek galā?

Kamēr latvieši savu interešu aizstāvībai neliek lietā humanitāras zinības, protams, ES ir kurla un akla pret nopietnām, bet gluži dabiskām valodu atšķirībām, kas nav šķiramas no regulā pieminētajām „alfabētu atšķirībām“. Šķiet, ES kā „tehnisku sīkumu“ vai „tehnisku labojumu“ tiecas klasificēt visu, kas apgrūtina unifikāciju, savukārt, ja „eiro / euro“ rakstības atšķirība tiešām ir sīkums, turklāt valodas sīkums, tad lēmums par to bija jāpieņem Latvijas Republikā, nevis Eiropas Savienībā.

ES (Eiropas Centrālā banka) faktiski ir iejaukusies valodas politikā, kas pēc visiem līgumiem un noteikumiem nav ES kompetencē. Kārtīgam juristam tā būtu bijusi īsta medusmaize! Bet neviens tajā nekoda; acīmredzot I. Druvietes „starptautiskā mērogā celtais „eiro“ jautājums“ nav celts ne pietiekami nopietni, ne pareizā instancē, jo Eiropas Savienībā, tās Tiesā Latvijas juristu darbības „eiro“ aizstāvības jomā  nav novērotas. Jautājums, ko ir mēģinājuši risināt (izlikušies risinām) valodnieki, patiesībā ir un paliek jurisprudences un politikas jomā. Visu laiku tā ir bijis.

Savukārt I. Druvietes zinātniskie grādi un zinātnieces statuss vispār – tā izskatās – der vienīgi Latvijā, iekšpolitiskam lietojumam. Starptautisku zinātnisku pārbaudi tas neizturētu, jo apgalvojumus par divskaņa „eu“ neesamību latviešu valodā viegli būtu varējis apstrīdēt jebkurš jurists, arī latviešu valodas nepratējs, ieskatījies kaut vai „Ērģemes izloksnes vārdnīcas“ 1. sējuma 320. lappusē vai vienā otrā gramatikas grāmatā. Nezinu, kā citiem, bet I. Druvietes, I. Ragaceviča, V. Skujiņas u.c. līdzīgu „speciālistu“ gadījums man apliecina pilnīgu humanitāro zinātņu jomas pagrimumu Latvijā, ko labot var vienīgi vispārēja izglītības līmeņa celšana.

Protams, kamēr tas nav noticis – un, tā kā nekas neliecina, ka kaut kas pozitīvs grasītos notikt –, es palieku pie tā, ko esmu rakstījis iepriekš („Ir“ Nr. 47(137) 2012. gada 22.-28. novembris) – ka naudas nosaukums „euro“, nevis „eiro“ mums ir neērtība, nevis problēma, jo latviešu valodā ir sastopams divskanis „eu“, un tāpat neviens neliedz rakstīt „eu“, ko izrunāt „ei“; tas nebūs pirmais gadījums, kad latviešu valodā izruna atšķirsies no rakstības.

Novērtē šo rakstu:

30
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man ar mafiju nav nekādas saistības

FotoIzlasot Laura Galiņa rakstu, nesapratu, kas es esmu. Vajadzētu uzdot jautājumu - kas es esmu, bet šo jautājumu jau ir uzdevis neveiksmīgais politikānis Valdis Zatlers.
Lasīt visu...

21

SPKC darbiniek – esi informēts

FotoPastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Lasīt visu...

12

Diemžēl Čakšai vispār nav nekāda konkrēta plāna ne uz šo brīdi, ne nākotni

FotoJau atkal ZZS premjerministrs Māris Kučinskis nāk klajā ar jaunām idejām, šoreiz veselības aprūpe. Par nozares finansējumu ir spriests gadiem ilgi, un nu veselības ministrei Andai Čakšai ir izdevies izsaukt mediķu nemierus, bet ne sabiedrības atbalstu.
Lasīt visu...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Beidziet slepkavot bērnus

Patvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan...

Foto

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

Pirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo...

Foto

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

Jāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus....

Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...