Iesaki rakstu: 
Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā šā gada 10. un 11. decembrī!
Ir pamatotas aizdomas, ka
- Kompakts apdraud Latvijas Republikas suverenitāti valsts robežu, migrācijas, ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos. Nacionālo valstu tiesības lemt par savu imigrācijas politiku tiek pamazām pārnestas uz „starptautisko sadarbību un globālo partnerību”;
- šis dokuments ir pirmais solis, lai pārvērstu migrāciju par cilvēktiesībām, kas stāvētu pāri nacionālo valstu likumiem un kļūtu par ierastu starptautisko tiesību praksi. Tajā nav ne vārda par nelegālās imigrācijas problēmu - tiek izšķirta tikai „regulāra” un „neregulāra” imigrācija;
- Kompakts, kas it kā esot juridiski nesaistošs, tomēr var kļūt juridiski saistošs, piemēram, uzreiz pēc tā parakstīšanas Marokā to pārstrādājot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Kompakts arī tāpat būs juridiski saistošs kā starptautisko paražu tiesību norma. Kompakta desmitiem reižu minēti vārdi: „we commit” (no angļu val. - mēs apņemamies). Kompakts paradzēts kā juridiskais pamats parakstījušo valstu jaunas likumdošanas izstrādāšanā;
- Migrācijas Kompaktā vairākkārt migrācija tiek nosaukta par viennozīmīgi pozitīvu parādību, kas veicinot “labklājību, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību”. Tas ir ļoti vienpusīgs skatījums, kas ir pretrunā ar reāliem faktiem un to, ar ko jau šobrīd saskaras imigrācijai atvērtās valstis;
- Kompakts apdraud vārda un preses brīvību, jo tiek aicināts ieviest „naida noziegumu” un „naida runas“ likumus. Paredzēta mediju profesionāļu izglītošana „par imigrācijas problēmām un terminoloģiju” un mediju „uzskatu veidošana”. Tiek runāts par valsts finansējuma atņemšanu politiskajām partijām, kuras uzdrošinās runāt par imigrācijas ierobežošanu.
Tie ir tikai daži no daudzajiem punktiem, kuri, ja Kompakts tiktu atbalstīts, varētu ierobežot mūsu valsts pašnoteikšanās iespējas robežu kontroles, imigrācijas, vārda un preses brīvības, kā arī mākslinieciskās izteiksmes, zinātniskās darbības u.c. jomās. Vairākas valstis jau ir atteikušās atbalstīt Kompaktu, jo tas var nostāties pret nacionālas valsts suverenitāti.
Pat, ja šīs aizdomas būtu iespējams kliedēt ar pārliecinošiem argumentiem, tas līdz šim vēl nav izdarīts. Kopš jūnija dokuments vēl pat nav laicīgi iztulkots oficiāla tulkojuma formā Latvijas Republikas valsts valodā, lai katrs varētu ar to savlaicīgi iepazīties. Tas nav publiski apspriests plašsaziņas līdzekļos.
Pat ierobežotas informācijas situācijā Latvijas iedzīvotājos ir ne mazums raižu par Latvijas politiķu nodomu atbalstīt Migrācijas Kompaktu. Tā sekas var tieši skart ikvienu ģimeni Latvijā, tādēļ nav pieļaujams to atbalstīt pēkšņuma un noslēpumainības gaisotnē. Tas jau tagad cilvēkos vairo sarūgtinājumu, nedrošību un neuzticēšanos valsts pārvaldei.
Aicinām valdību izturēties atbildīgi un lemt par Globālās migrācijas Kompakta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu tikai pēc tam, kad būs veikta dokumenta skaidra analīze un pārliecinošs, atklāts izskaidrošanas darbs, lai Latvijas tauta var saprast Kompakta būtību un izteikt savu viedokli par to!
Mīlot Latviju,
1. Lidija Lasmane - Doroņina, pretošanās kustības dalībniece
2. Jānis Rožkalns, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, pretošanās kustības dalībnieks
3. Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps
4. Zigmars Liepiņš, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Nacionālās Operas valdes priekšsēdētājs
5. Māra Zālīte, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, rakstniece, dzejniece
6. Džemma Skulme, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, gleznotāja
7. Roze Stiebra, Latviešu animācijas filmu režisore un veidotāja
8. Jānis Pujats, kardināls, Romas katoļu baznīca
9. Alvis Hermanis, režisors, Jaunā Rīgas teātra direktors
10. Gundars Āboliņš, aktieris, režisors
11. Viesturs Rudzītis, ārsts, psihoterapeits, rakstnieks
12. Pāvils Brūvers, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, bīskaps emeritus
13. Jānis Vēveris, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks
14. Harijs Tumans, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors
15. Jānis Ūdris, rakstnieks, vēsturisko romānu autors
16. Ilze Ostrovska, Dr. Philos
17. Andris Buiķis, akadēmiķis, zinātņu doktors, politiķis
18. Aivars Hermanis, mūziķis
19. Dr. Andrejs Mūrnieks, pedagogs un mūziķis
20. Ginta Pētersone, mūziķe, JVLMA, EDMS pasniedzēja
21. Jurģis Klotiņš, mūziķis, politiķis
22. Reinis Zariņš, koncertpianists
23. Baiba Sipeniece - Gavare, TV un Radio raidījumu vadītāja
24. Ruta Štelmahere, dzejniece un gleznotāja
25. Egīls Šņore, dramaturgs
26. Anna Rancāne, dzejniece, žurnāliste
27. Ēriks Jēkabsons, mācītājs, bijušais Iekšlietu ministrs
28. Ilze Vanaga, politiķe
29. Sandra Vensko, rakstniece
30. Elita Veidemane, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, žurnāliste
31. Dr. Guntis Kalme, mācītājs, publicists
32. Pēteris Bankovskis, rakstnieks, žurnālists, mākslas zinātnieks
33. Raimonds Knesis, dzejnieks, mākslinieks
34. Iveta Simkus, dzejniece, filozofe
35. Agita Draguna, dzejniece
36. Ieva Samauska, rakstniece
37. Vladis Spāre, rakstnieks, žurnāla “Jaunā Gaita” redaktors
38. Rita Eva Našeniece, publiciste
39. Sandra Rutmane, tulkotāja
40. Silvija Brice, tulkotāja
41. Inguna Bauere, rakstniece
42. Dace Priede, rakstniece
43. Jānis Bitāns, Liepājas Sv. Annas draudzes mācītājs
44. Kristaps Bricis, tulkotājs
45. Ilgvars Gravnieks, arhitekts
46. Haralds Sīmanis, dziedātājs, komponists
47. Artūrs Irbe, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, hokejists
48. Vestards Šimkus, pianists, komponists
49. Mārtiņš Brauns, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, komponists
50. Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste
51. Alda Vāczemniece, tulkotāja
52. Artūrs Snips, rakstnieks
Piezīme: Laika trūkuma dēļ vēstulē uzskaitīto personu piekrišana vēstules saturam ir sniegta elektroniskās sarakstes formātā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
