Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienības „LIOPA” aicinājums
Biedru grupa02.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs, Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA”, esam organizējušies, lai katram Latvijas cirtējam būtu darbs un valstij – nodokļi. Mēs esam organizējušies, lai nocirstu visus lielākus kokus Latvijā, tos pārdotu eksportam un no nopelnītās naudas Latvija plauktu un zeltu.
Neviens darbs Latvijā nevar būt tik derīgs tautsaimniecībai kā koku gāšanas un atzarošanas darbs. Visi koku gāzēji un atzarotāji saņem vismaz minimālo algu un maksā nodokļus no šīs minimālās algas. Turklāt mūsu darbinieki iet uz veikalu un tur pērk pārtiku un apģērbu, maksājot pievienotās vērtības nodokli. Mums nav informācijas, ka meža darbinieki vēl kaut ko saņemtu aploksnēs, bet arī to viņi notērē veikalā un maksā pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli par alkoholu un tabaku.
Mēs esam apvienojušies, lai visi Latvijas iedzīvotāji varētu cirst mežu un saņemt minimālo algu, bet meža ciršanas uzņēmumi maksātu lielu peļņas nodokli un uzturētu Latvijas izglītību, zinātni un medicīnu. Mūsu organizācija kopā ar Latvijas Mežu sertifikācijas padomi „LMSP” panāks, lai ar mežsaimniecības sertifikācijas palīdzību tiktu atbalstīta un veicināta vidi saudzējoša, sociāli taisnīga un ekonomiski ilgtspējīga Latvijas mežu apsaimniekošana.
Mūsu uzdevums ir atbalstīt un veicināt godīgas, sabiedrībai pārskatāmas un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu un uzturēšanu Latvijas meža nozarē. Mēs apvienojam visus Latvijas ekonomiski domājošus cilvēkus, kas saprot – Latvija var attīstīties tikai kā tuksnesis.
Mēs, Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA”, esam organizējušies, lai dotu pretsparu tiem neliešiem no zaļajām organizācijām, kas saņem tos nožēlojamos grašus no Sorosa fonda un citām naudām, arī Latvijas budžeta, un par šo naudu neļauj cirst mežu.
Viņiem šķiet, ka viena ērgļa ligzda ir iemesls neļaut nocirst koku. Mēs nošausim to ērgli un to koku ar visu ligzdu nogāzīsim zemē. Mūsu vectēvi šāva tos vanagus un ērgļus, mūsu tēvi viņus šāva, un mēs viņus šausim. Un tos stārķus mēs šausim, vai viņi balti vai viņi melni. Tāpat kā mēs nešķirojam, vai tie dabas aizsargi zaļi vai zili.
Mēs, Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA”, aicinām nocirst visus Latvijas kokus, kas ir resnāki par Liopas erektēto locekli.
Nepārprotiet, šis erektētais loceklis nav tas, ko jūs iedomājaties. Apvienība „LIOPA” negrasās nocirst visus kokus – bērniņus līdz tā locekļa resnumam. Apvienība „LIOPA” prasa atļaut cirst visus kokus, kas resnāki par elkonī paceltas latviešu mežstrādnieka rokas resnumu. Tādēļ mūsu ģerbonis ir Talsu pilsētas ģerbonis, kur ir redzams erektēts LIOPAs loceklis.
Mēs nesāksim cirst kokus, kas ir plāni un tajā resnumā, ko jūs padomājāt. Mēs sāksim cirst visus kokus, kas ir resni. Visus tos dižkokus – nost un pārdot zviedriem. Un nodokļu naudu Latvijas budžetam, lai ir, no kā maksāt izglītībai, zinātnei un medicīnai. Tie, kas neļauj cirst mums šos kokus, ir pret medicīnu, izglītību un zinātni.
Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA” ir valstiski domājoša organizācija, kas rūpējas par savu valsti un savas valsts uzņēmējiem. Mēs labi zinām, ka visbagātākās un uzņēmējiem draudzīgākās valstis ir Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti, kur vispār nav koku. Nav koku – valstij nav problēmu ar visādu tur dabas aizsardzību un zaļajiem, kas ņem no valsts naudu saviem projektiem.
Mēs esam par Latvijas valsti bez kokiem. Arī Brazīlija, kurā vēl nesen bija mūža meži, drīz būs valsts bez neviena koka. Kādreiz Ķīnā esot bijis daudz mežu, bet tagad ir Gobi tuksnesis. Vai tamdēļ Ķīna kļuvusi nabaga? Paskatieties savā istabā – 90% lietu, kas tajā atrodas, ir ražotas Kīnā. Tas, ka jums mājās bērnam ir koka velosipēdam līdzīgs priekšmets, nenozīmē, ka tas ražots Latvijā. Visas ierīces šā velosipēdam līdzīgā priekšmeta ražošanai, laka, līme un ritentiņi nāk no Ķīnas.
Mēs, Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA” un Latvijas Mežu sertifikācijas padome „LMSP”, plānojam lielu akciju pie Ministru kabineta, lai iemācītu Latvijas valdībai būt patiesi ieinteresētai savu iedzīvotāju labklājības un vides kvalitātes celšanā, nevis aklā sekošanā tā sauktajām “vides organizācijām” un to pseidozinātniskajiem, populistiskajiem saukļiem.
Nāksim ar cirvjiem un zāģiem pie Ministru kabineta un ar cirvi izskaidrosim, ka koki ir jācērt. Nu kāpēc pie reizes nenocirst un nepārdot tās liepas turpat pretim Ministru kabinetam? Izmērījām – tādi cērtami kociņi.
Draugiem un atbalstītājiem! Stājieties Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA” rindās, cirtīsim to mežu nost. Starp citu, mēs paši savu apvienību mīļi saucam krievu fonētikā – vienkārši „ĻOPA”.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
