“Latvijas Loto” – lieliska piepelnīšanās vieta arī padomes locekļiem
PIETIEK30.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, valsts azartspēļu uzņēmums Latvijas Loto pērn ir nodrošinājis ne tikai grandiozu – par gandrīz ceturto daļu – atalgojuma pieaugumu saviem trim valdes locekļiem, bet arī aptuveni 2000 eiro mēnešalgas trim, maigi izsakoties, maznoslogotiem padomes locekļiem – Finanšu ministrijas pārstāvim, Rīgas Tehniskās universitātes prorektoram un savulaik Nacionālajai apvienībai pietuvinātai bijušajai lidostas Rīga valdes loceklei. Pērn viņi šajā „barotavā” saņēmuši vairāk nekā 80 tūkstošus eiro.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze, Finanšu ministrijas ierēdnis Nilss Sakss (attēlā) savā pamata darbavietā pērn saņēmis 56 780 eiro – tātad vairāk nekā 4700 eiro mēnesī.
Taču N. Sakss ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu SIA NSGV1, bet arī piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā, tur pērn saņemot vēl 28 886 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.
Jāpiebilst, ka abās „valstiskajās” darbavietās N. Saksa ienākumi pērn ir pieauguši: gadu iepriekš, 2018. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 55 499 eiro, bet Latvijas Loto viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis nepilni trīs tūkstoši eiro – 2018. gadā N. Sakss par valstisko azartspēļu uzņēmuma stratēģisko vadīšanu saņēma 26 037 eiro.
Savukārt Latvijas Loto padomes priekšsēdētāja vietniece, 2012. gadā darbu lidostā Rīga zaudējusī un 2016. gadā Latvijas Loto iekārtotā Antra Duntava pērn valsts azartspēļu uzņēmumā atalgojumā saņēmusi 25 987 eiro.
Arī viņa pērn tikusi pie vērā ņemama atalgojuma palielinājuma (par gandrīz 11 procentiem), jo 2018. gadā atalgojumā Latvijas Loto saņēmusi „tikai” 23 424 eiro. Turklāt interesanti, ka papildus tam A. Duntava spējusi darboties arī „analītiskajā žurnālistikā”, saņemot algu uzņēmumā Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K.
Taču vislielākais brīnums ir tas, kā laiku valstisko azartspēļu stratēģiskajā vadībā ir atradis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors Ingars Eriņš. Šis ir īss pārskats par viņa RTU un saistītā uzņēmumā pērn saņemtajiem ienākumiem:
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 97959.31 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 15614.22 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 25405.67 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu iela 1 - 281.15 EUR
SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas iela 8 Alga 11040.00 EUR
Kā izrādās, neraugoties uz šo aizņemtību, I. Eriņš pērn vēl ir spējis nopelnīt gan 3692 eiro algu Fiskālās disciplīnas padomē, gan 25 987 eiro Latvijas Loto. Savukārt 2018. gadā valsts azartspēļu uzņēmuma padomes loceklis I. Eriņš saņēmis šādus ienākumus:
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto", 40003083998, Latvija, Rīga, Meistaru 19 Alga 23424.00 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Alga 94312.11 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Honorārs 2775.00 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Alga 26847.34 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 Alga 6210.27 EUR
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE, 90000068977, Latvija, Rīga, Kaļķu 1 U.c. ienākumi 282.19 EUR
SIA "RTU-BT1", 40003325653, Latvija, Rīga, Ķīpsalas 8 Alga 11040.00 EUR
Fiskālās disciplīnas padome, 90010248231, Latvija, Rīga, Smilšu 1 Alga 3425.04 EUR
Pašlaik VAS Latvijas Loto ir nosūtīti jautājumi par tās padomes pēdējos divos gados padarīto un saņemtā atalgojuma atbilstību. Jautājumi ir nosūtīti arī uzņēmuma kapitāldaļu oficiālajai turētājai – Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
