“Latvijas Loto” vadība pērn paklusām tikusi pie rekordliela atalgojuma pielikuma
PIETIEK27.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz iepriekš kaldināto interaktīvo azartspēļu ieviešanas plānu izgāšanos, valsts azartspēļu uzņēmuma AS Latvijas Loto vadība pērn ir tikusi pie rekordliela atalgojuma pielikuma, turklāt vismaz pagaidām nevēlas atklāt – kam var pateikties par šo iespaidīgo velti.
Kā rāda šīs valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājas Maijas Kubli (attēlā) valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, pērn viņa atalgojumā valsts azartspēļu kompānijā saņēmusi 93 860 eiro (kam klāt var pieskaitīt vēl 4949 eiro pensiju).
Savukārt gadu iepriekš M. Kubli atalgojums AS Latvijas Loto ir bijis 76 122 eiro, kas nozīmē, ka gada laikā tas pieaudzis par 17 738 eiro jeb par 1478 eiro mēnesī. Procentuāli tātad M. Kubli atalgojums valsts kapitālsabiedrībā gada laikā ir palielinājies par gandrīz ceturto daļu – 23 procentiem.
Iespaidīgu algas pielikumu saņēmis arī valsts azartspēļu uzņēmuma valdes loceklis Edgars Lediņš: 2019. gadā viņš atalgojumā AS Latvijas Loto saņēmis jau 83 131 eiro, kaut gadu iepriekš – „tikai” 68 526 eiro.
Tas nozīmē, ka gada laikā E. Lediņa atalgojums palielinājies par 14 605 eiro jeb par 21 procentu – tātad procentuāli nedaudz mazāk nekā M. Kubli. Vidējais mēneša atalgojuma palielinājums ir bijis vairāk nekā 1200 eiro.
Ļoti veiksmīgs pagājušais gads ir bijis arī trešajam Latvijas Loto valdes loceklim Jānim Ponem, kurš vienlaikus ir arī Valsts kases pārvaldnieka vietnieks. Atalgojumā azartspēļu kompānijā viņš saņēmis 81 881 eiro, kamēr gadu iepriekš atalgojuma summa ir bijusi „tikai” 68 843 eiro.
Tātad pērn J. Pones atalgojums ir bijis vidēji 6823 eiro mēnesī – par 1086 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis 13 038 eiro jeb gandrīz 19 procenti.
Īpaši interesants ir ne tikai rekordlielais valsts azartspēļu kompānijas valdes atalgojuma pieaugums, bet arī tas, ka vismaz pagaidām Latvijas Loto atsakās sniegt skaidrojumus par tā pamatojumu un lēmējiem, aizbildinoties ar to, ka šī informācija varot būt arī ar ierobežotas pieejamības statusu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
