Latvijas pilsonis iesaistīts miljona kukuļošanā Krievijas augstākajos varas ešelonos
L. Lapsa20.12.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar saistību miljonu dolāru liela kukuļa izkrāpšanā Krievijā „Kremļa līmenī” aizturēts Latvijas un Izraēlas pilsonis Leons Zilbers – spriežot pēc visa, tieši viņš bija tas, kas pērn par pusmiljonu eiro atpirka no finanšu problēmās nonākušā Latvijas Kultūras fonda vadītāja Pētera Bankovska viņa Jūrmalas īpašumu.
Kā ziņo Krievijas mediji, japāņu koncerns Toshiba vērsies Prezidenta kontroles pārvaldē ar sūdzību, ka tam par miljonu dolāru piedāvāts atrisināt visas koncerna problēmas medicīnas iekārtu iegādes valsts konkursu jomā, izsvītrojot Toshiba no patiesībā neeksistējošā medicīnas iekārtu piegādātāju „melnā saraksta”.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka noziedzīgajā grupā darbojušies ne tikai izbijuši un joprojām amatos esoši Krievijas ierēdņi, bet arī kompānijas Rosslyn Мedical pārstāvniecības vadītājs Zilbers un viņa palīdze Jeļena Dudukina. Viņi aizturēti pēc tam, kad uz krāpnieku rēķina kādā Latvijas komercbankā pārskaitīti 900 tūkstoši dolāru.
Krievijas Kommersant.ru ziņo, ka ar Toshiba pārstāvjiem jau oktobrī kontaktējies gan Prezidenta kontroles pārvaldes departamenta priekšnieks Andrejs Voroņins un federālā uzņēmuma Veselības aizsardzības ministrijas vienotā pasūtītāja direkcija direktors Vadims Možajevs, gan bijušais veselības aizsardzības ministra vietnieks, tagadējais pensionārs Aleksejs Viļkens un Zilbers. Pašlaik visi četri apcietināti līdz janvāra beigām.
Kā informē Krievijas mediji, patiesībā korumpanti pārdevuši nevis reālus pakalpojumus, bet faktiski „gaisu”. Zilbera uzdevums bijis izplatīt medicīnas iekārtu piegādātāju vidū baumas, ka liela daļa kompāniju tiekot turētas aizdomās par līdzdalību nelikumīgās nodokļu shēmās un tāpēc tām neoficiāli liegta uzvaras iespēja valsts rīkotos konkursos. Savukārt līdzdalības iespēju par taisnīgu samaksu varot atjaunot Voroņins ar Možajevu, - to visiem interesentiem bijis gatavs apliecināt arī medicīnas tirgus aprindās respektētais Viļkens.
Kompromat.ru ziņo: Zilbers klāstījis, ka paša pārstāvēto kompāniju no melnā saraksta jau izpircis, savukārt citiem varot līdzēt summa no viena līdz pat pieciem miljoniem dolāru, kas jāpārskaita uz ārzonas kompānijas rēķinu kādā Latvijas komercbankā, ar kuras vadību Zilberam esot labas attiecības. Daudzi arī esot maksājuši, un shēma atklāta diezgan nejauši.
Kā rāda Baltic Screen datu bāze, Latvijā ir divi Leoni Zilberi, kuriem ir piešķirts LR personas kods. Visticamākais, runa ir par 1948. gadā dzimušu Latvijas pilsoni, kurš savulaik tiešām bijis saistīts ar vairākām medicīnas un veselības aprūpes kompānijām, kas tagad jau likvidētas.
Pēdējo gadu laikā Leons Zilbers apliecinājis savu turīgumu, gan par pusmiljonu eiro iegādājoties no Kultūras fonda vadītāja Bankovska viņa Jūrmalas īpašumu, gan par vēl iespaidīgāku summu – 480 tūkstošiem latu – kopā ar dzīvesbiedri, neizmantojot hipotekāros kredītlīdzekļus, nopērkot divus apartamentus Jūrmalā, gan pērn nopērkot jaunu automašīnu BMW 750, kuras cena ir no 100 tūkstošiem eiro.
„Jā, viņš bija ar Izraēlu saistīts, un man šķiet, ka arī ar medicīnu. Es par viņu neko nezinu. Es jau tikai vienu reizi viņu redzēju. Neesmu par viņu interesējies,” – tā par savu darījuma partneri Zilberu Pietiek atbildēja Bankovskis, vēl apjautājoties – kur par viņu kaut ko varot izlasīt.
Savukārt ne Ārlietu ministrija, ne Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pagaidām nekādu informāciju par šo gadījumu nesniedz. Nav arī zināms, vai Zilbers vai viņa pārstāvji vērsušies Latvijas konsulārajās iestādēs ar kādu lūgumu pēc palīdzības.
Foto no fellowshipofminds.wordpress.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
