Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi, Pietiek šodien publicē visu trīs jauno valsts SIA Latvijas radio valdes locekļu pieteikumus slēgtajam konkursam uz šiem amatiem un viņu motivācijas vēstules. Visos trīs dokumentos saglabāta oriģinālrakstība, kas līdz ar šo pieteikumu detalizētības līmeni un apjomu liecina par viena vai otra jaunā valdes locekļa attieksmes nopietnību pret šo konkursu.

Sigitas Kirilkas pieteikums un motivācijas vēstule

Vēlos pieteikt savu kandidatūru valsts SIA "Latvijas Radio" valdes locekļa programmu attīstības jautājumos amatam.

Uzskatu, ka atbilstu visām šai kandidatūrai izvirzītajām prasībām, jo manā iepriekšējā darba pieredzē esmu izkopusi un izmantojusi gan prasītās kompetences, gan prasmes un ieguvusi nepieciešamās zināšanas.

Pēdējos 12 gadus esmu vadījusi starptautisko ziņu aģentūru "BNS-Latvija", pildot gan galvenās redaktores, gan valdes priekšsēdētājas pienākumus. Pirms tam biju galvenā redaktore dienas laikrakstā un mēneša žurnālā.

Ziņu aģentūrā BNS mana atbildība bija izstrādāt uzņēmuma stratēģiju saskaņā ar akcionāru izvirzītajiem mērķiem, plānot uzņēmuma darbību, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus un panāktu taktisko uzdevumu izpildi. Manos pienākumos ietilpa uzņēmuma struktūras, personāla, finanšu un produktu un pakalpojumu plānošana, plānu realizācijai nepieciešamo darbību veikšana, rezultātu apkopošana, analīze un secinājumu izdarīšana.

Īpašs izaicinājums bija darbs ekonomiskās krīzes laikā, kas deva ļoti daudz papildu zināšanu, lika apgūt uzņēmuma vadību krīzes un problēmu situācijā, stingras finanšu disciplīnas apstākļos saglabājot un vienlaicīgi motivējot darbiniekus, saglabājot un attīstot produktus un produktu kvalitāti.

"Latvijas Radio" misija un vērtības pilnībā atbilst arī manai izpratnei par mediju. To es konsekventi centos nodrošināt arī darbā BNS - sniegt sabiedrībai objektīvu, operatīvu un daudzpusīgu informāciju, kas ir galvenais mediju ieguldījums demokrātijas stiprināšanā mūsu valstī. BNS bija lieliska iespēja strādāt starptautiskā, nopietnu ārvalstu akcionāru uzņēmumā, kas ļāva apgūt sadarbības prasmes ne tikai lokālā, bet arī starptautiskā līmenī, kā arī prakstiski apgūt Skandināvijas biznesa un mediju kultūru.

Latvijas mediju biznesā esmu strādājusi vairāk nekā 20 gadus dažādos medijos un līmeņos. Ir sadarbības pieredze arī ar "Latvijas Radio", gan ne darbinieka statusā. Paralēli darbojos Latvijas žurnālistu asociācijā valdes locekļa amatā, mediju politikas izstrādes darba grupā un RSU vieslektora statusā, kas rosinājis mani padziļināti iepazīt Latvijas radio situāciju un apvienotā sabiedriskā medija koncepciju un idejas attīstības gaitu.

Īsa "Latvijas Radio" (LR) satura attīstības koncepcija

LR savā darbībā ir definējis misiju, vērtības un mērķus, kas atbilst vispārējai izpratnei par sabiedrisko mediju funkciju sabiedrībā. Šie definētie uzstādījumi izvirza prasības saturam, kas ļaus tos īstenot un piepildīs ar būtību un jēgu. Ne tikai, bet īpaši sabiedriskā medija būtību nosaka tā piedāvātais saturs.

Atšķirībā no komercmedijiem, sabiedriskā medija uzdevumi ir striktāk definēti un prasības pret tiem ir lielākas, jo vienalga pie kāda no to darbības modeļiem, tieši vai pastarpināti to finansēšanā piedalās sabiedrība. Līdz ar to tai ir pamatojums un tiesības gaidām, ka sabiedriskais medijs veicinās sabiedrības drošumspēju, palīdzēs sabiedrībai definēt, izprast, analizēt un orientēties tai būtiskās norisēs, mijiedarbosies ar sabiedrību un ieklausīsies visu sabiedrības grupu problēmās un aktualitātēs.

Pašlaik LR demonstrētā radiožurnālistika ir Latvijas mērogā visspēcīgākā. Te gan jāpiebilst, ka latviski strājošajā vidē tam nav konkurences, jo neviens no komercradio nekoncentrējas uz žurnālistikas materiāliem. Radiožurnālistikai vairāk pievērsās krieviski raidošie mediji, līdz ar to atzīstami, ka LR4 saglabā augstus reitingus.

Būtiskākie programmu satura attīstības virzieni, ņemot vērā vienotas sabiedrisko mediju politikas ideju

1.   Atzinīgi vērtēju ideju par vienota sabiedriskā medija izveidi, noteikti būs nepieciešama ne tikai administratīva, tehniska un cita apvienošana, bet šobrīd daudzo redakciju sinerģija, kas minēta arī ekspertu veidotajā sabiedriskā medija koncepcijā. Sabiedriskie mediji jau šobrīd apskata līdzīgas vai vienādas tēmas, jo daļa satura ir objektīvas dienaskārtības aktualitātes, kuras nav ignorējamas, ja medijs vēlas informēt par galveno. Šobrīd redakciju sadarbība ir fargmentāra, kaut gan ir pozitīvas iestrādes. Nākotnē šai sadarbībai jābūt ciešākai, kas ļaus piedāvāt gan multimediju, gan padziļinātu saturu, racionāli plānojot resursus un apvienojot atsevišķu redakciju kompetences visaptveroša un kvalitatīva satura radīšanā.

2.   Analizējot LR klausītāju datus, redzams, ka LR pamata auditorija ir seniori. Jauniešu auditorijas ir būtiski mazāk. Tas rada jaunus izaicinājumus saturam.

LR aktīvi attīsta projektu LR 5, kas ir atbalstāmi, bet te vēl ir aktīvi un mērķtiecīgi jādarbojas, informējot jauniešus par šāda radio pastāvēšanu un saturu, jo, veicot nereprezentatīvu aptauju, vairuma jauniešu atzinums bija, ka par šādu radio nezina. Tāpat LR 5 pamatā saturiski apmierina ļoti "jaunu" jauniešu vajadzības un intereses, līdz ar to bez sava radio satura paliek 30+ auditorija. Un tas ir saprotami, jo ir būtiskas mediju patēriņa atšķirības starp jauniešiem "ap 20" un jauniešiem "ap 30". Tāpēc nopietni jādomā par saturu 30+ auditorijai ne tikai LR2 formātā, bet LR1 un LR4.

Tas nozīmē ne tikai piemeklēt šai vecuma grupai aktuālu informāciju, bet arī atrast tai atbilstošu intonāciju un pasniegšanas formas. Šeit paralēli laba līmeņa interviju, ziņu un analītiskajiem raidījumiem noteikti ir vērts meklēt tādas informācijas pasniegšanas formas, kas uzrunā jaunāku auditoriju. Ļoti maz tiek izmantotas netradicionālākas raidījumu formas ar mūsdienīgu konkursu, radiošovu un citiem elementiem. LR5 šajā ziņā ir ļoti gatavs eksperimentiem un formu dažādošanai, un noteikti šī pieredze būtu izmantojama arī citās programmās, kas šobrīd brīžam ir visai konservatīvas.

Daudz intensīvāk būtu izmantojamas apvienotā portāla lsm.lv iespējas, kur ir labas iestrādes, bet vēl ir plašas iespējas. Tā ir laba platforma multimediju jomā un dažāda līmeņa satura piedāvājumam atšķirīgas sagatavotības un interešu lietotājam.

Noteikti vēlams veidot dažāda veida iespējas strukturētu radio saturu iegūt mobilajās platformās, planšetes un citos datu nesējos, radot iespēju, kas raksturo mūsdienu mediju patērētāju paradumu - iegūt informāciju un izklaidi jebkurā vietā jebkurā laikā uz jebkura nesēja, jebkurā apjomā. Pagaidām ir maz speciālu projektu mobilo ierīču lietotājiem, kaut staistikas dati rāda, ka aizvien lielāka daļa sabiedrības izmanto aizvien progresējošās mobilo ierīču kā satura nesēju iespējas.

3.   Auditorijas iesaiste satura radīšanā. Šobrīd ir dažādas iespējas ikvienam iesaistīties medija satura radīšanā, un daļa sabiedrības ļoti akatīvi to izmanto. LR jau ir laba pieredze šajā ziņā, bet arī te varētu vairāk izmantot mūsdienās pieejamās platformas un vides, lai šo līdzdalību aktivizētu. īpaši būtiski tas ir, uzrunājot jaunāku auditoriju.

Seniori aktīvi izsaka savu viedokli, zvanot, bet jaunākiem klausītājiem jāpiedāvā iespējas līdzdalībai vairāk izmantot internetu, mobilās sakaru ierīces. Turklāt šobrīd LR klausītāji vairāk liek aicināti izteikt savu viedokli, kas neapšaubāmi ilustrē apskatāmo tēmu, bet mazāk rada savu jaunu saturu. Arī šeit noteikti ir izmantojams lsm.lv kā bāze virtuālajā vidē, kur interneta lietotāji var dalīties ar savu saturu.

4.   Reģionālā satura stiprināšana. Jau šobrīd LR neaizmirst reģionus un par tiem ziņo. Bet reģionālajā saturā būtu jāizvairās no pieejas, ka reģionos ir kāda sava, īpaša pasaule tikai ar dažām specifiskām problēmām un retiem uzmanības vērtiem notikumiem. Klausītājus reģionos skar tieši tās pašas valstiska līmeņa problēmas, kas galvaspilsētas iedzīvotājus. Un nepietiekami tiek iztirzātas aktualitātes un problēmas, par sākuma punktu ņemot tieši reģionus ārpus Rīgas. "No perifērijas uz centru" varētu būt nozīmīgs skatpunkts. Līdzīga vajadzība ir arī LTV, kas rada pamatu un jēgu reālai sadarbībai, realizējot kopīgus reģionālos projektus, gan izmantojot savus resursus, gan piesaistot reģionālos medijus.

5.   Satura uzraudzība un plānošana. Ļoti būtiski, ka saturs ir izsvērts un balstās uz noteiktām satura radītāju kolektīvi akceptētām vērtībām. Tas veicinās klausītāju uzticību medijam. Turklāt, balstoties uz savlaicīgi un operatīvi plānotu saturu, var reāli īstenot savstarpēji papildinošu saturu starp LR, LTV un portālu. Tāpat kopīgi būtu jāizstrādā satura kvalitātes prasības un to kontroles sistēma, gan lai novērtētu satura radīšanā iesaistīto kvalitātes, gan izstrādātu sabiedriskā labuma novērtēšanas sistēmu.

6.   Esošajā ģeopolitiskajā situācijā īpašu nozīmību, pat kritiski būtisku valsts pastāvēšanai iegūst lojalitāti un integrāciju veicinošs saturs. Noteikti lielākas iespējas sasniegt visplašāko auditoriju ir sabiedriskajiem medijiem, citam citu papildinot un sadarbojoties. Vēl jo vairāk, ka sabiedriskie mediji strādā arī krievvalodīgai auditorijai. Tāpat jādomā par apraides uzlabošanu Latgales reģionā, lai veicinātu šī reģiona iedzīvotāju iekļaušanos Latvijas informatīvajā telpā. Tikai tā būs iespējams panākt nacionālās, kultūras identitātes stiprināšanu un sabiedrības kopīgu vērtību akceptēšanu, kas ir viens no sabiedrisko mediju mērķiem.

7.   Auditorijas izglītošana kvalitatatīvu mediju novērtēšanā un patērēšanā. Latvijas sabiedrības izpratne par kvalitatīvu mediju ir visai virspusēja. Neskaitāmas aptaujas pat Latvijas augstskolās rāda, ka galvenokārt informācija par norisēm tiek iegūta sociālajos tīklos un ziņu un izklaides portālos, kur visbiežāk informācija ir fragmentāra, netiek analizētas notikumu cēloņsakarības, netiek piedāvāta vairāku līmeņu informācija. Sabiedriskie mediji arī šeit būtu ļoti nopietns sarunu biedrs, lai sadarbotos ar Izglītības un zinātnes ministriju un argumentētu mediju un kritiskas domāšanas zinību nepieciešamību.

Ulda Lavrinoviča pieteikums un motivācijas vēstule

Nesen ievēlētās Saeimas apstiprinātajā valdības deklarācijā starp darbības prioritātēm ir minēta apņemšanās veicināt Latvijas elektronisko mediju un drukātās preses attīstību, radot labvēlīgus apstākļus to pastāvēšanai un konkurētspējai, kā arī sekmēt sabalansētas mediju telpas attīstību, ko veido gan sabiedriskie, gan komerciālie mediji, tajā skaitā reģionālie mediji. Plānots panākt vienošanos par atbalsta pasākumiem sabiedriskajiem medijiem. Pavisam drīz sāksies Latvijas prezidentūra Eiropas padomē. Starptautiskajās attiecībās Eiropā un pasaulē novērojams saspringums un parādījušās jaunas problēmas, kas Latviju skar gan tieši, kā situācija Ukrainā un ekonomiskās attīstības stagnēšana Eiropā, gan ne tik tieši, kā situācija Tuvajos austrumos. Visi šie procesi rada noteiktu informācijas fonu, pie tam Latvijas sabiedrībā valda dažādi viedokļi gan par ārpolitiskajiem, gan iekšpolitiskajiem procesiem un ne vienmēr šo viedokļu paudēji ir mūsu valstij draudzīgi un patriotiski noskaņoti.

Un tieši tas ir viens no fundamentālākajiem sabiedriskā radio, televīzijas un nākotnē - topošā apvienotā sabiedriskā medija uzdevumiem - sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, kas pieejama visiem sabiedrības slāņiem un attīsta valstiskas, atbildīgas attieksmes un patriotiskas domāšanas spējas sabiedrībā.

Latvijas radiostaciju informatīvajā telpā tieši Latvijas Radio - sabiedriskais radio - ir sabiedriskā pasūtījuma realizētājs, jo šīs funkcijas tam ir paredzētas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Šis likums arī nosaka sabiedriskā pasūtījuma būtību kā pasākumu kopumu, kura mērķi un uzdevumi ir plaši un daudzpusīgi, uzskaitīšu tikai galvenos: veicināt patriotisku attieksmi pret neatkarīgās Latvijas valstiskumu, tās demokrātisko valsts iekārtu, nodrošināt objektīvu, neatkarīgu un tematiski līdzsvarotu ziņu, analīzes un komentāru veidošanu par notikumiem Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē, izglītot iedzīvotājus un veicināt viņos pilsonisku izpratni par politikas, ekonomikas, kultūras, tiesību, vides, drošības un sociālajiem jautājumiem, nodrošinot to sistēmisku aptvērumu, kā arī nodrošināt bērnu un jaunatnes auditorijai atbilstošus informācijas, izglītības, kultūras un izklaides resursus.

Sabiedriskais pasūtījums uzdod arī attīstīt mūsdienīgus un daudzveidīgus žanrus un formātus, paredzēt atsevišķu raidījumu pieejamību cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem un veikt ierakstus, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Reālā situācija šobrīd ir tāda, ka no valsts budžeta un no citiem likumā noteiktajiem finansēšanas avotiem jānodrošina gan infrastruktūras uzturēšanu, tajā skaitā valdījumā esošo ēku, zemes, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma iegādi un uzturēšanu, lietošanā esošo ēku, zemes, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma nomas, komunālos un nodokļu maksājumus un citus ar uzturēšanu saistītos izdevumus, gan sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai. Ievērojama valsts budžeta finansējuma daļa tiek tērēta, pērkot programmu izplatīšanas pakalpojumu no Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Ir vērts izskatīt tādas juridiskās bāzes izveidošanas iniciēšanu, kas ļautu Latvijas radio paredzēto budžetu tērēt tikai un vienīgi programmu veidošanai, finansējumu apraidei novirzot tieši pakalpojumu sniedzējiem. Šobrīd spēkā esošie regulējumi šādu iespēju neparedz, tomēr iniciēt šo procesu ir iespējams, to liecina mana darba pieredze kā nozares ekspertam piedaloties nozares asociāciju, Satiksmes ministrijas un Saeimas komisiju veidotajās darba grupās, kā arī pārstāvot nozari komisiju sēdēs. Savukārt pārējos jautājumus, kas skar Latvijas radio darbību kopumā un tehnisko nodrošinājumu īpaši, būtu jārisina kompleksi un izsvērti. Līdz ar to par galvenajiem un prioritārajiem, ja es ieņemšu šo amatu, es uzskatu sekojošu darbu nekavējošu uzsākšanu:

1.   Latvijas radio izdevumu un investīciju audits;

2.   Latvijas radio tehniskā nodrošinājuma audits;

3.   Investīciju plāna un budžeta sastādīšana;

4.   Investīciju plāna un budžeta pamatošana atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai un sabiedriskajam pasūtījumam 2015. gadam.

Latvijas Radio gada pārskati parāda skaidri redzamu negatīvu tendenci - pie lielas kopējās pamatlīdzekļu bilances vērtības (neskaitot ēkas) salīdzinoši maza budžeta daļa tiek izlietota investīcijām ražošanai un tehniskajai modernizācijai.

Esmu apmeklējis Latvijas radio un iepazinies ar šobrīd esošo materiālo nodrošinājumu un tehnisko platformu. Jau tagad vēlos atzīmēt, ka, manuprāt, esošās radio telpas Doma laukumā 8 savu kapacitāti programmu veidošanā ir izsmēlušas un nepieciešams uzsākt darbu ražošanas procesu restrukturizēšanai un pārvietošanai. Latvijas radio ēka ir celta pavisam citām funkcijām. Ja analogās ēras ražošanas procesam ēka bija kaut cik pielāgota, tad, pilnībā pārejot uz digitālo formātu programmu ražošanā un arhivēšanā, ir redzamas daudzas vājās vietas - mazs programmu satura bloku ražošanas darba vietu skaits, IKT attīstībai nepiemērotas telpas, problēmas ar elektrības padeves jaudas palielināšanu. Latvijas radio jauno servisu nodrošināšanai tiek izmantoti uz personālā datora tipa darbstacijām balstīti risinājumi ar zemu tehnisko drošības līmeni, galvenos programmas un satura ražošanas procesus nodrošinošos IT pakalpojumus un tehnoloģijas (core process) ir izstrādājuši un uztur Latvijas Radio darbinieki. Esmu iepazinies ar šiem risinājumiem un neapšaubu izstrādātāju kompetenci un radīto risinājumu piemērotību Latvijas radio tehnoloģiskajiem procesiem, tomēr ir arī daudzi riska faktori, kā piemēram, vājā produktu dokumentācija un sarežģītā uzturēšana, kas faktiski ir neiespējama bez izstrādātāju pastāvīgas klātbūtnes un nedokumentētajām zināšanām. Tas vairākus Latvijas radio darbības procesus - fonotēkas veidošanu, meta datu arhivēšanu, ētera arhivēšanu, interneta servisus, programmas saraksta veidošanu - padara atkarīgu no dažiem pilnīgi konkrētiem cilvēkiem un jāuzskata par paaugstinātu riska faktoru. Zemā dokumentācijas pakāpe kadru mainības gadījumā šo risinājumu uzturēšanas pārņemšanu padara sarežģītu, lēnu un, nav izslēgts, pat neiespējamu. Tāpat sarežģīti var būt uzsākt šo procesu modernizāciju.

Protams, nav iespējams motivācijas vēstules ietvaros veikt detalizētu Latvijas radio attīstības modeļa un nepieciešamā budžeta izstrādi un izklāstu, kā arī izvērtēt vienota sabiedriskā medija izveides koncepciju. Tomēr, šīs vēstules tapšanas gaitā nevar neatzīmēt dažas jaunas aktualitātes.

Pirmkārt, Koncepcijā saturiskā ziņā par prioritātēm noteiktas ziņas un informatīvi dokumentālas programmas, izglītība un zinātne, bērnu un pusaudžu raidījumi un kultūras programmas. Jau kopš koncepcijas izstrādes strauji izmainījusies ģeopolitiskā un starptautiskā situācija prasa aktivizēt vairākus jaunus rīcības virzienus - paplašināt integrācijas programmu izplatīšanas tīklu pierobežā, attīstot sabiedriski izglītojošo un ziņu raidījumu veidošanu arī krievu valodā, veikt proaktīvu informācijas izplatīšanu interneta platformā, kā vienu no iespējām piesaistot papildus profesionāļu palīdzību. Labs sadarbības partneris varētu būt Latvijā ārzemju žurnālistu izveidotais krievu valodā iznākošais, bet Latvijas jurisdikcijā esošais interneta projekts MEDŪZA.

Man ir viedoklis, ka tieši paplašinot integrācijas programmu un racionāli izmantojot LR5 piešķirtos resursus, iespējams uzsākt īstenot Koncepcijā paredzēto mērķu īstenošanu, kas rezultētos spēcīgāka sabiedriska medija izveidē (1+1=3) (TV, radio, interneta medijs), satura kvalitātes un apjomu pieaugumā, medija auditorijas sasniedzamības uzlabojumos un satura ražošanas sinerģijā (multimediju formāti, radošo jomu dažādība). LR5 ir spēcīgs potenciāls, kuru iespējams izmantot vēl ražīgāk.

Saprotams, ka pirmie soļi, kas būtu jādara jaunajai valdei - jāpārliecinās, kas jau ir darīts, un kādi pasākumi vajadzīgi, lai pildītu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2014. gada 30. aprīļa Lēmumā Nr. 110 apstiprinātās vadlīnijas Valsts SIA „Latvijas Radio" 2015. gada sabiedriskā pasūtījuma gada plāna sastādīšanā un kā tiek pildīti padomes lēmumā formulētie uzdevumi:

Attīstīt LR un valsts SIA „Latvijas Televīzija", turpmāk - LTV, kopējo interneta ziņu portālu Lsm.lv. Nodrošināt portāla regulāru sasaisti ar abu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās esošo ziņu saturu, kā arī veikt ziņu portāla mārketinga kampaņu visa sabiedriskā pasūtījuma gada garumā, padarot portālu pieejamu arī cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem. Nodrošināt informācijas plūsmu angļu un krievu valodā.

Kā vienu no uzdevumiem redzu turpmāku interneta resursu konsolidāciju, lai novērstu tā sadrumstalotību, visu saražoto saturu turpinot koncentrēt vienuviet. Izņēmums varētu būt bērnu auditorijai paredzētā interneta vietne, kuras koncepcija vēl jāizstrādā, kā arī jāveic ar autortiesībām un blakus tiesībām saistīto jautājumu izpēte, bet vismazākajiem skatītājiem varētu būt interesanti gan Latvijas Radio, gan LTV arhīvu materiāli, pasakas, multfilmas un izzinošie raidījumi.

Pilnveidot interneta platformu, veicinot auditorijas, it īpaši bērnu un jauniešu, piesaisti Latvijā un ārzemēs dzīvojošo klausītāju vidū.

Jāņem vērā, ka triviāla raidījumu translēšana internetā a apriori nepiesaistīs ne jauniešu, ne ārzemēs dzīvojošo latviešu auditoriju. Skatoties uz savu bērnu mediju patērēšanas paradumiem, viennozīmīgi uzskatu, ka šeit ir jāveido speciāls saturs, jāstiprina zīmols un jāizmanto jaunie, sociālie kanāli, kas ir, manuprāt veiksmīgi uzsākts ar PIECI, tomēr prasītos aktīvāki pasākumi tieši mobilajām ierīcēm un sociālajiem tīkliem veidota satura redakcijas izveidi un materiālajam nodrošinājumam.

Kā valdes locekļa amata kandidāts uzskatu, ka jau 2015. gada pirmajā ceturksnī jābūt izstrādātai Latvijas radio sociālo mediju telpas stratēģijai un jāparedz līdzekļi tās īstenošanai, vai jāatrod iekšējie resursi.

Veikt pasākumus, stiprinot LR klātbūtni visos reģionos un it īpaši valsts austrumu daļā.

Jau šogad, sadarbībā ar VAS LVRTC, ir ievērojami palielināts programmu pārklājums, īpaši LR4 un LR5, un no 2014. gada septembra Latvijas Radio 4 tīklu veido 10 raidītāji, aptvertā valsts teritorija 52.56 % , iedzīvotāji 78.42 %, bet Latvijas Radio 5 tīklā no 2014. gada februāra ir 6 raidītāji, aptvertā valsts teritorija 25.6 % , iedzīvotāji 68.9 %.

Redzu savu kā valdes locekļa uzdevumu pamatot budžeta palielinājumu, lai tālāk palielinātu šo abu programmu pārklājumu, pirmkārt jau integrācijas programmas Latvijas Radio 4.

Latvijas augstskolu veidotā satura iekļaušanai LR5 programmā nepieciešamības gadījumos nodrošināt tehnikas iegādi kvalitatīvas studijas darba nodrošināšanai.

Kā valdes locekļa amata kandidāts redzu uzdevumu pārbaudīt, vai šādas investīcijas ir paredzētas 2015. gada budžetā un sekmēt šī uzdevuma īstenošanu.

Sadarbībā ar LTV veidot pilotprojektu bērnu interneta portāla izveidei.

Ja pusaudžu auditorijai saturs ir jāražo īpaši, jāveic tā virzīšana sociālajos tīklos un mobilajās ierīcēs, tad bērnu auditorijai paredzētā interneta vietnes koncepcija vēl jāizstrādā, kā arī jāveic ar autortiesībām un blakus tiesībām saistīto jautājumu izpēte, domāju, ka vismazākajiem skatītājiem varētu būt interesanti gan Latvijas Radio, gan LTV arhīvu materiāli, pasakas, multfilmas un izzinošie raidījumi.

Veicināt LR un LTV ziņu un informatīvi analītisko raidījumu krievu valodā veidotāju pieredzes apmaiņu un sadarbību, tajā skaitā kopīgā resursu plānošanā.

Abu programmu sadarbība ir nepieciešama, vēl jo vairāk, kā jau minēju, šobrīd ir svarīga sadarbība starp visiem progresīvajiem Latvijas plašsaziņas līdzekļiem, kā to iepriekš norādīju attiecībā uz LR4.

Interneta portāla pieejamības problēma cilvēkiem ar redzes traucējumiem varētu tikt risināta, integrējot portālā teksta-runas konvertoru, kas ļautu veikt navigāciju, izmantojot klausāmus padomus, bez vizuālās saskarnes. Apmeklējot nozares konferences un izstādes, esmu redzējis šādas iestrādes citos interneta resursos, šo projektu varētu izpētes stadijā uzsākt jau 2015. gada pirmajā ceturksnī.

Ja skatāmies plašāk - trīs gadu periodā jeb jaunās valdes pilnvaru termiņa laikā, tad vēlamais rezultāts uzskatāms par sasniegtu, ja:

1)   Latvijas radio ir pilnībā pārgājis uz bezlenšu ražošanas un arhivēšanas tehnoloģijām, pilnībā pabeigta LR fonotēkas digitalizācija un elektroniski pieejami visi attiecīgi meta dati, ieskaitot autortiesību informāciju;

2)   Integrācijas programmas LR4 pārklājums labā kvalitātē (iekštelpās) nodrošināts visā Latvijas austrumu teritorijā, kopējais pārklājums tuvojas LR2 programmas pārklājumam, LR4 programma ir galvenais ziņu avots radio viļņos krievu valodā;

3)   Latvijas Radio ir izdevies pamatot tādu finansējuma modeli un sadarbībā ar NEPLP aizstāvēt to Valsts budžeta likuma pieņemšanai, lai sasniegtu investīcijām un tehnoloģiju atjaunošanai nepieciešamo apjomu, par paraugu ņemot kaimiņvalstu finansējuma apjomu;

4)   Latvijas Radio visu nepieciešamo finansējumu saņem no budžeta, ar nosacījumu, ka tiek pieņemts tāds regulējums, ka sabiedriskie elektroniskie mediji iziet no reklāmas tirgus apmaiņā pret palielinātu budžetu, kura apjoms ir noteikts likumā. Regulējums var skart arī apraides pakalpojuma apmaksas veidu;

5)   pabeigta tehnoloģisko platformu konsolidācija interneta portāla un mobilo aplikāciju satura ražošanai, tā vadībai un pielāgošanai lietotājiem un mērķa auditorijai vienotā sabiedriskā medija kontekstā (www.lsm.lv u.c.)

6)   Ir izdevies radīt tādu interneta saturu un aplikācijas, kas piesaista ievērojami lielāku bērnu un jaunatnes auditorijas daļu, kā šobrīd.

7)   Pietiekoša finansējuma gadījumā sadarbībā ar LVRTC uzsāktas testa pārraides DAB / DAB+ formātā, nodrošinot pārklājumu maršrutā Bauska - Rīga - Ainaži.

2012. gadā tika apstiprināta „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2012.-2017. gadam", tās īstenošana ir viens no Latvijas radio uzdevumiem. Vienota Sabiedriskā medija izveide ir viena no stratēģijas pamatnostādnēm un manā uztverē jaunajai Latvijas Radio valdei ir jādara visas likumīgi atļautās lobēšanas darbības, lai aizstāvētu šīs koncepcijas ātrāku apstiprināšanu un tajā paredzētā vienota sabiedriskā medija izveidi.

Nobeigumā minēšu vēl dažus faktus par savu kandidatūru un tās atbilstību amatam, uz kuru pretendēju.

Savā CV esmu minējis galvenos savus profesionālos sasniegumus. Kā labi redzams, esmu guvis pieredzi gan strādājot sabiedriskajos medijos - Latvijas Radio un arī kā ārštata žurnālists Latvijas televīzijā, gan komerctelevīzijās, man ir izpratne par visa ražošanas procesa tehnisko nodrošinājumu - no ziņu sižeta gatavošanas ar kameru un mikrofonu, līdz studijas aprīkojuma, signāla padošanai, izplatīšanai un visbeidzot tā raidīšanai. Mana pieredze vadošos amatos kā privātajā uzņēmējdarbībā, tā valstij piederošā kapitālsabiedrībā ir devusi vispusīgu izpratni par problēmām, ar kurām man var nākties saskarties, ieņemot valdes locekļa amatu Latvijas radio.

Jau ilgāku laiku esmu aktīvi darbojies dažādās nozares un starpnozaru darba grupās, kas saistītas ar plašsaziņas līdzekļu darbību un likumdošanas iniciatīvām. Esmu piedalījies elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pamatteksta un labojumu izstrādē, pārstāvot nozares uzņēmumus. Man ir plaša pieredze arī tādu jautājumu risināšanā, kas saistīti ar intelektuālo īpašumu un autortiesībām, kā arī ir labi kontakti ar tām organizācijām, kas veic šo tiesību administrēšanu. Savu viedokli par situāciju telekomunikāciju nozarē un plašsaziņas līdzekļos esmu paudis gan nozares konferencēs, gan publikācijās.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas esmu faktiski iesaistīts vai profesionāli darbojies telekomunikāciju, mediju, multimediju un interneta pakalpojumu biznesā, vienotas darba grupas sastāvā piedalījies un īstenojis Latvijas pāreju uz zemes ciparu televīzijas apraidi. Esmu ikdienā vadījis gan komercuzņēmumus ar nelielu darbinieku skaitu, gan arī lielu valsts kapitālsabiedrību un tās dienestus. Kopā ar citiem valdes locekļiem un uzņēmuma darbiniekiem esmu gatavs uzņemties Latvijas radio attīstībai nepieciešamo investīciju aprēķinu un pamatojumu, budžeta izveidi un izpildes pārraudzību.

Esmu pārliecināts, ka spēšu pildīt Latvijas Radio valdes locekļa pienākumus - Latvijas Radio tehniskās infrastruktūras, tehnoloģisko risinājumu, satura ražošanas nodrošinājuma un atbalsta struktūrvienību un palīgdienestu darbības uzturēšanu, vadīšanu un koordinēšanu, to efektīvas darbības plānošanu un prognozēšanu. Kā arī sadarboties ar citiem valdes locekļiem un savas kompetences ietvaros pārstāvēt Latvijas Radio. Savā darbā ievērošu likumus, labas pārvaldības principus, valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un Latvijas Radio statūtus. Kompetentas iestādes ir izvērtējušas manu reputāciju un man ir pielaide darbam ar attiecīga līmeņa slepeno informāciju.

Mans CV sniedz papildus informāciju par manu profesionālo pieredzi un kvalifikāciju, kā arī es labprāt klātienē atbildēšu uz jautājumiem un esmu gatavs sniegt sīkāku ieskatu manās iecerēs Latvijas radio un, nākotnē, koncepcijai gūstot tālāku virzību, Latvijas sabiedriskā medija darbības prioritātēs un attīstības modeļos, darbos, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas radio darbību esošajā veidolā un īstenotu jaunā sabiedriskā medija koncepciju.

Alda Pauliņa pieteikums un motivācijas vēstule

Atsaucoties uz izsludināto konkursu, vēlos pieteikt savu kandidatūru VSIA „Latvijas Radio" valdes locekļa amatam. Jutīšos pagodināts, ja mana līdzšinējā pieredze, zināšanas un kvalifikācija varētu būt noderīgas „Latvijas Radio" turpmākajā darbībā.

Vairāk kā 20 gadu laikā kopš deviņdesmito gadu sākuma esmu guvis samērā plašu pieredzi dažādu nozaru kapitālsabiedrību un nekomerciālu organizāciju dibināšanā un vadībā. Deviņdesmitajos gados tās galvenokārt bija ar profesionālo interešu jomu (tirgus un sociāliem pētījumiem) saistītas aktivitātes, dibinot virkni pētījumu uzņēmumu un izveidojot Baltijas Datu nama grupu, kas dažu gadu laikā izauga par lielāko pētījumu organizāciju Baltijas valstīs. Baltijas Datu nams tobrīd darbojās kā sava veida inovāciju centrs, kurā, mācoties no kļūdām, pētot citu valstu pieredzi un sekojot līdzi datortehnoloģiju attīstībai, tika rasti jauni risinājumi un ieviestas mūsdienīgas datu ieguves metodes, kas ļāva īsā laikā pārvarēt tirgus un sociālo pētījumu jomas atpalicību no citām valstīm un dažos aspektos pat tās apsteigt. Šajā laikā Baltijas Datu nama grupā tika uzsākti arī pirmie mediju auditoriju pētījumi un izveidota Baltijā pirmā elektronisko TV mērītāju sistēma, kas joprojām pastāv un turpina darboties pēc tolaik izstrādātajiem principiem.

Sākot no deviņdesmito gadu beigām, vispirms pēc ārvalstu investīciju fonda uzaicinājuma, bet vēlāk nodibinot un vadot arī Latvijas ieguldījumu sabiedrības, radās iespēja gūt pieredzi citās uzņēmējdarbības jomās, pārstāvot ieguldītāju intereses dažādu nozaru uzņēmumos. Līdzdalība vadības lēmumu pieņemšanā apvienojumā ar MBA kursos gūtām zināšanām deva pamatu arvien tiešākai iesaistei atsevišķu uzņēmumu vadībā, uzņemoties valdes locekļa amata pienākumus un atbildību par pārmaiņu vadību uzņēmumu restrukturizācijas posmā vai organizējot grūtībās nonākušu uzņēmumu krīzes vadību.

Līdzās praktiskai pieredzei uzņēmumu organizācijas un finanšu plānošanas jautājumos, dalība ZA Ekonomikas institūta padomē un Latvijas Bankas ekonomikas attīstības darba grupā deva iespēju gūt plašāku skatījumu un izpratni par Latvijas ekonomiku kopumā un to ietekmējošiem faktoriem. Savukārt starptautiskas uzņēmējdarbības pieredze tika apgūta, dibinot un attīstot pētījumu uzņēmumu grupu Ukrainā un veidojot Centrālās un Austrumeiropas pētījumu uzņēmumu tīklu Factum Group.

„Latvijas Radio" pārvaldes modeļa maiņa, pārejot uz valdi trīs locekļu sastāvā, paredz izmaiņas gan valdes darbībā, gan pārveidojumus līdzšinējā administratīvajā struktūrā. Lai gan nolikumam pievienotie amatu apraksti ietver valdes locekļu kompetenču sadalījumu, tomēr tas var tikt precizēts pēc valdes apstiprināšanas, ņemot vērā valdes locekļu amatā iecelto konkrēto personu atšķirīgās kompetences un to, cik lielā mērā tās cita citu papildina. Šī apsvēruma dēļ pieteikumā norādīti arī citi valdes locekļu amati prioritāšu secībā.

Valdes locekļa nodrošinājuma jautājumos (otrā prioritāte) kompetencei atbilst līdzšinējā pieredze informācijas tehnoloģiju uzņēmuma vadībā (SIA „Astra IT), kā arī vispārējā kompetence un spēja izprast ar tehnoloģijām saistītus jautājumus, prasme risināt eksakta rakstura problēmsituācijas. Savukārt valdes locekļa programmu attīstības jautājumos (trešā prioritāte) pienākumu izpildei nepieciešamā specifiskā kompetence var tikt balstīta uz zināšanām par sabiedriskā medija darbību un uzdevumiem, izpratni par sabiedriskā labuma novērtējuma principiem, pieredzi auditorijas segmentēšanā un segmentu analīzē, izpratni par mārketingu un pozicionējuma jautājumiem, papildinot ar apgūstamām zināšanām par „Latvijas Radio" līdzšinējo iekšējās organizācijas modeli un citu valstu raidorganizāciju pieredzi programmu struktūras veidošanā un plānošanā.

„Latvijas Radio" kā sabiedriskā medija uzdevumi un darbības principi ir ietverti tā Rīcības kodeksā, jaunajai valdei atliek rūpēties par to, lai šis kodekss un tajā minētais pilnā mērā tiktu ievērots organizācijas darbībā. Tuvāko trīs gadu „Latvijas Radio" vadības mērķi varētu būt šādi:

„Latvijas Radio" ir nozares līderis, tā programmas aptver plašu auditoriju un daudzveidīgus klausītāju segmentus;

„Latvijas Radio" ir augsta reputācija, tas tiek novērtēts kā sabiedriskais medijs; „Latvijas Radio" programmām ir skaidri un atšķirīgi pozicionējumi, kas savstarpēji papildina viens otru un minimizē savstarpējo konkurenci;

„Latvijas Radio", saglabājot esošās vērtības, ir gājis līdzi laikam, tā veidotais saturs ir pieejams dažādās platformās un uz dažādām tehnoloģijām balstītās gala iekārtās; „Latvijas Radio" ir integrēts vienotā sabiedriskā medijā kā tā struktūrvienība vai ir izveidots organizatori un juridiski nostiprināts organizāciju sadarbības mehānisms, kas nodrošina sabiedrisko mediju darbības koordinēšanu, novērš dublēšanos un iekšējo konkurenci, sekmē pieredzes un tehnoloģiju pārnesi, nodrošina sabiedrisko mediju radītā audio, video un teksta satura iespējami plašāku un vienlaicīgu pieejamību visos izplatīšanas kanālos;

„Latvijas Radio" ir izveidota un ieviesta sabiedriskā labuma novērtējuma sistēma, ietverot vienkārši mērāmus un skaidri interpretējamus vērtējuma rādītājus; „Latvijas Radio" ir izstrādāta detalizēta tuvāko gadu un vidēja termiņa attīstības stratēģija, kas ietver organizācijas galvenos un katras struktūrvienības mērķus, uzdevumus un snieguma vērtējuma rādītājus, kas sasniedzami konkrētā laika posmā; „Latvijas Radio" ir labi pārvaldīta valsts kapitālsabiedrība (vai struktūra apvienotā sabiedriskā medijā) ar raidsabiedrībai optimālu organizācijas struktūru, skaidru pienākumu un atbildības sadali starp struktūrvienībām, pārskatāmu un efektīvu finanšu vadību.

Vēlētos cerēt, ka līdzšinējā praktiskā pieredze uzņēmumu un organizāciju vadībā, tajā skaitā laba normatīvo aktu pārzināšana un prasme strādāt ar juridiskiem dokumentiem, tāpat arī profesionālā kompetence informācijas apstrādē un sociālo procesu analīzē, kā arī citas amatam nepieciešamās prasmes, apvienojumā ar izpratni par Latvijas sabiedrisko mediju darbību, kas gūta, četrus gadus darbojoties NEPLP Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē, piedaloties Latvijas Sabiedriskā medija koncepcijas izstrādē un vadot socioloģiskus pētījumus mediju jomā, atbilst konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām, lai kandidētu uz „Latvijas Radio" valdes locekļa amatu.

Novērtē šo rakstu:

18
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam PAR

FotoMēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai par paša lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

FotoVeselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu cilvēku pazinēju - psihoterapeiti. Šoreiz ministre ir izcēlusies ar paziņojumu par savu grūtniecību. Lai gan tā, cik var noprast, ir pašā sākuma stadijā, jo priecīgais notikums ir gaidāms tikai nākamajā gadā, A. Čakša, jau tērpusies brīva griezuma halātiņā, neslēpj savu topošās mātes prieku.
Lasīt visu...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

Par uzpūsto depresijas problēmu

Jau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”,...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...