Latvijas Radio neatbildēs uz "nepareiziem jautājumiem" par tā rīcības kodeksu un īpašo Valdi Dombrovski
PIETIEK24.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek ir saņēmis Latvijas Radio valdes locekļa Jāņa Sikšņa vēstuli, no kuras izriet, ka sabiedriskais radio, kas pārtiek no nodokļu maksātāju naudas, neuzskata, ka tam vajadzētu atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem par tā rīcības kodeksa ievērošanu un īpašajām attiecībām ar "īpašiem politiķiem". Publicējam divas Sikšņa vēstules, kā arī uzdotos jautājumus, uz kuriem šajās vēstulēs ir savdabīgi "atbildēts".
Latvijas Radio valdes locekļa Jāņa Sikšņa 20. jūnija "atbilde":
"Informējam, ka politiķis Valdis Dombrovskis tika aicināts uz priekšvēlēšanu cikla raidījumu interviju kā partijas „Vienotība" līderis, līdztekus citu politisko partiju sarakstu līderiem.
Atbildes uz Jūsu jautājumiem ir iekļautas 3.jūnija Jums adresētajā vēstulē. Latvijas Radio programmu galvenos darbības principus, vērtības un profesionālos standartu nosaka Latvijas Radio Rīcības kodekss, lai Latvijas Radio kā sabiedriska raidorganizācija pildītu savu misiju un kalpotu sabiedrības interesēm.
Latvijas Radio augstu novērtē analītisko un pētniecisko žurnālistu profesionalitāti, zināšanas un spēju strādāt atbilstoši labas žurnālistikas praksei."
Latvijas Radio valdes locekļa Jāņa Sikšņa 3. jūnija vēstule, kurā esot "iekļautas atbildes" uz uzdotajiem jautājumiem (saglabāta oriģinālā rakstība):
"Par interviju ar V. Dombrovksi 2014. gada19. maija raidījumā „ Krustpunktā "
Informējam, ka VSIA „Latvijas Radio", turpmāk tekstā - Radio, 2014.gada 27.maijā ir saņēmusi Jūsu pieteikumu par programmas „Latvijas Radio 1" 2014.gada 19.maija raidījumā „Krustpunktā" izskanējušo tiešā ētera interviju ar Saeimas deputātu Valdi Dombrovski.
Pieteikumā Radio tiek norādīts, ka tiešā ētera raidījuma viesis Valdis Dombrovskis paziņoja: "Redziet, šos kārtējos Lato Lapsas paziņojumus es tiešām vērtēju kā priekšvēlēšanu melnā PR kampaņu, jo runa ir par darījumiem, kas ir notikuši pirms daudziem gadiem, un arī šie pēdējie raksti ir par valdības lēmumiem, kas ir notikuši pirms gada, ja ne vairāk. Līdz ar to tas, ka pēkšņi šāda ažiotāža tiek celta dažas dienas pirms vēlēšanām, manuprāt, pilnīgi skaidri liecina, ka Lato Lapsa tāpat kā pirms Saeimas vēlēšanām, viņš izplata visādus priekšvēlēšanu materiālus pret Vienotību, arī tagad ir izvērsis kampaņu pret Vienotību".
Radio informē Jūs, ka Programmas „Latvijas Radio 1" 2014.gada 19.maija raidījumā „Krustpunktā" izskanējušajā tiešā ētera intervijā Valdis Dombrovskis pauda savu personisko uzskatu. Intervijas laikā Valda Dombrovska sniegtā atbilde ir uzskatāma par viņa personisko viedokli (uzskatu) nevis ziņām. Papildus vēlamies norādīt, ka mūsu žurnālisti nevar un, ievērojot personas tiesības uz vārda brīvību, arī nedrīkst ietekmēt intervējamo personu paustos viedokļus intervijas laikā, it īpaši, ja tā ir tiešā intervija, kā tas bija 2014.gada 19.maija raidījumā „Krustpunktā".
Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lai uzsvērtu vārda brīvības un mediju īpašo lomu sabiedrībā, ir izstrādājusi principu, ka žurnālists nav atbildīgs par intervijas laikā izteikto citu personu viedokli vai faktiem, ja viņš no tiem ir pietiekami norobežojies un šī intervija rosina publisko diskusiju sabiedrībā svarīgā jautājumā. LietāJersild v. Denmark Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, „ka žurnālista sodīšana par piedalīšanos citas personas paziņojumu izplatīšanā ar intervijas starpniecību var būtiski kavēt preses ieguldījumu publiskajā diskusijā par sabiedrībā svarīgu jautājumu [...]" , jo ziņas, kas tiek pasniegtas ar interviju palīdzību, rediģētas vai nē, ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem, lai prese varētu izpildīt savu „sargsuņa lomu"."
Latvijas Radio valdes loceklim Jānim Siksnim 13. jūnijā uzdotie jautājumi:
Sikšņa kungs, esmu saņēmis Jūsu parakstītu, ar šā gada 3. jūniju datētu vēstuli, kurā cita starpā minēts:
1) "Mūsu žurnālisti nevar un, ievērojot personas tiesības uz vārda brīvību, arī nedrīkst ietekmēt intervējamo personu paustos viedokļus intervijas laikā, it īpaši, ja tā ir tiešā intervija, kā tas bija 2014.gada 19.maija raidījumā Krustpunktā.
2) "Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lai uzsvērtu vārda brīvības un mediju īpašo lomu sabiedrībā, ir izstrādājusi principu, ka žurnālists nav atbildīgs par intervijas laikā izteikto citu personu viedokli vai faktiem, ja viņš no tiem ir pietiekami norobežojies un šī intervija rosina publisko diskusiju sabiedrībā svarīgā jautājumā."
VSIA Latvijas Radio Rīcības kodeksā saistībā ar politiskās varas pārstāvju uzstāšanos raidījumos ir norādīts, ka "politiķus un varas pārstāvjus var aicināt uz raidījumiem tad, kad temats un apspriežamā problēma prasa politiķu vai varas pārstāvju viedokļus. (..) Attiecībā pret varas pārstāvjiem žurnālistam ir jāaizstāv sabiedrības intereses. Raidījumiem, kuros piedalās varas pārstāvji, jāveic uzraudzības funkcijas pār varu, tādēļ žurnālistam jābūt īpaši analītiskam un kritiskam".
Šai saistībā vēlos saņemt Jūsu atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) kādu tieši iemeslu dēļ minētā raidījuma "temats un apspriežamā problēma" prasīja politiķa - varas pārstāvja Valda Dombrovska viedokli? Kas izvēlējās minētā raidījuma tematu, pēc kādiem kritērijiem? Kur un kā varu iepazīties ar šo kritēriju kopumu?
2) vai minētajā raidījumā žurnālists bija "īpaši analītisks un kritisks", kā tas norādīts Rīcības kodeksā?
3) kādu tieši iemeslu dēļ, Valdim Dombrovskim paziņojot, ka "redziet, šos kārtējos Lato Lapsas paziņojumus es tiešām vērtēju kā priekšvēlēšanu melnā PR kampaņu, jo runa ir par darījumiem, kas ir notikuši pirms daudziem gadiem, un arī šie pēdējie raksti ir par valdības lēmumiem, kas ir notikuši pirms gada, ja ne vairāk. Līdz ar to tas, ka pēkšņi šāda ažiotāža tiek celta dažas dienas pirms vēlēšanām, manuprāt, pilnīgi skaidri liecina, ka Lato Lapsa tāpat kā pirms Saeimas vēlēšanām, viņš izplatīja visādus priekšvēlēšanu materiālus pret Vienotību, arī tagad ir izvērsis kampaņu pret Vienotību", minētā raidījuma žurnālists neizrādīja "īpašu analītiskumu un kritiskumu", kā tas būtu bijis jādara atbilstoši Rīcības kodeksam?
4) ja uzskatāt, ka minētā raidījuma žurnālists saistībā ar šo Valda Dombrovska paziņojumu izrādīja "īpašu analītiskumu un kritiskumu", izskaidrojiet, kā tieši tas izpaudās?
5) savā vēstulē Jūs esat apgalvojis, ka "mūsu žurnālisti nevar un, ievērojot personas tiesības uz vārda brīvību, arī nedrīkst ietekmēt intervējamo personu paustos viedokļus intervijas laikā, it īpaši, ja tā ir tiešā intervija, kā tas bija 2014.gada 19.maija raidījumā Krustpunktā". Vai tas nozīmē, ka Jūsu vadītā raidorganizācija patiesībā negatavojas un nevēlas ievērot tās Rīcības kodeksā minēto, ka "raidījumiem, kuros piedalās varas pārstāvji, jāveic uzraudzības funkcijas pār varu, tādēļ žurnālistam jābūt īpaši analītiskam un kritiskam"?
6) vai šī nevēlēšanās izrādīt "analītiskumu un kritiskumu" attiecas tikai uz minēto Valdi Dombrovski vai arī uz citiem varas pārstāvjiem? Ja jā, tad uz kuriem vēl?
Lato Lapsa
Rīgā, 2014. gada 14. jūnijā"
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
