Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Latvijas slepenā gāzes tirgus liberalizācija – kārtējais “veiksmes stāsts”?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
29.11.2015.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slepenība ir cieši savijusies ar “veiksmes stāsta” spilgtākajām lappusēm. Liepājas MetalurgsPasažieru vilciena iepirkums, Citadele, nu pat arī airBaltic – viss notiek pēc vienas shēmas: no sākuma tiek pieņemti lēmumi, kas rada pamatu tālejošām sekām. Tad tiek pieļauts tām pamazām, “nemanāmi” iestāties un samilzt līdz tādam apmēram, ko pilsoniskā sabiedrībā vērtētu kā skandālu (bet pie kā mēs jau esam pieraduši kā pie dubļiem rudenī).

Tad tiek demonstrēta apņēmīga bezspēcība un nekompetence, un, lai to varētu pasniegt kā adekvātu rīcību, kas nesīs vajadzīgo rezultātu, – viss tiek noslepenots, jo tad sabiedrībai var stāstīt, ko vien vēlas, – tai nav atskaites sistēmas, pēc kuras pārliecināties, vai tā ir patiesība. Un, ja kaut kas tomēr “nāk gaismā”, tā nav liela bēda - tad “veiksmes stāstu” pielabo vai pārstrādā kā, piemēram, gadījumā ar airBaltic par Sukhoi lidmašīnām un citiem “investoriem” sasolītajiem labumiem.

Savukārt, lai nepietiktu laika atklāties patiesībai un nebūtu nepieciešams mainīt kādam (bet ne sabiedrībai) izdevīgo lēmumu, tas viss tiek darīts “pēdējā brīža akcijas” ietvaros – vai nu tiek pieņemts tieši šis lēmums (vai arī tiek piedāvāts vēl kaut kas idiotiskāks – lai “šis lēmums” neliktos vairs tik peļams), vai arī viss būs pagalam!

Un vajadzīgais lēmums, vienalga kāds tas būtu, protams, tiek pieņemts…

Izskatās, ka šī shēma (kas legalizē visatļautību un bezatbildību un ļauj īstenot jebkuru rezultātu) ir tā iepatikusies, ka pieredzēsim to vēl ne reizi vien. Vismaz visur, kur notiek kādas nozīmīgas materiālo vērtību pārdales, tā ir jau kā neiztrūkstoša šī procesa sastāvdaļa.

Diez vai politiķi censtos ietīt visu tādā necaurredzamas slepenības plīvurā, lai slēptu no sabiedrības to, ko tie dara, ja darītais un lemtais būtu sabiedrības interesēs…

Ja nebūtu šī slepenības plīvura, kurā ietīt kārtējo kāda “veiksmes stāstu”, visdrīzāk šo “veiksmes stāstu” laiks sen jau būtu beidzies - “veiksmes stāsta” virzītāji jau atdusētos politiskajā mēslainē vai atrastos kādā citā vietā.

Noslēgumam tuvojās Latvijas gāzes tirgus liberalizācija. Sabiedrībai tā tiek pasniegta kā brīvības un jaunu iespēju laiks. Un tik tiešām, kad beidzot 2017. gadā Latvija būs izpildījusi visas savas uzņemtās saistības pret esošā monopolista akcionāriem, nebūs nekādu šķēršļu to īstenot - tā tas tiešam varētu arī būt, ja visi mājasdarbi tiek izdarīti kārtīgi un pareizi (cik gan mēs varam uz to paļauties un cerēt - tas ir cits jautājums.).

Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa.

Ir arī sabiedrībai neredzamā aisberga daļa - šis liberalizācijas process ir saistīts ar nozīmīgu (simtos miljonos mērāmu) vērtību pārdali. Nu, vismaz tā tas ir iecerēts saskaņā ar EM virzītajiem liberalizācijas plāniem.

Tas, kāda galu galā sanāks aisberga redzamā daļa (labums sabiedrībai), ir lielā mērā atkarīgs no šīs sabiedrībai neredzamās aisberga daļas – cik sekmīgi un efektīvi tā tiks īstenota un kādos apstākļos tā tālāk atradīsies. Proti, no tā cik pareizi tiks izvēlēts un īstenots tirgus liberalizācijas modelis, cik prasmīgi tiks sadalīta AS Latvijas Gāze, ir atkarīgs, cik lielas būs infrastruktūras izmaksas, kas būs jānosedz Latvijas patērētājam par iespēju sev izvēlēties gāzes piegādātāju.

Diemžēl vismaz pagaidām viss liecina par to, ka arī šeit mūs sagaida kārtējais “veiksmes stāsts”. Jau sen bija zināms, ka 2017.gadā Latvijai vairs nebūs nekādu juridisku šķēršļu pabeigt savu gāzes tirgus liberalizāciju, bet tikai tagad līdz Saeimai ir atnācis EM virzītais tirgus liberalizācijas priekšlikums.

Un ko mēs atkal redzam - atkal zināmais stāsts: vispirms skaļi un daudzsološi paziņojumi, to piesegā tiek piedāvāts dīvains, “izmežģīts risinājums” – sabiedrībai dārgs un sarežģīts, un tad, kad kāds sāk tajā iedziļināties, norādīt uz acīmredzamām neatbilstībām, liekot tās paskaidrot sabiedrībai, tad pār visu nolaižas slepenības plīvurs un atkal tiek ieslēgti vecie argumenti – ģeopolitika, Eiropas prasības un laika trūkums - kā pietiekams pamatojums tam, kāpēc tas viss ir jāpieņem tā, kā tas ir piedāvāts, ātri un bez saprašanas. (http://www.pietiek.com/raksti/em_piedavatais_latvijas_gazes_sadalisanas_modelis_atgadina_citadeles_pardosanas_shemu )

Par laimi, reālā situācija šoreiz ir citādāka – galīgie lēmumi vēl nav pieņemti (varbūt tāpēc, ka šoreiz ar valdības lēmumu vien nepietiek), šoreiz vēl ir laiks ar visu tikt skaidrībā (ja vien ir tāda vēlēšanās) un pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu. Ja vien atbildīgajām amatpersonām būs tāda politiskā griba.

Iepazīstoties ar EM piedāvāto liberalizācijas priekšlikumu, ir acīmredzams, ka ir izvēlēts sarežģīts liberalizācijas risinājums, kas nekādi neatbilst liberalizatoru publiski skaļi deklarētajam mērķim – pēc iespējas ātrāk nodrošināt Latvijas patērētājiem iespēju izvēlēties gāzes piegādātāju, turklāt daudzviet šis piedāvātais risinājums ir juridiski neskaidrs vai pat pretrunā ar spēkā esošajām likuma normām un Eiropas prasībām. Tādēļ EM tika lūgta sniegt savus skaidrojumus un pamatot savu liberalizācijas piedāvājumu.

Diemžēl neko vairāk kā vispārīgas frāzes un atsauces uz dokumentiem, kuros nekas no tā, kas ir ticis jautāts, nav atrodams, EM nav spējusi atbildēt, kas vēl jo vairāk rada bažas par tās sagatavoto liberalizācijas priekšlikuma pamatotību, un tā atbilstību sabiedrības interesēm. Vēl jo vairāk šīs bažas pastiprina EM atbildes attiecībā uz šī risinājuma juridisko pamatotību – vispirms cenšoties pamatot to visu ar atrunu, ka to ir sagatavojuši “ļoti kompetenti juristi”, taču, kad EM tiek lūgta iepazīstināt ar šo “kompetento juristu” atzinumiem, lai varētu pārliecināties par to pamatotību – sākas paslēpes.

Vispirms jau vairākas nedēļas ir nepieciešamas, lai EM atklātu, kas ir šie “kompetentie juristi” - juridiskie biroji (kopumā vismaz 3 biroji) , kurus EM ir izmantojusi, lai sagatavotos “pareizajai” tirgus liberalizācijai. Un arī tas notiek tikai pēc tam, kad šajā procesā tiek iesaistīta premjerministre ar lūgumu nodrošināt sava ministra darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem. Varbūt tāpēc tāda EM stīvēšanās, ka dažs labs no šiem “kompetentajiem juristiem”, izrādās, sniedz savus pakalpojumus arī citām šajā “liberalizācijas” procesā ieinteresētajām pusēm?…

Situācija kļūst vēl divdomīgāka un, jāsaka, arī amizantāka, kad EM tiek lūgts nodrošināt iespēju deputātiem (kuriem Saeimā būs jāstrādā un jālemj par šo EM sagatavoto priekšlikumu) iepazīties ar šo “kompetento juristu” atzinumu.

Aicinot EM iesniegt tās piesaukto “kompetento juristu” atzinumu, lai pārliecinātos, ka tās piedāvātais liberalizācijas risinājums ir juridiski korekts un neradīs sarežģījumus, kas var nozīmīgi aizkavēt sekmīgu tirgus liberalizāciju, – EM šo atzinumu neiesniedz (kas ir savdabīgi valstij, kurā skaitās, ka ir parlamentāra demokrātija), bet paziņo, ka ar šo materiālu var iepazīties Ekonomikas ministrijā. Starp citu, arī uz pārējiem tai uzdotajiem jautājumiem tiek sniegtas bezjēdzīgas vispārīgas atbildes, atsaucoties uz dokumentiem, kuros atbildes uz uzdodamajiem jautājumiem nav atrodamas (laikam cerot, ka neviens tos tāpat nelasīs). Toties rūpīgs lasītājs tajos atradīs atsauces uz citiem “kompetentiem juristiem”, kurus tā nevēlējās nosaukt EM. Šī EM atbilde ir publiski pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/0CEB7D6037CF9A1EC2257EE600349ED6?OpenDocument

Taču, kad tika pieprasīts EM nodrošināt šo iespēju iepazīties ar šo dokumentu, sākās klasiskais “riņķa dancis” – izrādījās, neviens ministrijā nebija gatavs to darīt, atbildīgo ierēdni darba laikā nemaz nevarēja sazvanīt, pieprasījums tika pāradresēts no viena ierēdņa uz citu, pēc tam vispār neviens nevēlējās atbildēt, un tikai pēc tam, kad ministrijai tika paziņots, ka tik un tā ir deputāts, kurš ir gatavs ierasties kopā ar masu medijiem, lai saņemtu atbildi - uzreiz bija zvans no EM, kura paziņoja, ka šis dokuments ir konfidenciāls un ar šo dokumentu deputāts var iepazīties tikai tad, ja viņam ir pielaide valsts noslēpumam. Kas ir ļoti savdabīgi – gandrīz nevienam no deputātiem, izņemot varbūt pāris cilvēkus, Saeimas Tautsaimniecības komisijā nav noformētas pielaides valsts noslēpumam, un neviens komisijā nav arī bijis informēts, ka tiem savu pienākumu veikšanai tai būtu jāpiesakās.

Vai tas parāda EM (nu vai arī patieso šī likumprojekta virzītāju) nodomu, ka Saeimai šeit ir atvēlēta tikai formāla loma – nobalsot par sagatavoto kādam vajadzīgo risinājumu bez sajēgas, kas īsti tiek apstiprināts, cik tas ir atbilstošs valsts un sabiedrības interesēm?

Vēl amizantāka bija EM reakcija uz lūgumu sniegt atbildi - kurā datumā, kas konkrēti, ar kādu lēmumu ir noslepenojis šo ziņojumu? EM tā arī nespēja uz to atbildēt! Vien, ka šo “informāciju sniegsim ar vēstuli, kura būs klasificēta dienesta vajadzībām” - ļoti savdabīga un hrestomātiska atbilde kārtējam “veiksmes stāstam”. Slepenības plīvurs tiek izmisīgi steidzīgi vilkts pāri jeb kam, kas var atklāt patiesību - noslēpums nu jau ir ne tikai pats lēmums, bet pat tā pieņemšanas datums un lēmuma pieņēmējs.

Viss notiekošais pamatoti liek aizdomāties, kas tik ļoti šeit patiesībā tiek slēpts?

Lai Saeimas Tautsaimniecības komisija varētu atbildīgi izskatīt EM sagatavoto likumprojektu saistībā ar Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, ir svarīgi gūt pārliecību, ka EM sagatavotais tirgus liberalizācijas modelis( enerģētikas lietpratējam to grūti ir nosaukt par modeli) ir izdevīgākais risinājums Latvijas patērētājam, un ka to tiek piedāvāts īstenots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nevis pārkāpjot tās kādu interešu labā, Latvija tiks ievilkta garās un dārgās tiesvedībās, bet iesāktais tirgus liberalizācijas process “uzkārsies” vai arī pārvērtīsies nepamatoti sadārdzinātā procesā (bet kādam – “veiksmes stāstā”), kuru kārtējo reizi mums visiem nāksies paklausīgi apmaksāt.

Tāpēc nu jau Saeimas Tautsaimniecības komisija ir lūgusi EM sniegt atbildes uz principiāliem un acīmredzami “diskutabliem” piedāvātā liberalizācijas “modeļa” aspektiem:

Saeimas Tautsaimniecības komisijai izskatīšanai ir nodoti grozījumi “Enerģētikas likumā”.

Šajos grozījumos “Enerģētikas likumā”, kurus ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), lai pabeigtu Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, esošo monopolistu AS Latvijas Gāze (turpmāk – LG), kas pašlaik ir vertikāli integrēts uzņēmums un veic gan gāzes pārvadi, gan uzglabāšanu, gan sadali, gan tirdzniecību, tiek piedāvāts sadalīt - izveidojot divus jaunus monopolus: vienu – pārvadei un uzglabāšanai, un otru – sadalei, paredzot atstāt to kopā ar gāzes tirdzniecību.

Lai īstenotu sekmīgu gāzes tirgus liberalizāciju, ir jāveic vertikāli integrēta uzņēmuma sadalīšanu – nodalot dabīgā monopola aktivitātes (pārvade, uzglabāšana, sadale) no jomām, kur ir iespējama konkurence (tirdzniecība).

Ir acīm redzams, ka EM piedāvātais sadalīšanas risinājums – veidot divus jaunus monopolus, ir sarežģītāks un dārgāks, nekā, ja to veiktu, nodalot visu infrastruktūru (pārvadi, uzglabāšanu, sadali) no tirdzniecības (kā to paredz ES likumdošana), tādejādi, atsaistot visu infrastruktūru kā vienotu veselumu, nebūtu jāveido divi jauni licencējami un sertificējami monopoluzņēmumi, turklāt šāds modelis nodrošinātu daudz pārskatāmāku un vienkāršāku iespēju gāzes tirgotājiem aizsniegt patērētājus Latvijas tirgū, jo tiem nebūtu jāvienojas ar diviem monopoliem, no kuriem viens turklāt būs saistīts ar esošo gāzes tirgotāju. Šāds modelis būtu arī ātrāk un vienkāršāk īstenojams nekā EM piedāvātais, tādejādi nodrošinot Latvijas patērētājiem reālu iespēju izmantot liberalizēta gāzes tirgus priekšrocības, jau tuvākajā nākotnē, kā to ir paredzējusi un deklarējusi EM.

EM piedāvātais risinājuma pamatojums ir juridiski neskaidrs, un atsevišķas normas, iespējams, ir pretrunīgas vai pat juridiski nekorektas. Tā, piemēram – par valstij paredzēto rīcību saistībā ar Inčukalna krātuves pazemes daļu, iespēju piemērot jaunajiem komersantiem citam komersantam citā ekonomiskajā situācijā noteikto tarifu, paredzēto sabiedrības (sistēmas operatora) atbildību, par tās akcionāru rīcību, citi likumprojektā noteiktie nosacījumi LG aktīvu sadalīšanai, akciju atsavināšanas nosacījumi un termiņi - tas var radīt pamatotu risku, ka šāds risinājums var netikt īstenots, var tikt apstrīdēts tiesiski pamatotā veidā, tādejādi ieraujot Latvijas valsti garās un dārgās tiesvedībās, kas var būt par pamatu gāzes tirgus liberalizācijas aizkavēšanai un nepamatotu zaudējumu radīšanai valsts budžetam un Latvijas gāzes patērētājiem.

ES tiesību aktos noteiktās neatkarības nodrošināšanas prasības ir veidotas, lai īstenotu pamata uzdevumu, kas definēts Direktīvas 2009/73/EK (turpmāk – Direktīva) Preambulā, proti – efektīvi nodalīt infrastruktūru (tīklus un dabas gāzes glabātuves), kas ir dabīgais monopols, no ražošanas un piegādes darbībām, kur ir iespējama konkurence.

Direktīva nepieprasa valstīm ieviest vienu konkrētu neatkarības nodrošināšanas risinājumu, bet gan piedāvā dalībvalstij izvēlēties ieviest vienu no trijiem variantiem, kas paredzēti Direktīvā. Latvijai ir iespējas izvēlēties jebkuru no Direktīvas 9. pantā minētajiem neatkarības nodrošināšanas risinājumiem.

Kā tas izriet no Direktīvas, izvēloties un ieviešot izvēlēto risinājumu, dalībvalstij ir jābalstās uz prevalējošām sabiedrības interešu vajadzībām (public interest), nacionālajai likumdošanai ir jāsamēro vispārējās sabiedrības intereses ar dabasgāzes komersantu akcionāru interesēm. Šajā sakarā nozīmīgi secinājumi ietverti arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumos, kur vērsta uzmanība uz to, ka dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem ir jābūt atbilstošiem sasniedzamajiem mērķiem, bet tie nevar būt pārmērīgi. Tas vēl jo vairāk pastiprina nepieciešamību komisijai izvērtēt, cik pamatoti un atbilstoši ir EM piedāvātā risinājuma nosacījumi, lai netiktu aizkavēta sekmīga Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas pabeigšana.

Tādēļ komisijai ir svarīgi gūt pārliecību, ka EM izstrādātais gāzes tirgus liberalizācijas priekšlikums un izvēlētais modelis ir visatbilstošākais sabiedrības interesēm, un tā īstenošanai tiek piedāvāts izmantot tādus līdzekļus, kas ir samērīgi un nepieciešami konkrētu Direktīvas mērķu sasniegšanai, un ir atbilstoši Direktīvas un Latvijas likumu prasībās noteiktajam.

Tāpēc, lai varētu īstenot kvalitatīvu Enerģētikas likuma grozījumu likumprojekta sagatavošanu nākošajiem lasījumiem, lūdzam Jūs:

-     iesniegt iespējamo liberalizācijas modeļu salīdzinājumu – salīdzinošās izmaksas, priekšrocības un trūkumus, gan to ieviešanā, gan uzturēšanā, kā arī to ieviešanai nepieciešamā laika grafikus.

-     iesniegt AS Latvijas Gāze sadalīšanas variantu salīdzinājumu: EM piedāvātā varianta (infrastruktūra tiek sadalīta, veidojot divus jaunus monopolus) salīdzinājumu ar variantu, kad infrastruktūra netiek sadalīta, bet no darbībās jomām, kurās ir dabīgais monopols, tiek nodalīta gāzes tirdzniecība – iesniegt šo variantu salīdzinošās ieviešanas un uzturēšanas izmaksas, ieviešanai nepieciešamos laika grafikus.

-     iesniegt Jūsu sagatavotajā likumprojektā paredzētās gāzes tirgus liberalizācijai nepieciešamo pasākumu iespējamo izpildes laika grafiku – atspoguļojot un pamatojot katram pasākumam nepieciešamā laika termiņu atsevišķi (piemēram: komersanta licencēšana, sertificēšana, pirmpirkuma tiesību izmantošana, utt.) un atspoguļojot uzskatāmi kopējo laika grafiku visam procesam kopumā (reālajā izpildes kārtībā sakārtojot visus paredzētos nepieciešamos pasākumus), lai komisija varētu gūt pārliecību, ka likumprojektā noteiktie termiņi ir noteikti reāli un ir izpildāmi.

-     paskaidrot, kā ar EM piedāvāto risinājumu ir paredzēts nodrošināt nepieciešamo piegādes drošumu Latvijas patērētājiem, un kādas (un cik lielas) ir sagaidāmās papildu izmaksas, kuras radīsies gāzes sistēmai, lai tā būtu spējīga novērst sekas, kas radīsies, kad kāds sistēmas dalībnieks (tirgotājs) nespēs pildīt savas uzņemtās saistības pret Latvijas patērētājiem, un kā šīs izmaksas tiks attiecinātas, lai netiktu diskriminēti tirgus dalībnieki.

Sniegt juridisko skaidrojumu un pamatojumu zemāk norādītajiem juridiski neskaidrajiem aspektiem:

- Likumprojektā 20.pantā noteikts pienākums Ministru kabinetam lemt par pazemes dabasgāzes krātuves pazemes daļas nodošanu komersantam lietošanā, turklāt vēl nosakot atlīdzības apmēru par pazemes dabasgāzes krātuves pazemes daļas izmantošanu, kura saskaņā ar Latvijas likumdošanu nemaz nepieder valstij, bet gan zemes īpašniekam, kas rezultātā var radīt Latvijas valstij neizpildāmas saistības, kuras tai tiek paredzētas EM piedāvātajā likumprojektā.

- Likumprojektā 101.1 pantā sistēmas operatoram paredzēto soda piemērošanu par 111. pantā noteikto prasību neizpildīšanu, kas nav atkarīgs no sistēmas operatora, bet gan no tā akcionāru rīcības – līdz ar to likumprojektā paredzot noteikt atbildības principu, kas ir pretrunā Komerclikumā noteiktajam.

- Likumprojektā pārejas noteikumos paredzēto pienākumu sistēmas operatoriem sniegt savus pakalpojumus par tarifiem, kas noteikti AS Latvijas Gāze, tas ir citam komersantam, pie citiem saimnieciskās darbības apstākļiem – kas ir pretrunā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajiem regulēšanas principiem un šī likuma mērķim.

- Likumprojekta anotācijā ir tieši norādīts, ka “Inčukalna pazemes gāzes krātuvi ir uzskatāma par integrētu kopējā dabasgāzes pārvades tīklā”. Tādēļ likumprojekts paredz izveidot vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru. Šādu iespēju paredz Eiropas likumdošana, taču tajā pašā laikā Direktīvas 2.pants nosaka, ka šādā gadījumā dabasgāzes krātuve ir rezervēta vienīgi pārvades sistēmas operatoram sistēmas darbības nodrošināšanai un trešo pušu piekļuve šādai “krātuvei” vispār nav iespējama, tas ir, to nevar izmantot citi tirgus komersanti savām vajadzībām – to norāda arī Eiropas Komisija savos darba dokumentos. Savukārt šāda prasības ievērošana padara neiespējamu un praktiski bezjēdzīgu EM piedāvāto gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu.

- EM izstrādātais likumprojekts paredz ļoti specifisku izņēmuma noteikumu attiecībā uz vienotā dabasgāzes pārvades un sadales operatora piederību, proti, EL 111. panta piektā daļa, kas paredz neattiecināt EL 111. panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4. punkta prasības uz finanšu institūcijām, kuras atbilst virknei kritēriju. Šāds noteikums faktiski rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz citiem iespējamiem investoriem, un nozīmīgi sašaurina pretendentu loku, un liedz iespējas piesaistīt stratēģisko investoru, kas būtu nozīmīgi Latvijas patērētājam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Inčukalna pazemes gāzes krātuves ekspluatāciju un attīstību. Šādu regulējumu neparedz Direktīva.

- Iesniegt skaidrojumu, kas tieši ir domāts ar jēdzienu “persona” likumprojekta 111. pantā.

Lūdzam Jūs nodrošināt iespēju komisijai izskatot likumprojektu izmantot darbam juridiskos un cita veida atzinumus, kuri ir tikuši sniegti EM saistībā ar gāzes tirgus liberalizāciju, balstoties uz kuriem, EM ir sagatavojusi Saeimai iesniegto likumprojektu - nodrošināt iespēju visiem komisijas deputātiem, komisijas un juridiskā biroja atbildīgajiem speciālistiem izmantot to komisijas darbā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...