Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinot „Kurzemes loka” epopeju, piedāvājam lasītājiem detalizēti iepazīties ar faktu un argumentu izklāstu, iepazīstinot gan ar vienas puses - „Latvenergo” un nu jau arī Latvijas valdības un Ekonomikas ministrijas viedokli, gan jūrmalnieku un Jūrmalas pilsētas domes pārstāvēto viedokli no otras puses: valdības definētās „nacionālās intereses” pašlaik acīmredzami ir klajā pretrunā ar jūrmalnieku interesēm un pilsētas attīstības plāniem.

Jūrmalas turpmākā ekonomiskā attīstība - zem jautājuma zīmes

Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdi 28. aprīlī atklājot, Ingmārs Līdaka uzsvēra „Kurzemes loka” lielo pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Mūsuprāt, lai šis izteikums pilnībā atbilstu patiesībai, „Kurzemes lokam” būtu jāmet liels loks apkārt vienīgajai Latvijas kūrortpilsētai. Dīvaini bija dzirdēt, ka Latvijas ekonomiskā attīstība saistībā ar „Kurzemes loku” tiek pretstatīta Jūrmalas attīstībai.

Saeimas apakškomisijas sēdē jūrmalniekiem atbalstu pauda VARAM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (Zaļā partija), arī bijušais Jūrmalas domes deputāts Romāns Mežeckis (parlamentā pārstāv partiju „No sirds Latvijai”) un Artis Rasmanis no Zaļās partijas. Lelde Enģele (Vides konsultatīvās padome) sacīja, ka riski būtu jāvērtē speciālistiem, ģeologiem: vai risks apdraudēt minerālūdeņu atradnes ir 1 procents vai, piemēram, 75 procenti, un „vai vispār šo līniju iespējams uzbūvēt, ievērojot IVN rekomendācijas un nekaitējot sērūdeņražiem”.

Jūrmalas pilsētas viedokli sēdē pauda domes deputāts Jānis Lediņš un iedzīvotāju pārstāve Inga Peimane, kuras juridiski pamatotie argumenti izraisīja īsu apjukumu oponentos, taču acīmredzot tika izlemts tiem nepievērst uzmanību, - nekāds atspēkojums no „Latvenergo” puses nesekoja.

„Latvenergo” pārstāvji, aizstāvot savu viedokli, vairākkārt minēja 12-14 miljonus, par kuriem it kā sadārdzināšoties projekts, ja tikšot pieņemts jūrmalnieku viedoklis un trase būvēta pa 2. alternatīvas ceļu. Savukārt Jūrmalas pārstāvjiem šķiet apšaubāmi padsmit miljonu eiro dēļ (7% no kopējām projekta izmaksām) apdraudēt pilsētas nākotni. Paša „Latvenergo” tīrā peļņa (nevis ienākumi!) 2014. gadā sasniedza 30 miljonus.

„Latvenergo” nosauktie sadārdzinājuma skaitļi ir tik aptuveni, ka var sacīt - tie pagrābti no gaisa. IVN vērtēts trases variants ar 60 m augstiem tērauda stabiem; par tiem Jūrmalas domē pagājušajā gadā runāja AS „Latvijas elektriskie tīkli” valdes loceklis Jānis Kirkovalds, bet jau dažas dienas pēc  domes atteikuma akceptēt 1. alternatīvu cauri Ķemeru Nacionālajam parkam „Latvijas elektrisko tīklu” valdes loceklis Mārcis Kauliņš intervijā  Latvijas radio pauda, ka parkā tikšot ierakti kabeļi. Kā „Jūrmalas Vārdam” paskaidroja AS „Augstsprieguma tīkli” pārstāvis, tad kabeļi izmaksā aptuveni piecas reizes dārgāk par gaisa vadu līnijām.

Vairākkārt izskanējuši solījumi ĶNP teritorijā būvniecībā izmantot helikopterus; tos būvniecības speciālisti sauc par nereāliem, jo šādu helikopteru Latvijā nav, bet to īre izmaksājot ap 1000 eiro stundā. Turklāt trases 2. alternatīva vispār nav nopietni vērtēta, par tās izmaksām konkrētības ir vēl mazāk.

Nonāk pretrunā ar attīstības dokumentiem

Ieskatīsimies valsts „Nacionālās attīstības plānā” (NAP): tas paredz veidot uz eksportu orientētus tūrisma produktus, „izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un kurortoloģijas pakalpojumu potenciālu”. Jūrmalas Pilsētas attīstības programma 2014.-2020. g. viennozīmīgi nosaka pilsētas attīstību tikai un vienīgi saistībā ar kūrortu, turklāt Jūrmala ir Latvijā vienīgā pilsēta, kurai oficiāli piešķirts kūrortpilsētas statuss. Kā var attīstīt kurortoloģijas pakalpojumus bez kūrorta?

Neviens attīstības dokuments neparedz Jūrmalā attīstīt energoietilpīgu ražošanu, līdz ar to (nu jau pieņemtā) Ministru kabineta rīkojuma projekta „Par elektrotīklu pārvades savienojuma „Kurzemes loks” 3. posma “Tume - Rīga (Imanta)” rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzētās darbības akceptu” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk tekstā - Anotācija - red. piez.) minētais arguments „tiktu apgrūtināta iespēja nākotnē attīstīt energoietilpīgus objektus Jūrmalas pilsētā” ir vienkārši smieklīgs.

Un, visbeidzot, Laimdotas Straujumas 2. valdības deklarācija: „Veidosim uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei atbilstošu infrastruktūru; Nodrošināsim investīciju aizsardzību (..)”. Būtu ļoti interesanti apjautāties jaunajam Ķemeru sanatorijas investoram, kuru Ķemeru un visas pārējās Latvijas iedzīvotāji gaidīja vairāk kā 20 gadus, ko viņš domā par šādu valdības nostāju un perspektīvo ainavu Ķemeros?

Plāno būvēt Eiropas līmeņa aizsargājamās dabas teritorijās

Kā jau ziņojām, 17. martā valdības sēdē tika pieņemts lēmums, kas piešķir „Kurzemes lokam” Nacionālo interešu objekta statusu, kas savukārt ļauj neņemt vērā Jūrmalas domes lēmumu noraidīt trases 1. alternatīvu. Šī lēmuma pamatojums ir jau minētā Anotācija, kurā lasāms: „Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir iekļauti vispārīgi punkti par ainavu nozīmi un saglabāšanu, taču tieši trašu koridoros nav noteiktas ainaviski aizsargājamas teritorijas.”

Ieskatāmies ĶNP likuma 1. pielikumā, kur redzams zonējums. Ja salīdzinām to ar trases novietojuma shēmu „Latvenergo” pasūtītajā ģeologa J. Prola pētījumā, redzams, ka nemaz nav iespējams veikt darbus tā, lai trase nešķērsotu ainavu aizsardzības zonu un dažviet arī dabas liegumu zonu, - iezīmētā trase šķērso abas.

Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT), 43. panta 2. daļa: ”Dabas aizsardzības pārvalde sagatavo nepieciešamo informāciju sabiedrībai un Eiropas Komisijai par Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) Latvijā”.  Vai Eiropas Komisija ir informēta par AS „Latvijas elektriskie tīkli” plāniem?

„Latvenergo” mājaslapa: „Kurzemes loka (..) izmaksas - ap 200 milj. eiro, pusi no kā sedz Eiropas Komisija līdzfinansējuma programmas ietvaros” (!). Tātad Eiropas komisija finansē - no vienas puses, Natura 2000 teritorijas visā Eiropā, no otras - augstsprieguma trases būvniecību vienā no tām?!

Likums par ĪADT, 43. panta 5. daļa: „Paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem.” ĶNP likums, 1. pants: „(..) Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus (..).”

Valdības lēmuma Anotācijā apgalvots: „(..) Izvirzot akceptam citu pārvades līnijas izvietojuma alternatīvu salikumu, tiktu radīta (..) lielāka ietekme uz vidi”. Uz jautājumiem - kāda veida ietekme? cik lielāka?; vai ir pētījumi? izmaksu novērtējums?, atbilžu nav.

Ieskatāmies likuma par ĪADT 43. panta 7. daļā: „Ja Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000) ir sastopamas Sugu un biotopu aizsardzības likumam pakārtotajā normatīvajā aktā noteiktās Latvijā sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi, paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai vides aizsardzības interesēs.” „Kurzemes loks” neatbilst nevienam no likumā minētajiem gadījumiem. Arī otra alternatīva ir, taču, pēc pašu „Latvenergo” pārstāvju Saeimas apakškomisijas sēdē paustā, tā iezīmēta formāli, vien tāpēc, ka to prasa procedūra un bez tā nevar saņemt IVN. Var secināt vien to, ka visas sabiedriskās apspriešanas ir bijušas tīra formalitāte (ja gribat - teātris), jo, lūk, jau sākotnēji bijis izlemts, ka trase tik būvēta pa 1. alternatīvas līniju. Kas to izlēmis, kur un kad, un galvenais - kā interesēs, un kam ir tiesības pieņemt šādus lēmumus (it kā) tiesiskā, demokrātiskā valstī, protams, netika pateikts.

Turpinām lasīt. ĪADT 43. panta 8. daļa: „Šā panta septītajā daļā noteiktajā gadījumā paredzēto darbību var atļaut veikt vai plānošanas dokumentu īstenot arī tad, kad tas nepieciešams citu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai, ja ir saņemts atzinums no Eiropas Komisijas.” Nekur dokumentos nenācās redzēt jebkādu atzinumu no EK, kas ļautu veikt šo būvniecību Natura 2000 teritorijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.236 (Rīgā 2002. gada 18. jūnijā) (prot. Nr.25 4.§). Ķemeru Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, 1. pants, 3. daļa: „Parka teritorijā aizliegts: nobraukt no ceļiem, kā arī pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību”, utt. Turpat: „Dabas lieguma zonā aizliegts: uzstādīt vēja ģeneratorus un izbūvēt elektronisko sakaru tīklu infra¬struktūras būves; veikt zemes transformāciju ārpus parka dabas aizsardzības plānā norādītajām vietām; trokšņot, traucējot dabas ekosistēmas, kā arī parka teritorijas iedzīvotājus un apmeklētājus; bojāt vai iznīcināt, arī uzart un kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas un lauces.”

Cita starpā minēts arī, ka nedrīkst izmantot ogu lasāmās mašīnas, kas uz „Latvenergo” piesolītās smagās kāpurķēžu tehnikas fona nu jau izklausās anekdotiski.

Nemitīgi visur (arī Saeimas apakškomisijā) tiek apgalvots, ka jaunā trase tikšot vilkta tieši pa to pašu stigu, kur jau esot vecā, 110 kV līnija, to būtiski nepaplašinot. Diez vai tas ir iespējams, nepārtraucot elektrības piegādi, turklāt pēc paša „Latvenergo” informācijas, 100 kV līnijas platums ir 26 metri, kamēr 330 kV līnijai stigas platums ir 54 metri, kas ir vairāk kā divas reizes platāka stiga (!!!).

Dziednieciskie minerālūdeņi

Par dziedniecisko minerālūdeņu veidošanās apdraudējumu, kas visvairāk satrauc jūrmalniekus un arī Jūrmalas domi, runāts IVN aktualizētā ziņojuma punktā 4.9. Iespējamā ietekme uz sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni: „Lai veiktu detalizētus ietekmes aprēķinus (..), ir nepietiekama ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā un hidroķīmiskā informācija tiešā šķērsojuma profilā un tam piegulošajās teritorijās. Ja daļēji iespējams izmantot pagājušā gadsimta 70.-80. gados veiktās izpētes ģeoloģiskos datus, tad hidroģeoloģiskie un hidroķīmiskie dati ir novecojuši un detālu aprēķinu, un matemātiskās modelēšanas veikšanai būtu nepieciešama izpētes urbumu ierīkošana un un vismaz viena gada gruntsūdens un Salaspils ūdens horizonta pazemes ūdens monitoringa (kvalitatīvā un kvantitatīvā) novērojumu dati.”

Pēdējā mēneša laikā bieži piesauktais ģeologa Jāņa Prola „Slēdziens par elektropārvades līnijas trases ierīkošanas iespējām caur Ķemeru-Jaunķemeru sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradnes teritoriju”, kuru Ekonomikas ministrija veselu mēnesi turēja noslēpumā, liedzoties to publiskot un konsekventi dēvējot par “pētījumu”, izrādās, datēts ar 2014. gada 23. aprīli. Tas ir uz 6 ar pusi A4 formāta lappusēm, no kurām 1/2 lappuse ir izmantotie avoti (starp citu, 1985. un 1989. gadā publicēti ģeoloģiskie pētījumi), un 2 lappuses - shēmas. Teksta garums ir ap 13 tūkstošiem teksta zīmju. Tas nav pētījums, kurš tiek prasīts IVN. Kā „JV” vairākkārt apstiprināja parka administrācija, nekādi pētījumi Ķemeru Nacionālā parka teritorijā pēdējo gadu laikā nav veikti. Kas ir skumji, jo kopš šī IVN ziņojuma pagājuši jau divi gadi, kopš Jūrmalas dome noraidīja ieceri veikt trases rekonstrukciju ĶNP teritorijā bez papildu pētījumiem (kā to prasa veikt arī IVN), vairāk kā gads. Būtu „Latvenergo” bijusi gribēšana pildīt IVN prasību un sadarboties ar Jūrmalas domi - darbs būtu uzsākts nekavējoties un nu pētījums jau būtu pabeigts.

Magnētisko lauku kaitīgā ietekme - zinātniski pierādīta

Valdības lēmuma Anotācija: „Veselības inspekcija uzskata, ka ievērojot projektā paredzētos tehnoloģiskos risinājumus un Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā sniegtās rekomendācijas (uzmanību! - red. piez.), (..) augstsprieguma elektrības pārvadu līniju rekonstrukcija un ekspluatācija neradīs nelabvēlīgu ietekmi uz apkārtējo dzīvojamo māju iedzīvotāju veselību”. Līdz šim gan „Latvenergo” ar IVN rekomendāciju ievērošanu nav pārāk veicies...

Pēc sabiedriskās apspriešanas augstsprieguma trases līnija vairākkārt mainīta - gan metot loku ap Tukumu, gan izvēloties kabeli gaisa vadu līniju vietā. Acīmredzot iedzīvotāju viedoklis, paužot bažas par savu un savu bērnu veselību, tomēr citur bijis gana pamatots (citējam Babītes novada iedzīvotāju vēstuli pašvaldībai): „Pasaules vadošo zinātnieku pētījumā Bio Initiative Report „A rationale for Biologically-based Public Exposure Standard for Electromagnetic Fields (ELF and RF)” (pētījums par elektromagnētisko lauku ietekmi uz cilvēku veselību - red. piez.) ziņo par pierādījumiem par elektrisko un magnētisko lauku ietekmi uz gēniem, DNS bojājumiem, stresu, imūno darbību, neiroloģiju un uzvedību, smadzeņu audzējiem, leikēmiju, krūts vēzi (..). Minētajā pētījumā sniedz divus būtiskus secinājumus: pieaugošo leikēmija ir tieši saistīta ar elektrisko un magnētisko lauku ietekmi, un šī lauka pastāvīga ietekme bērnībā palielina saslimstības risku dzīves laikā.”

Savukārt par bažām, ka magnētiskais lauks varētu negatīvi mainīt arī minerālūdeņu sastāvu, J. Prola „Slēdzienā” teikts: „Nav nekādu rakstisku ziņu (iztrūkst empīrisku pētījumu rezultāti) par to, kā elektromagnētiskais lauks, ko rada 330V elektrolīnija, varētu ietekmēt sulfātredukcijas baktērijas, kas veido sulfīdus pazemes ūdeņos, izmantojot tajos esošos izšķīdinātos sulfātus un organiskās vielas. Turklāt elektrolīnija šķērso tikai ļoti nebūtisku daļu no atradnes anaerobās zonas. Līdz ar to šim jautājumam ir tikai spilgti izteikts teorētisks raksturs, bet nav nekādas praktiskas nozīmes.” Šis atzinums pārsteidz ar savu ģenialitāti, būtu ierāmējams un piekarams „Latvenergo” direktora kabinetā pie sienas, jo jau iepriekš attaisno jebkuras darbības, kuru ietekme uz vidi nav pētīta - nav pētījumu, nav ietekmes!

Vairās no sabiedrības informēšanas

Ilgāku laiku sekojot līdzi norisēm „Kurzemes loka” sakarā, ar laiku atklājušies neglaimojoši fakti par „Latvenergo” metodēm, mēģinot ieblēdīt tieši 1. alternatīvu. Piemēram, Babītes novada iedzīvotāji par „Latvenergo” plāniem uzzināja nejauši, kādam iedzīvotājam pašvaldībā kārtojot pavisam citus jautājumus. Turklāt, kā pausts iedzīvotāju vēstulē pašvaldībai, „(..) iedzīvotāji nav saņēmuši Babītes pašvaldības skaidrojumu par pieņemto lēmumu ietvert Teritorijas plānojuma 3. un 4. redakcijā Kurzemes loka 3. posma piedāvāto l. alternatīvu, taču nepiedāvājot iedzīvotājiem iespēju izteikt viedokli par Kurzemes loka 3.posma paredzēto darbību 2.A alternatīvas realizāciju”. Arī pati sabiedriskā apspriešana veikta tikai pēc iedzīvotāju uzstājīgas un neatlaidīgas prasības.

Kā teikts valdības lēmuma Anotācijā, Engures novada Smārdes pagastā ņemts vērā pašvaldības lūgums nešķērsot rekreācijā plaši izmantojamo dīķi „Milzkalne” un (uzmanību!) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas „Tīle”. Ņemts vērā arī AS „Latvijas Latvijas Valsts meži” viedoklis par to meža nogabalu šķērsošanu, kur neatrodas aizsargājamie biotopi un vērtīgie mežu nogabali. Tas, kas nav ņemts vērā, - ka Ķemeru Nacionālajā parkā plānotās trases teritorijā, kā norāda Dabas aizsardzības pārvalde, atrodas Eiropas Savienības prioritārie, īpaši aizsargājamie biotopi - pārmitri platlapju meži, melnalkšņu staignāji, veci vai dabiski boreālie meži, purvaini meži, jaukti platlapju meži.  Kā vēstīts Anotācijā, „Ķemeru Nacionālā parka daļa, kurā ir novērota sērūdeņu veidošanās, kas atrodas Engures pašvaldības administratīvajā teritorijā, nevis Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”. Tā sacīt, nav jūsu darīšana, ka kūrorts var tikt izpostīts - ne jums to izlemt. Pie šādas valdības nostājas „Latvenergo” Jūrmalas domei var mierīgi solīt - kā jau tas vairākkārt ticis darīts - „atļaut uzraudzīt” darbus ĶNP - jebkurā mirklī jūrmalniekiem varēs parādīt, kur ir viņu vieta.

Noslēgums

Ir acīmredzami, ka „Kurzemes loka” 3. posma rekonstrukcijas realizācija, - kuru „Latvenergo” patlaban sit cauri ar apskaužamu neatlaidību, izmantojot visus līdzekļus, - pārkāps visu līmeņu valsts un pašvaldības attīstības dokumentus, veselu rindu likumu, un, iespējams, iznīcinās Jūrmalas izredzes jebkad - jebkad! - būt kam vairāk nekā Rīgas guļamrajonam.

Lielākās Latvijas uzņēmēju apvienības vadītājs Jānis Endziņš, uzzinot par ”Latvenergo” plāniem, sarkastiski nosmīnēja, - nu lai tak laižot to trasi uzreiz pa pludmali. Nebūs meži jāizcērt...

* Laikraksts "Jūrmalas Vārds"

Novērtē šo rakstu:

33
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...