Latvijas zemes saimnieki – I: valsts lielāko platību īpašnieki – fiziskās personas
L. Lapsa09.11.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
meistarsmaris
11.11.2011. 00:15zinu vienu nosacījumu, kas jāizpilda DĪVĀNA ZEMNIEKIEM, lai saņemtu
maksājumus - uz 1 hektāra platības jāatrodas 4 bišu stropiem.
atļaušos nelielu reklāmu šajos komēntāros:
Pārdodu 30 jaunus STROPUS
zvaniet 29246940
Nē
10.11.2011. 20:46Pirms fantazē par platībmaksājumu grābšanu, noskaidro, kādi nosacījumi jāizpilda, lai tos saņemtu un iesaki Lapsam uzrādīt l/s zemju īpatsvaru. Citādi tukša muldēšana vien sanāk. Juridisko personu sarakstā zviedru meža kompānijas pērk pamatā meža zemi.
Dzintars
10.11.2011. 12:51Nav ne vainas. Es gan būtu uztraucies par sarakstu, ko šeit min Janeks !!!
expercam
10.11.2011. 10:59Interesanti, kā saucas datu dabūšana, apstrāde, salikšana saprotamā formā, īpašnieku skaidrošana? Jeb tev, gudreli, tas viss naktsskapīša atvilktnē stāv?
experc
10.11.2011. 10:29un kur te ir petijums?.. prasts statistikas parskats.. petijums tas butu, ja Lapsa busu papulejies paanalizet, kadiem merkiem zemes tiek izmantotas, no kurienes tiek nemti finansu resursi un kas stav aiz daudzajiem zemju lielipasniekiem...
Purple rain
10.11.2011. 06:38Tātad Mono holdings, tātad krievi un SC banda izpērk mūsu zemes.
-------------------------
Shitais man patik.Ej un perc aita,ko sed aizkrasne un apd... tos kas kautko prot!Galvenais,ka tads "veriens" ir 90% latvieshu...
elmars švēde??
09.11.2011. 21:30http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=202&cbutton=9257134113
VAS LGS valdes loceklis..
mazpazistams??
Janeks
09.11.2011. 19:40http://www.financenet.lv/zinas/139850-latvijas_lielako_un_vertigako_lauksaimniecibas_zemes_platibu_ipasnieki
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
09.11.2011. 19:22Jā
09.11.2011. 18:38šitie grābj platību maksājumus un saka - iepūt man! Tajā pašā laikā ražojošā lauksainiecība pat mūs pāšus nevar paēdināt. Vai tādu Latviju gribam?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
