Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.

Satversmes 100. pants skan: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”

Satversmes 92. pants vēsta: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”

Tas nozīmē, ka ikvienam, kurš izplata jebkāda veida informāciju, ir jābūt gatavam un jārēķinās, ka nepamatota aizskāruma gadījumā pret viņu var vērsties tiesā.

Tiesvedība ir ļoti nepatīkama un resursus ietilpīga norise, bet diemžēl tā ir daļa no žurnālistikas un izdevējdarbības. Tiesvedība ar politiski ietekmīgiem klaniem ir īpaši liels izaicinājums un pārbaudījums gan žurnālistiem, gan izdevējiem.

Tomēr Latvijas tiesiskā un likumdošanas sistēma ir līdzsvarota starp tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām vērsties tiesā par nepamatotu aizskārumu.

Latvijas Civillikuma 2352(1) pants nosaka: “Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.

Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.”

Civillikums precīzi nosaka, kā ir jāizpaužas nepamatotajam aizskārumam. Aizskārums būs nepamatots, tikai izplatot nepatiesas ziņas. Civillikums neparedz vēršanos tiesā par aizskarošiem, izaicinošiem vai provokatīviem viedokļiem. Šāda norma ir iekļauta arī visu Eiropas demokrātisko valstu likumdošanā un Eiropas Cilvēktiesību deklarācijā. Ziņas ir verificējami apgalvojumi, bet viedokļi (attieksmes vēstījumi) pauž cilvēku subjektīvo uztveri, par to, kā tiek saprasti notikumi, kā var saprast citu cilvēku izteikumus utt.

Attieksmes vēstījumu saturs nevar būt objektīva, verificējama patiesība. Attieksmes vēstījumu formā var publicēt aizdomas, minējumus, pārdomas, nepatiku vai sajūsmu.

Viedokļi nav verificējami, bet ziņas un fakti ir verificējami. Viedoklis nevar būt patiess vai nepatiess. Fakti ir vai nu patiesi, vai nepatiesi.

Tieši šāda nostāja tiek pausta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. 2003.gada 13.martā laikrakstā Diena Cilvēktiesību tiesas prezidents Luciuss Vildhābers to paskaidroja šādi: “Ziņu materiāliem vienmēr jābūt patiesiem, bet viedoklis vienmēr ir subjektīvs un emocionāls, tāpēc kādam var būt arī ļoti netīkams. Vienīgais ierobežojums attiecībā uz viedokļa paušanu ir katras valsts kriminālkodekss”.

Latvijas vārda brīvības sistēma (Latvijas civillikuma 2352(1) pants) nosaka, ka nepamatota aizskāruma gadījumā personai ir jāvēršas pret to, kas ziņu izplatījis. Tāpēc līdzšinējā Latvijas tiesu prakse nosaka, ka izplatītājs ir izdevējs. Izdevējs ir tas, kas informāciju izplatīja un gūst no šis saimnieciskās nodarbes patieso labumu. Tikai izdevējs zina, kas ir patiesais publikācijas autors, izdevējs var rediģēt, sagrozīt vai pārveidot žurnālista materiālu utt. Arī izdevēja pienākums ir novērtēt juridiskos riskus un tikai izdevējas varēs izpildīt tiesas spriedumu, publiskojot ziņas atsaukumu, gadījumā, ja ziņa izrādīsies nepatiesa utt.

Latvijas tiesiskā sistēma ir izveidota, lai pēc iespējas novērstu nelikumīgu un netaisnīgu tiesu spriedumu stāšanos spēkā. Tajos gadījumos, kad rajonu tiesu līmenī tiesa pieņem nelikumīgu un netaisnīgu spriedumu, to ir iespējams pārsūdzēt apgabala vai Augstākās tiesas līmenī. Līdzšinējā Latvijas tiesu prakse rāda, ka zemāko instanču netaisnīgie un nelikumīgie spriedumi tiek izlaboti un atcelti apgabala vai augstākā tiesu līmenī. Ja kļūdas vai koruptīvas darbības tiek pieļautas zemākā tiesu līmenī, tad augstākā līmenī tās parasti tiek novērstas.

Tāpēc sarežģītos tiesvedību gadījumos gan izdevējiem, gan žurnālistiem ir nepieciešama kvalificēta juridiskā palīdzība. Latvijai ir daudz kvalificētu un spīdošu advokātu, kuru sniegtā juridiskā palīdzība ir palīdzējusi Latvijas izdevējiem un žurnālistiem panākt taisnīgu spriedumu pat prāvās, kuru aizmugurē bija jaušams ietekmīgu darboņu pasūtījums un pat valdošo partiju diktāts, tostarp gūstot uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Sociāli atbildīgs izdevējs (medijs) parasti nodrošina žurnālistus ar kvalificētu juridisko palīdzību, arī gadījumos, kad žurnālists attiecīgajā medijā vairs nestrādā vai nesadarbojas ar to.

Sabiedrībai ir tiesības zināt, kuri no Latvijas izdevējiem (medijiem) atsakās sniegt žurnālistiem juridisko palīdzību tiesvedībā par šo izdevēju (mediju) informatīvajos izdevumos publicētajiem materiāliem.

Ikvienam žurnālistam pret tiesu ir jāizturas atbildīgi.

Ja tiesa ir kļūdījusies un pieņēmusi izskatīšanai prasību par paustu viedokli (kaut vai sociālā tīklā Twitter paustu), tad tiesa ir jāinformē, ka pat šādas prasības pieņemšana tiesā rada žurnālista tiesību nepamatotu aizskārumu, nonākot pretrunā gan ar Satversmes 100., gan ar Satversmes 92. pantu.

Savukārt tiesvedībā par ziņu publicēšanu žurnālistam un izdevējam ir jābūt gatavam pierādīt un ir jāpierāda, ka paustais ir patiesība.

* Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...