Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Doma laukumā, aiz tirdzniecības būdas aizslēpies, bārdu nolaidis, smēķē Ziemassvētku vecītis. Katru gadu slimnīcās nonāk daži salatēti – parasti viņi paziņo, ka vates bārda aizdegusies no svecīšu liesmiņām vai brīnumsvecītēm.

Man nav pieredzes šajā jomā, bet esot sintētiska bārda, kas degot gauži labi līdz ar salavecīša ādu, ūsām, uzacīm un skropstām. Kādam salatētim bārdas degšanu bija mēģinājuši dzēst ar šņabi. Pārāk dziļus apdegumus neesmu redzējis, bet ārstēšanas metodes ir visdažādākās – vislabāk izskatās, ja salatētis noziests ar krējumu.

Padomju un Atmodas laikā katru gadu uz slimnīcu ar sejas apdegumu tika atvests arī kāds rūķis bērnudārza vecumā. Rūķim sejas apdegums bija ļoti nopietns, jo maigā bērna āda sadega švirkstēdama līdz ar mākslīgo bārdu. Pēdējos gados bērniem bārdu pantiņu skaitīšanas laikā vairs nesien vai šādos brīžos iztiek ar elektrisko svecīšu virtenēm.

Neredzams Lauris Reiniks dzied: “Zvani un sveces, un pīrāgu smarža, galdauti balti un eglīte mirdz.” Skatoties, cik steidzīgi smēķē vecītis pie Doma baznīcas, rodas iespaids, ka daļa no šiem apdegušajiem salatētiem nemaz nav tikuši līdz eglītei un mantiņām – sintētisko bārdu vienkārši nosmēķējuši jau pirms svinībām.

Salatēti taču arī ir dažādi – vislabāk apmaksātie ir aktieri ar dabiskām bārdām, apmeklē vispaklausīgākos bērnus baņķieru un tirdzniecības firmu vadītāju ģimenēs, bet ir taču arī tādi, kas salst pie bankas ārdurvīm kā iekšālaidēji vai pierunā lielveikalā apmeklētājus čaklāk iepirkties.

Doma laukuma vecītis liek atjaust, cik tuvu ir Ziemassvētki un Jaunais gads – ne tikai ar saldsērīgām džinglbelz dziesmiņām, bet arī bērniem, kuriem uzkritušas degošas eglītes, uzliets verdošs ūdens, iedots pār mēru iedzert šņabi vai vienkārši ēst to, kas plašā slānī pieejams veikalā Maxima vai Rimi pie kases aparāta. Katru gadu šajā laikā reanimatologa Pētera Kļavas gādībā nonāk daži duči apdegušu, apsaldējušos vai piedzērušos bērnu. Ak vai – es pazīstu arī Latvijas vadošos patologanatomus.

Ziemassvētki sabrauc rakstītās kamanās no Rietumiem. Eiropa no decembra vidus līdz janvāra sākumam nestrādā un laiku tērē iepirkšanās drudzī. Uzdevums apdāvināt visus radus un paziņas ar nelietderīgām, lielām, relatīvi dārgām un grūti laukā izmetamām dāvanām, kur noteikti priekšroka būtu dodama rakstītiem cimdiem vai stikla-plastmasas-spīdmetāla suvenīriem.

Latvietim nav tik daudz naudas stulbiem iepirkumiem kā vācietim, toties visādi citādi Ziemassvētku bezdarbībā un veselības bojāšanā mēs esam noķēruši ne tikai vāciešus, bet pat grieķus. Bet mums ir lietas, kas nav ne vācietim, ne grieķim. Mums ir pareizticīgo tradīcijās sakņojušies “vecie Ziemassvētki un vecais Jaunais gads”, kas multinacionālos kolektīvos dzeršanas prieku pagarina līdz janvāra vidum.

Valdība mūs mīl – pārcēlusi dažas darbadienas no Ziemassvētku nedēļas, kurā neviens nestrādā, uz sestdienām, kurās arī visi imitē strādāšanu. Kā iestādes vadītājs es uz Ziemassvētkiem un Jaungada sagaidīšanu raugos ar bažām, ja ne ar paniku.

Redzu – sanāk kopā draugi un sāk gatavoties garajai naktij no 23. decembra līdz 2. janvārim ar trekniem ēdieniem, krutku un raķetēm. Viņi taujā cits citam:

- Tu atceries, kā mēs pagājušo Jauno gadu sagaidījām?

- Nē.

- Nu, tad lai mums šogad tikpat jautri.

Tad nu jāmēģina atcerēties – kas šajos svētkos ir tik jautrs. Jautra iepirkšanās lielveikalā Maxima. Rinda pēc eglītes, pēc tam eglītes kāja tiek ielikta starp divām papes kastēm, lai var šūpoties kā vējā. Eglītē svecītes, zem eglītes piemidzis salavecītis.

Latviešu mentalitāte liek Ziemassvētkos pierīties līdz ūkai, turklāt tas nozīmē pārēsties piparkūkas, čipsus, pīrāgus, hotdogus, cūkas šņukurus un makburgerus. Baltiem miltiem taukos cepts pīrāgs ar speķi iekšā ir vēl neveselīgāks par makburgeru, kurā ir vismaz viena veselīga lieta – salātu lapa.

Sevi mīlošs latvietis Ziemassvētkos savu kuņģi un visu vielmaiņas sistēmu spēj pārslogot līdz žultsakmeņu lēkmei vai vismaz līdz gastrītam. Godprātīga latviešu zeltene salavecītim raksta vēstulīti: “Atnes man biezu naudas paciņu un plānu tauku slāni uz vēdera. Pērn Tu kļūdījies un izdarīji visu otrādi.” Profesors Anatolijs Danilāns (nesajaukt ar salavecīti, izskata līdzība maldina) te komentē: “Latvijā ir raksturīga tendence pārbaroties.”

Visas Ziemassvētku dziesmiņas, kuras sarakstījuši konjunktūras pārņemti dzejdari un muzikanti, aicina saēsties vismaz labi daudz zirņu ar piparkūciņām. Visas televīzijas programmas ir pārbāztas ar Mezym, Galstena un bezreceptūras zālēm vai apšaubāmiem uztura bagātinātājiem.

Līdz 19. gadsimta otrajai pusei pārlieku paēdis latviešu zemnieks un viņa ģimene nebija. No tā nāk paradums, ka vecmāmiņas un krustmāmiņas par savu galveno uzdevumu bērnu audzināšanā uzskata iestūķēt puišeļiem un meitenēm visu, kas vien iespējams, citādi bērniņš tāds vājiņš, nepaēdis. Šo ideoloģiju latvietim kultivē arī mūsu literatūra, māksla un kultūra kā tautas mentalitātes nesēja.

Latviešu literatūras klasika joprojām rezonē uz Cibiņa un Buņģa ass (J. Poruks, Kauja pie Knipskas), kur vājais iet bojā no nosalšanas un hipotrofijas, viņš ir hroniski nepaēdis vai nepilnvērtīgu uzturu saņēmis.

Latviešu nacionālie varoņi vai izcilākie nācijas pārstāvji (Eduards Veidenbaums, Rūdolfs Blaumanis u.c.) agri miruši ar plaušu slimībām, kad kā pneimonijas izraisītājs prevalēja tuberkulozes nūjiņa. Arī tuberkuloze bieži korelē ar nepilnvērtīgu uzturu un hronisku salšanu.

Latviešu ģenētiskais patriarhs nevarēja katru dienu aiziet uz lielveikalu pēc svaigas gaļas šķēles. Cūku vai citu lopu, kā likums, kāva uz svētkiem. Speķi jau varēja sažāvēt dažiem mēnešiem, kotletes nedēļai sacept, bet vismaz daļu labuma nācās nolocīt tūlīt (citādi aizies bojā), vismaz putraimdesas – cik lien. Tā nu latvietim, kurš citādi nebija lāgā paēdis, svētki asociējās ar pierīšanos (kamēr nekust).

Ja pierīšanās starplaiks nāca no Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem, tad pārliekas slodzes vielmaiņai nebija. Mūsdienās ofisā, automašīnā, kafejnīcā sasēdušais vidējais latvietis ik dienu ieēd nedaudz par daudz. Un, ja šādam ikdienā (taukus un ogļhidrātus) nedaudz par daudz ēdošam latvietim ir nacionālajā mentalitātē sakņota Ziemassvētku-Jaungada nedēļa ar ļoti nosacītu vai pat imitētu strādāšanu, viņš tajos uzēd daudz vairāk.

Labi, ja tikai uzēd. Viņš vēl uzdzer labi daudz spirtotu un gāzētu dzērienu, lai pilnībā noslogotu aizkuņģa dziedzeri un nomāktu tauku vielmaiņu. Dziļi iesakņojies ticējums, ka, šņabi dzerot, vajag riktīgi paēst, īpaši treknu un sātīgu ēdienu. Aizkuņģa dziedzeri tādējādi mēģina iznīcināt kā tādu.

Latvieši no visai nabadzīgas kalpu tautas par eiropeiski mazkustīgu un pārēdušu nāciju ir kļuvuši relatīvi īsā laikā. Pat cilvēki, kas ikdienā pēc garas darba dienas paspēj aizskriet uz vingrošanas zāli vai basketbolu uzspēlēt, svētkos sēž pie galda un ar glāzi rokās vārtās dīvānā pie televizora.

Senči Ziemassvētkus svinēja vienu vakaru un nākamo dienu, nevis nedēļu, turklāt Ziemassvētkos gāja ķekatās. Astoņas mājas, katra cita no citas vidēji 600 metru attālumā, divdesmit minūšu riņķa dancis ar palēcieniem un pietupieniem, kopumā patērētas 3600 kilokalorijas. Protams, pie katra galda tika arī piesēsts un cūkas šņukurs pagaršots, bet kopējais saldo - negatīvs. Mūsdienu latvietis deviņstāvu mājā, ar lifta palīdzību apmeklējot astoņus kaimiņus, 3600 kilokalorijas pieēd, bet 100 notērē, žestikulējot ar glāzi.

Ne tikai ēšanā latvietis nav mentāli pārstrukturējies, viņš joprojām absurdi vērtē kustību lomu. Visspilgtāk tas izpaužas Izglītības un zinātnes ministrijas vadības, latviešu vecāku, bet nereti arī mediķu attieksmē pret fizisko kultūru un sportu. Vismazākās iesnas ir iemesls bērnu atbrīvot no sporta nodarbībām. Un tas tiek darīts ultimatīvā veidā, it kā bērna iešana uz treniņiem nozīmētu nerūpēšanos par bērna veselību.

Arī šai filozofijai pamats meklējams pirms saviem gadsimtiem – tad, kad puišelis no agras rīta rasas līdz vēlam vakaram ar stibu skraidīja pakaļ cūkām, vēlāk pļāva zāli, zāģēja malku un darīja citus lauku darbus, tad, protams, viņam, pirmajiem slimības simptomiem parādoties, slodzi vajadzēja samazināt. Toties tagad bērnam, kas pavada daudzas stundas dienā pie datora, pats svarīgākais uzdevums ir fizisko slodzi palielināt.

Bet jūs pamēģiniet vecmāmiņai iestāstīt, ka puišelim no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam jāsporto divas reizes, nevis vienu reizi dienā, - tad jūs izbaudīsiet nacionālo latviešu sievietes mentalitāti.

Tam salatētim no Doma laukuma Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā būtu īstais laiks atmest smēķēšanu. Tiesa, es nekad neesmu redzējis nevienu, kas to apņēmies un paveicis šajā nedēļā, īpaši uz kārtīgām paģirām. Saliekot kopā smēķēšanu, pārlieku rīšanu un dzeršanu, mēs iegūstam apstiprinājumu ar 2013. gada decembri noslēgt Sirds veselības gadu – latvieši būs atjaunojuši savas sirds vātis, savu holesterīna līmeni būs pacēluši līdz infarkta līmenim un droši kļūs par angioplastijas klientiem. Neredzamais Lauris Reiniks dziesmu beidz: “Zvani un sveces, un pīrāgu smarža, pasaule tīra un balta kā sniegs, zvani un sveces, un eglīte zaļa, latvieša Ziemassvētku mīļums un prieks.”

Novērtē šo rakstu:

42
37

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...