Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Ļaujiet tautai pašai lemt!

Iveta Grigule, 11.Saeimas deputāte
30.01.2013.
Komentāri (51)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis gads būs īpašs, jo Latvija ir lielas izšķiršanās priekšā. Mūsu valstij ir jāizšķiras par jautājumiem, kas ilgtermiņā ietekmēs mūsu valsts ekonomiku un līdz ar to arī mūsu iedzīvotāju labklājību. Tie ir jautājumi par eiro ieviešanu un Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, par to, kāda būs Latvijas vieta nākotnes Savienībā.

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas premjerministrs Kamerons nāca klajā ar runu, kurā paziņoja par iespēju 2017. gadā rīkot referendumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Nu ir skaidri redzams, ka Savienība mainīsies. Mums visiem ir būtiski, kāda būs jaunā Eiropa pēc pāris gadiem, un pats galvenais, kā tā ietekmēs mūsu valsts pamatus, valsts un iedzīvotāju tagadni un nākotni. Ne tikai Latvija, bet visa Eiropas Savienība šobrīd ir smagu izvēļu un nezināmas rītdienas priekšā. Tas, cik pareizi vai nepareizi mēs pieņemsim lēmumus un izdarīsim izvēles, noteiks kāda būs mūsu un mūsu bērnu un mazbērnu dzīve.

Par lēmumiem. Pirmkārt, šogad tiks pieņemts Eiropas Savienības daudzgadu budžets, un tas, cik tajā Latvijai piešķirs finansējumu, būtiski ietekmēs mūsu valsts ekonomikas attīstību un līdz ar to katru no mums.

Eiropas Savienībā vienmēr tiek runāts par solidaritāti, atšķirību mazināšanu starp Savienības reģioniem, par dzīves līmeņa izlīdzināšanu starp dalībvalstīm. Latvija Eiropas Savienībā iestājās pirms nu jau gandrīz desmit gadiem – 2004.gadā. Vai šo gadu laikā ir mazinājusies nevienlīdzība starp reģioniem un izlīdzinājies labklājības līmenis starp dalībvalstīm? Ja 2005. gadā mūsu valsts bija trešā nabadzīgākā Savienībā, tad arī šodien nekas nav mainījies – joprojām esam trešā nabadzīgākā, aiz sevis atstājot vien Bulgāriju un Rumāniju.

Vai šādā situācijā ir vietā Eiropas pārstāvju runas par Kohēzijas finansējuma samazināšanu Latvijai? Noteikti nē. Vai situācijā, kad mūsu lauksaimnieki saņem atbalsta maksājumu 96 EUR, bet Maltas zemnieki – 802 EUR par hektāru, mēs varam runāt par solidaritāti? Nē. Tāpēc mēs, Zaļo un zemnieku savienība, uzstājam uz to, ka Ministru prezidentam Dombrovskim ir jāpilda dotie solījumi gan mums, gan tautai, un jāpanāk, ka Latvijas Kohēzijas aploksne nākamajam plānošanas periodam saglabājas pašreizējā apjomā, bet platību maksājumi lauksaimniekiem pieaug līdz 80% no Savienības vidējā maksājuma par hektāru, kas ir 200 Eiro, bet nevis aptuveni 75% - kā premjers pēdējā laikā ir sācis runāt, lavierējot un manipulējot ar skaitļiem.

Ir vēl viens stingrs nosacījums – nav pieļaujama situācija, ka maksimālo tiešmaksājumu palielinājumu mūsu lauksaimnieki saņem tikai no 2018.gada. Mūsu zemnieki ilgi ir bijuši spiesti strādāt nevienlīdzīgas un tirgu kropļojošas konkurences apstākļos! Un tas, ka Latvijā vēl ir lauksaimniecība ir tikai mūsu cilvēku milzīgā gribasspēka, pašuzupurēšanās un neatlaidīga darba rezultāts, bet ne Savienības labā griba. Ja Eiropas Komisija neatbalstīs Latvijas tikai taisnīgo un pieticīgo prasību, Zaļo un zemnieku savienība pieprasīs premjeram Dombrovskim VETO balsojumu Eiropas Padomē par budžetu.

Otrkārt. Par turpmāko Latvijas vietu Eiropas kopienā. Ārlietu ministrija savā ikgadējā ziņojumā Saeimai „Par Latvijas ārpolitikas prioritātēm” šim jautājumam atvēlējusi nozīmīgu vietu. Citēju: „Latvijas un citu līdzīgi domājošo valstu interesēm atbilst vienotas un cieši integrētas Savienības attīstība”.

Daudz tiek runāts par ciešāku integrāciju, bet ko tas nozīmē? Kur mēs gribam vēl ciešāk integrēties? Jau šobrīd visas federālas valsts pazīmes ir Eiropas Savienības likumdošanai, tiek veidota vienota Savienības banku uzraudzības sistēma, pieņemts Fiskālās disciplīnas līgums un ieviests eirozonas valstu glābšanas mehānisms, līdzdalība, kurā ir obligāta visām eirozonas dalībvalstīm. No Eiropadomes priekšsēdētāja van Rompeja decembra sākumā publiskotā ziņojuma saprotams, ka ar 2014. gadu eirozonas dalībvalstīm būs vēl citi obligāti finansiāli saistoši pasākumi un mehānismi, kuros jāņem dalība visu piesauktās „padziļinātās integrācijas” vārdā.

Bet vai Latvijas sabiedrība zina, kas šie ir par pasākumiem un mehānismiem un kā tie ietekmēs valsts ekonomiku, demogrāfisko stāvokli un finanšu sistēmu? Un, runājot par dziļāku integrāciju, - vai mēs vispār zinām, kāda pēc pāris gadiem būs Eiropas Savienība? Kā tā izskatīsies, un vai Eiropā jau nebūs sākušies centrbēdzes procesi pēc 2017. gadā plānotā referenduma Lielbritānijā vai kāda cita satricinājuma? Ņemot vērā arvien pieaugošo angļu skepticismu par lietu kārtību Briselē, šis jautājums ir ļoti aktuāls.

Un vēl viens citāts no Ārlietu ministrijas ziņojuma: „Ja notiek virzība uz ciešāku integrāciju atsevišķu dalībvalstu starpā, tad Latvija vēlas būt ciešākas integrācijas valstu kodolā.” Par kādu kodolu tiek runāts? Vai kodols ir eirozonas valstis, kas šobrīd, gluži kā sakāpušas Agatas Kristi Austrumu ekspresī, traucas pretim kaut kādam nesaprotamam federatīvam veidojumam? Vai Latvija grib būt kodolā kopā ar eiro valstīm Kipru un Grieķiju, valstīm, kuras ir teju bankrota priekšā? Vai varbūt tomēr kodolā kopā ar Dāniju un Zviedriju, valstīm, kuras nav pievienojušās eirozonai, bet kuru ekonomika ir stabila, budžets sabalansēts un ražošana attīstās?

Neviens līdz šim nav definējis, kas tad ir tas mistiskais kodols, kurā mēs tik ļoti gribam integrēties, un pēc iespējas ciešāk. Mūsuprāt, vajadzētu sākt ar izpratni par mūsu mērķiem un potenciālo risku izvērtējumu, un pats galvenais izvērtēt, vai šī virzība atbilst mūsu valsts iedzīvotāju interesēm, un tikai pēc tam pieņemt deklaratīvus paziņojumus.

Un treškārt. Jau šobrīd par nodokļu maksātāju naudu valdība ir sākusi masīvu un histērisku reklāmas kampaņu ar mērķi mainīt sabiedrības skeptisko, pat noraidošo attieksmi pret Latvijas pievienošanos eirozonai 2014. gada 1.janvārī. Neskatoties uz šo apdullinošo aģitāciju, Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka pievienošanās eirozonai nākamgad ievērojami palēninās Latvijas ekonomisko attīstību un samazinās valsts konkurētspēju, cenas pieaugs. Tomēr vissvarīgāk ir tas, ko par eiro ieviešanu 2014. gadā domā Latvijas cilvēki. Pēc kompānijas „Latvijas fakti” pērnajā augustā veiktās aptaujas datiem eiro ieviešanu valstī no 2014. gadā atbalsta vien 13% valsts iedzīvotāju! Komentāri lieki.

Bet kāds ir viedoklis par eiro ieviešanu tajās Eiropas Savienības valstīs, kuras tāpat kā Latvija nav eirozonā un kurās tāpat kā pie mums notiek diskusijas par šo jautājumu? Dāņu ekonomisti ir aprēķinājuši, ka Dānijas līdzdalība eirozonā tai izmaksātu vismaz 45 miljardus eiro, kuri būtu jāiegulda finanšu stabilitātes fondos un krīzes skarto valstu izdoto obligāciju iegādē. Viņuprāt, tā bija liela veiksme, ka 2000. gadā Dānijas tauta nobalsoja pret pāreju uz eiro. No ne-eirozonas valstīm nākošgad neviena, izņemot Latviju, neplāno iestāties eirozonas valstu klubā - klubā, kurā biedru naudas pieaug ar nesaprotamu ātrumu. Turpretim mūsu valdošā koalīcija spītīgi un paštaisni ir iestājusies „eiro par katru cenu” ieviešanas pozā. Zaļo un zemnieku savienība neatbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai 2014. gada 1. janvārī un aicina valdību nedzīt vēl dziļāku ķīli starp varu un tautu, bet saskaņā ar Satversmes garu ieklausīties tautas gribā un ļaut tai par šo jautājumu lemt referendumā.

Novērtē šo rakstu:

62
39

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...