Ļaunie un zemiskie manipulatoru meli par Solvitu Āboltiņu

Var jau izanalizēt to anatomiju, kā tiek radīts „valsts ienaidnieka” tēls Āboltiņas personā :). Tātad pirmais posms 12 Saeimas vēlēšanas. Skaidri zinot, ka Vienotība ir galvenais traucēklis Krievijas interešu realizācijai Latvijā, kā viens no mērķiem ir diskreditēt Vienotības vadību, tādējādi vājinot partiju. Tad nu tiek angažēts Lapsas kungs šī mērķa realizācijai, kas veic masīvu priekšvēlēšanu antikampaņu.

Tiek atrasts kāds ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, ko ir pieļāvis Saeimas priekšsēdētājas Āboltiņas pārvietojošais eskorts, to pārvedot no viena pasākuma uz otru., lai gan tikai jokaiņi var iedomāties, ka Aboltiņa tur sēdēja un sauca „ātrāk, ātrāk”:).

Tāpat kā briesmīgs „grēks” tiek minēts tas, ka pie Āboltiņas kundzes dzīvesvietas ir zīme „apstāties aizliegt”, kas tur, iespējams, ir izvietota tāpēc, lai tam pašam pārvietojošam eskortam būtu iespējas netraucēti viņu paņemt vai izlaist, jo šo pārvietošanu paredz drošības noteikumi, kas tiek piemēroti attiecīgai amatpersonai. Un tur vēl bija kaut kādi mazmozīmīgi „grēki”.

Tas viss tiek bagātīgi izskaistināts ar epitetiem no tipa varaskāre, iedomība, atraušanās no tautas.... Tas tiek kladzināts ne vien medijos, bet pat izdots speciālā avīzē, kas „laipni” tiek iemesta katra vēlētāja pastkastē attiecīgajā vēlēšanu apgabalā, kurā balotējas Aboltiņa.

Kā papildu līdzeklis šī mērķa - vājināt partijas - sasniegšanai pirms Saeimas vēlēšanām tiek masīvi izplatīts aicinājums vēlot vēlēšanu biļetenos svītrot pirmos trīs no saraksta.

Tā vai citādāk, bija zināma vēlētāju daļa, kas noticēja masīvajai antikampaņai un šī iemesla dēļ svītroja Āboltiņu.. Par šo daļu vismaz var uzskatīt, ka viņi vēlot bija tieši pret Āboltiņu. Bet tās vēlētāju daļas, kas svītroja pirmos trīs, balsojums vispār bija bezpersonisks – vienkārši tie bija pirmie:).

Rezultātā vēlēšanās Āboltinas kudze bija svītrota samērā daudz (6289), kaut gan vienalga vēlētāju, kas viņu bija tieši atbalstījuši, liekot „+”, vienalga bija vairāk (6540). Biļetenu skaits - 23034.

Bet nu svītrojuši ir 27,3% no novēlējušiem Kurzemes apgabalā vai 3,15% no visas Latvijas Vienotības vēlētājiem, kas nu nekādi nav tautas vairākums. Tieši atbalstījuši bija 28,4% no novēlējušiem Kurzemes apgabalā.

Junkura kungam bez antikampaņas, toties ar individuālu kampaņu, kuras likumība ir visai apšaubāma, svītrojumu bija mazāk (1371) bet arī atbalsts bija mazāks (2104). Rezultātā Āboltiņa bija ceturtā, Junkurs otrais, bet no apgabala iekļuva trīs.

Pirmie meli, kas pēc tā plaši tiek izplatīti, ir – tauta pateica skaidru nē. Kur jūs, meļu kungi, šo skaidrību iz tautas saskatāt? Vēl var atgādināt, ka no ievēlētajiem Vienotības deputātiem svītrojumu vairāk kā Āboltiņai bija: Loskutovs 7900; Vinķele 10053; Čigāne 8709; Straujuma 7406; Šadurskis 8749; Ražuks 6687. Tātad neder arī otrie lielie meli - Āboltiņa bija svītrotākā deputāte.:)

Tad nu varam paskatīties uz otro posmu – Āboltiņas nonākšana Saeimā pēc vēlēšanām. Meli, kas šajā sakarā tiek izplatīti ir, ka tas ir noticis nelikumīgi. Likums paredz, ka, kādam deputātam atsakoties no savas vietas Saeimā, tur nonāk nākošais pēc vēlēšanu rezultātiem. Tātad nav nekāda pamata apšaubīt pašu procedūras likumību.. Tas, kas te var tikt apspriests, ir, kāpēc deputāts Junkura kungs atteicās no savas vietas:

Oficiālā versija, kas ir nākusi no paša Junkura kunga, ir it kā izdevīga darba piedāvājuma saistība ar biznesu Honkongā. Lai arī, protams, īsta apstiprinājuma ar tālākiem faktiem šai versijai nav, tomēr tā ir un paliek oficiāla versija, kamēr vien pats versijas autors to neatsauc.

Visticamākā versija – lai arī Junkura kungs ar apšaubāmas likumības individuālās kampaņas palīdzību gribēja tikt Saeimā, tomēr diez vai viņš gribēja, ka tas notiek tā, ka viņš tur nonāk partijas vadītājas vietā.

Un, sapratis, ka nav iznācis diez ko labi, kas viņam turpmāk solītu visai sarežģītas attiecības partijas iekšienē, pats pieņēma visticamāk grūtu lēmumu atteikties no deputāta mandāta. Oficiālā versija ir tikai mēģinājums it kā izskatīties labāk vēlētāju acīs.

Nepamatota versija 1 – Junkura kungs saņēmis no Vienotības vai Aboltiņas kādus draudus. Tam nav vairāk svara kā fantāzijām. Ja kādam ir kāds ceļš, kā viņš to var pierādīt, tad pierādījumus studijā. Tiesiskā valstī fantāzijas nav pierādījums.

Nepamatota versija 2 – Junkura kunga lēmums ir nopirkts no Vienotības vai Āboltiņas. Tam atkal nav vairāk svara kā fantāzijām. Ja kādam ir kāds ceļš, kā viņš to var pierādīt, tad pierādījumus studijā. Tiesiskā valstī fantāzijas nav pierādījums..

Tātad ne pēc oficiālās, ne pēc visticamākās versijas nav un nevar būt nekādu problēmu, par kurām kādu varētu vainot. Vai arī kāds donā, ka, Junkura kungam atsakoties, arī Āboltiņai vajadzēja atteikties? Bet tas netraucē apmelot, un motīvs tas pats – Vienotība traucē, un Āboltiņa ir tikai līdzeklis cīņā pret Vienotību.

Tad nu par ūjināšanu, kas neapšaubāmi bija nepārdomāta rīcība un kļūda. Ļoti neveiksmīgs joka mēģinājums, jo pensionāru tēma ir pārāk jūtīga. Bet tā vai savādāk, tā ir ļoti maznozīmīga epizode, kas var kalpot kā neveiksmīgas komunikācijas paraugs.

Bet kas notiek. Šī epizode nedēļām ilgi kļūst par mediju hitu, ko rāda, rāda un rāda. Tas jau nekas, ka, sapratusi joka neveiksmīgumu, Āboltiņa tūlīt atvainojās, bet tas tiek apaudzēts ar komentāriem un locīts kā ņirgāšanās par pensionāriem piemērs. Kas tad tas ir, ja ne ienaidnieka tēla radīšana un smadzeņu skalošana?

Ja jau Āboltiņas kundze tiešām ir tāds „tautas ienaidnieks”, tad man gribētos redzēt viņas kā politiķes nopietnas politiskas kļūdas darbībā vai politiskajos lēmumos. Bet, cik saprotu, tādus atrast nevar, tāpēc notiek nemitīga apmelošana un ienaidnieka tēla radīšana par maznozīmīgiem sīkumiem un apaudzēšana ar epitetiem kā varaskāre, iedomība...

Novērtē šo rakstu: