Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valodas tīrības (leksiskā pūrisma) problēma vienmēr ir bijusi aktuāla. Latviešu valodā tā arī pašlaik ir aktuāla problēma. Ne tikai profesionāls valodnieks, bet katrs inteliģents valodas lietotājs vēlas attīrīt latviešu valodu no citu valodu piesārņojuma, nevajadzīgiem aizguvumiem, vārdiem un teicieniem ar vulgāru nokrāsu. Daudziem nepatīk svešvārdi, kā arī sarunvalodas un dialektu elementi grāmatās, periodikā, TV, radio, internetā. Viņi vēlas atbrīvot latviešu valodu no visdažādākajiem svešķermeņiem.

Ideāli tīru valodu sauc par latviešu literāro valodu. To lieto ne tikai literāros tekstos, bet arī medijos, lekcijās, publiskajās runās, ikdienas sarunās. Literārās valodas lietošana norāda par cilvēka izglītotību un inteliģenci.

Sastopamas pārmērīgas prasības valodas tīrībā. Pārmērīgs leksiskais pūrisms sākās tad, kad valodas tīrības vārdā pieprasa atkāpties no valodas galvenā pienākuma konstruktīvi pārraidīt informāciju. Pārmērīgā leksiskā pūrisma sludinātāji ignorē valodas funkcijas.

Valodai ir daudzas funkcijas. Valodai ne tikai konstruktīvi jāpārraida informācija, bet arī jānodrošina cilvēku domāšana, jāpiedalās izziņā, emocionāli ekspresīvi jāapliecina jūtas, psiholoģiski efektīvi jāiedarbojas uz cilvēku prātu.

Valoda savas funkcijas var izpildīt tikai tad, ja valodas izvēlē valda maksimāla informētība un precizitāte, kā arī maksimāla pieskaņošanās valodas adresātam. Obligāti jāņem vērā auditorija, kurai ir veltīts teksts vai sacītie vārdi. Ja kaut kādu ārējo apsvērumu dēļ (politisko, ideoloģisko, morālo) atkāpjamies no minētajām prasībām, tad apzināti atkāpjamies no informācijas konstruktīvās pārraidīšanas. Bet tas noteikti veicinās informācijas nepareizu, kroplu, tendenciozu izpratni, un komunikācija zaudēs jēgu.

Spekulācijas ar valodu nekad labi nebeidzās. Spekulatīvi dezinficēta valoda ļoti ātri rada neuzticību tās pārraidītajai informācijai un ir impulss politiskajai, ideoloģiskajai, morālajai neuzticībai. Tā izpaužas attieksmē pret dezinficētās valodas lietotāju un attieksmē pret dezinficētās valodas lietotāja pārstāvēto sociālo institūciju. Piemēram, neuzticamies ne partijas biedram, ne viņa partijai.

Savā laikā spekulācijas ar valodu ļoti būtiski grāva uzticību padomju kompartijas darbiniekiem, īpaši centīgajiem padomju dzejniekiem, zinātniskā komunisma pasniedzējiem, padomju iekārtai vispār. Padomju Savienībā ārējo apsvērumu dēļ izvēlētā valoda ar laiku pārtapa leksiskajā traģēdijā, negatīvi atsaucoties uz sociāli politiskās iekārtas reputāciju.

Taču nevajadzētu steigties ironizēt par padomju laika leksisko traģēdiju. Tagad arī LR ir leksiskā traģēdija. Turklāt atklāts ir jautājums, vai LPSR pagātnē tā bija drausmīgāka nekā LR tagadnē. 2016.gada septembra sākumā internetā varēja lasīt šādu novērojumu: „Aizvien biežāk cilvēki pēc svētkiem saka, ka nespējot klausīties svinīgajos sarīkojumos teiktās amatpersonu uzrunas. Tās tiešām ir vienādas pēc formas un satura un izklausās kā obligātas nodevas amatam vai vēl padomju laikos tik izplatītajai tradīcijai – vēlamo pasludināt par esošo. Atmodas dienu atslēgas vārdi mūsu pašu sarūsinātās slēdzenes vaļā neslēdz – aizvadītajos gados esam tik daudz melojuši gan paši sev, gan cits citam, ka vārdu plāksteri vairs nelīp klāt. Latvijas Republikas valstiskā statusa atjaunošanas 25. gadadienai veltītajā uzrunā pie Brīvības pieminekļa Valsts prezidents teica: “Mēs esam stipri un saliedēti.” Bet kā ir īstenībā? Savā dziļākajā būtībā mēs joprojām esam stipri, tikai nesamērīgi daudz spēka ir aizplūdis pasaulē, izniekots donkihotiskā cīņā ar birokrātijas vējdzirnavām un savstarpējos ķīviņos. Sabiedrība ir sadrupināta un sadalījusies kārtās. Jā, blēži saliedējas ar blēžiem, atstumtie ar atstumtajiem, bet vai tad tas bija atmodas aicinājums?”.

Cilvēkam valoda ir domāšanas, izziņas un zināšanu atslēga. Cilvēka apziņā valodai ir milzīga autoritāte. Taču valoda ir sociāla izpausme. To nelieto tikai viens cilvēks. Valoda ir kolektīvs sasniegums, reizē kolektīva bagātība un tāpat reizē kolektīva diktatūra. Valoda vienmēr ir atkarīga no sabiedrības garīgās atmosfēras, sabiedrības vērtībām, normām, modes kaislībām, politiskās un ideoloģiskās orientācijas, izglītības un audzināšanas satura, sociālās piederības, morāli tikumiskā satvara. Vārdu sakot, no kultūras. Ne velti valodas kulturoloģiskos aspektus mūsdienās pēta jauns zinātniskais virziens ar garu nosaukumu – semiosociopsiholoģija.

Valoda vienmēr raksturo sabiedrības attieksmi pret patiesību. Sabiedrībā valdošā attieksme pret patiesību nosaka valodas izvēli. Valodas izvēle sociālo procesu leksiskajā iesaiņošanā iet kopsolī ar patiesības cieņu. Citētais novērojums šodienas Latvijā liecina par patiesības cieņas trūkumu valdošajā kliķē.

Pastāv noteikta lingvistiskā metafizika, nosakot valodas lietošanas pirmpamatus. Tāds pirmpamats ir valodas pieskaņošanās apziņai. Valoda vienmēr pieskaņojas valodas lietotāja apziņai un valodas adresāta apziņai.

Valodas atlases kritērijs ir konkrēta garīgā vajadzība. Abām pusēm (valodas lietotājam un valodas adresātam) ir jābūt adekvātai garīgajai vajadzībai. Ar skolotāju ir jārunā skolotāja valodā, ar lidotāju ir jārunā lidotāja valodā, ar jūrnieku ir jārunā jūrnieka valodā, ja saruna ir par mācīšanos, lidošanu un kuģošanu.

Pēcpadomju Latvijā pastāv noteikta garīgā vajadzība, piemēram, sarunā par politisko varu, valsts pārvaldīšanu, valsts un tautas attiecībām, valsts morāli tikumisko klimatu, valsts reālo suverenitāti. Šī garīgā vajadzība neattiecās tikai uz valdošā personāla (deputātu, ministru, ierēdņu) savstarpējo komunikāciju. Garīgā vajadzība attiecās arī uz „vienkāršo cilvēku” sarunu par savas valsts politiku un tās vērtību. Šī saruna visos gadījumos būs jēdzīga tikai tad, ja bez jebkādiem aplinkiem lietas tiks sauktas īstajos vārdos. Vārdu izvēlei ir jāatbilst reālajam valstiskajam stāvoklim Latvijas Republikā.

Kādai praktiski ir jābūt vārdu izvēlei sarunā par reālo valstisko stāvokli Latvijas Republikā?

Kā vienmēr, var būt tikai viena pareiza atbilde. Vārdu izvēlei katrā ziņā ir jāatbilst LR valdošajai noziegumu brīvībai, kas ir valsts pirmpamats. Mēdz būt ne tikai lingvistiskā metafizika. Iespējama arī valstiskā metafizika. LR metafiziskā būtība ir noziegumu brīvība.

Noziegumu brīvība ir viena no vislielākajām pēcpadomju Latvijas nelaimēm. Noziegumu brīvība ir totāli saindējusi gan valsti, gan latviešu tautu. Faktiski noziegumu brīvība ir saindējusi ne tikai latviešus, bet arī cittautiešus; respektīvi, visu Latvijas nāciju.

Turklāt noziegumu brīvība ir saindējusi ne tikai materiālo dzīvi, bet arī garīgo dzīvi, kurā tāpat iespējami savi noziegumi. Tāds noziegums, piemēram, ir aplamu un kroplu zināšanu izplatīšana, nepareiza jēdzienu un terminu lietošana. Tas viss arvien biežāk un biežāk ir sastopams zinātniskajos tekstos, internetā publicētajos rakstos, „viedokļos”, komentāros utt. Bez pārspīlējuma uzsverams, ka mūsu sabiedriskās un humanitārās zinātnes pašlaik knosās noziegumu brīvības komfortablajos apstākļos, straujā tempā paātrinot sabiedrības degradāciju. Noziegumu brīvība ir izraisījusi ne tikai masveida zagšanu un blēdības, bet arī masveida stulbumu un idiotismu t.s. akadēmiskajās aprindās. Noteikti daudzi teiks, ka noziegumu brīvība garīgajā sfērā ir daudz bīstamāka nekā noziegumu brīvība materiālajā sfērā – mantas un naudas vidē. Viņu sacīto faktiski nav iespējams apstrīdēt. Cilvēku garīgais līmenis ir primārais cilvēku rīcībā.

Jebkurā analītiski vērtējošajā darbībā mums ir iespējamas divas pieejas – toleranti kritiskā pieeja un kategoriski nosodošā pieeja. Pirmajā gadījumā doto materiālu varam analizēt un vērtēt kritiskā garā, norādot uz veiksmēm un kritizējot pieļautās nepilnības. Tādā gadījumā pret doto materiālu izturamies ar cieņu un tajā saskatām noteiktu perspektīvo potenciālu. Toleranti kritiskajā pieejā lietojam iecietīgu un saudzīgu valodu, apzināti izvēloties eifēmismus. Valodas ziņā nedaudz grēkojam, bet tas nekas. Grēkojam tāpēc, ka ticam materiāla autora gribai izdarīt vajadzīgos secinājumus un ņemt vērā kritiku. Norādītās nepilnības tiks novērstas un turpmāk neatkārtosies.

Pilnīgi savādāk ir tad, kad ir nepieciešama kategoriski nosodošā pieeja. Tādā gadījumā materiālu necienām un tajā nesaskatām nekādu perspektīvo potenciālu. Nenāk ne prātā izvēlēties iecietīgu un saudzīgu valodu. Valodas ziņā negrēkojam, jo visu atklāti un skaudri nosaucam īstajos vārdos.

Neapšaubāmi, noziegumu brīvība ir pelnījusi vienīgi kategorisku nosodījumu ar adekvātu leksiku. Noziegumu brīvības izperinātā kriminālā valsts ir jāsauc par kriminālo valsti, valdošā kliķe ir jāsauc par valdošo kliķi, Lielā Banda ir jāsauc par Lielo Bandu, Astoņkājis ir jāsauc par Astoņkāji, zagļi ir jāsauc par zagļiem, nelieši ir jāsauc par neliešiem, nodevēji ir jāsauc par nodevējiem, idioti ir jāsauc par idiotiem, stulbeņi ir jāsauc par stulbeņiem, Sarkanmatainā Tumsonība ir jāsauc par Sarkanmataino Tumsonību, Putnu Biedēklis ir jāsauc par Putnu Biedēkli, Mazās Bandas ir jāsauc par Mazajām Bandām, Juvenālais Astoņkājis ir jāsauc par Juvenālo Astoņkāji, antropolops ir jāsauc par antropolopu. Cita pieeja nav iespējama un nedrīkst būt. Cita pieeja vienmēr būs šķebīga laipošana, lipīga pielīšana, sociālā un politiskā liškība, servilisms, konformisms, karjerisms, morālā bezatbildība, greizs patriotisms. Noziegumu brīvība, stulbums un idiotisms ir izraisījis valsts krahu. Tādā situācijā valodai ir jābūt tiešai un skaidrai. Netieša un neskaidra valoda tikai pasliktina nenormālo situāciju.

Sāpīgi būtisks ir viens fakts. Tas kardināli atsaucās uz valodas izvēli. Bez aplinkiem par šodienas Latviju nākas runāt tāpēc, ka valstī neeksistē neviens morālais atbalsts. Valstī nav  neviens pretspēks noziegumu brīvībai. Valstī nav neviens institūts, uz kura godīgumu, izpratni, atbalstu varētu paļauties. Tāpēc nav iespējama valsts dzīves toleranti kritiskā pieeja ar attiecīgo valodu. Tādai pieejai un valodai valstī nav adresāta. Nav nekādas cerības, ka kritika tiks uzklausīta un ņemta vērā. Šajā ziņā nevaram paļauties ne uz Valsts prezidentu, ne uz parlamentu un valdību, nevaram paļauties uz t.s. akadēmisko inteliģenci un t.s. radošo inteliģenci. Arī uz reliģiskajām organizācijām nevaram paļauties ne tikai tāpēc, ka tās formāli ir šķirtas no valsts un nevar publiski iejaukties valstiskajos procesos.

Kategoriski nosodot noziegumu brīvību, savu kategorisko nosodījumu varam adresēt vienīgi „vienkāršajiem cilvēkiem”. Viņi ir noziegumu brīvības upuri, bet viņi bez pilnvērtīgas nacionālās inteliģences nevar likvidēt noziegumu brīvību. Drīkstam uzdrošināties cerēt, ka noziegumu brīvības kategoriskais nosodījums „vienkāršajiem cilvēkiem” būs zināms morālais atbalsts principā bezcerīgajā Latvijas valstiskajā situācijā.

Novērtē šo rakstu:

33
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

SPKC darbiniek – esi informēts

FotoPastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Lasīt visu...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...