Iesaki rakstu: 
12.janvārī Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs masu saziņas līdzekļiem paziņoja: "Brīvostas nav modes skates, kur jāstaigā caurspīdīgā veļā vai nūdistu pludmale. Tā ir komercstruktūra, kura dzīvo un strādā reālas konkurences apstākļos.” Vai tiešām cienītais kungs, kurš sevi dēvē par Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāju un kuram ar tiesas lēmumu jau gadiem ilgi ir liegts pildīt šā amata pienākumus, nezina, ko viņš ilgstoši vada?
Likums Par ostām skaidri nosaka, ka Ostas pārvalde ir publisko tiesību subjekts, kuru izveido attiecīgās pilsētas vai novada dome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir Ministru kabineta pārraudzībā. Turklāt Rīgas ostas pārvalde un Ventspils ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiska persona.
Attiecīgi to, ko nozīmē jēdziens “atvasināta publisko tiesību juridiska persona”, jebkurš var noskaidrot Latvijas Ministra kabineta mājas lapā, kur skaidri un gaiši ir definēts, ka Rīgas un Ventspils brīvostas ir iestādes, kuras ietilpst tiešās pārvaldes sistēmā un kuras kā atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas atrodas vienā sadaļā ar pašvaldībām un valsts augstskolām.
Arī likumos definētie ostu (kuras nav privātās ostas - kā Ventspils, Rīga, Liepāja) uzdevumi ir administratīvi – noteikt ostas maksas, tarifu robežlīmeņus, iekasēt noteiktās maksas, noteikt apsardzes un caurlaižu režīmu, kontrolēt ostas noteikumu ievērošanu, kontrolēt ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, kontrolēt aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošināt ziemas navigāciju, izstrādāt ostas attīstības programmas projektus un nodrošināt to realizāciju, apsaimniekot īpašumā esošos vai valdījumā nodotos īpašumus (hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģu ceļus, navigācijas iekārtas utt.), organizēt ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi, veikt ostas pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu izpēti, slēgt līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā utt.
Vienīgā iespēja brīvostām nodarboties ar komercdarbību ir, dibinot kapitālsabiedrības, ko šīm iestādēm kā atvasinātiem publisko tiesību subjektiem pieļauj Administratīvā procesa likums.
Tad kāpēc Lembergs piedēvē brīvostām komercstruktūru statusu, ja spēkā esošie likumi nosaka ko citu?
Acīmredzot tāpēc, ka viņa vadītā iestāde gadiem ilgi tiek vadīta kā Lembergam piederošs komercuzņēmums, kurš nodrošina labumus tikai un vienīgi tā “viltus” īpašniekam. Tāpēc, lai slēptu notiekošo ostu pārvaldē, lai nesodīti varētu bloķēt sev nelabvēlīgu investīciju ienākšanu, lai varētu atbalstīt sev vēlamos projektus un iegribas, to realizēšanai novirzot arī brīvostas pārvaldes finansējumu.
Lai nodrošinātu brīvostai Lemberga privātīpašuma statusu, Lembergs nu jau gandrīz divdesmit gadus nekaunas iejaukties Ministriju kompetencē, nosakot, kādas personas ir vai nav derīgas darbam ostu valdē. Atcerēsimies Grinberga lietu, kā arī Lemberga publisko apņemšanos ministriju izvirzīto Ventspils ostas valdes locekļu maiņas gadījumā sarīkot Grinberga pocesu 2.
Vai Latvijai ir vajadzīgi tādi ostu pārvaldītāji, spriediet paši.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
