Lemberga izteikumi par kontrabandas specdienestu „jumtu”: Bondars – kādam vajadzētu reaģēt, bet ne jau man
PIETIEK26.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš 8. jūnija, kad Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencē KNAB, SAB un VID pārstāvjus Juri Jurašu, Aigaru Sparānu, Ediju Ceipi un Jāni Boroviku ļoti skaidri saistīja ar kontrabandas „jumtošanu”, pagājušas divarpus nedēļas, taču Lemberga nosauktās personas tāpat kā tiesībsargāšanas iestādes ir centušās uz šiem izteikumiem nereaģēt. Pietiek turpina pēc kārtas publicēt Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) locekļu skaidrojumus – kāpēc viņi par šādām šķietami sensacionālām ziņām neko lāga nezinot un īsti arī nevēloties zināt, jo tur nekā īpaša neesot un tie arī neesot īsti apgalvojumi. Nākamais pēc komisijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas, komisijas locekļa Kārļa Seržanta un Ringolda Baloža – vēl viens opozīcijas pārstāvis Mārtiņš Bondars
- Par Lemberga kunga pēdējiem izteikumiem par iespējamo specdienestu darbinieku saistību ar kontrabandas jumtošanu. Esat ar to iepazinies?
- Es iepazinies neesmu, es esmu tikai virsrakstu līmenī to dzirdējis, bet, ja Lemberga kungam ir šāda informācija, viņam noteikti ir jādodas uz prokuratūru un jāliek viss galdā, jo galu galā Lemberga kungs vairāk nekā 20 gadus ir bijis tiešā varas tuvumā. Ja viņam ir šādas zināšanas un fakti, tad es domāju, ka viņam jādodas uz tiesībsargājošām institūcijām.
- Bet jūs kā Nacionālās drošības komisijas deputāts - ko jūs esat darījis saistībā ar šo paziņojumu?
- Es saistībā ar Lemberga kunga paziņojumiem ne tikai par vienu, bet dažādām sfērām, kas skar nacionālo drošību, darījis neesmu neko, jo viņš ir Zaļo un zemnieku savienības, nu, teiksim tā, ietekmīgākais politiķis, ietekmīgākais politiķis Latvijā kopumā, un Zaļo un zemnieku savienība acīmredzot, esot pie varas, esot gan prezidentūrā, gan Ministru prezidenta amatos, un, vadot valdību, ja tas būtu nopietni, es ceru, ka viņi rīkotos...
- Tad tas iemesls, kāpēc jūs neko nedarāt, - tāpēc, ka viņš ir saistīts ar Zaļo un zemnieku...
- Acīmredzot viņiem ir vairāk informācijas nekā mums, un Lemberga kungs nenāk uz mūsu frakciju, bet nāk uz Zaļo un zemnieku savienību, pie mums jau viņš uz frakciju nenāk, viņš jau it kā ir tikai vienas pilsētas mērs, kurš pat ir mazliet atstādināts no pienākumu pildīšanas. Tāpēc Zaļajiem un zemniekiem būtu nepieciešams rīkoties. Es šos paziņojumus personīgi, ja jūs man vaicājat, kādā veidā es viņus uztveru, es domāju, ka šiem paziņojumiem nav nekāda pamata, ka tā ir vienkārši publiskās telpas piepildīšana.
- Ja šiem paziņojumiem nav nekāda pamata, tad iznāk, ka tā ir vēršanās pret valsts varu? Vai tur nevajadzētu varbūt kaut kā vērsties pret Lemberga kungu?
- Tas ir jautājums prokuratūrai. Es neesmu tas, kas uzrāda apsūdzības. Prokuratūra ir tā, kura uzrāda apsūdzības, un izvērtē. Un Drošības policija.
- Bet jūs esat Nacionālajā drošības komisijā...
- Jā. Prokuratūra un Drošības policija ir tie, kuri uzrāda apsūdzības. Nacionālā drošības komisija ir tikai tā institūcija, kura, teiksim tā, uzrauga šo institūciju darbību.
- Jā, un tieši jūs kā šo institūciju uzraugs…?
- Jā, nu, tad, kad nāk atskaitīties šīs institūcijas uz Nacionālo drošības komisiju, tad mēs viņiem arī šādus jautājumus uzdodam.
- Kad viņi nāks atskaitīties?
- To es jums nedrīkstu teikt, jo Nacionālās drošības komisijas darba kārtība ir ierobežotas pieejamības informācija.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
