Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotības pārstāvji jau balsojuma priekšvakarā no koalīcijas partnera Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) tikuši informēti, ka tās deputāti noskaņoti kritiski pret krimināltiesību eksperta, ar Aivaram Lembergam kritiskiem viedokļiem daudzkārt klajā nākušā Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas senatora amatā. Tomēr trauksme ne pirms, ne pēc Judina kandidatūras izgāšanas netika celta, acīmredzami respektējot zaļo zemnieku izvēli.  

Vienotība diplomātiska par ZZS, kritizē aizklāto balsojumu praksi

Aizklātajā balsojumā par Judina ievēlēšanu Augstākās tiesas Senāta tiesneša amatā ceturtdien nobalsoja 40 deputāti, 27 bija pret, bet 22 atturējās. Tā kā „atturēties” ir līdzvērtīgs balsojumam „pret”, viņa kandidatūra tika izgāzta.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nenoliedz, ka pats balsojis pret, un arī koalīcijas partnerus Vienotībā viņš trešdienas vakarā tā dēvētajā „mazajā koalīcijas sanāksmē” informējis, ka zaļajiem zemniekiem par Judinu būs brīvais balsojums.

Līdz šim jaunās Saeimas un valdības dienaskārtībā nebija nonākuši tiesiskuma jautājumi, kas varētu izgaismot Vienotības vēlētājiem svarīgo vērtību nesakritību ar Lemberga ietekmē tapušiem ZZS lēmumiem. Taču Vienotības politiķi uz jautājumiem par ZZS motivāciju un Lemberga roku šajā balsojumā izsakās ļoti diplomātiski.

 „Varbūt kāds cits pret viņu balsoja. Kā es varu pateikt, vai tie bija mūsu koalīcijas partneri?” Pietiek norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība). „Ja mēs ņemsim tīri juridiski, tad es nezinu, kurš ir kā balsojis,” norāda deputāts Kārlis Šadurskis (Vienotība), kurš jau trešdienas pievakarē koalīcijas apspriedē no Brigmaņa uzzinājis par zaļo zemnieku iebildēm pret Judinu.

„Es varu tikai pateikt to argumentāciju, kas tika minēta – ka viņam [Judinam] ir liela prakse tiesību jomā, bet viņam nav prakses kā tiesnesim,” stāstīja Šadurskis. Jautāts, vai pieņēmis šo kritiku un viņam tā šķitusi argumentēta, Šadurskis atbildēja lakoniski: „Nē, es to vienkārši uzklausīju.” Viņaprāt, šis balsojums varētu Saeimā atjaunot diskusiju par grozījumiem Kārtības rullī, lai amatpersonas tiktu ievēlētas atklātos balsojumos, „jo deputāts nav pilnīgi suverēns, brīvs savas gribas paudējs, viņš tomēr ir savu vēlētāju pārstāvis, un, ja vēlētāji nezin, ko viņa ievēlētais deputāts dara, kā viņš balso aizklātos balsojumos, tad tas nav pareizi”.

Arī Čepāne, kuras vadītā Juridiskā komisija iepriekš atbalstīja Judina kandidatūru un virzīja apstiprināšanai plenārsēdē, uzskata notikušo par piemēru nepieciešamībai izskaust aizklāto balsojumu praksi. „Es uzskatu, ka šis ir atkal viens no gadījumiem, kas apliecina to, ka šeit vajag atklātu balsošanu, jo šajā gadījumā bez argumentācijas, bez jebkādiem pārmetumiem pa kluso, pa kaktiem atkal sarunāja, jo Juridiskajā komisijā gandrīz visi bija par, tikai viens atturējās,” saka Čepāne.

Viņa atgādina, ka Judins vienmēr ir publiski paudis viedokli „par atsevišķiem, sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem sevišķi krimināltiesību jomā”, bet Lemberga vārdu, kuram šie viedokļi bijuši kritiski, politiķe nepiemin, jo aizklātā balsojumā neesot pierādāms, ka ret Judina likteni izšķīrusi tieši ZZS. „Vislielāko diskomfortu man rada gļēvulība nespēt nostāties un pateikt, kas ir kas,” Pietiek atbildēja Čepāne, jautāta, vai pēc šī balsojuma nejūt diskomfortu, strādājot vienā koalīcijā ar Lemberga ietekmē esošo ZZS.

Iepriekšējā reizē, kad Saeima 2009. gada oktobrī slēgtajā balsojumā izgāza Augstākās tiesas tiesneša kandidātu Māri Vīgantu, sacēlās vētra, un atsevišķi Pilsoniskās savienības un Jaunā laika politiķi to nodēvēja par draudiem demokrātijai un tiesiskumam. Tagad retorika ir mērenāka. Arī Vīganta gadījumā bija aizdomas par Lemberga atriebību juristam, kas īstenota ar ZZS deputātu rokām. Proti, Vīgants savulaik bija lēmis par Lemberga apcietināšanu. 

Zaļie zemnieki noliedz ietekmi no malas

„Par ko jūs tagad runājat?” sākumā atvaicāja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Brigmanis, kad Pietiek uzdeva jautājumu par Judinu, tā uzsvērti izrādīdams, ka šis balsojums zaļajiem zemniekiem nav bijis principiāls. Viņš nenoliedza, ka pats nav balsojis par Judinu, bet uzsvēra, ka nekādi norādījumi frakcijas deputātiem, kā balsot, neesot doti, tādēļ nevarot teikt, ka tieši ZZS balsis izgāzušas Judinu.

„Kādi jums ir argumenti, ka zaļie zemnieki ir balsojuši pret vai atturējušies? Jums ir speciālas izdrukas? Jums ir pieeja balsošanas mašīnai? Un kāpēc jūs domājat, ka žurnālisti var iespaidot un uzbrukt deputātiem? Es domāju, katrs deputāts ir brīvs savā izvēlē, kā balsot. Es personīgi Judina kungu ne reizi savā dzīvē neesmu saticis, nepazīstu, bet es par viņu atturējos. Cilvēks, kuram absolūti nav prakses kā tiesnesim, viņš ir labs tieslietu eksperts – par to viņam neviens nevar pārmest, bet tas ir tas lielais jautājums, vai tādā amatā var momentā ielekt, man kaut kā šķiet – diez vai,” klāstīja Brigmanis.

ZZS frakcija trešdienas sēdē esot ieklausījusies deputāta Laimja Šāvēja viedoklī, kurš kā Juridiskās komisijas loceklis uzklausījis Judinu un lēmis par viņa virzīšanu uz balsojumu. Šāvējs frakciju informējis, ka atturējies komisijas balsojumā, jo viņam šķitis – uz Augstākās tiesas senatora amatu nevar pretendēt cilvēks, kuram nav iepriekšējas praktiskā darba pieredzes kādā tiesā. „Es domāju, ka šis cilvēks ir ļoti kompetents, bet tajā pašā laikā es saprotu, ka viņam nav tiesu pieredzes. Augstākās tiesas tiesnesis – tas jau nav rajona tiesas tiesnesis, tiesneši taču iziet ciklu, pārejas posmu,” Pietiek ceturtdien teica Šāvējs.

Noraida kritiku par Judina nekvalificēšanos

Deputāts, kurš līdz ievēlēšanai 10. Saeimā bija Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs, noliedz, ka viņa argumentāciju pret Judinu vai visas frakcijas viedokli šajā balsojumā būtu ietekmējis kāds no ārpuses, arī par Judina iepriekš paustajiem viedokļiem, kas nav bijuši izdevīgi Lembergam, viņš neesot bijis informēts. „Es atvainojos, es par šādu iemeslu nezinu, nezinu, kādēļ šādi iemesli tagad tiek kultivēti, kādēļ tiek minēti, jo man šādas informācijas vispār nav. Man nav bijusi ne iespēja, ne vajadzība sekot līdzi katra speciālista viedoklim par Lemberga kungu. Par Lemberga kungu laikam izsaka tik daudz personu savus viedokļus, ka kas tad var to visu apkopot,” uzsvēra Šāvējs.

Savukārt cita ZZS frakcijas deputāte, arī Juridiskās komisijas locekle, Dana Reizniece (Latvijai un Ventspilij) komisijā nobalsojusi par Judina kandidatūru, bet ceturtdienas plenārsēdē ir atturējusies. Arī viņa noliedz, ka viņas viedokli būtu iespaidojis kāds no malas, un par Judina komentāriem Lemberga tiesvedības sakarā Reizniece nemaz neesot bijusi informēta.

Frakcijas Par labu Latviju vadītājs Saeimā Edgars Zalāns atzīst, ka ceturtdien nobalsojis pret Judinu un lieto tieši tos pašus argumentus, kādus ZZS: ka Judinam nav darba pieredzes tiesā. „Es gaidīju, ka kāds, kurš viņu virzīja, pateiks, kāpēc cilvēks bez tiesu darba pieredzes, kurš nav tiesā strādājis, tiek virzīts. Varbūt, ka tas mani būtu pārliecinājis,” Pietiek teica Zalāns.

Čepāne, kura pati iepriekš ir bijusi Satversmes tiesas tiesnese un ir atzīta tieslietu autoritāte, Judina kandidatūru vērtē kā izcili piemērotu Augstākās tiesas senatora amatam. Arī pats Judins ZZS un PLL deputātu kritiku noraida un norāda uz deputātu nezināšanu par Augstākās tiesas Senāta vietu un lomu tiesu sistēmā. „Viņi droši vien neizprot, kas ir Augstākās tiesas Senāts – ar ko tas nodarbojas un ko es esmu darījis visus šos gadus. Senāts ir pēdējā tiesu instance, kas pieņem lēmumus kasācijas kārtībā, tā nepārbauda pierādījumus, Senāts ir iestāde, kas lemj par principiem, vai tie ir pareizi vai nepareizi. Un es tieši ar to pēdējos gados nodarbojos – izklāstīju savus atzinumus pētījumos, tiesu prakses apkopojumos, ko izmanto tā pati Augstākā tiesa. Tādēļ darbs Senātā nebūtu kaut kas jauns manā karjerā – es darītu tieši to pašu,” skaidro Judins.

Judina ekspertīze bijusi Lembergam un Šķēlem netīkama

Judins kā krimināltiesību eksperts pēdējos gados bieži ticis izvaicāts medijos, tostarp saistībā ar politiski sensitīvām tiesvedībām, kas attiecas uz ZZS faktisko līderi Aivaru Lembergu un Tautas partijas tēvu Andri Šķēli. Ekspertīze, ar kuru publiski vairakkārt uzstājies Judins, nav bijusi abu ietekmīgo vīru interesēs. „Es saprotu, ka ir cilvēki, kas negribētu, lai es strādātu tiesā, jo eksperti analizē un izsaka viedokļus, bet tiesneši pieņem lēmumus, un, ja es strādātu Augstākās tiesas Senātā, tad tie lēmumi būtu galīgi, un es saprotu, ka dažiem cilvēkiem tas varbūt nepatiktu,” jautāts, vai saskata aiz savas kandidatūras izgāšanas kādu, piemēram, Lemberga ietekmi, Pietiek ceturtdien diplomātiski norādīja pats Judins.

Judins nāca klajā ar kritiku tiesnesei Velgai Gailītei, kad 2007. gada septembrī Rīgas Centra rajona tiesa atcēla ar Šķēles vārdu saistītās digitālās TV lietas pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pagarinājumu, radot juridisku strīdu, vai līdz ar to nav beidzies ierosinātais kriminālprocess un spēku zaudējušas uzrādītās apsūdzības.

Tāpat Judins bija kritisks 2007. gada jūlijā, kad Rīgas apgabaltiesas tiesnese Tamāra Broda nolēma mainīt drošības līdzekli Lembergam no apcietinājuma uz mājas arestu, bet tiesa kavējās publiskot pilnu sprieduma tekstu un motīvus. „Es neko līdzīgu neatceros,” laikrakstam Diena tolaik teica Judins, notikušo nodēvējot par „ļoti sliktu precedentu”.

Tāpat 2009. gada martā Judins kā no juridiskā viedokļa „absurdu” nodēvēja Lemberga iesniegto civilprasību par morālā kaitējuma, kopumā 400 tūkstošu latu, piedziņu no trim prokuroriem, kas izmeklēja viņa krimināllietu. Par absurdu prasība tika saukta, jo prokurori, izmeklējot kriminālprocesu, pārstāv valsti, nevis kādas privātas intereses. Turklāt kriminālprocesa tiesiskais regulējums neparedz apsūdzētā vēršanos pret prokuroriem civiltiesiskā kārtībā. Aiz šīs Lemberga prasības tika saskatīts viens mērķis — „šaut uz prokuroriem”, tā mēģinot pārtraukt vai novilcināt iztiesāšanu.

Tiesa, vēl nesen, 2010. gada rudenī, kad interneta vietnē rokasgramata.com tika publicēti Lemberga krimināllietas materiāli un viņa, un viņa ģimenes locekļu bankas kontu izdrukas, Judins notikušo kritizēja, faktiski publiskajā telpā atbalstot Lembergu retoriku. Judins izteicās, ka neatkarīgi no mērķiem un uzvārdiem publiskot šādus dokumentus vēl pirms tiesas sprieduma ir nelāgs precedents un būtu jādomā par likuma pilnveidošanu.

Novērtē šo rakstu:

11
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...