Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotības pārstāvji jau balsojuma priekšvakarā no koalīcijas partnera Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) tikuši informēti, ka tās deputāti noskaņoti kritiski pret krimināltiesību eksperta, ar Aivaram Lembergam kritiskiem viedokļiem daudzkārt klajā nākušā Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas senatora amatā. Tomēr trauksme ne pirms, ne pēc Judina kandidatūras izgāšanas netika celta, acīmredzami respektējot zaļo zemnieku izvēli.  

Vienotība diplomātiska par ZZS, kritizē aizklāto balsojumu praksi

Aizklātajā balsojumā par Judina ievēlēšanu Augstākās tiesas Senāta tiesneša amatā ceturtdien nobalsoja 40 deputāti, 27 bija pret, bet 22 atturējās. Tā kā „atturēties” ir līdzvērtīgs balsojumam „pret”, viņa kandidatūra tika izgāzta.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nenoliedz, ka pats balsojis pret, un arī koalīcijas partnerus Vienotībā viņš trešdienas vakarā tā dēvētajā „mazajā koalīcijas sanāksmē” informējis, ka zaļajiem zemniekiem par Judinu būs brīvais balsojums.

Līdz šim jaunās Saeimas un valdības dienaskārtībā nebija nonākuši tiesiskuma jautājumi, kas varētu izgaismot Vienotības vēlētājiem svarīgo vērtību nesakritību ar Lemberga ietekmē tapušiem ZZS lēmumiem. Taču Vienotības politiķi uz jautājumiem par ZZS motivāciju un Lemberga roku šajā balsojumā izsakās ļoti diplomātiski.

 „Varbūt kāds cits pret viņu balsoja. Kā es varu pateikt, vai tie bija mūsu koalīcijas partneri?” Pietiek norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība). „Ja mēs ņemsim tīri juridiski, tad es nezinu, kurš ir kā balsojis,” norāda deputāts Kārlis Šadurskis (Vienotība), kurš jau trešdienas pievakarē koalīcijas apspriedē no Brigmaņa uzzinājis par zaļo zemnieku iebildēm pret Judinu.

„Es varu tikai pateikt to argumentāciju, kas tika minēta – ka viņam [Judinam] ir liela prakse tiesību jomā, bet viņam nav prakses kā tiesnesim,” stāstīja Šadurskis. Jautāts, vai pieņēmis šo kritiku un viņam tā šķitusi argumentēta, Šadurskis atbildēja lakoniski: „Nē, es to vienkārši uzklausīju.” Viņaprāt, šis balsojums varētu Saeimā atjaunot diskusiju par grozījumiem Kārtības rullī, lai amatpersonas tiktu ievēlētas atklātos balsojumos, „jo deputāts nav pilnīgi suverēns, brīvs savas gribas paudējs, viņš tomēr ir savu vēlētāju pārstāvis, un, ja vēlētāji nezin, ko viņa ievēlētais deputāts dara, kā viņš balso aizklātos balsojumos, tad tas nav pareizi”.

Arī Čepāne, kuras vadītā Juridiskā komisija iepriekš atbalstīja Judina kandidatūru un virzīja apstiprināšanai plenārsēdē, uzskata notikušo par piemēru nepieciešamībai izskaust aizklāto balsojumu praksi. „Es uzskatu, ka šis ir atkal viens no gadījumiem, kas apliecina to, ka šeit vajag atklātu balsošanu, jo šajā gadījumā bez argumentācijas, bez jebkādiem pārmetumiem pa kluso, pa kaktiem atkal sarunāja, jo Juridiskajā komisijā gandrīz visi bija par, tikai viens atturējās,” saka Čepāne.

Viņa atgādina, ka Judins vienmēr ir publiski paudis viedokli „par atsevišķiem, sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem sevišķi krimināltiesību jomā”, bet Lemberga vārdu, kuram šie viedokļi bijuši kritiski, politiķe nepiemin, jo aizklātā balsojumā neesot pierādāms, ka ret Judina likteni izšķīrusi tieši ZZS. „Vislielāko diskomfortu man rada gļēvulība nespēt nostāties un pateikt, kas ir kas,” Pietiek atbildēja Čepāne, jautāta, vai pēc šī balsojuma nejūt diskomfortu, strādājot vienā koalīcijā ar Lemberga ietekmē esošo ZZS.

Iepriekšējā reizē, kad Saeima 2009. gada oktobrī slēgtajā balsojumā izgāza Augstākās tiesas tiesneša kandidātu Māri Vīgantu, sacēlās vētra, un atsevišķi Pilsoniskās savienības un Jaunā laika politiķi to nodēvēja par draudiem demokrātijai un tiesiskumam. Tagad retorika ir mērenāka. Arī Vīganta gadījumā bija aizdomas par Lemberga atriebību juristam, kas īstenota ar ZZS deputātu rokām. Proti, Vīgants savulaik bija lēmis par Lemberga apcietināšanu. 

Zaļie zemnieki noliedz ietekmi no malas

„Par ko jūs tagad runājat?” sākumā atvaicāja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Brigmanis, kad Pietiek uzdeva jautājumu par Judinu, tā uzsvērti izrādīdams, ka šis balsojums zaļajiem zemniekiem nav bijis principiāls. Viņš nenoliedza, ka pats nav balsojis par Judinu, bet uzsvēra, ka nekādi norādījumi frakcijas deputātiem, kā balsot, neesot doti, tādēļ nevarot teikt, ka tieši ZZS balsis izgāzušas Judinu.

„Kādi jums ir argumenti, ka zaļie zemnieki ir balsojuši pret vai atturējušies? Jums ir speciālas izdrukas? Jums ir pieeja balsošanas mašīnai? Un kāpēc jūs domājat, ka žurnālisti var iespaidot un uzbrukt deputātiem? Es domāju, katrs deputāts ir brīvs savā izvēlē, kā balsot. Es personīgi Judina kungu ne reizi savā dzīvē neesmu saticis, nepazīstu, bet es par viņu atturējos. Cilvēks, kuram absolūti nav prakses kā tiesnesim, viņš ir labs tieslietu eksperts – par to viņam neviens nevar pārmest, bet tas ir tas lielais jautājums, vai tādā amatā var momentā ielekt, man kaut kā šķiet – diez vai,” klāstīja Brigmanis.

ZZS frakcija trešdienas sēdē esot ieklausījusies deputāta Laimja Šāvēja viedoklī, kurš kā Juridiskās komisijas loceklis uzklausījis Judinu un lēmis par viņa virzīšanu uz balsojumu. Šāvējs frakciju informējis, ka atturējies komisijas balsojumā, jo viņam šķitis – uz Augstākās tiesas senatora amatu nevar pretendēt cilvēks, kuram nav iepriekšējas praktiskā darba pieredzes kādā tiesā. „Es domāju, ka šis cilvēks ir ļoti kompetents, bet tajā pašā laikā es saprotu, ka viņam nav tiesu pieredzes. Augstākās tiesas tiesnesis – tas jau nav rajona tiesas tiesnesis, tiesneši taču iziet ciklu, pārejas posmu,” Pietiek ceturtdien teica Šāvējs.

Noraida kritiku par Judina nekvalificēšanos

Deputāts, kurš līdz ievēlēšanai 10. Saeimā bija Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs, noliedz, ka viņa argumentāciju pret Judinu vai visas frakcijas viedokli šajā balsojumā būtu ietekmējis kāds no ārpuses, arī par Judina iepriekš paustajiem viedokļiem, kas nav bijuši izdevīgi Lembergam, viņš neesot bijis informēts. „Es atvainojos, es par šādu iemeslu nezinu, nezinu, kādēļ šādi iemesli tagad tiek kultivēti, kādēļ tiek minēti, jo man šādas informācijas vispār nav. Man nav bijusi ne iespēja, ne vajadzība sekot līdzi katra speciālista viedoklim par Lemberga kungu. Par Lemberga kungu laikam izsaka tik daudz personu savus viedokļus, ka kas tad var to visu apkopot,” uzsvēra Šāvējs.

Savukārt cita ZZS frakcijas deputāte, arī Juridiskās komisijas locekle, Dana Reizniece (Latvijai un Ventspilij) komisijā nobalsojusi par Judina kandidatūru, bet ceturtdienas plenārsēdē ir atturējusies. Arī viņa noliedz, ka viņas viedokli būtu iespaidojis kāds no malas, un par Judina komentāriem Lemberga tiesvedības sakarā Reizniece nemaz neesot bijusi informēta.

Frakcijas Par labu Latviju vadītājs Saeimā Edgars Zalāns atzīst, ka ceturtdien nobalsojis pret Judinu un lieto tieši tos pašus argumentus, kādus ZZS: ka Judinam nav darba pieredzes tiesā. „Es gaidīju, ka kāds, kurš viņu virzīja, pateiks, kāpēc cilvēks bez tiesu darba pieredzes, kurš nav tiesā strādājis, tiek virzīts. Varbūt, ka tas mani būtu pārliecinājis,” Pietiek teica Zalāns.

Čepāne, kura pati iepriekš ir bijusi Satversmes tiesas tiesnese un ir atzīta tieslietu autoritāte, Judina kandidatūru vērtē kā izcili piemērotu Augstākās tiesas senatora amatam. Arī pats Judins ZZS un PLL deputātu kritiku noraida un norāda uz deputātu nezināšanu par Augstākās tiesas Senāta vietu un lomu tiesu sistēmā. „Viņi droši vien neizprot, kas ir Augstākās tiesas Senāts – ar ko tas nodarbojas un ko es esmu darījis visus šos gadus. Senāts ir pēdējā tiesu instance, kas pieņem lēmumus kasācijas kārtībā, tā nepārbauda pierādījumus, Senāts ir iestāde, kas lemj par principiem, vai tie ir pareizi vai nepareizi. Un es tieši ar to pēdējos gados nodarbojos – izklāstīju savus atzinumus pētījumos, tiesu prakses apkopojumos, ko izmanto tā pati Augstākā tiesa. Tādēļ darbs Senātā nebūtu kaut kas jauns manā karjerā – es darītu tieši to pašu,” skaidro Judins.

Judina ekspertīze bijusi Lembergam un Šķēlem netīkama

Judins kā krimināltiesību eksperts pēdējos gados bieži ticis izvaicāts medijos, tostarp saistībā ar politiski sensitīvām tiesvedībām, kas attiecas uz ZZS faktisko līderi Aivaru Lembergu un Tautas partijas tēvu Andri Šķēli. Ekspertīze, ar kuru publiski vairakkārt uzstājies Judins, nav bijusi abu ietekmīgo vīru interesēs. „Es saprotu, ka ir cilvēki, kas negribētu, lai es strādātu tiesā, jo eksperti analizē un izsaka viedokļus, bet tiesneši pieņem lēmumus, un, ja es strādātu Augstākās tiesas Senātā, tad tie lēmumi būtu galīgi, un es saprotu, ka dažiem cilvēkiem tas varbūt nepatiktu,” jautāts, vai saskata aiz savas kandidatūras izgāšanas kādu, piemēram, Lemberga ietekmi, Pietiek ceturtdien diplomātiski norādīja pats Judins.

Judins nāca klajā ar kritiku tiesnesei Velgai Gailītei, kad 2007. gada septembrī Rīgas Centra rajona tiesa atcēla ar Šķēles vārdu saistītās digitālās TV lietas pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pagarinājumu, radot juridisku strīdu, vai līdz ar to nav beidzies ierosinātais kriminālprocess un spēku zaudējušas uzrādītās apsūdzības.

Tāpat Judins bija kritisks 2007. gada jūlijā, kad Rīgas apgabaltiesas tiesnese Tamāra Broda nolēma mainīt drošības līdzekli Lembergam no apcietinājuma uz mājas arestu, bet tiesa kavējās publiskot pilnu sprieduma tekstu un motīvus. „Es neko līdzīgu neatceros,” laikrakstam Diena tolaik teica Judins, notikušo nodēvējot par „ļoti sliktu precedentu”.

Tāpat 2009. gada martā Judins kā no juridiskā viedokļa „absurdu” nodēvēja Lemberga iesniegto civilprasību par morālā kaitējuma, kopumā 400 tūkstošu latu, piedziņu no trim prokuroriem, kas izmeklēja viņa krimināllietu. Par absurdu prasība tika saukta, jo prokurori, izmeklējot kriminālprocesu, pārstāv valsti, nevis kādas privātas intereses. Turklāt kriminālprocesa tiesiskais regulējums neparedz apsūdzētā vēršanos pret prokuroriem civiltiesiskā kārtībā. Aiz šīs Lemberga prasības tika saskatīts viens mērķis — „šaut uz prokuroriem”, tā mēģinot pārtraukt vai novilcināt iztiesāšanu.

Tiesa, vēl nesen, 2010. gada rudenī, kad interneta vietnē rokasgramata.com tika publicēti Lemberga krimināllietas materiāli un viņa, un viņa ģimenes locekļu bankas kontu izdrukas, Judins notikušo kritizēja, faktiski publiskajā telpā atbalstot Lembergu retoriku. Judins izteicās, ka neatkarīgi no mērķiem un uzvārdiem publiskot šādus dokumentus vēl pirms tiesas sprieduma ir nelāgs precedents un būtu jādomā par likuma pilnveidošanu.

Novērtē šo rakstu:

11
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un amatpersonu uzmanību uz sabiedrības - fizisko personu datu – neaizsargātību Latvijas Republikā un konkrēti Latvijas Republikas tiesās.
Lasīt visu...

10

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

15

Sabiedrība nav gatava

FotoNesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi gatava. Lūk, ko uzzināju:
Lasīt visu...

21

Jaunākais nacionālais noziegums

FotoNoziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem, kas atbilst latviešu vairākuma cilvēciskās attīstības līmenim.
Lasīt visu...

12

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

FotoTrešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti un nodurti vairāki cilvēki. Saskaņā ar jaunāko informāciju, bojā gājuši 4 cilvēki un 40 cilvēki ievainoti.[2]
Lasīt visu...

12

Pietiks par DEPO

FotoJau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....