Lemberga un oponentu vienošanās var nest ekonomiskās un politiskās ietekmes pārdali
PIETIEK05.01.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vismaz pēdējos sešus gadus ilgušajā Ventspils tranzītbiznesa karā noticis vēsturisks pavērsiens, kam var būt sekas ne tikai uz ietekmes pārdali pār „karā” ierautajiem uzņēmumiem un miljonu naudas plūsmām, bet arī politiskās ietekmes līdzsvaru. Tā dēvētie Aivara Lemberga oponenti Olafs Berķis un Oļegs Stepanovs vienojušies ar Ventspils mēru kopīgi atgūt ietekmi pār Ventspils tranzītuzņēmumiem, Pietiek apstiprinājuši karojošo pušu pārstāvji.
Tā dēvētie Aivara Lemberga oponenti, kas atbalstījuši Vienotību, ir panākuši izlīgumu ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) „saimnieku” Ventspils mēru, lai no Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontroles atgūtu ietekmi pār tranzītbiznesa uzņēmumu ķēdē svarīgo AS Ventbunkers. To Pietiek apstiprinājuši visu konfliktējošo pušu pārstāvji.
Būtiski, ka tā dēvētās Meroni nometnes pārstāvji ar ziedojumiem pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām snieguši finansiālu atbalstu Zatlera reformu partijai (ZRP), kas jaunajā koalīcijā nomainīja Vienotības līdzšinējo valdības partneri – ZZS. „Meronieši” ZRP kopumā ziedojuši 13 000 latu, rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze, un tas bijis saistīts ar cerībām, ka ZRP nebūs tik samiernieciski attiecībās ar Lembergu, kā to kopš Valda Dombrovska pirmās valdības demonstrējusi Vienotība.
Kā Pietiek apgalvo avoti kā no Ventspils tranzītbiznesa, tā politiskām aprindām, pagaidām nevar runāt par plašāku vienošanos, kas aptvertu arī tālāku politiskās ietekmes pārdali un līdz ar to - ZRP nomaiņu koalīcijā ar ZZS. Lai gan Lemberga politiskā apetīte ļauj prognozēt, ka viņš izmantos iespēju atgriezties pie teikšanas valdībā, pašlaik runa esot tikai par vienošanos atgūt kontroli pār AS Ventbunkers un līdz ar to – ievērojamām naudas plūsmām. „Pienācis brīdis, kurā visiem nauda ir iztērēta, bizness palicis plānāks, beigusies nauda. Ir vienošanās, ka ir kopīga vēlme izmest Rūdolfu [Meroni],” Pietiek atzina kāds procesā iesaistīts avots.
Tādēļ aina, kas 15. decembrī bija novērojama pie Rīgas apgabaltiesas ēkas, kur sarunājās Olafs Berķis un Aivars Lembergs [foto ziņu aģentūras f64 foto] bija simboliska. Berķis tikko bija liecinājis pret Lembergu tiesas prāvā, kurā apsūdzības lielā mērā balstījušās Ventspils mēra oponentu liecībās un sniegtajos pierādījumos, bet tiesas sēdes pārtraukumā abi vīri spēja atrast kopīgu tēmu sarunai. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, šī pēdējā laikā nav bijusi vienīgā gadiem ilgi karojušo pušu saruna. Apliecinājums tam bija gadu mijā notikušais apvērsums AS Ventbunkers, kurā ar savām daļām piedalījās arī Lemberga bērni Anrijs un Līga, netieši palīdzot Berķim uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā nomainīt Šveices advokātu Rūdolfu Meroni.
Meroni daudzus gadus pārstāvējis Lemberga intereses, bet, sašķoboties Ventspils mēra attiecībām ar Berķi un Stepanovu, pārgāja oponentu pusē. Pēdējos gados Meroni nonācis karastāvoklī arī ar oponentiem, sākot spēlēt savu individuālo spēli, ko viņam ļauj fakts, ka Ģenerālprokuratūra advokātam uzticējusi saistībā ar Lemberga krimināllietu arestētās mantas, tostarp akciju pārvaldīšanu. Pateicoties tam ,Meroni pēdējos gados kontrolējis AS Ventbunkers un atsevišķus citus Ventspils tranzītuzņēmumus. Tas ierobežojis citu ventspilnieku grupējumu piekļuvi šo uzņēmumu naudas plūsmām.
Ventspilnieku naudai tradicionāli bijusi liela ietekme Latvijas politikā. Bez tā dēvētās stipendiātu lietas, kurā tiek izmeklēta Lemberga „melnās kases” izmantošana politiķu uzpirkšanā, zināms, ka Ventspils mēra oponenti atbalstījuši tagadējo Vienotību. Lai gan regulāras tikšanās, kas starp Lemberga oponentiem un Vienotības pārstāvjiem, piemēram, Edgaru Jaunupu, Arti Kamparu, Ģirtu Valdi Kristovski, fiksētas dažādās Rīgas viesnīcās un restorānos, ļāvušas izteikt minējumus par plašāku slēptu atbalstu, KNAB datubāze rāda, ka oficiāli Berķis divu pēdējo gadu laikā Vienotībai ziedojis 13 757 latus. Lemberga oponentu atbalsts bijis jūtams arī aiz ZRP sašķēlušā "Olšteina sešinieka". Pietiek jau rakstījis par netiešām norādēm, piemēram, oponentu ilggadējā sabiedrisko attiecību speciālista Aleksandra Niklasa pakalpojumiem Klāvam Olšteinam pirms vēlēšanām, par kuriem, kā Pietiek atzina Olšteins, pats politiķis nav maksājis.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, oponentu un Lemberga pārstāvji juristu un menedžeru līmenī cieši koordinē darbības, kuras saistītas ar apvērsumu sēriju, kas kopš Ziemassvētkiem notikusi AS Ventbunkers. Ceturtdien Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatā atgriezās Berķis, bet Uzņēmumu reģistrā jau ir saņemti un tiek izskatīti dokumenti no Meroni nometnes, kas ļautu Šveices advokātam atgūt kontroli pār uzņēmumu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Lemberga un oponentu apvienotā nometne caur Ekonomikas policiju cenšas panākt aizliegumu Uzņēmumu reģistram jebkādu izmaiņu reģistrācijai AS Ventbunkers. Pēc pašlaik vēl oficiāli neapstiprinātas informācijas, tas varētu būt argumentēts ar pierādījumiem par šī uzņēmuma finanšu līdzekļu pārskaitīšanu uz aizdomīgiem banku kontiem, ko realizējis Meroni.
Lai gan dokumenti AS Ventbunkers amatpersonu nomaiņai saņemti jau ceturtdien, Uzņēmumu reģistrs līdz pat oficiālās darbdienas beigām piektdien nesteigsies ar Meroni nometnes iesniegto izmaiņu reģistrāciju un izskatīs tās rindas kārtībā, nevis prioritāri, noskaidroja Pietiek. Tomēr galvenais valsts notārs Ringolds Balodis uz jautājumu, vai izjūt politisku spiedienu vilcināties, sev ierastā manierē tikai atjokoja, ka „jūt atmosfēras spiedienu”, no komentāriem atturoties. Uzņēmumu reģistrs atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, un galveno valsts notāru pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ un atceļ no amata Ministru kabinets. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) tiek pieskaitīts Lemberga ietekmes lokam, lai gan pats saikni ar Ventspils mēru ir noliedzis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
