Aivars Lembergs neesot nodevis paldies Jānim Urbanovičam par viņa vadītā Saskaņas centra (SC) balsīm, kas ceturtdien palīdzēja Valsts prezidenta amatā ievēlēt zaļo zemnieku un ventspilnieku izvirzīto Andri Bērziņu. Varbūt Ventspils mērs ir aizņemts ar citām raizēm, bet varbūt nav gandarīts par pašpietiekamā tautsaimnieka ievēlēšanu. Dažiem kuluāru sarunās iesaistītajiem līderiem jau nedēļās pirms vēlēšanām bija radies iespaids, ka Lembergs daudz nepūlas nodrošināt Bērziņa ievēlēšanu, bet tā vietā „intensīvi runā par otro kārtu”. Tas liek uzdot jautājumu, vai Bērziņa ievēlēšana oligarham Lembergam nav nejaušība, ko režisējuši pavisam citi spēlētāji. „Andris Bērziņš drīz nāks pie apziņas, ka Lembergs par viņu necīnījās,” Pietiek pēcvēlēšanu dienā prognozēja kāds politiķis, paužot cerību, ka ievēlētais prezidents būs patstāvīgs.
Nākamajā rītā pēc Andra Bērziņa ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā SC līderi Jāni Urbanoviču Saeimā apciemoja Aivara Lemberga labā roka Guntis Blumbergs, novēroja Pietiek. Paldies par SC balsīm, kas nodrošināja Bērziņa ievēlēšanu viņš neesot nodevis, uz jautājumu atbildēja Urbanovičs. Bet Blumbergs vispār turējās pie savas klasiskās versijas: „Par ko runājām? Par basketbolu, protams, kā vienmēr! Nopietni.” Drīzumā gaidāms Saeimas un Ventspils pašvaldības deputātu basketbola mačs, un Blumbergs ar Urbanoviču ir komandās.
Jau prezidenta vēlēšanu dienā starpbrīdī starp debatēm, kad līdz pirmajam balsojumam bija vien kāda stunda laika, no atsevišķiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem varēja just apjukumu, jo neesot nekādu norāžu, kā balsot. Frakcijas līderis Augusts Brigmanis, iznācis pēc vēlēšanu zīmes iemešanas urnā, apgalvoja, ka, kā bija solījis, nobalsojis par Vienotības virzīto pašreizējo prezidentu Valdi Zatleru. Tāpat viņš apgalvoja arī pēc otrā balsojuma. Līdzīgi pēc neoficiālas informācijas bija izdarījušas ZZS deputātes Dana Reizniece-Ozola un Dace Reinika.
Guntis Blumbergs, kurš ir pilnvarots Lemberga vārdā kuluāros „sarunāt” balsojumus, laiku īsināja Saeimas ēdnīcā un atrunājās, ka neko nezina. Tādēļ, kad pēc pirmās balsu saskaitīšanas tika paziņots rezultāts 43 pret 50, kas nozīmēja, ka Bērziņu no ievēlēšanas šķīra 1 balss, sākās drudzis.
Balsojuma rezultātu savas frakcijas deputātiem kolēģis balsu skaitīšanas komisijā ar īsziņas starpniecību parasti paziņo ātrāk, nekā tas tiek izdarīts no Saeimas tribīnes. Tādēļ, kad Zatlers īsi pirms pirmā balsojuma rezultātu paziņošanas atgriezās tos uzklausīt plenārsēžu zālē, daudzu skatieni pievērsās ZZS frakcijai, kura, jau zinādama rezultātu, prezidentam ienākot nepiecēlās. Zatlera prezidentūras četros gados kaut kas tāds notika pirmo reizi.
Jau rīta agrumā tika nopludināta informācija, ka par Bērziņu jau pirmajā kārtā varētu būt 55 balsis, bet informācijas avots nebija ZZS. Radās iespaids, ka pašos zaļajos zemniekos neviens to nebija gaidījis. Kuluāros prognozi par to, ka Bērziņu ievēlēs jau pirmajā kārtā, nopludināja SC pārstāvji, kamēr ZZS deputāti, tostarp Bērziņa aktīvākie virzītāji, bija nervozi un ne par kādu vienošanos nebija informēti.
„Lembergs intensīvi runāja par otro kārtu,” Pietiek uzsvēra kāds kuluāru sarunās iesaistītais. Viņam bija radies iespaids, ka Lembergs ZZS prezidenta kandidāta labā izdarījis tikai pašu minimumu, lai nerastos aizdomas, ka par Bērziņu nav vērts balsot, jo viņš nav „īstais” kandidāts, kura patiesais uzdevums ir tikai atvieglot Zatlera izgāšanu. To, ka ZZS līderu paustajā atbalstā savai kandidatūrai jutis „dubulto dibenu”, preses konferencē tūlīt pēc ievēlēšanas ceturtdien atzina arī pats Bērziņš.
Dažiem bija radies iespaids, ka par atbalstu Bērziņam kuluāros aktīvāk raizējas nevis Lemberga cilvēki, bet Andris Šķēle, ar kuru Bērziņu pagātnē saista piederība tā dēvētajam Valmieras politiski ekonomiskajam grupējumam. Tostarp Šķēle uzrunājis kolēģus no Vienotības, ar kuriem viņam izveidojusies sadarbība Saeimas Budžeta komisijā. Viens no viņiem - Guntars Galvanovskis, gaidot balsojuma rezultātus, Pietiek atzina, ka Šķēle viņu uzrunājis, bet Vienotības deputāts abas reizes esot nobalsojis par Zatleru, savu vēlēšanu zīmi atrādot frakcijas biedrenei Ilzei Viņķelei, kura darbojās balsu skaitīšanas komisijā. Atsevišķi citi Vienotības deputāti savu vēlēšanu zīmi bija nofotografējuši ar mobilo telefonu un paši nāca klāt žurnālistiem to rādīt, lai novērstu, ka izplatās baumas par Vienotības vainu Zatlera neievēlēšanā. Tomēr jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām izplatījās baumas, ka par Zatleru nav nobalsojuši 8 līdz 10 deputāti no Vienotības, kurā pavisam ir 33 tautas kalpi.
Zatlera cilvēki, kas kopā ar prezidentu Saeimā gaidīja vēlēšanu iznākumu, pirms pirmā balsojuma vēl vismaz vārdos bija pārliecināti, ka netiks ievēlēts neviens kandidāts. Urbanovičs iepriekšējā dienā konsultācijās ar Rīgas pili bija pateicis, ka neko negarantē. Frakcijā domas daloties, tādēļ būšot gan tādi, kas balsos par Zatleru, gan par Bērziņu, gan tādi, kas būs pret abiem.
Neoficiāla informācija liecina, ka no 28 SC deputātiem, kuri piedalījās prezidenta vēlēšanās, par Zatleru nobalsojuši 8 deputāti, 12 bijuši par Bērziņu, bet 3 balsojuši pret abiem. Balsojuma priekšvakarā līdz Rīgas pilij bija nonākušas ziņas, ka par Zatleru nobalsos 12 līdz 15 SC deputāti. Tādā gadījumā Zatleram balsu pārvēlēšanai pietika vai vismaz bija garantēts, ka ar pirmo piegājienu netiks ievēlēts neviens, jo arī Bērziņam balsu nepietiktu. Reāli vēlēšanu rītā par Zatleru bijuši noskaņoti 12 SC deputāti, bet atbalstītāju skaitu samazinājuši Vienotības un Nacionālās apvienības debatētāji, kuri no Saeimas tribīnes pozicionējuši Zatleru kā nacionāli noskaņoto politisko spēku kandidātu. Tā ir oficiālā versija, kas noplūdusi no SC iekšienes.
Oficiāli neapstiprināta informācija liecina, ka prezidenta cilvēki bija runājuši ar individuāliem SC deputātiem par atbalstu Zatleram. Bet SC, kur valda Urbanoviča autoritāte, individuālu deputātu uzrunāšana ir vieglākais ceļš, kā panākt pretējo efektu. Īpaši pēc Zatlera sestdienas runas, kad bija skaidrs – būs ārkārtas vēlēšanas, hierarhiskās attiecības SC frakcijā pieņēmās spēkā. Tieši Urbanovičs ir tas, kurš atbild par vēlēšanu sarakstu stādīšanu, un no viņa būs atkarīgs, kuriem frakcijas deputātiem tajos atradīsies vieta. No sarunas ar Rīgas pils pārstāvjiem dienu pirms balsojuma Pietiek radās iespaids, ka par šādām niansēm tur neviens nebija aizdomājies.
Iespējams, SC līderi, lai izšķirtos frakcijas balsis nodot par Zatleru, no prezidenta bija gaidījuši skaidri un drosmīgi, nevis tikai dažādi tulkojamu mājienu veidā pateiktu, ka valdībā jāiesaista Saskaņa. Tostarp skaidri pateiktu, ka nav šķēršļu SC uzticēt nākamās valdības sastādīšanu. Tā kā tas neizskanēja, SC līderi izlēma neuzticēties vēl uz 4 gadiem Zatleram, kurš sestdien sevi bija parādījis kā neprognozējamu prezidentu.