Iesaki rakstu: 
Otrdien Šveices advokāts Rūdolfs Meroni sāka sniegt liecības Rīgas apgabaltiesā krimināllietā, kurā sevišķi smagos noziegumos apsūdzēts arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Meroni parādīšanās tiesas zālē Lembergu viņa dēlu Anriju un advokātus nervozēja. Lembergs bija piesarcis un uzvilkts, līdz tiesas sēdes laikā sāka kliegt uz Meroni.
Lembergs, viņa dēls un abu aizstāvji tiesā daudzkārt uzsvēra, ka Meroni bijis un ir viņu advokāts, tāpēc atbilstoši likumdošanai (Latvijas un Šveices) nav tiesīgs ne liecināt pret klientu, ne sniegt dokumentus par klientu darbībām.
Kā medijos ieradis, par Šveices „Ostapu Benderu” Lembergs tiesā Meroni nesauca. Ventspils mērs lietoja citu apzīmējumu, Meroni raksturojot, kā „liela mēroga darboni, kuram nav nekādas morāles”.
Otrdien sākoties tiesas sēdei, Lembergs, viņa dēls Anrijs un abu nolīgtie advokāti (starp viņiem Oskars Rode, Irina Kauke, Aldis Alliks) ar diviem lūgumiem (Allika un Lemberga) centās panākt, lai tiesa izlemj par aizliegumu nopratināt Meroni. Apsūdzētie un viņu advokāti uzsvēra, ka Meroni bijis un aizvien ir Anrija un Aivara Lembergu advokāts, līdz ar to ne atbilstoši Latvijas, ne Šveices likumdošanai Meroni nevarot sniegt liecības pret saviem klientiem.
Tomēr tiesneša Borisa Geimana vadītā tiesas kolēģija lēma par labu valsts apsūdzības uzturētāju (prokuroru) viedoklim, nospriežot, ka Meroni nopratināšanai nav šķēršļu.
Meroni pratināšana Rīgas apgabaltiesā gan nebūs publiski pieejama, jo izlemjot, ka Šveices advokāts var sniegt liecības, tiesa otrdien pēcpusdienā pēc prokuroru lūguma nosprieda: Meroni pratināšana notiks slēgtās tiesas sēdēs.
Pret Meroni nopratināšanu slēgtās tiesas sēdes iebilda Lembergu un Sormuļa advokāti. Neapmierināts un sašutis par prokuroru rosinājumu Meroni pratināt slēgtās tiesas sēdēs bija arī Lembergs, kurš tiesai uzsvēra, ka „man nav iebildumu, ka notiek publiskas tiesas sēdes (..) man nav ko slēpt, es nebaidos (..), ja viņa [Meroni] „mēle ir viņa ienaidnieks, lai viņš to pievalda”.
Pagaidām plānots, ka Meroni liecības tiesā sniegs arī šo ceturtdien, un tiesas sēdēs, kas notiks no 20. līdz 24.februārim.
Pietiek rakstījis, ka Lembergs krimināllietā, kuru iztiesā Rīgas apgabaltiesa apsūdzēts sevišķi smagos noziegumos, tostarp, kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Meroni kā bijušais Lemberga, iespējams, ārzonās paslēpto īpašumu advokāts un pārstāvis ir viens no galvenajiem lieciniekiem. Virkne viņa pirmstiesas izmeklēšanā Ģenerālprokuratūrai sniegto liecību un dokumentu veido pamatu Lemberga apsūdzībām. Viņš prokuratūrai apstiprinājis - Ventspils domes priekšsēdētājs Lembergs bijis patiesais labuma guvējs vairākās Ventspils tranzīta biznesa ārzonas kompānijās un īstenojis nodokļu shēmas, lai gūtu lielāku peļņu. Uzrādītās apsūdzības ne Lembergs, ne viņa dēls, ne šajā krimināllietā apsūdzētais uzņēmējs, par „Lemberga rokaspuisi” dēvētais Ansis Sormulis neatzīst.
Ar Lembergu saistītās krimināllietas iztiesāšana Rīgas apgabaltiesā tika uzsākta 2009.gada februārī. Kopā ar Lembergu uz apsūdzēto sola sēž arī Lemberga dēls Anrijs un uzņēmējs Ansis Sormulis. Liecības Lemberga krimināllietā Rīgas apgabaltiesā jau snieguši uzņēmēji Jūlijs Krūmiņš, Valentīns Kokalis, arī redzamākie Lemberga oponenti Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
