Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta vēlēšanas 2. jūnijā, kas būs tikai nedēļu pēc kratīšanas Aivara Lemberga īpašumos, ir pirmais lielais pārbaudījums, lai notestētu, cik lielu triecienu Ventspils mēra ietekmei ir nodarījis notikušais. Pēdējās dienās zaļo zemnieku prezidenta kandidāta Andra Bērziņa neveiklā un iekšējo nesaskaņu pavadītā izvirzīšana atstāja iespaidu, ka viņš nav „īstais” Lemberga kandidāts, bet tikai vēlēšanu pirmās tūres izgāšanai ziedota figūra. Tomēr pēc trešdienas notikumiem tiek prognozēts, ka prezidenta vēlēšanas varētu būt cīņa uz visu banku, kurā Lembergs par katru cenu vēlēsies pierādīt, ka vēl joprojām ir ietekmīgākais politikas spēlētājs. Fakts, ka Lembergs jau vismaz nedēļu zinājis par gaidāmajām tiesībsargu aktivitātēm, arī ļauj izvirzīt versiju, ka Bērziņa virzīšana bijusi nesagatavota improvizācija, kāda tā arī izskatījās, ar mērķi Lemberga jauno kriminālapsūdzību draudiem piešķirt politisku nokrāsu.
Šokēti, apjukuši un neziņā trešdienas lielāko daļu bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi Saeimā. Sākotnējā reakcija, ko politiskajos konkurentos izraisīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās kratīšanas ZZS faktiskā līdera Aivara Lemberga privātīpašumā Puzē un kabinetā Ventspils domē, bija viedoklis, ka Valsts prezidenta vēlēšanu liktenis ir faktiski izšķirts – ZZS kandidātam Andrim Bērziņam, ņemot vērā Lembergam doto triecienu, nav izredžu. Bet jau pēc dažām stundām, kad bija skaidrs, ka Lembergs netiks apcietināts, prognozes apmeta kūleni.
Ventspils mēram pietuvinātā Kristīne Krasovska, trešdienas pēcpusdienā Saeimā ieradusies īsi pirms ZZS frakcijas sēdes, apsēdās nomaļus un savā iPad planšetdatorā saspringti lasīja ziņas. Deputāts Rihards Eigims trepju galā kādam kolēģim jautāja, vai frakcijas sēde vispār notiks. Zaļie zemnieki bija informācijas badā, nesaprotot, cik nopietni ir šoreiz: vai Lembergs tiks apcietināts, atstājot ZZS vienus pašus un ievainotus prezidenta vēlēšanu priekšvakarā?
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis rīta pusē bija zvanījis Lemberga pirmajam vietniekam Ventspils domē un partijā Latvijai un Ventspilij Guntim Blumbergam, lai uzzinātu, vai Lembergs nav apcietināts, bet atbildi nebija saņēmis. Neziņā bija arī Lemberga cilvēki Ventspilī – „šefs”, kā viņu sarunās ar trešajām personām sauc Blumbergs, nebija parādījies domē uz pulksten 11 plānoto tikšanos ar vizītē Ventspilī ieradušos ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Ap pusdienlaiku Blumbergs Pietiek atzina, ka Lembergam nav mēģinājis piezvanīt. Savam premjera kandidātam pats nebija mēģinājis zvanīt arī Brigmanis. Tas nebūtu ērti, ņemot vērā, ka Lembergs bija klāt KNAB kratīšanā, viņš skaidroja. Sazināties ar Lembergu ZZS līderis Saeimā saņēmās tikai vēlā pēcpusdienā, nosūtot uzmundrinošu īsziņu, ka zaļie zemnieki ir ar viņu. Tobrīd jau bija zināms, ka Lembergs ir uz brīvām kājām – viņš bija ieradies Ventspils Brīvostas pārvaldē, lai īsi sasveicinātos ar ārlietu ministru.
Pēdējo dienu notikumi ap Andra Bērziņa kā ZZS kandidāta izvirzīšanu bija radījuši nepārliecinošu iespaidu. Pirmkārt, pēkšņums, kas bija pārsteidzis pat pašus zaļos zemniekus un izraisījis iekšējos aizvainojumus, radot šaubas, vai Bērziņam būs visas 22 paša frakcijas balsis, otrkārt, Bērziņa personība, par kuru pat politiskie konkurenti no Vienotības atzina, ka viņš ir pārāk liels brīvdomātājs, lai ierakstītos Lembergam paklausīga prezidenta bildē, treškārt, viņa pagātnes saikne ar Andri Šķēli, kas lika apšaubīt, vai Lembergs vēlas Rīgas pilī prezidentu, kuram Šķēle var piezvanīt, kad vēlas. Tas viss mudināja domāt, ka Bērziņš nevar būt „īstais” kandidāts, bet drīzāk izvirzīts, lai palīdzētu ZZS pamatot nebalsošanu par Valdi Zatleru. Atsevišķi Vienotības vadoši politiķi pat bija aplēsuši, ka aptuveni sešas ZZS balsis varētu tikt Zatleram, nevis Bērziņam.
Tomēr jau dažas stundas pēc ziņas, ka pie Lemberga tiek veikta kratīšana, noskaņojums mainījās. „Mēs esam kā uzvilktas stīgas,” uz jautājumu, kā notiekošais ietekmēs ZZS taktiku prezidenta vēlēšanās, Pietiek teica ZZS frakcijas deputāte Iveta Grigule. Arī Gundars Daudze uzsvēra, ka ZZS izdarīs visu, lai Bērziņš jau pirmajā vēlēšanu tūrē tiktu ievēlēts prezidenta amatā. Izšķirošas Bērziņam būs Saskaņas centra balsis, kura līderis Jānis Urbanovičs izšķiršanos sola tikai pirmdien, tas ir, trīs dienas pirms balsojuma. Tomēr arī viņš prognozē, ka ZZS mobilizēsies pēc trešdienas notikumiem, jo tie pamodinās „latvisko spītu”.
Trešdien notikušās KNAB aktivitātes, par kuru nenovēršamību Lembergs bijis informēts jau vismaz nedēļu, varētu izskaidrot acīmredzami sasteigto un nesagatavoto ZZS prezidenta posteņa kandidāta Bērziņa izvirzīšanu. Tā, spriežot pēc notikumu gaitas un avotu stāstītā, varētu būt steigā radīts politisks fons, lai vēršanos pret trim oligarhiem censtos pasniegt kā politiski motivētu. Līdz tam ZZS šaurā lokā ticis spriests, ka savs kandidāts tiks virzīts tikai uz vēlēšanu otro tūri pēc Zatlera izgāšanas.
Lembergs tāpat kā cits „izkratītais” oligarhs Andris Šķēle otrdien paziņoja, ka KNAB aktivitāšu iemesls ir politisks – proti, pēc nedēļas gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas. Iesaistītās personas par gaidāmo bija informētas jau vairāk nekā nedēļu. Savukārt aizvadītajā piektdienā Rīgas Centra rajona tiesa sankcionējusi kratīšanas. Bērziņš negaidīti absolūtajam vairākumam zaļo zemnieku politiķu kā nākamais prezidenta kandidāts parādījās aizvadītajā trešdienā. Līdz tam kā reālākais ZZS kandidāts - bet vēlēšanu otrajai tūrei - šaurā lokā ticis uzskatīts vides ministrs Raimonds Vējonis. Bērziņa izvirzīšana viņam bijis negaidīts jaunums, un, nespējot atgūties no pāridarījuma sajūtas, Vējonis otrdienas rītā saviem partijas biedriem paziņoja, ka atkāpsies no ZZS valdes priekšsēdētāja amata.
Ja Bērziņa nesagatavotā izvirzīšana tikusi forsēta, gaidot KNAB aktivitātes, tas izskaidro gan šī procesa neveiklumu, gan nesakritības dažādu avotu stāstītajā par to, kā ZZS nonākuši līdz lēmumam par Bērziņa virzīšanu. Kāds avots Lembergam pietuvināto ZZS politiķu šaurajā lokā Pietiek apgalvoja, ka par Vējoni un Bērziņu kā par diviem kandidātiem, starp kuriem būs jāizšķiras, ticis nolemts pirms Lieldienām apspriedē starp Lembergu un uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem ZZS un Latvijai un Ventspilij politiķiem, kas notikusi Brigmaņa zemnieku saimniecībā Priedule Pūres pagastā. Tikmēr cits šīs apspriedes dalībnieks Pietiek uzsvēra, ka pie galda izskanējis tikai viens uzvārds – Vējoņa, bet Bērziņš neesot pat pieminēts.
ZZS iekšienē neoficiāli runā, ka Vējonis no prezidenta kandidātu loka izstumts, jo nav bijis ar mieru ciest upurus, proti, iet uz risku, tiekot izvirzītam uz vēlēšanu pirmo tūri. Savukārt Bērziņš šim riskam bijis gatavs. Ticis pat analizēts, ka Bērziņa reputācija, ja viņš pirmajā vēlēšanu tūrē netiktu ievēlēts, neciestu tik ļoti, lai viņu nemēģinātu virzīt vēlreiz, kā to atļauj likums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
