Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Klajā nākot ziņām par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka plāniem no amata atbrīvot vienu no skandalozākajiem KNAB darbiniekiem – biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu, Pietiek publicē fragmentu no grāmatas Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”, kas atgādina par vienu no zināmajiem „netīrajiem” stāstiem par KNAB darbinieka darbošanos.

Šo stāstu aizsāk Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma, kas 2008. gada augusta sākumā pavēsta - esot ļoti iespējams, ka vairāki KNAB darbinieki savās valsts amatpersonu deklarācijās (neilgi pēc tam biroja darbinieki ar likumdevēju palīdzību atbrīvojas no kaitinošās nepieciešamības savus īpašumus, ienākumus un finanšu darījumus uzrādīt publiski) neesot norādījuši visus savus darījumus un konkrēti - iespaidīgus aizņēmumus.

Savukārt dažas dienas vēlāk eļļu ugunij pielej tobrīdējais iekšlietu ministrs, sabiedrības ne pārāk mīlētais Mareks Segliņš, pēc tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu paziņojot par „ļoti nopietnu informāciju par daudzu tūkstošu un miljonu darījumiem” - esot iespējams, ka atsevišķi KNAB darbinieki veikuši daudzkārt lielākus darījumus, nekā to atļautu viņu ienākumi.

Šajā mirklī vēl oficiāli netiek nosaukts neviens pats konkrēts vārds un uzvārds, taču KNAB nekavējoties nostājas totālas neizpratnes pozā: tobrīdējam KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājam Alvim Vilkam ir skaidrs gan tas, ka „žurnālistiem nav bijusi skaidrība par atsevišķu civiltiesisku darījumu norises apstākļiem, kuros nav bijušas iesaistītas KNAB amatpersonas, bet tikai viņu radinieki”, gan tas, ka, „izskaidrojot šos apstākļus, žurnālistiem nav bijis pamata norādīt uz KNAB darbinieku prettiesisku rīcību”.

Šajā brīdī jau faktiski nav šaubu, ka informācijas noplūdei „kājas aug” tieši VID vai tam tuvu cilvēku lokā, kas šajā reizē darbojušies pēc paša KNAB tolaik jau pāris gadus iecienītās metodes (arī tai pēcāk pievērsīsimies sīkāk) - nopludināt gabaliņu informācijas medijiem, likt taisnoties tiem, kas vienmēr paraduši būt uzbrucēju un taisnības cīnītāju lomā, un ik pa brīdim pamest vēl jaunu informācijas porciju.

Un nopludinātāji nekļūdās: KNAB skaidrojumos vērīga acs jau tobrīd spēj saskatīt pretrunas. Vienlaikus tiek gan apgalvots, ka biroja Iekšējās kontroles nodaļa darbinieku pārbaudēs nekādas neatbilstības neesot konstatējusi, gan skaidrots, ka viena darbinieka tēva vadīts uzņēmums (bet nekādā gadījumā ne pats darbinieks) tomēr esot ņēmis kredītu uzņēmumā, par kura darbības likumību publiski izskanējušas aizdomas, gan (neraugoties uz citreizējo turēšanos pie maksimālas noslēpumainības) aicināts - „ja jau VID rīcībā ir šādi pārbaužu rezultāti, tad lūdzam nodot tos atklātībā, lai veicinātu valsts amatpersonu darbības atklātumu, kā to paredz likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Tikmēr informācija pa gabaliņam vien tiek nodota atklātībai. Jau dienu pēc ministra un VID vadītāja tikšanās - par spīti KNAB klusēšanai - atklātībā nonāk arī biroja darbinieka vārds: tas izrādās Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, par KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes labo roku uzskatītais Juris Jurašs, kura darījumu iespējamu saistību ar tā paša 2008. gada pavasarī atklāto 6,5 miljonu latu legalizēšanu un Valmierā reģistrēto SIA Vidzemes darījumu centrs izmeklējot VID.

Savukārt laikraksts Diena 13. augustā publicē jau detalizētāku informāciju: „Runa varētu būt par KNAB darbinieka Jura Juraša nekustamo īapšumu Valmieras rajona Burtnieku pagastā - Briedes krogs. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem šis īpašums pieder J. Jurašam, taču pirms trim gadiem viņš to iznomājis firmai Burtnieku zirgaudzētava. Šī firma pieder viņa ģimenei, kā arī citiem firmas darbiniekiem. Jurašs tā rīkojies, jo pats nedrīkst veikt saimnieciskas darbības un galvenais īpašuma apsaimniekotājs ir viņa tēvs. Šo nomas līgumu J. Jurašs nav ierakstījis ienākumu deklarācijā, jo negūst no tā materiālu labumu. Gada sākumā Burtnieku zirgaudzētava aizņēmās 300 000 latu no firmas Vidzemes darījumu centrs. Iespējams, tas radījis pastiprinātu VID interesi, jo šī firma tiek turēta aizdomās par naudas atmazgāšanu vairāku miljonu apjomā.”

Savukārt gan KNAB, gan pats J. Jurašs turpina liegties - nekādu pārkāpumu neesot, un vispār pat īsti neesot skaidrs, par ko runa. Viņš tāpat kā citas KNAB amatpersonas (arī viņa dzīvesbiedre Alla Juraša) bieži sastopoties ar „aizturētām negodīgām amatpersonām”, no kurām esot jūtama „īpaši personīga attieksme”, taču cenšoties „strādāt godīgi un principiāli” - un viņam, „protams, nav pieņemami, ka kāda no amatpersonām varētu, īpaši izmantojot savu dienesta stāvokli, panākt to, lai personas, kas attiecībā pret viņu veic izmeklēšanu vai pārbaudi, iestādē tiktu šādi mēģinātas vajāt”, J. Jurašs - mediju acīs tobrīd vēl īsts „tumšais zirdziņš” - skaidro ziņu aģentūrai LETA. Visā acīmredzami esot vainojami nezināmi, taču nojaušami nomelnotāji no amatpersonu vidus.

KNAB vienlaikus tikpat kategoriski apgalvo - J. Jurašs biroja vadībai esot uzrādījis „viņam pieejamos dokumentus”, no kuriem skaidri izrietot, ka viņš personīgi neesot veicis kādus darījumus ar Vidzemes darījumu centra pārstāvjiem, kā arī viņam neesot „tādi aizņēmumi vai darījumi, kurus viņš nebūtu norādījis savā valsts amatpersonas deklarācijā vai slēpis no kontrolējošām iestādēm. Vienīgais - viņš esot noslēdzis bezatlīdzības līgumu par sava nekustamā īpašuma izmantošanu tēva Jāņa Juraša vadītā uzņēmuma vajadzībām un devis atļauju tēvam rīkoties ar šo nekustamo īpašumu pēc saviem ieskatiem. Šī firma bijusi tā, kas saņēmusi aizdevumu no Vidzemes darījumu centra, kuram īpašums tad arī ieķīlāts. Savukārt J. Juraša priekšnieces J. Strīķes viedoklis saskaņā ar mediju ziņoto ir pavisam īss - tā vienkārši esot provokācija.

Kas ir šis Vidzemes darījumu centrs - un kāpēc stāšanās kādās darījumu attiecībās ar to tiek uzskatīta par tik aizdomīgu? Lūk, kā situāciju skaidro dienesta vajadzībām domāts VID dokuments, kas datēts ar dienu pēc J. Juraša un KNAB kategoriskās liegšanās:

„2008. gada 6. martā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvaldes darbinieki pārtrauca vērienīgu organizētās noziedzības grupējuma darbību. Organizētās noziedzības grupējums nodarbojās ar nodokļu izkrāpšanu un 2007. gada nogalē legalizēja 6,5 miljonus latu noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu. Grupējumā iesaistītas aptuveni 10 personas, un grupējuma pakalpojumus izmantoja gandrīz 100 Latvijas uzņēmumi. Šie uzņēmumi paralēli savai legālajai darbībai veica virkni aizdomīgu darījumu un ievērojamus naudas pārskaitījumus uzņēmumiem, kas atradās tiešā „naudas atmazgāšanas” organizatoru kontrolē. Šajos uzņēmumos ienākošajiem finanšu līdzekļiem tika mainīta piederība un veiktas citas darbības noziegumu pēdu un naudas noziedzīgās izcelsmes slēpšanai.

Jau šī gada pavasarī kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu policijas izmeklētāji veica 16 kratīšanas Rīgā, Valmierā un Jūrmalā, kā rezultātā tika izņemti dokumenti, dažādu uzņēmumu zīmogi un citi lietiskie pierādījumi, kas apliecina noziedzīgu darījumu veikšanu. Iepriekš minētās lietas ietvaros tika konstatēta saistība, vērienīgajai „naudas atmazgāšanas" lietai ar kādu Valmieras uzņēmuma - SIA Vidzemes darījumu centrs darbinieku. Lietas ietvaros 2008. gada 7. augustā Finanšu policijas izmeklētāji veica kratīšanas minētā uzņēmuma telpās, kā arī divās dzīvojamās telpās.

Veikto kratīšanu rezultātā VID darbinieki izņēma virkni būtiskus lietiskos pierādījumus. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmeklētājiem radušās aizdomas par saistību ar lietā iesaistītajām personām un SIA Vidzemes darījumu centrs, kas izsniedzis aizdevumus vairākām fiziskām un juridiskām personām, tādejādi, iespējams, līdzdarbojoties noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. 2006. gadā uzņēmums noslēdzis aizdevuma līgumus par kopējo summu LVL 290 692,00 apmērā un 2007. gadā - aizdevuma līgumus par kopējo summu LVL 1 022 284. Sākotnējās analīzes rezultāti norāda uz apšaubāmu darījumu ekonomisko pamatojumu.

Uzsāktās pārbaudes ietvaros konstatēts, ka viens no lielākajiem aizdevumu ņēmējiem ir Valmieras uzņēmums SIA Burtnieku zirgaudzētava. Pēc VID Finanšu policijas rīcībā esošo aizdevumu līgumu kopijām konstatēts, ka 2007. gada 19. septembrī un 2007. gada 25. oktobrī SIA Vidzemes darījumu centrs ir slēdzis aizdevuma līgumus ar SIA Vidzemes darījumu centrs un KNAB nodaļas priekšnieku Juri Jurašu. SIA Burtnieku zirgaudzētava vārdā līgumu parakstījis Jura Juraša tēvs un šīs sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Jurašs. Jānis Jurašs aizdevumu līgumus ir parakstījis Jura Juraša vārdā saskaņā ar pilnvaru, kas reģistrēta 2007. gada 11. jūlijā pie zvērināta notāra. Līgumā ir atrunāts, ka SIA Burtnieku zirgaudzētava un Juris Jurašs ir solidāri aizņēmēji.

2007. gada 19. septembrī SIA Burtnieku zirgaudzētava un Juris Jurašs ir saņēmuši aizdevumu EUR 40 000 apmērā jeb LVL 28 112,16, savukārt 2007. gada 25. oktobrī noslēgts aizdevuma līgums, kurā noteikts, ka tiek aizdots aizdevums līdz EUR 150 000 jeb LVL 105 420,60. Abos līgumos ir noteikts, ka aizņēmējam aizdevums pilnā apmērā jāatdod sešu mēnešu laikā no visas aizdevuma summas vai tās daļas saņemšanas dienas.

2007. gada 19. septembrī noslēgtajā līgumā norādīts, ka aizņēmējs Juris Jurašs ieķīlā sev piederošo nekustamo īpašumu Briedes krogs 1, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā. Šim īpašumam nodibināta hipotēka par kopējo apmēru EUR 80 000 jeb LVL 56 224,32.

2007. gada 25. oktobrī noslēgtajā līgumā norādīts, ka aizņēmējs Juris Jurašs ieķīlā sev piederošo nekustamo īpašumu Briedes krogs, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā. Šim īpašumam nodibināta hipotēka par kopējo apmēru EUR 300 000 jeb LVL 210 841,20. Pēc VID rīcībā esošās informācijas Jura Juraša deklarētā dzīves vietas adrese ir Briedes krogs, Burtnieku pagasts, Valmieras rajonā.

Pēc iesniegtās Valsts amatpersonas deklarācijas par 2007. gadu Juris Jurašs ir uzrādījis parādsaistības 133 430,85 Šveices franki, kur kā kredīta devējs ir uzrādīta Nordea Banka Finland. Savukārt iepriekš minētos darījumus ar SIA Vidzemes darījumu centrs Juris Jurašs valsts amatpersonas deklarācijā par 2007. gadu nav norādījis.

VID 2007. gada 13. septembrī saņēma no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā - KNAB) viedokli par to, kāda informācija ir norādāma valsts amatpersonas deklarācijā gadījumā, ja valsts amatpersonai attiecīgajā periodā ir nodibinātas solidāras parādsaistības. Šajā skaidrojumā ir minēts, ka nedalītas solidāras saistības gadījumā valsts amatpersonai ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā kopējā parādsaistību summa, ja tā pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Jurim Jurašam kā solidāram aizņēmējam valsts amatpersonas deklarācijā bija jānorāda parādsaistība, jo tā ir pārsniegusi 20 minimālās mēnešalgas. Tādejādi Juris Jurašs savā amatpersonas deklarācijā nav sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju.

2008. gada 30. janvārī SIA Vidzemes darījumu centrs ir slēdzis vēl vienu aizdevuma līgumu ar SIA Burtnieku zirgaudzētava kā aizņēmēju un Juri Jurašu kā ķīlas devēju. Ar šo līgumu SIA Vidzemes darījumu centrs aizdod aizdevumu līdz EUR 300 000 jeb LVL 210 841,20. Šo līgumu ir parakstījis Jānis Jurašs SIA Burtnieku zirgaudzētava un Jura Juraša vārdā.

Savukārt šajā līgumā ir noteikts, ka aizņēmējam aizdevumu pilnā apmērā jāatdod trīs mēnešu laikā no visas aizdevuma summas vai tās daļas saņemšanas dienas No līguma nosacījumiem izriet, ka Juris Jurašs kā ķīlas devējs ieķīlā sev piederošo nekustamo īpašumu Briedes krogs, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā, un nekustamo īpašumu Briedes krogs 1, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā - nodibināmās hipotēkas kopējais apjoms noteikts EUR 500 000 jeb LVL 351 402,00.

2008. gada 29. aprīlī tika noslēgta papildvienošanās pie 2008. gada 30. janvāra aizdevuma līguma, kur iepriekš minētās līgumslēdzēja vienojās grozīt līguma punktus un noteikt, ka aizdevums jāatdod 5 mēnešu laikā. Šajā papildvienošanās noteica, ka ķīlas devējs Juris Jurašs ieķīlā abus iepriekš minētos nekustamos īpašumus un SIA Burtnieku zirgaudzētava ieķīlā arī sev piederošo nekustamo īpašumu Burtnieku muiža, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā. Puses vienojās, ka nodibinātā hipotēka EUR 500 000 jeb LVL 351 402 tiek noteikta katram nekustamajam īpašumam atsevišķi.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem SIA Burtnieku zirgaudzētava ir pārdevusi SIA Vidzemes darījumu centrs sev piederošo nekustamo īpašumu Burtnieku muiža - 2008. gada 20. jūnijā par LVL 12 000 un 2008. gada 3. jūlijā par LVL 12 000. Pēc Zemesgrāmatas datiem 2008. gada 30. janvārī nostiprinātā hipotēka LVL 351 402 nav dzēsta.

2005. gada 2. novembrī tika noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums starp Juri Jurašu no vienas puses un SIA Burtnieku zirgaudzētava valdes priekšsēdētāju Jāni Jurašu no otras puses. Līgumā noteikts, ka nekustamais īpašums Briedes krogs tiek iznomāts izmantošanai saskaņā ar SIA Burtnieku zirgaudzētava statūtiem.

2008. gada 13. augustā VID Finanšu pārvaldē tika saņemts paskaidrojums no SIA Vidzemes darījumu centrs amatpersonas Venta Ozoliņa. Paskaidrojumā tiek minēts, ka SIA Vidzemes darījumu centrs lielākais kredīta ņēmējs ir SIA Burtnieku zirgaudzētava un kopš 2006. gada viņiem ir izsniegti kredīti aptuveni EUR 300 000, bet Jānim Jurašam kā fiziskai personai izsniegts kredīts LVL 80 000. Paskaidrojumā minēts, ka SIA Vidzemes darījumu centrs kredītu izsniedza pret nekustamo īpašumu Briedes krogs, uz kura atrodas viesu māja.

Savukārt Jānim Jurašam esot dota ķīla pret nekustamo īpašumu Valkas ielā 58, Valmiera, Valmieras rajons. Kredīts SIA Burtnieku zirgaudzētava un Jānim Jurašam tika dots, jo esot bijis plānots kopīgs projekts būvēt privātmāju ciematu Valkas ielā 58, Valmiera. Pašreiz tiekot izstrādāts detālplānojums šim projektam.

Paskaidrojumā netika minēts, ka kredīts ir dots ieķīlājot nekustamos īpašumus Briedes krogs 1 un Burtnieku muiža, savukārt noslēgtajos aizdevuma līgumos ieķīlāti tika arī šie nekustamie īpašumi.

VID Finanšu policijas pārvalde 2008. gada 14. augustā saņēma paskaidrojumu no SIA Burtnieku zirgaudzētava valdes priekšsēdētāja Jāņa Juraša. Jānis Jurašs paskaidrojumā min, ka SIA Vidzemes darījumu centrs tika ņemti vairāki kredīti par aptuveni LVL 150 000. Paskaidrojumā minēts, ka daļa no saņemtā kredīta izmantota nekustamā īpašuma Briedes krogs remontam. No SIA Vidzemes darījumu centrs Jānis Jurašs ņēma kredītu kā fiziska persona LVL 80 000, kuras daļa arī tika izmantota Briedes kroga remontam. Jānis Jurašs savā paskaidrojumā min, ka SIA Burtnieku zirgaudzētava ir parādā SIA Vidzemes darījumu centrs visu iepriekš minēto summu LVL 150 000, t. i. nekādi kredīta maksājumi nav veikti. Analoģiski Jānis Jurašs kā fiziska persona ir parādā SIA Vidzemes darījumu centrs LVL 80 000 un nekādus kredītmaksājumus nav veicis.

Saņemtajā SIA Vidzemes darījumu centrs amatpersonas Venta Ozoliņa paskaidrojumā tika minēts, ka tik lieli kredīti tika doti, jo tika plānots kopīgs projekts - būvēt privātmājas, bet saņemtajā SIA Burtnieku zirgaudzētava valdes priekšsēdētāja Jāņa Juraša paskaidrojumā ir teikts, ka daļa no saņemtā kredīta ir ieguldīta nekustamā īpašuma Briedes krogs remontam. Līdz ar to var izdarīt pieļāvumu, ka naudas līdzekļi ir ņemti, lai Juris Jurašs gūtu labumu, jo viņam piederošā nekustamajā īpašumā Briedes krogs tika veikti uzlabojumi.”

Ar vārdu sakot, izrādās, ka fakti nedaudz atšķiras iepriekšējiem skaļajiem KNAB apgalvojumiem, - dienas gaismā tiek celti paši aizdevuma līgumi, kuros melns uz balta rakstīts, ka arī Juris Jurašs ir solidāri aizņēmies iespaidīgās summas no nedaudz šaubīgās firmas. Un tas jau uz KNAB darbinieku - it īpaši atceroties iepriekšējo kaismīgo liegšanos - sāk mest pavisam nelabu ēnu, ko gaišāku nebūt nepadara paša J. Juraša nākamās dienas publiskās atklāsmes: viņš par līgumiem, kas slēgti arī viņa vārdā, vispār esot uzzinājis tikai iepriekšējā vakarā. „Es pats par šiem līgumiem uzzināju tikai vakar vakarā un esmu ļoti nepatīkami pārsteigts un šokēts, ka tur minēts mans vārds un uzvārds,” par tēva - plaši pazīstama zirgkopja rīcību vismaz šķietami pārsteigto J. Jurašu citē laikraksts Diena...

Pāris nedēļas vēlāk izrādās, ka atbildīgais un tik daudzas noziedzīgas shēmas atšķetinājušais KNAB darbinieks vispār pat neko nezinot par tāda Vidzemes darījumu centra darbību - „par „naudas atmazgāšanu” pat grūti ko teikt. Es patiešām nezinu, ar ko nodarbojas Vidzemes darījumu centrs, un mans tēvs jo mazāk. Ko un kā mēs būtu „atmazgājuši”, neviens man neko nav vaicājis - paskaidrojumus esmu sniedzis tikai savā darbavietā, kur man joprojām nav kauns skatīties kolēģiem acīs, bet mana vārda netīra izvazāšana pa medijiem... Lai tas pagaidām paliek uz runātāju sirdsapziņas. Kā jurists esmu mēģinājis izdomāt to juridisko konstrukciju, kuru kāds man varētu mēģināt „uzshēmot”, bet laikam man pietrūkst fantāzijas”, J. Jurašs stāsta Latvijas Avīzei. To, ka no aizdevuma līgumiem cita starpā izriet - daļa no aizdevumiem saņemta pat skaidrā naudā, - J. Jurašs nepiemin.

Bet kas notiek tālāk? Jau nākamā gada laikā kriminālprocess, kurā KNAB darbinieks uz brīdi tiešām ir pat aizdomās turamā statusā, paklusām tiek izbeigts. Ģenerālprokuratūra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atsakās publiskot, - un tagad, kad tas beidzot nonāk atklātībā, iemesli šādai rīcībai kļūst skaidrāki.

Kā izrādās, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroram Ārim Bočam (arī viņš šīs grāmatas lappusēs neparādās vienīgo reizi) papildu jautājumus nerada ne tas, ka J. Juraša tēvs nespēj pat paskaidrot, kāpēc īsti viņam bijusi nepieciešama dēla izsniegta universālā pilnvara, kas tad arī izmantota aizdevuma līgumu noslēgšanai, ne citi „sīkumi”, - nemaz nerunājot par versijām, ka darīšana ir ar ne pārāk smalku un pārdomātu ienākumu legalizēšanas vai uzpirkšanas shēmu, kuras vienā galā ir nezināmi „labvēļi”, bet otrā - ļoti konkrēti KNAB darbinieki. Toties prokuroram acīmredzot būtisks liekas... paša KNAB jaunākais atzinums par J. Jurašu, kurā jau atkal nekādi pārkāpumi nav konstatēti:

„Birojs 2008. gada 17. septembrī sastādīja Dienesta pārbaudes slēdzienu, kurā, vērtējot analoģiskus faktus, kuri noskaidroti ir arī kriminālprocesa Nr. 15830109208 gaitā, cita starpā konstatēja, ka Juris Jurašs, nenorādot savā valsts amatpersonas deklarācijā informāciju par 2007. gada aizdevumu saskaņā ar 2007. gada aizdevuma līgumu Nr. 1–07–36, kas tika noslēgts starp SIA Vidzemes darījumu centrs un SIA Burtnieku zirgaudzētava, kuras vārdā rīkojās Jānis Jurašs un kurā Juris Jurašs tika norādīts kā solidārais aizņēmējs, nav pārkāpis likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 24. panta pirmās daļas 9. un 10. punkta prasības.”

Tāpat KNAB bez kādas kautrēšanās paziņo, ka vainojams vispār esot nevis J. Jurašs, bet gan tikai un vienīgi nepareizie līgumi, kas radot nepareizu priekšstatu par notikušo: „Izvērtējot minētos līgumus pēc būtības, komisija konstatēja, ka tajos kļūdaini norādīts, ka J. Jurašs ir solidārs aizņēmējs, jo no līgumu būtības ir redzams, ka aizņēmumu ir ņēmusi juridiska persona, bet J. Jurašs minēts faktiski tikai kā ķīlas devējs, un nav saņēmusi nekādus finanšu līdzekļus no aizdevēja. Ņemot vērā to, ka aizdevumu faktiski saņēmusi Burtnieku zirgaudzētava izmeklētāja tēva Jāņa Juraša personā, secināts, ka J. Jurašs minētajos līgumos nav bijis solidārs aizņēmējs, bet gan ķīlas devējs.” Ar vārdu sakot, tas, ka divos līgumos skaidri norādīts - J. Jurašs ir solidārs aizņēmējs -, vienkārši neesot ņemams vērā.

Ņemot vērā gan šo KNAB atzinumu par „neaizskaramo savējo”, gan J. Juraša tēva un firmas darbinieku liecības, kā arī acīmredzot nevēloties kriminālprocesa ietvaros darīt kaut jel ko, kas varētu sagāzt sagatavoto versiju, prokurors Ā. Bočs tad arī pieņem lēmumu - tajā, ka KNAB darbinieks reāli bijis aizņēmējs no šaubīga uzņēmuma un pēc tam šo faktu „nezināšanas” dēļ nav uzrādījis amatpersonas deklarācijā, nekāda nozieguma sastāva nav.

Savukārt tas, ka divus gadus pēc aprakstītajiem notikumiem izrādās - Vidzemes darījumu centrs jau drīz pēc Jurašu ģimenes biznesa kreditēšanas faktiski pārstājis kreditēt privātpersonas un 2010. gadu beidzis ar 3607 latu apgrozījumu, kas diezgan spilgti kontrastē ar Jurašu biznesam aizdotajiem simtiem tūkstošu (kuri turklāt, kā izriet no uzņēmuma gada pārskatiem, nav bijuši paša uzņēmuma nauda, bet lielākoties ņemti kā aizdevums bankās) - vairs neuztrauc ne KNAB, ne prokuratūru. Tāpat kā tas, ka par Burtnieku zirgaudzētavas kontrolpaketes īpašnieci Jāņa Juraša vietā kļūst Jura Juraša dzīvesbiedre Alla Juraša, kuru oficiāli ar KNAB nekas vairs nesaista...

Novērtē šo rakstu:

198
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...