Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Klajā nākot ziņām par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka plāniem no amata atbrīvot vienu no skandalozākajiem KNAB darbiniekiem – biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu, Pietiek publicē fragmentu no grāmatas Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”, kas atgādina par vienu no zināmajiem „netīrajiem” stāstiem par KNAB darbinieka darbošanos.

Šo stāstu aizsāk Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma, kas 2008. gada augusta sākumā pavēsta - esot ļoti iespējams, ka vairāki KNAB darbinieki savās valsts amatpersonu deklarācijās (neilgi pēc tam biroja darbinieki ar likumdevēju palīdzību atbrīvojas no kaitinošās nepieciešamības savus īpašumus, ienākumus un finanšu darījumus uzrādīt publiski) neesot norādījuši visus savus darījumus un konkrēti - iespaidīgus aizņēmumus.

Savukārt dažas dienas vēlāk eļļu ugunij pielej tobrīdējais iekšlietu ministrs, sabiedrības ne pārāk mīlētais Mareks Segliņš, pēc tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu paziņojot par „ļoti nopietnu informāciju par daudzu tūkstošu un miljonu darījumiem” - esot iespējams, ka atsevišķi KNAB darbinieki veikuši daudzkārt lielākus darījumus, nekā to atļautu viņu ienākumi.

Šajā mirklī vēl oficiāli netiek nosaukts neviens pats konkrēts vārds un uzvārds, taču KNAB nekavējoties nostājas totālas neizpratnes pozā: tobrīdējam KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājam Alvim Vilkam ir skaidrs gan tas, ka „žurnālistiem nav bijusi skaidrība par atsevišķu civiltiesisku darījumu norises apstākļiem, kuros nav bijušas iesaistītas KNAB amatpersonas, bet tikai viņu radinieki”, gan tas, ka, „izskaidrojot šos apstākļus, žurnālistiem nav bijis pamata norādīt uz KNAB darbinieku prettiesisku rīcību”.

Šajā brīdī jau faktiski nav šaubu, ka informācijas noplūdei „kājas aug” tieši VID vai tam tuvu cilvēku lokā, kas šajā reizē darbojušies pēc paša KNAB tolaik jau pāris gadus iecienītās metodes (arī tai pēcāk pievērsīsimies sīkāk) - nopludināt gabaliņu informācijas medijiem, likt taisnoties tiem, kas vienmēr paraduši būt uzbrucēju un taisnības cīnītāju lomā, un ik pa brīdim pamest vēl jaunu informācijas porciju.

Un nopludinātāji nekļūdās: KNAB skaidrojumos vērīga acs jau tobrīd spēj saskatīt pretrunas. Vienlaikus tiek gan apgalvots, ka biroja Iekšējās kontroles nodaļa darbinieku pārbaudēs nekādas neatbilstības neesot konstatējusi, gan skaidrots, ka viena darbinieka tēva vadīts uzņēmums (bet nekādā gadījumā ne pats darbinieks) tomēr esot ņēmis kredītu uzņēmumā, par kura darbības likumību publiski izskanējušas aizdomas, gan (neraugoties uz citreizējo turēšanos pie maksimālas noslēpumainības) aicināts - „ja jau VID rīcībā ir šādi pārbaužu rezultāti, tad lūdzam nodot tos atklātībā, lai veicinātu valsts amatpersonu darbības atklātumu, kā to paredz likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Tikmēr informācija pa gabaliņam vien tiek nodota atklātībai. Jau dienu pēc ministra un VID vadītāja tikšanās - par spīti KNAB klusēšanai - atklātībā nonāk arī biroja darbinieka vārds: tas izrādās Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, par KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes labo roku uzskatītais Juris Jurašs, kura darījumu iespējamu saistību ar tā paša 2008. gada pavasarī atklāto 6,5 miljonu latu legalizēšanu un Valmierā reģistrēto SIA Vidzemes darījumu centrs izmeklējot VID.

Savukārt laikraksts Diena 13. augustā publicē jau detalizētāku informāciju: „Runa varētu būt par KNAB darbinieka Jura Juraša nekustamo īapšumu Valmieras rajona Burtnieku pagastā - Briedes krogs. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem šis īpašums pieder J. Jurašam, taču pirms trim gadiem viņš to iznomājis firmai Burtnieku zirgaudzētava. Šī firma pieder viņa ģimenei, kā arī citiem firmas darbiniekiem. Jurašs tā rīkojies, jo pats nedrīkst veikt saimnieciskas darbības un galvenais īpašuma apsaimniekotājs ir viņa tēvs. Šo nomas līgumu J. Jurašs nav ierakstījis ienākumu deklarācijā, jo negūst no tā materiālu labumu. Gada sākumā Burtnieku zirgaudzētava aizņēmās 300 000 latu no firmas Vidzemes darījumu centrs. Iespējams, tas radījis pastiprinātu VID interesi, jo šī firma tiek turēta aizdomās par naudas atmazgāšanu vairāku miljonu apjomā.”

Savukārt gan KNAB, gan pats J. Jurašs turpina liegties - nekādu pārkāpumu neesot, un vispār pat īsti neesot skaidrs, par ko runa. Viņš tāpat kā citas KNAB amatpersonas (arī viņa dzīvesbiedre Alla Juraša) bieži sastopoties ar „aizturētām negodīgām amatpersonām”, no kurām esot jūtama „īpaši personīga attieksme”, taču cenšoties „strādāt godīgi un principiāli” - un viņam, „protams, nav pieņemami, ka kāda no amatpersonām varētu, īpaši izmantojot savu dienesta stāvokli, panākt to, lai personas, kas attiecībā pret viņu veic izmeklēšanu vai pārbaudi, iestādē tiktu šādi mēģinātas vajāt”, J. Jurašs - mediju acīs tobrīd vēl īsts „tumšais zirdziņš” - skaidro ziņu aģentūrai LETA. Visā acīmredzami esot vainojami nezināmi, taču nojaušami nomelnotāji no amatpersonu vidus.

KNAB vienlaikus tikpat kategoriski apgalvo - J. Jurašs biroja vadībai esot uzrādījis „viņam pieejamos dokumentus”, no kuriem skaidri izrietot, ka viņš personīgi neesot veicis kādus darījumus ar Vidzemes darījumu centra pārstāvjiem, kā arī viņam neesot „tādi aizņēmumi vai darījumi, kurus viņš nebūtu norādījis savā valsts amatpersonas deklarācijā vai slēpis no kontrolējošām iestādēm. Vienīgais - viņš esot noslēdzis bezatlīdzības līgumu par sava nekustamā īpašuma izmantošanu tēva Jāņa Juraša vadītā uzņēmuma vajadzībām un devis atļauju tēvam rīkoties ar šo nekustamo īpašumu pēc saviem ieskatiem. Šī firma bijusi tā, kas saņēmusi aizdevumu no Vidzemes darījumu centra, kuram īpašums tad arī ieķīlāts. Savukārt J. Juraša priekšnieces J. Strīķes viedoklis saskaņā ar mediju ziņoto ir pavisam īss - tā vienkārši esot provokācija.

Kas ir šis Vidzemes darījumu centrs - un kāpēc stāšanās kādās darījumu attiecībās ar to tiek uzskatīta par tik aizdomīgu? Lūk, kā situāciju skaidro dienesta vajadzībām domāts VID dokuments, kas datēts ar dienu pēc J. Juraša un KNAB kategoriskās liegšanās:

„2008. gada 6. martā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvaldes darbinieki pārtrauca vērienīgu organizētās noziedzības grupējuma darbību. Organizētās noziedzības grupējums nodarbojās ar nodokļu izkrāpšanu un 2007. gada nogalē legalizēja 6,5 miljonus latu noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu. Grupējumā iesaistītas aptuveni 10 personas, un grupējuma pakalpojumus izmantoja gandrīz 100 Latvijas uzņēmumi. Šie uzņēmumi paralēli savai legālajai darbībai veica virkni aizdomīgu darījumu un ievērojamus naudas pārskaitījumus uzņēmumiem, kas atradās tiešā „naudas atmazgāšanas” organizatoru kontrolē. Šajos uzņēmumos ienākošajiem finanšu līdzekļiem tika mainīta piederība un veiktas citas darbības noziegumu pēdu un naudas noziedzīgās izcelsmes slēpšanai.

Jau šī gada pavasarī kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu policijas izmeklētāji veica 16 kratīšanas Rīgā, Valmierā un Jūrmalā, kā rezultātā tika izņemti dokumenti, dažādu uzņēmumu zīmogi un citi lietiskie pierādījumi, kas apliecina noziedzīgu darījumu veikšanu. Iepriekš minētās lietas ietvaros tika konstatēta saistība, vērienīgajai „naudas atmazgāšanas" lietai ar kādu Valmieras uzņēmuma - SIA Vidzemes darījumu centrs darbinieku. Lietas ietvaros 2008. gada 7. augustā Finanšu policijas izmeklētāji veica kratīšanas minētā uzņēmuma telpās, kā arī divās dzīvojamās telpās.

Veikto kratīšanu rezultātā VID darbinieki izņēma virkni būtiskus lietiskos pierādījumus. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmeklētājiem radušās aizdomas par saistību ar lietā iesaistītajām personām un SIA Vidzemes darījumu centrs, kas izsniedzis aizdevumus vairākām fiziskām un juridiskām personām, tādejādi, iespējams, līdzdarbojoties noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. 2006. gadā uzņēmums noslēdzis aizdevuma līgumus par kopējo summu LVL 290 692,00 apmērā un 2007. gadā - aizdevuma līgumus par kopējo summu LVL 1 022 284. Sākotnējās analīzes rezultāti norāda uz apšaubāmu darījumu ekonomisko pamatojumu.

Uzsāktās pārbaudes ietvaros konstatēts, ka viens no lielākajiem aizdevumu ņēmējiem ir Valmieras uzņēmums SIA Burtnieku zirgaudzētava. Pēc VID Finanšu policijas rīcībā esošo aizdevumu līgumu kopijām konstatēts, ka 2007. gada 19. septembrī un 2007. gada 25. oktobrī SIA Vidzemes darījumu centrs ir slēdzis aizdevuma līgumus ar SIA Vidzemes darījumu centrs un KNAB nodaļas priekšnieku Juri Jurašu. SIA Burtnieku zirgaudzētava vārdā līgumu parakstījis Jura Juraša tēvs un šīs sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Jurašs. Jānis Jurašs aizdevumu līgumus ir parakstījis Jura Juraša vārdā saskaņā ar pilnvaru, kas reģistrēta 2007. gada 11. jūlijā pie zvērināta notāra. Līgumā ir atrunāts, ka SIA Burtnieku zirgaudzētava un Juris Jurašs ir solidāri aizņēmēji.

2007. gada 19. septembrī SIA Burtnieku zirgaudzētava un Juris Jurašs ir saņēmuši aizdevumu EUR 40 000 apmērā jeb LVL 28 112,16, savukārt 2007. gada 25. oktobrī noslēgts aizdevuma līgums, kurā noteikts, ka tiek aizdots aizdevums līdz EUR 150 000 jeb LVL 105 420,60. Abos līgumos ir noteikts, ka aizņēmējam aizdevums pilnā apmērā jāatdod sešu mēnešu laikā no visas aizdevuma summas vai tās daļas saņemšanas dienas.

2007. gada 19. septembrī noslēgtajā līgumā norādīts, ka aizņēmējs Juris Jurašs ieķīlā sev piederošo nekustamo īpašumu Briedes krogs 1, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā. Šim īpašumam nodibināta hipotēka par kopējo apmēru EUR 80 000 jeb LVL 56 224,32.

2007. gada 25. oktobrī noslēgtajā līgumā norādīts, ka aizņēmējs Juris Jurašs ieķīlā sev piederošo nekustamo īpašumu Briedes krogs, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā. Šim īpašumam nodibināta hipotēka par kopējo apmēru EUR 300 000 jeb LVL 210 841,20. Pēc VID rīcībā esošās informācijas Jura Juraša deklarētā dzīves vietas adrese ir Briedes krogs, Burtnieku pagasts, Valmieras rajonā.

Pēc iesniegtās Valsts amatpersonas deklarācijas par 2007. gadu Juris Jurašs ir uzrādījis parādsaistības 133 430,85 Šveices franki, kur kā kredīta devējs ir uzrādīta Nordea Banka Finland. Savukārt iepriekš minētos darījumus ar SIA Vidzemes darījumu centrs Juris Jurašs valsts amatpersonas deklarācijā par 2007. gadu nav norādījis.

VID 2007. gada 13. septembrī saņēma no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā - KNAB) viedokli par to, kāda informācija ir norādāma valsts amatpersonas deklarācijā gadījumā, ja valsts amatpersonai attiecīgajā periodā ir nodibinātas solidāras parādsaistības. Šajā skaidrojumā ir minēts, ka nedalītas solidāras saistības gadījumā valsts amatpersonai ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā kopējā parādsaistību summa, ja tā pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Jurim Jurašam kā solidāram aizņēmējam valsts amatpersonas deklarācijā bija jānorāda parādsaistība, jo tā ir pārsniegusi 20 minimālās mēnešalgas. Tādejādi Juris Jurašs savā amatpersonas deklarācijā nav sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju.

2008. gada 30. janvārī SIA Vidzemes darījumu centrs ir slēdzis vēl vienu aizdevuma līgumu ar SIA Burtnieku zirgaudzētava kā aizņēmēju un Juri Jurašu kā ķīlas devēju. Ar šo līgumu SIA Vidzemes darījumu centrs aizdod aizdevumu līdz EUR 300 000 jeb LVL 210 841,20. Šo līgumu ir parakstījis Jānis Jurašs SIA Burtnieku zirgaudzētava un Jura Juraša vārdā.

Savukārt šajā līgumā ir noteikts, ka aizņēmējam aizdevumu pilnā apmērā jāatdod trīs mēnešu laikā no visas aizdevuma summas vai tās daļas saņemšanas dienas No līguma nosacījumiem izriet, ka Juris Jurašs kā ķīlas devējs ieķīlā sev piederošo nekustamo īpašumu Briedes krogs, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā, un nekustamo īpašumu Briedes krogs 1, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā - nodibināmās hipotēkas kopējais apjoms noteikts EUR 500 000 jeb LVL 351 402,00.

2008. gada 29. aprīlī tika noslēgta papildvienošanās pie 2008. gada 30. janvāra aizdevuma līguma, kur iepriekš minētās līgumslēdzēja vienojās grozīt līguma punktus un noteikt, ka aizdevums jāatdod 5 mēnešu laikā. Šajā papildvienošanās noteica, ka ķīlas devējs Juris Jurašs ieķīlā abus iepriekš minētos nekustamos īpašumus un SIA Burtnieku zirgaudzētava ieķīlā arī sev piederošo nekustamo īpašumu Burtnieku muiža, kas atrodas Burtnieku pagastā, Valmieras rajonā. Puses vienojās, ka nodibinātā hipotēka EUR 500 000 jeb LVL 351 402 tiek noteikta katram nekustamajam īpašumam atsevišķi.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem SIA Burtnieku zirgaudzētava ir pārdevusi SIA Vidzemes darījumu centrs sev piederošo nekustamo īpašumu Burtnieku muiža - 2008. gada 20. jūnijā par LVL 12 000 un 2008. gada 3. jūlijā par LVL 12 000. Pēc Zemesgrāmatas datiem 2008. gada 30. janvārī nostiprinātā hipotēka LVL 351 402 nav dzēsta.

2005. gada 2. novembrī tika noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums starp Juri Jurašu no vienas puses un SIA Burtnieku zirgaudzētava valdes priekšsēdētāju Jāni Jurašu no otras puses. Līgumā noteikts, ka nekustamais īpašums Briedes krogs tiek iznomāts izmantošanai saskaņā ar SIA Burtnieku zirgaudzētava statūtiem.

2008. gada 13. augustā VID Finanšu pārvaldē tika saņemts paskaidrojums no SIA Vidzemes darījumu centrs amatpersonas Venta Ozoliņa. Paskaidrojumā tiek minēts, ka SIA Vidzemes darījumu centrs lielākais kredīta ņēmējs ir SIA Burtnieku zirgaudzētava un kopš 2006. gada viņiem ir izsniegti kredīti aptuveni EUR 300 000, bet Jānim Jurašam kā fiziskai personai izsniegts kredīts LVL 80 000. Paskaidrojumā minēts, ka SIA Vidzemes darījumu centrs kredītu izsniedza pret nekustamo īpašumu Briedes krogs, uz kura atrodas viesu māja.

Savukārt Jānim Jurašam esot dota ķīla pret nekustamo īpašumu Valkas ielā 58, Valmiera, Valmieras rajons. Kredīts SIA Burtnieku zirgaudzētava un Jānim Jurašam tika dots, jo esot bijis plānots kopīgs projekts būvēt privātmāju ciematu Valkas ielā 58, Valmiera. Pašreiz tiekot izstrādāts detālplānojums šim projektam.

Paskaidrojumā netika minēts, ka kredīts ir dots ieķīlājot nekustamos īpašumus Briedes krogs 1 un Burtnieku muiža, savukārt noslēgtajos aizdevuma līgumos ieķīlāti tika arī šie nekustamie īpašumi.

VID Finanšu policijas pārvalde 2008. gada 14. augustā saņēma paskaidrojumu no SIA Burtnieku zirgaudzētava valdes priekšsēdētāja Jāņa Juraša. Jānis Jurašs paskaidrojumā min, ka SIA Vidzemes darījumu centrs tika ņemti vairāki kredīti par aptuveni LVL 150 000. Paskaidrojumā minēts, ka daļa no saņemtā kredīta izmantota nekustamā īpašuma Briedes krogs remontam. No SIA Vidzemes darījumu centrs Jānis Jurašs ņēma kredītu kā fiziska persona LVL 80 000, kuras daļa arī tika izmantota Briedes kroga remontam. Jānis Jurašs savā paskaidrojumā min, ka SIA Burtnieku zirgaudzētava ir parādā SIA Vidzemes darījumu centrs visu iepriekš minēto summu LVL 150 000, t. i. nekādi kredīta maksājumi nav veikti. Analoģiski Jānis Jurašs kā fiziska persona ir parādā SIA Vidzemes darījumu centrs LVL 80 000 un nekādus kredītmaksājumus nav veicis.

Saņemtajā SIA Vidzemes darījumu centrs amatpersonas Venta Ozoliņa paskaidrojumā tika minēts, ka tik lieli kredīti tika doti, jo tika plānots kopīgs projekts - būvēt privātmājas, bet saņemtajā SIA Burtnieku zirgaudzētava valdes priekšsēdētāja Jāņa Juraša paskaidrojumā ir teikts, ka daļa no saņemtā kredīta ir ieguldīta nekustamā īpašuma Briedes krogs remontam. Līdz ar to var izdarīt pieļāvumu, ka naudas līdzekļi ir ņemti, lai Juris Jurašs gūtu labumu, jo viņam piederošā nekustamajā īpašumā Briedes krogs tika veikti uzlabojumi.”

Ar vārdu sakot, izrādās, ka fakti nedaudz atšķiras iepriekšējiem skaļajiem KNAB apgalvojumiem, - dienas gaismā tiek celti paši aizdevuma līgumi, kuros melns uz balta rakstīts, ka arī Juris Jurašs ir solidāri aizņēmies iespaidīgās summas no nedaudz šaubīgās firmas. Un tas jau uz KNAB darbinieku - it īpaši atceroties iepriekšējo kaismīgo liegšanos - sāk mest pavisam nelabu ēnu, ko gaišāku nebūt nepadara paša J. Juraša nākamās dienas publiskās atklāsmes: viņš par līgumiem, kas slēgti arī viņa vārdā, vispār esot uzzinājis tikai iepriekšējā vakarā. „Es pats par šiem līgumiem uzzināju tikai vakar vakarā un esmu ļoti nepatīkami pārsteigts un šokēts, ka tur minēts mans vārds un uzvārds,” par tēva - plaši pazīstama zirgkopja rīcību vismaz šķietami pārsteigto J. Jurašu citē laikraksts Diena...

Pāris nedēļas vēlāk izrādās, ka atbildīgais un tik daudzas noziedzīgas shēmas atšķetinājušais KNAB darbinieks vispār pat neko nezinot par tāda Vidzemes darījumu centra darbību - „par „naudas atmazgāšanu” pat grūti ko teikt. Es patiešām nezinu, ar ko nodarbojas Vidzemes darījumu centrs, un mans tēvs jo mazāk. Ko un kā mēs būtu „atmazgājuši”, neviens man neko nav vaicājis - paskaidrojumus esmu sniedzis tikai savā darbavietā, kur man joprojām nav kauns skatīties kolēģiem acīs, bet mana vārda netīra izvazāšana pa medijiem... Lai tas pagaidām paliek uz runātāju sirdsapziņas. Kā jurists esmu mēģinājis izdomāt to juridisko konstrukciju, kuru kāds man varētu mēģināt „uzshēmot”, bet laikam man pietrūkst fantāzijas”, J. Jurašs stāsta Latvijas Avīzei. To, ka no aizdevuma līgumiem cita starpā izriet - daļa no aizdevumiem saņemta pat skaidrā naudā, - J. Jurašs nepiemin.

Bet kas notiek tālāk? Jau nākamā gada laikā kriminālprocess, kurā KNAB darbinieks uz brīdi tiešām ir pat aizdomās turamā statusā, paklusām tiek izbeigts. Ģenerālprokuratūra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atsakās publiskot, - un tagad, kad tas beidzot nonāk atklātībā, iemesli šādai rīcībai kļūst skaidrāki.

Kā izrādās, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroram Ārim Bočam (arī viņš šīs grāmatas lappusēs neparādās vienīgo reizi) papildu jautājumus nerada ne tas, ka J. Juraša tēvs nespēj pat paskaidrot, kāpēc īsti viņam bijusi nepieciešama dēla izsniegta universālā pilnvara, kas tad arī izmantota aizdevuma līgumu noslēgšanai, ne citi „sīkumi”, - nemaz nerunājot par versijām, ka darīšana ir ar ne pārāk smalku un pārdomātu ienākumu legalizēšanas vai uzpirkšanas shēmu, kuras vienā galā ir nezināmi „labvēļi”, bet otrā - ļoti konkrēti KNAB darbinieki. Toties prokuroram acīmredzot būtisks liekas... paša KNAB jaunākais atzinums par J. Jurašu, kurā jau atkal nekādi pārkāpumi nav konstatēti:

„Birojs 2008. gada 17. septembrī sastādīja Dienesta pārbaudes slēdzienu, kurā, vērtējot analoģiskus faktus, kuri noskaidroti ir arī kriminālprocesa Nr. 15830109208 gaitā, cita starpā konstatēja, ka Juris Jurašs, nenorādot savā valsts amatpersonas deklarācijā informāciju par 2007. gada aizdevumu saskaņā ar 2007. gada aizdevuma līgumu Nr. 1–07–36, kas tika noslēgts starp SIA Vidzemes darījumu centrs un SIA Burtnieku zirgaudzētava, kuras vārdā rīkojās Jānis Jurašs un kurā Juris Jurašs tika norādīts kā solidārais aizņēmējs, nav pārkāpis likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 24. panta pirmās daļas 9. un 10. punkta prasības.”

Tāpat KNAB bez kādas kautrēšanās paziņo, ka vainojams vispār esot nevis J. Jurašs, bet gan tikai un vienīgi nepareizie līgumi, kas radot nepareizu priekšstatu par notikušo: „Izvērtējot minētos līgumus pēc būtības, komisija konstatēja, ka tajos kļūdaini norādīts, ka J. Jurašs ir solidārs aizņēmējs, jo no līgumu būtības ir redzams, ka aizņēmumu ir ņēmusi juridiska persona, bet J. Jurašs minēts faktiski tikai kā ķīlas devējs, un nav saņēmusi nekādus finanšu līdzekļus no aizdevēja. Ņemot vērā to, ka aizdevumu faktiski saņēmusi Burtnieku zirgaudzētava izmeklētāja tēva Jāņa Juraša personā, secināts, ka J. Jurašs minētajos līgumos nav bijis solidārs aizņēmējs, bet gan ķīlas devējs.” Ar vārdu sakot, tas, ka divos līgumos skaidri norādīts - J. Jurašs ir solidārs aizņēmējs -, vienkārši neesot ņemams vērā.

Ņemot vērā gan šo KNAB atzinumu par „neaizskaramo savējo”, gan J. Juraša tēva un firmas darbinieku liecības, kā arī acīmredzot nevēloties kriminālprocesa ietvaros darīt kaut jel ko, kas varētu sagāzt sagatavoto versiju, prokurors Ā. Bočs tad arī pieņem lēmumu - tajā, ka KNAB darbinieks reāli bijis aizņēmējs no šaubīga uzņēmuma un pēc tam šo faktu „nezināšanas” dēļ nav uzrādījis amatpersonas deklarācijā, nekāda nozieguma sastāva nav.

Savukārt tas, ka divus gadus pēc aprakstītajiem notikumiem izrādās - Vidzemes darījumu centrs jau drīz pēc Jurašu ģimenes biznesa kreditēšanas faktiski pārstājis kreditēt privātpersonas un 2010. gadu beidzis ar 3607 latu apgrozījumu, kas diezgan spilgti kontrastē ar Jurašu biznesam aizdotajiem simtiem tūkstošu (kuri turklāt, kā izriet no uzņēmuma gada pārskatiem, nav bijuši paša uzņēmuma nauda, bet lielākoties ņemti kā aizdevums bankās) - vairs neuztrauc ne KNAB, ne prokuratūru. Tāpat kā tas, ka par Burtnieku zirgaudzētavas kontrolpaketes īpašnieci Jāņa Juraša vietā kļūst Jura Juraša dzīvesbiedre Alla Juraša, kuru oficiāli ar KNAB nekas vairs nesaista...

Novērtē šo rakstu:

197
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

FotoMūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt prom no Rīgas mēra amata prokrievisko okupantu Ušakovu, tautā sauktu arī par Urlakovu, ka šī mērķa vārdā visiem latviskajiem spēkiem esot jāapvienojas… utt., u.tjp. Paši gan liekas aizmirsuši, ka tieši viņu piekoptā noziedzīgā t.s. integrācijas (faktiski – pilsonības izdalīšanas) politika noveda pie tā, ka vēlētāju nacionālais sastāvs Rīgā krasi mainījās un ļāva ievēlēt par Rīgas pilsētas galvu vienu no integrācijas produktiem – naturalizētu okupantu Nilu Ušakovu.
Lasīt visu...

6

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

FotoRīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz paplašinās ietves, tās pārdēvējot par gājēju un velosipēdistu ceļiem - neatbilstoši standartiem un veselajam saprātam. Šādu darbību viņi pamato ar to, ka ietves neesot iespējams paplašināt. Bet vai tā tiešām ir? 
Lasīt visu...

6

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

FotoVēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs signāls, ka valsts vara savu drošību agresīvi sargās ne tikai no ārējā ienaidnieka, bet arī no saviem iedzīvotājiem[1]. Šajā pavasarī noskaņojums jau ir kļuvis daudz draudošāks – sākusies nepārprotama gatavošanās lieliem un ilglaicīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, un valsts ir ķērusies pie aktīvas militārās eskalācijas.
Lasīt visu...

6

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

Foto2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976) 10 805 Latvijas iedzīvotāji, iesniedzām Saeimā prasību par konfiscējošā nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam, kas īpašniekam ir arī vienīgā dzīves vieta.
Lasīt visu...

12

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

Foto27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks – 25 minūtes, par ko nebiju iepriekš informēta. Vēlējos, lai Ušakovs izpilda savu priekšvēlēšanu saukli „jāsniedz atbalsts senioriem”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...

Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....