Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā šodien daudzi nav aizmirsuši Fainu Raņevsku. Lieliskā kinoaktrise mūža beigās mīlēja teikt: „Es esmu tik veca, ka atceros godīgus cilvēkus."

Ļoti asprātīgo sentenci uzdrošinos tematiski nedaudz pārveidot un, piedodiet, attiecināt uz sevi. Līdzīgi aktrisei varu teikt: „Es esmu tik vecs, ka atceros patiesi neviltotu un bijīgi cienīgu attieksmi pret garīgo kultūru ne tikai publiskajā telpā, bet arī cilvēku ikdienišķajās sarunās darbā, uz ielas un mājās.”

Tā tas bija. Es esmu tik vecs, ka atceros tos laikus, kad attieksmē pret garīgo kultūru neizpaudās lēts nihilisms un arhaiska mežonība. Neizpaudās vārdos un acīmredzot neizpaudās arī domās.

Pret garīgo kultūru visi izjuta lielu pietāti. Tāpēc faktiski nebija iespējami vīzdegunīgi vulgāri un mietpilsoniski primitīvi spriedumi. Pret garīgo kultūru visi izjuta godbijīgu cieņu. Visi saprata, ka garīgā kultūra ir cilvēku esamības augstākā vērtība. Ļaužu dziļākajā pārliecībā garīgā kultūra bija cilvēciskā prāta un dvēseles lielākais sasniegums.

Diemžēl mūsu zemē laiki ir mainījušies. Tagad gan publiskajā telpā (medijos), gan ikdienas norisēs regulāri nākas sastapties ar necienīgu attieksmi pret garīgo kultūru – mākslu, literatūru, zinātni. Turklāt neviens nekaunas par savu necienīgo izturēšanos. Neviens nekaunas par savu mežonību. Turklāt tā ir lepna mežonība. Tā ir mežonība, kuru atdarina un demagoģiski slavē kā prestižu stāju.

Necienīga izturēšanās pret garīgo kultūru ir kļuvusi norma. Pat sliktāk. Tā ir izvērtusies sava pārākuma demonstrācijā. Turklāt pārākumu nodrošina neglīti argumenti - augsta amata vai naudas klātbūtne. Pārākumu demonstrē lieli priekšnieki un bagāti cilvēki. Viņi nebaidās nevērīgi augstprātīgi izteikties par garīgo kultūru. No viņiem mācās un viņus atdarina jaunieši, kuri nedomā ar galvu un nav spējīgi patstāvīgi atšķirt mežonību no cilvēciski cienīgas rīcības.

Diemžēl pie mums jau gadus divdesmit mežonība nesastopas ne ar kādu pretestību. Kādreiz (90.gadu sākumā) publiski tika kritizētas valdošās kliķes valodas šausmīgās kroplības. Valodnieki kritiski analizēja deputātu runas parlamentā un valsts dokumentus. Taču valodas kultūras fani ātri nogura un apklusa. Iespējams, viņi apklusa tāpēc, ka lingvistiskās mežonības plūdiem neredzēja galu.

Tik tiešām gals nav joprojām redzams. Nesen saitā Pietiek publicētā tekstā autors citē valdošās kliķes pastāvīgā elementa un godīguma metra Andra Šķēles liecības digitālās TV krimināllietas prāvā 2012.gada 19.oktobrī. Pārsteidz ne tik daudz meli un visatļautā ņirgāšanās par tiesu. Visvairāk pārsteidz liecinieka mežonīgā valoda. Ja nezinātu, ka pašlaik uz planētas dzīvo tikai cilvēki, tad varētu domāt, ka tiesā uzstājās kāds kromaņonietis vai neandertālietis. Tā var runāt tikai mežonis, kura valoda nepazīst ne vārdu loģisko pakārtotību, ne frāzes iekšējo struktūru un jēdzienu semantisko nozīmību. Par laimi tik šaušalīgu valodu pat mūsdienu lingvistiskās brīvības laikmetā nākas reti sastapt.

Nihilismam pret garīgo kultūru ir vairāki varianti. Vēsturiski senākais un populārākais variants ir merkantilistiskā attieksme pret garīgo kultūru. Šo variantu gribas nosaukt par veikalnieku nihilismu. Šajā variantā dominē savtīgi materiālistiska un sīkumaini veikalnieciska izturēšanās. Piemēram, pret mākslu un literatūru izturas tāpat kā pret jebkuru saimnieciskās darbības veidu, kad centrā ir komerciālais izdevīgums un peļņa. Tādā pieejā vērtība ir tikai tam, ko var izdevīgi pārdot un kas sniedz peļņu. Ja rakstnieks vai gleznotājs ar saviem darbiem neko nevar nopelnīt, tad viņam nav vērts nodarboties ar literatūru vai mākslu.

Merkantilistiskā attieksme principā ir ļoti vienkārša un it kā atbilst veselajam saprātam no cilvēciskās eksistences viedokļa. Tāpēc šis nihilisma variants ir sens un populārs zināmās sociuma aprindās.

Šo rindu autors savā mūžā ar to publiskajā telpā ir sastapies tikai aizvadītajos 20 gados. Padomju laikā presē, radio un TV neviens neprātuļoja par rakstnieku un mākslinieku peļņu. Tagad pēcpadomju laikā ir citādāk. Esmu ievērojis, ka par rakstnieku un mākslinieku finansiālajām perspektīvām visvairāk patīk muldēt mēnessērdzīgiem jauniešiem ar mērkaķīgi tetovētu ķermeni. Nolādētajos padomju laikos artistiski orientētie jaunieši par peļņu nesapņoja. Taču nekur nederīgajā padomju laikā tomēr nācās sastapties ar relatīvi merkantilistisku attieksmi pret tādu garīgās kultūras sfēru kā zinātne.

Zinātni mēdz iedalīt divās daļās. Pirmkārt, fundamentālajā zinātnē. Otrkārt, lietišķajā zinātnē. Kādreiz arī padomju Latvijas presē varēja lasīt kritiskus izteikumus par fundamentālās zinātnes finansēšanu.

Fundamentālie pētījumi ir dārgi un parasti tūlīt nedod „taustāmu” labumu. Fundamentālo pētījumu rezultātus nevar tūlīt izmantot jaunu tehnoloģiju izveidošanā un ieviest produkcijas ražošanā. Fundamentālie pētījumi operatīvi neatmaksājās, nesniedz peļņu u.tml. Padomju presē par to varēja kritiski izteikties kāds karstgalvis funkcionārs, ierosinot samazināt fundamentālo pētījumu budžetu. Tāds viedoklis varēja atspoguļoties ne tikai speciālajos, bet arī masu izdevumos.

Taču padomju laikā tāds viedoklis nekavējoties sastapās ar publisku pretestību. Presē tūlīt parādījās oponentu satraukti raksti. Tajos tika dzēlīgi kritizēta attiecīgā funkcionāra šaurā zinātnes izpratne. Dažkārt tas viss izskatījās pēc sava veida viltīgas provokācijas. Tā vien likās, ka ne visai gudrajam funkcionāram ļāva brīvi izteikties, lai sabiedrībai atklātu viņa nepievilcīgos uzskatus un nepieciešamību „ar lielu troksni” pārcelt citā darbā – tālāk prom no garīgās kultūras. Teiksim, uz rūpniecisko vai lauksaimniecisko ražošanu. Vai arī uz zvejniecību.

Runājot par pēcpadomju laiku, varbūt kāds mūsu zinātnes vēstures bibliogrāfs ir savācis apjomīgu kolekciju par valdošās kliķes funkcionāru izteikumiem zinātnes un tajā skaitā fundamentālās zinātnes finansēšanas jautājumā. Mēs tagad esam slaveni ar smieklīgo zinātnes finansējumu, veiksmīgi turpinot graut vienu no vislielākajiem zinātniskajiem placdarmiem Austrumeiropā pēc II Pasaules kara. Latvijas PSR pamatoti varēja lepoties ar savu grandiozo zinātnisko potenciālu.

Minētajā kolekcijā noteikti iederas intelektuāli smuidrs atgadījums ar mūsu „reakcijas stipro pili” (Rainis) – Latvijas Universitāti.

2000.gada maijā kādā medijā pret humanitārajām zinātnēm naidīgi izteicās kāds Latvijas Universitātes vadonis. Viņš prātuļoja par humanitāro zinātņu nerentabilitāti un nespēju pelnīt naudu. Toreiz Filoloģijas fakultātes dekāne viņam presē skaisti atbildēja. Taču tolaik sabiedriskajā domā jau spoži spīdēja neoliberālisma vērtību skala, un dekānes prātīgie iebildumi vētrainus aplausus neizpelnījās. Ļoti daudzi uz visu lūkojās no naudas pelnīšanas viedokļa.

Kā jau paskaidroju, vēsturiski senākais un populārākais variants ir merkantilistiskā attieksme pret garīgo kultūru – veikalnieku nihilisms. Daudz jaunāks ir cits variants. Tas ir radies t.s. patērēšanas sabiedrības laikmetā no XX gs. 80.gadiem. Šo variantu var nosaukt par patērētāju nihilismu.

Šajā variantā dominē jauns skatījums uz dzīvi un jauna attieksme pret cilvēku vispār. Tā ir dzīve, kurā cilvēka esamības galvenā forma ir patērēšana. Turklāt tā ir dzīve, kurā cilvēka vērtību nosaka viņa līdzdalība patērēšanā. Cilvēkam ir kaut kāda vērtība (autoritāte, reputācija, prestižs) tikai tad, ja viņš aktīvi piedalās patērēšanas procesā. Patērēšana ir sociuma galvenais kults. Ja cilvēkam nav nekādas intereses par šo kultu, tad viņš ir atkritējs un nožēlojams margināls. Viņš ir maznozīmīga būtne.

Patērēšanas kults ir ļoti efektīva mentālā konstrukcija. Tā ir spējīga ideoloģiski aptumšot prātu gandrīz visai sabiedrībai. Arī pie mums ir paaudze, kura citu dzīvi nepazīst. Pazīst tikai patērēšanas sabiedrības eksistenciālos formātus, leksiskos apzīmējumus un vērtēšanas kritērijus.

Citu dzīvi atceras vecākā un vidējā paaudze. Abas tikko minētās paaudzes skumji atceras normālu attieksmi pret patērēšanu, cilvēkiem nekļūstot par patērēšanas maniakiem. Jau Ieva un Ādams kaut ko patērēja. Cilvēku dzīve bez patērēšanas nav iespējama.

Cita lieta ir attieksme pret patērēšanu. Mūsdienās tā ir uzkrītoši nenormāla – iracionāla, pašmērķīga un destruktīva. Ne reti arī amorāla. Piemēram, „labākajām aprindām” augstprātīgi izturoties pret „nabagiem”, kuri nevar piedalīties glamūrīgajā „šopingā”. Kā zināms, patērēšanas ārprāts „baltos” cilvēkus ir novedis līdz katastrofai. Novedis līdz tam, ko šodien sauc par globālo finansiālo un ekonomisko krīzi.

Interesanti ir tas, ka patērēšanas kults ir veicinājis jaunu attieksmi pret garīgo kultūru. To jau iepriekš nosaucu par patērētāju nihilismu. Jaunums ir tas, ka cilvēki arī uz garīgo kultūru ir sākuši nepārdomāti lūkoties kā uz patērēšanas procesu. Nepatīkami ir izmainījusies valoda. Patērētāju nihilismā garīgās kultūras fenomeni (daiļdarbi, mākslinieciskie pasākumi, zinātniskie pētījumi) tiek rupji pielīdzināti visiem tradicionālajiem eksistenciālās patērēšanas veidiem un produktiem. Saskaņā ar jauno pieeju cilvēks gleznu izstādi, teātra izrādi, romānu, monogrāfiju patērē tāpat kā patērē olas, desu, pienu, mēteli, cepuri, autobusu, vilcienu, pirti, veļas mazgātuvi utt. Radošais darbs ir kļuvis par patērēšanas produkcijas izgatavošanu.

Jaunajā skatījumā vairs neeksistē robeža starp cilvēka garīgo pasauli un fizioloģisko pasauli. Viss ir saplūdis vienā lielā veidojumā – patērēšanas anklāvā. Saprotams, no tā visvairāk cieš garīgā pasaule. Tā tiek degradēta, noniecināta un pārvērsta par cilvēka dzīves maznozīmīgu sastāvdaļu.

Saprotams, tāds skatījums sastopas ar pretestību. Patērētāju nihilisms tiek uzskatīts par jauna veida mežonību. Ne velti globālo procesu analītikā speciālisti izsakās par sabiedrības arhaizāciju. Iracionālās patērēšanas dievinātāju vulgāri primitīvā izturēšanās pret garīgo kultūru tiek pielīdzināta pirmatnējai mežonībai. Savukārt pirmatnējā mežonība ir postcilvēku organiska iezīme. Postcilvēku ģenēze ir patērēšanas sabiedrības ģenētiskais „sasniegums”. Arī par to atklāti izsakās analītiķi.

2013.gada 23.maijā internetā varēja lasīt šādu patērētāju nihilisma paraugu: „Latvieši ir kultūras tauta, kultūra mums ir patiešām svarīga. Saskaņā ar kultūras patēriņa pētījumiem, kultūra Latvijā interesē vidēji 60% līdz 70% cilvēku (pētījuma "Kultūras patēriņš Latvijā" dati). Mēs redzam, ka Dziesmu un deju svētki, Latvijas Nacionālā opera, Rundāles pils, Muzeju nakts, Jaunais Rīgas teātris - tās ir institūcijas un notikumi, kas piesaista lielu cilvēku uzmanību, spēj aizraut un ieinteresēt, un diez vai kāds tiem pārmetīs zemu kvalitāti. Protams, ir arī jomas - dzeja, laikmetīgā akadēmiskā mūzika, arheoloģija u.c. -, kas interesē pavisam mazu cilvēku skaitu. Tomēr kopumā Latvijā kultūras raidījumiem televīzijā (tāpat arī radio un internetā) ir nopietnas auditorijas potenciāls un, piedāvājot patiešām aizraujošu produktu, mūsuprāt, ir iespējams piesaistīt vairāk nekā, teiksim, 20 vai 30 tūkstošus cilvēku, kas ir bijusi vidējā "100 g kultūras" auditorija." Citāta autori ir Ivars Belte, Sergejs Ņesterovs, Māris Skujiņš. Viņi ir Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļi.

Tie, kuri atceras citus laikus, noteikti citātu lasīja ar neslēptu riebumu un to pieskaita izteiktai mežonībai. Nekādā ziņā nav pieņemama autoru ciniski prastā attieksme pret garīgo kultūru. Stulbi un patiesībā pazemojoši ir vārdi „kultūra mums ir patiešām svarīga”, „saskaņā ar kultūras patēriņa pētījumiem”, „piedāvājot patiešām aizraujošu produktu”.

Interesanti, kā LTV valdes locekļu ieskatā dzīvo 30-40% iedzīvotāji, kuri neietilpst iedaļā „kultūra Latvijā interesē”? Lieta ir tā, ka šajā ziņā uzskatāmi izpaužas valdes locekļu analfabētisms. Pie mums tagad katram vidusskolēnam priekšmetā „Kulturoloģija” iemāca, ka bez kultūras neeksistē neviens cilvēks. Katrs cilvēks ir vitāli vienots ar kultūru. Mūsu vidusskolēni zina arī to, ka saskaņā ar jaunākajām teorētiskajām atziņām jēdziens „kultūra” aptver ne tikai garīgo, bet arī materiālo pasauli.

Lasītāji saprata, ka citētajā tekstā runa ir par neseno kaismīgo tēmu mūsu publiskajā telpā. Tauta metās aizstāvēt iemīļoto TV raidījumu „100 g kultūras” tikpat dedzīgi, cik dedzīgi aizstāvētu tiesības izdzert iemīļotos 100 gramus un vairāk, ja kāds pēkšņi gribētu to aizliegt.

Starp citu, tāds nosaukums televīzijas raidījumam bija iespējams tikai brīvvalstī. Vārdu „100 g” alkoholiskās asociācijas nav jāpaskaidro. Tāds kariķējošs nosaukums izvēlēts raidījumam par garīgo kultūru. Tātad tā ir kaut kāda lumpeniski frivola attieksme pret garīgo kultūru vispār. Savā laikā šo vieglprātīgi nepieklājīgo pārraides nosaukumu akceptēja TV atbildīgie ierēdņi, pieļāva mūsu radošā inteliģence, un pacieta visa sabiedrība. Tas nevar neliecināt par dziļām morālajām izmaiņām mūsu sabiedrībā aizvadītajos dažos gadu desmitos.

Patērēšanas kults ir aptumšojis prātu arī dažiem mūsu zinātniekiem. Frāzi „saskaņā ar kultūras patēriņa pētījumiem” LTV godātie gaišie valdes locekļi ir aizguvuši no pētniekiem. No tiem jēdzienu „kultūras patēriņš” iecienījis slavenais stratēģiskais analītiķis Roberts Ķīlis. Aizvadītajos gados viņa vadībā ir organizētas vairākas iedzīvotāju aptaujas ar nosaukumu „Kultūras patēriņš”. Vienu no tiem savā tekstā izmanto LTV valdes locekļi.

Neapšaubāmi, ka garīgās kultūras lomu sabiedrībā analizē daudzu valstu sociologi, filosofi, psihologi, kulturologi, politologi u.c. Viņus interesē, piemēram, tas, ko cilvēki lasa, kādas filmas skatās, kādu mūziku klausās, kādas TV pārraides skatās u.tml. Taču viņu darbībā dominē korekta terminoloģija, labi apzinoties nepieciešamību stingri ievērot terminoloģiskās pieklājības normas.

Internets paver iespēju jebkuram iepazīties ar ārzemnieku terminoloģiju. Ārzemniekiem ir skaidrs, ka nedrīkst, teiksim, runāt par Gētes vai Šekspīra darbu „patērēšanu” tāpat kā par cīsiņu vai alus patērēšanu. Pie mums diemžēl par Raimonda Paula vai kāda cita autora muzikālo skaņdarbu klausīšanos drīkst runāt tāpat kā par piena un gaļas patērēšanu. Pie mums mākslinieks vai zinātnieks rada „produktu”. Pie mums Dziesmu un deju svētki, muzejs, opera ir „patērēšanas produkts”. Pie mums, kā jau žēlojos, mežonīgā attieksme pret garīgo kultūru vairs nesastop nekādu pretestību.

Novērtē šo rakstu:

5
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man ar mafiju nav nekādas saistības

FotoIzlasot Laura Galiņa rakstu, nesapratu, kas es esmu. Vajadzētu uzdot jautājumu - kas es esmu, bet šo jautājumu jau ir uzdevis neveiksmīgais politikānis Valdis Zatlers.
Lasīt visu...

21

SPKC darbiniek – esi informēts

FotoPastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Lasīt visu...

12

Diemžēl Čakšai vispār nav nekāda konkrēta plāna ne uz šo brīdi, ne nākotni

FotoJau atkal ZZS premjerministrs Māris Kučinskis nāk klajā ar jaunām idejām, šoreiz veselības aprūpe. Par nozares finansējumu ir spriests gadiem ilgi, un nu veselības ministrei Andai Čakšai ir izdevies izsaukt mediķu nemierus, bet ne sabiedrības atbalstu.
Lasīt visu...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Beidziet slepkavot bērnus

Patvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan...

Foto

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

Pirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo...

Foto

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

Jāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus....

Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...