Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes
Māris Krautmanis23.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Pēc apsveikumiem Maldīvijas ārlietu ministram Abdulam Šahida kungam un Antoniu Gutērrešam ar iecelšanu un pārvēlēšanu amatos Egils Levits uzreiz ķeras vērsim pie ragiem un pieskaras pandēmijas radītajām problēmām un to risinājumiem. Pēc Levita domām, galvenā nelaime pasaulē ir dezinformācija. “Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības - padziļinot izpratni par dezinformāciju kā parādību, atbalstot neatkarīgus un daudzveidīgus viedokļus paudošus plašsaziņas līdzekļus, iesaistot pilsonisko sabiedrību, kā arī piedāvājot apgūt medijpratību.”
Apžēliņ! Medijpratība?
Latvijas valsts prezidents runā par lietām, kas varbūt ir svarīgas vienas konkrētas Latvijas vienam sociālā tīkla “Twitter” burbulim, kurā cilvēki caurām dienām cepas un gānās.
Vieniem šķiet, ka informācija ir informācija, citiem, ka tā ir dezinformācija, un otrādi. Augstprātīgi elitārā un ļoti intelektuālā tviterpublika grib paturēt sev pēdējo vārdu un, piesaucot medijpratību, norādīt, kur īstā patiesība.
Diezin vai šīs problēmas ir aktuālas cilvēkiem Etiopijā, kur kopš pagājušā gada novembra turpinās konflikts Tigrejas reģionā Etiopijas ziemeļos - slaktiņi, izvarošanas, piespiedu pārvietošana. Šis konflikts skar arī Eritreju un vismaz piecus miljonus cilvēku, kuriem nav, ko ēst, un trūkst arī dzeramā ūdens. Tāpēc viņiem jāapgūst medijpratība. Lai šiem cilvēkiem būtu jautrāka dzīve, ASV ir uzlikušas un vēl uzliks aizvien jaunas sankcijas visādām amatpersonām, kuras ir ne visai medijpratīgas.
Afganistānā medijpratība pašlaik ir pats svarīgākais. Jādomā, ka talibi, kas pašlaik ir pārņēmuši varu gandrīz visā valstī, būs tik medijpratīgi un paklausīs Egilam Levitam - izveidos daudzveidīgus, caurspīdīgus plašsaziņas līdzekļus, kuri objektīvi vēstīs, kāda vieta saskaņā ar šariata likumiem ir ierādāma sievietēm, mākslai un mūzikai.
Nav tā īsti skaidrs, kā medijpratību liks lietā cilvēki Mali ziemeļos, centrā un dienvidos, kur nav rimuši bruņotu islāmistu uzbrukumi civiliedzīvotājiem. Mali visi karo pret visiem - islāmisti, etniskie pašaizsardzības spēki un valsts drošības spēki. Pa laikam karo, pa laikam nekaro, bet bads ir pastāvīgs. Taču pats galvenais, kā tikt ārā no šīs krīzes, ir medijpratība. Un, kas būtiski - jācīnās pret dezinformāciju!
Bangladešā pašlaik uzturas aptuveni miljons bēgļu no Mjanmas, kurus nevēlas redzēt pie sevis ne valdība, ne vietējie. Taču, ja šiem cilvēkiem būs ilgtspējīga medijpratība, viņi uzreiz atrisinās visas savas problēmas.
Visai nelāgi ir saasinājušās attiecības starp Alžīriju un Tunisiju. Taču, ja tiks padziļināta izpratne par dezinformāciju kā parādību, atbalstot neatkarīgus un daudzveidīgus viedokļus paudošus plašsaziņas līdzekļus, iesaistot pilsonisko sabiedrību, šis konflikts pazudīs kā nebijis, un abu valstu valdības laidīsies priecīgā dejā.
Venecuēlā strauji aug hiperinflācija, elektroenerģijas padeves pārtraukumi, ir pārtikas un zāļu trūkums. Pēdējos gados valsti pametuši vairāk nekā 5,6 miljoni venecuēliešu. Tas tāpēc, ka viņiem trūkst medijpratības un viņi ir dezinformēti.
Vēl Egils Levits runāja par mazo tautu mašīntulkošanas rīkiem digitālajā pasaulē, inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem. “Latvija turpina aktīvi izvērsties ilgtspējīgas mežu digitālās apsaimniekošanas jomā.” Pieskārās arī Afganistānas, Baltkrievijas, Ukrainas tēmām, noraudot asaru par brutālo opozīcijas apspiešanu.
Tas tad vēl tā - Latvijai nostāja jāpauž. Tomēr kopiespaids ir tāds, ka Egils Levits runā par tādām lietām, kas ir pašsaprotamas vai atkal otrādi - saprotamas tikai šaurā lokā, kas ir viņa tuvāko, snobisko un no realitātes tālo padomnieku loks. Kāda Sarmīte Ēlerte vai kas raksta viņa runas?
Arābu valstīm, latīņamerikāņiem, Āzijai ar tās autoritārajiem režīmiem, Āfrikai Levita runas laikā nāk žāvas.
Latvijai ir iespēja pēc Igaunijas pārņemt ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statusu 2026.-2027. gadā. Balsojumā piedalīsies visa Ģenerālā asambleja - arī tuksnešu, džungļu, stepju un salu valstis.
Jāsāk tā kā šaubīties, vai izdosies šo statusu iegūt, ja mūsu prezidents runā kaut ko apkārt un garām - levitē.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
