Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijai tika dots laiks un iespēja paveikt gāzes tirgus liberalizāciju – kārtīgi, atbildīgi un atbilstoši Latvijas sabiedrības interesēm. Taču, kā jau tas ierasts esošā varas monopola apstākļos, pat nozīmīgākie lēmumi tiek pieņemti bezatbildīgi un bez vajadzīgās kompetences, jo, kad ir varas monopols, par saviem lēmumiem nav jābūt nekādai, pat ne politiskajai atbildībai.

Tā vietā, lai rūpīgi un savlaicīgi sagatavotos tirgus liberalizācijai un paveiktu to, vadoties no sabiedrības interesēm un savlaicīgi, Latvijas gāzes tirgus liberalizācija tiek īstenota pēc analoģiskas shēmas kā bankas “Citadele” pārdošana, kā “Airbaltic” glābšana - līdz pēdējam brīdim novilcinot vajadzīgā risinājuma sagatavošanu un tad lielā steigā, saceļot ažiotāžu ap nebūtiskiem aspektiem, lai novērstu uzmanību un analīzi no būtiskā – tas ir, cik izdevīgs un drošs būs piedāvātais liberalizācijas risinājums Latvijas patērētājam, tā vietā tiek “izdzīts” risinājums, lai radītu īpaši labvēlīgus nosacījums kādam specifiskam “finanšu investoram”, piesedzot to visu, protams,  ar sabiedrības interesēm, bet tā arī nespējot pamatot tās.

Piemēram:

- Kādēļ tā vietā, lai liktu īstenot vienkāršu, ātru un efektīvu AS “Latvijas gāze” (LG) sadalīšanu atbilstoši ES likumdošanas normām un principiem - t.i. nodalot infrastruktūru (dabīgo monopolu) no tirdzniecības, tā vietā tiek piedāvāts sarežģīts – līdz ar to Latvijas patērētājiem par vairākiem miljoniem eiro dārgāks un ilgi īstenojams LG sadalīšanas modelis, kas nav ne sabiedrības interesēs un ir arī pretēji publiski paustajai “liberalizatoru” vēlmei - īstenot pēc iespējas ātrāku tirgus liberalizāciju?

Toties tas ir ļoti  izdevīgi kādam “finanšu investoram”, kuram tādejādi tiek izgriezta LG “fileja” (Inčukalns un maģistrālie cauruļvadi), bet sadales tīkli, kas ir svarīgs infrastruktūras elements, lai aizsniegtu Latvijas patērētāju, tiek atstāts esošajam monopolistam,  jo tas ir ļoti  neērts aktīvs “finanšu investoram”, kuram tad būtu jāuzņemas visi tā uzturēšanas  izdevumi un ekspluatācijas problēmas.

- Kādēļ pretēji ES normatīvajos aktos noteiktajam likumprojektā ir nepieciešams paredzēt īpašus nosacījumus tieši “finanšu investoram”, lai dotu tam iespēju kontrolēt gan stratēģiski nozīmīgo gāzes infrastruktūru, gan gāzes tirdzniecību?

Savukārt, lai neradītu konkurenci “finanšu investoram”, likumprojekts vispār liedz iespēju iegādāties un pārvaldīt Latvijai tik nozīmīgo gāzes infrastruktūru stratēģiskajam investoram (piemēram, jebkādai ASV enerģētikas kompānijai). Tas ir neloģiski un pretēji valsts drošības interesēm – jo, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu Inčukalna gāzes krātuves ekspluatāciju, Latvijas interesēs būtu piesaistīt tieši stratēģisko investoru ar atbilstošu kompetenci.

- Kādēļ izmisīgi, pat maldinot deputātus ar nepatiesiem faktiem, bija jācenšas ietvert likumprojektā valstij neizpildāmas saistības pret jaunajiem Inčukalna īpašniekiem un, tikai pateicoties Saeimas Juridiskā biroja nelokāmajai pozīcijai, likumprojektā tika iestrādāta tāda redakcija, kas pieļauj arī tiesiski pamatotu risinājumu attiecībā uz Inčukalna pazemes dzīlēm?

- Kādēļ ir nepieciešams veidot tādu riskantu tirgus modeli, kas nenodrošina Latvijas patērētājiem vajadzīgo gāzes apgādes drošumu, bet ir izdevīgs tirgus spekulantiem, kuriem nevajadzēs uzņemties atbildību par savām gāzes piegādēm?

Turklāt likumprojekts paredz, ka izmaksas par kāda tirgotāja bezatbildīgo rīcību būs jāsedz visiem pārējiem tirgus dalībniekiem - katram Latvijas patērētājam, pat ja tas nav šī tirgotāja klients! Tas ir absurdi un diskriminējoši.

Savukārt EM sniegtie iebildumi, ka šādiem gadījumiem ir paredzētas drošības rezerves, tāpēc nav nepieciešams paredzēt nekādu tirgotāju atbildību veidot savas rezerves, lai segtu iespējamos komerciālos riskus, rada nopietnas pamatotas bažas, vai šajā institūcijā vispār vēl ir saglabājusies kompetence un spēja sajēgt pat pašos pamatos pareizus un drošus  enerģētikas tirgus organizācijas principus, ja vien netiek prezumēts, ka patiesībā EM labi apzinās sava radītā “liberalizācijas modeļa” riskus, kas tiešām reāli var izraisīt enerģētisko krīzi, kuras gadījumā tiešām tad ir paredzētas šīs drošības rezerves.

Ne uz vienu no šiem, un ne tikai šiem, jautājumiem likumprojekta virzītāji tā arī nespēja sniegt jēdzīgas atbildes – savukārt deputātu pamatotie mēģinājumi to noskaidrot melīgi tika pasniegti kā centieni aizkavēt tirgus liberalizāciju. Lai gan patiesībā tie paātrinātu sekmīgu un sakārtotu gāzes tirgus liberalizāciju, turklāt - atbilstošu Latvijas patērētāju interesēm (kas laikam nebija “liberalizatoru” patiesais mērķis).

Rezultātā likumprojekts tika virzīts apstiprināšanai kā svētie raksti, liekot to deputātiem atbalstīt, paļaujoties uz “aklu ticību” un virzītāju “revolucionāro pārliecību”, nesniedzot šai pārliecībai nekādu argumentētu pamatojumu un  atbilstošu juridisko izvērtējumu. Pat izmisīgi slēpjot to.

Liels vairums likumprojekta grozījumu vispār tika iesniegti pēc termiņa beigām, deputātiem par tiem uzzinot tikai komisijas sēdē, kurā uzreiz bija jābalso par šiem priekšlikumiem. (Kāda jēga tad Satversmē noteiktajai valsts varas kārtībai?)

Tāpat kā pēdējā brīdī valdībā pieņemtie “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, kuri tiek sabiedrībai pasniegti kā iespēja atbrīvot gāzes tirgu Latvijas lietotājiem jau tagad, patiesībā tirgu nevis “atbrīvo”, bet “izmežģī” vēl vairāk – paredzot, ka gāzes tirdzniecība vienlaikus ir gan regulēta, gan atbrīvota, tādejādi dodot iespēju esošajam gāzes monopolistam apstrīdēt šādu šizofrēnisku liberalizāciju un ievilkt valsti dārgās un garās tiesvedībās, turklāt noklusējot no sabiedrības to, ka lielāko tiesu šajos noteikumos apstiprināto normu ir sagatavojis sev pats gāzes monopolists, lai nostiprinātu savu varu pār gāzes lietotāju, piemēram, mājsaimniecībām radot bezmaz vai dzimtbūtniecisku atkarību, paredzot normu, ka mājsaimniecība var atteikties no gāzes apgādes tikai tad, ja vietā ir atrasts kāds cits…

Šis ir hrestomātisks varas monopola visatļautības un bezatbildības piemērs, kad, piesedzoties ar sabiedrības interesēm, tiek īstenots kārtējais varas monopola nekompetentais, iespējams, arī angažētais lēmums, par kuru Latvijas sabiedrībai atkal nāksies dārgi maksāt, lai tikai kādam sanāktu kārtējais “veiksmes stāsts”.

Diemžēl ļoti iespējams, ka maksāt par to nāksies ne tikai gāzes patērētājiem, bet visai Latvijas sabiedrībai, jo, lai gan ES paredz nepieciešamību īstenot enerģētikas tirgus liberalizāciju un dalībvalstu tiesības izvēlēties tām atbilstošu liberalizācijas modeli, vienlīdz ar to tiek noteikts, ka šīs tiesības dalībvalstij ir jāpiemēro samērīgi, ievērojot privāto subjektu tiesības, aizskarot tās ne vairāk, kā tas ir objektīvi nepieciešams, un šādam  aizskārumam ir jābūt argumentēti pamatotam ar to labumu, ko no tā gūs sabiedrība ­– uz to savos lēmumos ir norādījusi arī Eiropas kopienas tiesa, izskatot līdzīgus gadījumus. Lieki piebilst, ka Latvijas gadījumā nekas tāds nav ticis paveikts, lai gan to nepavisam nebija grūti izdarīt, ja tik tiešām visa šī “liberalizācija” būtu virzīta, vadoties no sabiedrības interesēm.

Var, protams, atrunāties, ka enerģētika ir sarežģīta joma un ir vajadzīga vairāku gadu pieredze, lai veidotos adekvāta izpratne par to, bet EM tik bieži mainās vadība, tāpēc tā vienkārši nepagūst šo izpratni iegūt, tāpat kā pašlaik tas ir noticis ar LG - var jau likumprojekta virzītāji priecāties par šādu situāciju un tādejādi sasniegto “risinājumu”, kurš sabiedrībai tiek pasniegts kā “liela valsts uzvara”, taču patiesībā ir panākts, izmantojot monopolista pašreizējo kompetences trūkumu, un balstās uz cerībām par tā naivo un paklausīgi labsirdīgo rīcību nākotnē.

Pieredze gan liecina, ka jārēķinās būtu ar kaut ko pavisam citu – tādēļ ir jāatzīst, ka tā ir ļoti aprobežota un vieglprātīga attieksme (nu, bet tās jau tagad būs citu problēmas), jo atšķirībā no EM esošajam monopolistam – ja ne menedžmentam, tad akcionāriem jau noteikti - vēl būs laiks un kapacitāte veikt kompetentu notikušā izvērtējumu, apjaust un vēlāk arī izmantot savās interesēs pieļautās “liberalizatoru” neatbilstības un sastrādātās nejēdzības. Bet Latvijas valstij un visiem Latvijas patērētājiem būs iespēja to visu apmaksāt, kā jau tas ir ierasts un kļuvis par “normālu” rutīnu esošā varas monopola visatļautības un bezatbildības apstākļos.

Varbūt tomēr beidzot būtu laiks aizdomāties, kāpēc tieši šādu tirgus liberalizāciju esam pelnījuši?...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...