Lidostas noklausīšanās lietā kriminālprocesu izbeidz arī pret Rožkalnu, bruģē ceļu skandalozā Lazdiņa attaisnošanai
PIETIEK10.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Starptautiskās lidostas Rīga darbinieku sarunu nelikumīgās noklausīšanās lietā prokuratūra kriminālprocesu izbeigusi arī pret bijušo lidostas valdes locekli, kādreizējo Drošības policijas priekšnieku Raimondu Rožkalnu, un, kā liecinaPietiek rīcībā esoša droša informācija, pašlaik tiek sekmīgi bruģēts ceļš, lai kriminālprocess tiktu izbeigts pret nelikumīgās noklausīšanās faktisko galveno organizētāju - bijušo lidostas Drošības departamenta vadītāju Raimondu Lazdiņu (attēlā).
Pietiek vairākkārt informējis, ka saskaņā ar Drošības policijas oficiāli pausto uzskatu bijušie starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāji Aldis Mūrnieks un Arnis Luhse, kā arī Andis Damlics, Raimonds Rožkalns, Agris Balodis un Arta Duntava, kuri dažādos laikos darbojušies lidostas valdē, esot saucami pie kriminālatbildības par amatpersonas bezdarbību, jo piekrituši aparatūras iegādei, ko Lazdiņa vadītais lidostas Drošības departaments vēlāk izmantojis nelikumīgai noklausīšanai, kā arī nav laikus atklājuši šīs nelikumīgās darbības.
Tiesa, jau pērn izskanēja, ka pati Drošības policija izmantojusi Lazdiņa nelikumīgi iegūto operatīvo informāciju, tādēļ centusies lietu izbeigt vai bijušo lidostas drošības šefu pasargāt no apsūdzību izvirzīšanas. Tas tomēr nav izdevies, tāpēc nolemts Lazdiņu vismaz daļēji paglābt, vainu noveļot arī uz citām lidostas amatpersonām un tās kuplā skaitā atzīstot par aizdomās turamajām šī paša kriminālprocesa ietvaros.
Nu, pēc gadu ilgas "izmeklēšanas" šis kriminālprocess pamazām izčākst. Vispirms Rīgas rajona prokuratūras prokurors Džeralds Pooks izbeidza tā saukto "lidostas noklausīšanās" kriminālprocesu daļā pret bijušo starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Luhsi, bet nu Pietiek rīcībā esošie prokuratūras lēmumi rāda, ka šī krimināllieta izbeigta daļā pret vismaz četrām personām, ko Drošības policija uzskatīja par iesaistītām nelikumīgajā sarunu noklausīšanā, - ne tikai pret Luhsi, bet arī pret lidostas drošībnieku Andri Savko, vēl vienu lidostas darbinieku, IT nodaļas vadītāju Aleksandru Kuharjonoku un nu arī Rožkalnu.
Līdz ar to, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pamazām tiek īstenots Drošības policijas pārstāvju iecerētais - reizē ar "biedru grupu" kriminālprocesu izbeigt arī pret Lazdiņu, kurš pēc ievērojamas kompensācijas saņemšanas nu ir pārcēlies darbā pie sava kādreizējā priekšnieka, ekspremjera Aigara Kalvīša, kurš tagad vada Krievijas kontrolēto AS Latvijas gāze.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka pašlaik cietušie - lidostas darbinieki, kuru sarunas ir tikušas noklausītas, - tiek izsaukti uz prokuratūru, kur viņiem aplinkus ir likts manīt - nebūtu slikti, ja izrādītos, ka viņi nekā slikta sarunu noklausīšanā nesaskata un nekādu kaitējumu no tā nav guvuši. Oficiāli prokuratūra nekādu informāciju šai sakarā nesniedz.
Pietiek jau iepriekš rakstīja, ka Drošības policija sākotnēji noklausītos darbiniekus pratināja par iesniegumu motivāciju, cenšoties panākt to atsaukšanu, bet vēlāk atteica cietušā statusa piemērošanu, un tas tika noteikts tikai pēc Ģenerālprokuratūras iejaukšanās. Bez iesniegumiem par cietušā statusa piemērošanu Drošības policijai būtu bijis vieglāk izbeigt lietu pret Lazdiņu.
Savukārt dažus bijušos lidostas valdes locekļus Drošības policijas veiktās "izmeklēšanas" laikā pirms gada bija izbrīnījis fakts, ka plaši pazīstamais Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis iepazīstinājis aizdomās turamos ar personu sarakstu, kas bija vērsušās Drošības policijā, lūdzot piemērot viņām cietušā statusu šajā noklausīšanās lietā.
Tā kā vairāki no cietušajiem ir lidostas darbinieki un bijušie valdes locekļu kolēģi, ar kuriem vēl aizvien tiek uzturētas attiecības, tostarp privātas, dažiem cietušajiem bija radies iespaids, ka Drošības policija cer - privātās sarunās apsūdzību priekšā nonākušie bijušie valdes locekļi varētu cilvēciski iežēlināt par cietušajiem atzītos, panākot iesniegumu atsaukšanu, kas palīdzētu lietu izgāzt.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
