Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Starptautiskās lidostas Rīga kopējie zaudējumi saistībā ar tā saukto Ryanair lietu ir lielāki nekā aizvadītās nedēļas nogalē publiski nosauktie 1,57 miljoni eiro plus vēl vairāk nekā divi miljoni eiro, - patiesā summa pat pārsniedz četrus miljonus eiro, liecina Pietiek rīcībā esošā lidostas un advokātu sarakste.

Kā izriet no šīs sarakstes, zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš & Norcous (kas par lidostas pārstāvēšanu šajā tiesvedībā saņēmis vismaz 261 869 eiro) pārstāvis Uģis Zeltiņš lidostas Juridiskā departamenta direktori Laumu Jenču oficiāli informējis, ka ar šķīrējtiesas spriedumu piespriestā summa, kas jānomaksā lidostai, var sasniegt 2,05 miljonus eiro.

Šī summa sastāv no šķīrējtiesas atzītajiem Ryanair zaudējumiem 802 000 eiro apmērā, aviokompānijas pieprasītajiem 1,18 miljoniem eiro – šķīrējtiesas procesa izmaksām, kā arī sīkākiem Ryanair izdevumiem. Turklāt lidostas zaudējumiem jāpieskaita vēl vairāk nekā 2 miljoni eiro, ko tā uzskatīja par Ryanair parādu par aeronavigācijas pakalpojumiem, - arī šajā jautājumā šķīrējtiesa lēmusi par sliktu lidostai.

Ilgāku laiku Starptautiskās lidostas Rīga nolīgtie juristi - zvērinātu advokātu birojs Raidla, Lejiņš & Norcous par Londonas šķīrējtiesā 2014. gada pavasarī zaudēto lietu pret Ryanair apgalvoja, ka izdevumi Latvijas pusei tikai teorētiski draudot ar 802 000 eiro zaudējumu kompensāciju, ko pielēmusi šķīrējtiesa.

Sākotnēji biroja advokāts Uģis Zeltiņš, kurš bijis iesaistīts šajā un citās lidostas tiesvedībās, ziņu aģentūrai publiski apgalvoja, ka Ryanair Latvijas tiesās vēl nav prasījis Londonas šķīrējtiesas nolēmuma izpildi un, kad tas notiks, tiesa vēl varēšot piekrist vai nepiekrist tā izpildei.

Taču nu tikai lidostas sūdzība Eiropas Komisijai par to, ka Ryanair varētu būt saņēmusi nelikumīgu valsts pabalstu, ir devusi atelpas brīdi, jo Rīgas rajona tiesa ir apturējusi tiesvedību par sprieduma izpildi. Taču, tikko Eiropas Komisija beigs izmeklēšanu, nāksies maksāt. Savukārt divu miljonu parāds jau ir zaudēts neatgriezeniski.

Šiem vairāk nekā četriem miljoniem eiro vēl ir jāpieskaita milzīgās summas, ko no lidostas ir saņēmis advokātu birojs Raidla, Lejiņš & Norcous, kurš iepriekš atpazīstamību jau guvis sakarā ar piesaistīšanu valstij piederošo bankas Citadele akciju pārdošanas līguma izstrādē.

Jau 2012. gada novembrī lidostas Rīga valde izlēma par 284 574 eiro vērta līguma slēgšanu ar Raidla, Lejiņš & Norcous par juridiskās palīdzības pārstāvību tiesas lietā pret Ryanair saistībā ar 2004. gada 23. jūlijā starp Ryanair un lidostu noslēgto līgumu.

Milzīgas summas lidostai izmaksājuši Raidla, Lejiņš & Norcous pakalpojumi arī citās ar Ryanair tiesvedību saistītās lietās, kur lidosta vai Ryanair tikuši pieaicināti kā trešās personas. Piemēram, 2013. gada martā lidostas valde lēma par 42 686 eiro vērta līguma slēgšanu ar šo advokātu biroju par lidostas juridisko pārstāvību airBaltic prasībā pret lidostu ar trešo personu Ryanair par zaudējumu piedziņu.

Vēl iepriekš - 2012. gada februārī - lidostas valde lēma par Raidla, Lejiņš & Norcous pieaicināšanu juridiskai palīdzībai civillietā starp Ryanair un VAS Latvijas Gaisa satiksme, kurā lidosta Rīga ar tiesas lēmumu bija pieaicināta kā trešā persona. Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju advokātu birojs par šo tiesvedību saņēmis 35 597 eiro.

Latvijas valsts Starptautiskās lidostas Rīga personā 2014. gadā zaudēja Londonas šķīrējtiesas prāvā pret Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, un jau tad bija skaidrs, ka tā būs spiesta kompensēt 802 000 eiro zaudējumus, kā arī tiesāšanās izdevumus Londonā un Rīgā. Tāpat šķīrējtiesa piekrita, ka Ryanair nebija jāmaksā papildu maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem.

Šie notikumi tradicionāli tiek saistīti ar kādreizējā satiksmes ministra Ainara Šlesera izdarīto politisko spiedienu, vēloties panākt Ryanair ienākšanu Rīgas lidostā un par to solot dažādus labumus. Tiesa, šis spiediens formālos dokumentos tā arī nav parādījies, - kā redzams no Pietiek šodien publicētā līguma fragmenta (attēlā), uz tā redzami dažādi paraksti, taču Šlesera paraksta gan nav.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...