Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.

Kopš 2014. gada visi mājasdarbi tika paveikti

2014. gadā es biju ekonomikas ministrs un paveicu visu, lai šodien fiziski būtu iespējams pietiekami ātri nomainīt gāzes piegādātāju. Lietuva par saviem līdzekļiem tikko uzbūvēja Klaipēdas LNG (sašķidrinātas gāzes) termināli, kura gada kapacitāte bija pietiekama trīs Baltijas valstu vajadzību apmierināšanai. Latvijas pusē tika uzsākti investīciju projekti, kas nodrošinātu pietiekamas savienojuma jaudas starp Lietuvu un Latvijas Inčukalna gāzes krātuvi.

Es arī veltīju ievērojamas pūles, lai no dīkstāves izkustinātu tā saucamo GIPL projektu - savienojumu starp Lietuvu un Poliju, kurš Latvijas budžetam izmaksāja 30 miljonus EUR un kurš tika veidots, lai pārtrauktu Baltijas valstu enerģētisko izolāciju no Rietumiem. Tas bija visai sarežģīts uzdevums, jo tajā laikā Polijai un Lietuvai nebija lielas intereses par šo projektu. Bet vienošanas par GIPL finansējuma sadali tika panākta, projekta īstenošana tika uzsākta un šogad maijā arī tika pabeigta.

Kopš 2014. gada visi mājasdarbi tika paveikti, lai, iestājoties stundai X, ekonomikas ministrs varētu atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas gāzes piegādes caur Klaipēdas LNG terminālu vai caur Polijas Swinoujscie LNG terminālu, izmantojot GIPL.

Ministrs nespēj orientēties situācijā

24.februāra agrā rītā iestājās stunda X. Zibenīgi noreaģēja vien Latvenergo, kas jau pirmajās dienās nodrošinājis valdības lēmumu iepirkt 2TWh sašķidrinātas dabasgāzes caur Klaipēdu. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija jau 2. martā sasauca sēdi par dabasgāzes piegāžu nodrošinājumu, kurā Ekonomikas ministrijai tika uzdots mēneša laika iesniegt ceļa karti gāzes piegādātāja nomaiņai, kā arī izmaksu aplēses. Atzīmēšu, ka līdz šai dienai ministrija neko nav iesniegusi.

18. martā parādījās ziņas, ka Klaipēdas termināļa jaudas ir pilnībā rezervētas līdz pat 30. septembrim. Vērtējot publiski pieejamo informāciju, varam secināt, ka jaudas tika norezervētas no Polijas puses. Acīmredzot ekonomikas ministrs nebija sapratis, ka GIPL savienojums ir iela ar diviem virzieniem, kas nozīmē, ka poļi tikpat labi var piekļūt Klaipēdas terminālim. Un par Polijas plāniem - piemēram, sagatavoties atslēgšanai no Krievijas gāzes un nodrošināt sev maksimālus gāzes krājumus - ministrs arī nebija interesējies.

No 1. aprīļa Krievijas gāze Inčukalnā vairs netiek iesūknēta – iespējams, tādēļ, ka par to vairs nav iespējams samaksāt, nepārkāpjot ES sankcijas, jo Putins uzstāj uz maksājumiem rubļos. Prezidents Levits ir publiski paziņojis, ka esam jau atteikušies no Krievijas gāzes, bet Inčukalnā esošās gāzes pietiks tikai līdz jūlija beigām. Ko dara valdība?

Pašlaik neizskatās, ka valdībai šis jautājums būtu svarīgs un steidzams. Tikai 19. aprīlī tā pieņem virkni “konceptuālu” lēmumu: “konceptuāli” piedalīties Igaunijas Paldisku termināļa projektā, “konceptuāli” būvēt savu LNG termināli, “konceptuāli” iegadāties gāzi caur Klaipēdu. Ekonomikas ministrija arī nekur nesteidzas: 3. maijā tā izsludina publisku LNG termināļa izveides projekta “tirgus izpēti”.

Rezumējot: pagājuši gandrīz trīs mēneši kopš stundas X. Pārliecības par iespēju rezervēt gāzes piegādes caur Klaipēdu nav. Reālās dalības Paldisku termināļa izveidē nav. Sava Skultes termināļa izveide nav uzsākta. Ilgtermiņa līgumi par sašķidrinātas gāzes piegādēm nav noslēgti. Varbūt Nacionālās apvienības ministra muļļāšanas ir apzināta, lai pēc iespējas ilgāk turpinātu pirkt gāzi no Gazprom?

Kas bija jādara?

Iestājoties stundai X, atbildīgā ministra uzdevums bija maksimāli operatīvi izstrādāt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumus dabasgāzes piegādātāja nomaiņai un tos piedāvāt valdībai.

Pirmkārt, ministra uzdevums bija rezervēt Klaipēdas vai Polijas Swinoujscie termināla (šajā gadījumā arī GIPL savienojuma jaudas) kapacitāti vismaz nākamajām apkures sezonām. Visticamāk, tas prasītu īpašu vienošanos ar Lietuvas valdību, jo tirgus apstākļos terminālis darbojas brīvas konkurences režīmā, kur katrs tirgotājs var rezervēt jaudas. Tas netika izdarīts.

Otrkārt, ministra uzdevums bija nekavējoties uzsākt darbu pie tā, lai nodrošinātu ilgtermiņa gāzes piegādes par saprātīgu cenu. Ir skaidrs, ka atteikšanās no Krievijai gāzes ir uz vairākiem gadiem - iespējams, pat uz desmitiem gadu. Ir skaidrs, ka vienīgā alternatīva ir sašķidrinātā gāze. Ir tikpat skaidrs, ka, visai Eiropai meklējot alternatīvus (LNG) piegādātājus, pieprasījums dramatiski palielināsies, ceļot uz augšu arī sašķidrinātās gāzes cenu.

Ministram, kurš orientējas ekonomikas jautājumos, būtu arī skaidrs, ka ar ilgtermiņa (vismaz uz desmit gadiem) līgumiem iespējams nodrošināt ievērojami zemākas cenas, nekā tā saucamajā “spot” tirgū. Tā, piemēram, Bulgārijas valdība nesen vienojusies ar ASV par sašķidrinātās gāzes piegādēm par cenām, kuras ir zemākas nekā Gazprom. Ministrs Vitenbergs aprīļa sākumā veselu nedēļu braukājis pa ASV, bet nevienu līgumu par ilgtermiņa gāzes piegādēm nav atvedis. Var izrādīties, ka tas bija tikai tūrisma brauciens par nodokļu maksātāju naudu.

Treškārt, ministra uzdevums bija maksimāli ātri nonākt skaidrībā ar ilgtermiņa risinājumu par gāzes piegāžu infrastruktūru. Veidojot gāzes piegāžu risinājumus 2014. gadā, mēs vadījāmies no scenārija, kurā apdraudējums pirmajā kārtā būtu Baltijas valstīm. Citiem vārdiem, 2014. gadā izveidotā infrastruktūra varētu būt nepietiekama scenārijam, kurā visā Eiropā atsakās no Krievijas gāzes un meklē sašķidrinātas gāzes piegādātājus. Klaipēdas termināla kapacitāte nav pietiekama Baltijas valstu un arī Somijas vajadzību nodrošināšanai, nemaz nerunājot par Poliju. Tas nozīmē, ka varētu būt nepieciešams papildu LNG terminālis.

Kāds LNG terminālis ir vajadzīgs un par kādu cenu?

Šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo termināļa izveidošanas izmaksas visticamāk vajadzēs segt gan no valsts budžeta, gan patērētājiem. Gan Klaipēdas, gan Paldisku termināļi ir balstīti tā saucamajā FSRU (Floating Storage and Regasification Unit) modelī, kas prasa specializētā kuģa - kurš ir gan gāzes glabātuve, gan regazifikators - iegādi vai līzingu. Lietuvas FSRU Independence maksāja aptuveni 300 miljonus EUR. Šodien, milzīga pieprasījuma dēļ, ņemot vērā, ka kuģu skaits ir ierobežots, FSRU kuģa līzinga līgumi ir noslēdzami ilgtermiņā (vismaz uz desmit gadiem), un izmaksas varētu vismaz divas reizes pārsniegt šā kuģa būvniecības izmaksas. Savukārt Skultes LNG terminālim nevajag FSRU, jo tuvumā ir Inčukalna gāzes krātuve. Tāpēc kopējas investīcijas ir lēšamas ap 120 miljoniem EUR, ieskaitot cauruļvadu līdz Inčukalnam.

Bieži tiek norādīts, ka Skultes termināļa būvniecība prasīs divus gadus, kamēr FSRU ir izveidojams daudz ātrāk. Miera apstākļos tā tas varētu būt. Bet valstij svarīgu stratēģisko objektu faktiskā kara laikā var uzbūvēt daudz ātrāk. Tā, piemēram, Vācijas valdība tikko deva zaļo gaismu normatīvajam ietvaram, kas saīsinās LNG termināļu projektu birokrātijas laiku desmit reizes! Rezultātā, Vācijā, iespējams, 10 mēnešu laikā (!) būs uzbūvēts LNG terminālis, un tas būs savienots ar gāzes tīklu. Ja vien ekonomikas ministrs orientētos situācijā un būtu gatavs pieņemt lēmumus, Saeimā jau pašlaik būtu pieņemti likumu grozījumi, kas padarītu par iespējamu pabeigt Skultes projektu gada laikā.

Šīs raksts tapa daudz agrāk, nekā premjers Kariņš nolēma upurēt ministru Vitenbergu valdības stabilitātes nodrošināšanai. Ministram paveicās - viņam nevajadzēs uzņemties tiešu politisku atbildību par savām neizdarībām brīdī, kad iestāsies apkures sezona. Bet nākamajam ministram steidzami jāpieņem lēmumi: īstermiņā - gāzes piegāžu nodrošināšana, ilgtermiņā - līgumi par saprātīgu cenu, infrastruktūras risinājumi.

Novērtē šo rakstu:

20
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...