Lieģis uzrunāts kļūt par jaunievēlētā prezidenta Bērziņa padomnieku

„Es esmu šādu iespēju pārrunājis ar jaunievēlēto prezidentu. Vienojāmies, ka tuvākajā laikā vēl pie šī jautājuma atgriezīsimies,” Pietiek atzina Lieģis. Jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš Pietiek atzina, ka 10. Saeimas darba septiņos mēnešos starp viņu un Lieģi izveidojies ciešs koleģiāls un labs cilvēcisks kontakts. Bērziņa līdz šim vadītās Saeimas Tautsaimniecības komisijas dienaskārtībā ir jautājumi, kas saistīti ar Lieģa vadītās Eiropas lietu komisijas kompetenci.

Lieģis pirms kļūšanas par aizsardzības ministru Valda Dombrovska pirmajā valdībā daudzus gadus bija darbojies kā diplomāts, tostarp arī Latvijas vēstnieks NATO. Lieģa vārds ir pazīstams starptautiskajā apritē un viņa pievienošanās Bērziņa komandai būtu labs signāls ārvalstu vēstniecībām, kurās pēc prezidenta vēlēšanu kaislībām attiecībā uz jauno prezidentūru varētu valdīt piesardzīga attieksme. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Lieģis netiek apsvērts ārlietu padomnieka amatam, bet varētu jaunievēlētajam prezidentam dot padomus tieši ar starptautisko drošību un NATO saistītos jautājumos.

Tāpat Bērziņa komandā varētu pāriet vairāki aizejošā prezidenta kancelejas darbinieki, tā nodrošinot pēctecību un jaunās prezidentūras veiksmīgu darba uzsākšanu. Jau zināms, ka amatā paliks aizejošā prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols. Tā ir sagadījies, ka ķirurgs Ozols, kuru saistīja sena draudzība ar Zatleru, ir arī jaunievēlētā prezidenta Bērziņa labs draugs. Ozols ir arī nākamā prezidenta kancelejas vadītāja Daudzes kursabiedrs.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Bērziņš savā komandā labprāt vēlētos redzēt Zatlera juridisko padomnieci Inesi Lībiņu-Egner un nacionālās drošības padomnieku Raimondu Rožkalnu. Lībiņa-Egner Pietiek teica, ka šādu piedāvājumu šobrīd neapsver, jo līdz 8. jūlijam vēl daudz darba un pēc tam viņa vēloties izmantot atvaļinājumu, vasaru pavadot kopā ar ģimeni. Rožkalns atzina, ka konkrētu piedāvājumu vēl nav saņēmis. Ārlietu ministrija, kuras kompetencē tradicionāli ir rekomendēt prezidenta ārlietu padomnieku, ieteikusi šajā amatā paturēt Andri Pelšu, tomēr nav skaidrs, vai tā notiks. 

Lai gan jaunievēlētajam prezidentam jaunnedēļ ieplānotas vēl atsevišķas tikšanās ar citiem potenciālajiem kandidātiem, diezgan droši var teikt, ka Valsts prezidenta kancelejas vadība tiks uzticēta kādreizējam Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem. Šādā gadījumā viņš apturēs savu darbību reģionālajā partijā Latvijai un Ventspilij. To, ka viņa komandas cilvēkiem būs jāpārtrauc politiskā darbība, Pietiek uzsvēra arī jaunievēlētais prezidents. „Es tādā veidā nedomāju – cilvēkam jābūt profesionālim, bet tas politiskais es nedomāju, ka spēlē kādu lomu,” Pietiek teica Bērziņš.

Viens no galvenajiem apsvērumiem, kas ņemts vērā, bijis gaidāmais referendums par 10.Saeimas atlaišanu, pēc kura vismaz divus mēnešus parlamenta darbība būs ierobežota un tajā liela loma būs Valsts prezidentam. Šādā gadījumā Bērziņam noderētu Daudzes padoms, kuru par spīti sākotnējai kritikai saistībā ar politisko piederību reģionālajai partijai Latvijai un Ventspilij uzskata par vienu no labākajiem, ja ne labāko atjaunotās valsts parlamenta spīkeri. Satversmes 49. pants noteic: ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai (ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 17. septembrī), bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents.

Bērziņš uzsver, ka kolēģi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijā Daudzi izvēlējies un uzrunājis pats, nekādas viedokļu apmaiņas ar Latvijai un Ventspilij vadītāju Aivaru Lembergu par šo tēmu neesot bijis. Politikas kuluāros jau vairākus gadus tiek uzskatīts, ka ventspilnieks Daudze nav īsti uzskatāms par Lemberga cilvēku, ko arī parādīja Daudzes izstumšana no Saeimas priekšsēdētāja amata pēc 10. Saeimas vēlēšanām, šo amatu „ietirgojot” Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai apmaiņā pret satiksmes ministra krēslu zaļajiem zemniekiem.

Politikas kuluāros klīst nostāsts par to, kā Daudze 9. Saeimas laikā kļuvis par parlamenta priekšsēdētāju un Lembergam kādā sanāksmē uz mēģinājumu dot norādes aizrādījis, lai tas neaizmirst, ka runā ar otro augstāko amatpersonu valstī. Lembergs tāpat bez rezultāta esot cerējis, ka Daudze izmantos Saeimas priekšsēdētāja amatu viņa labā laikā, kad Ventspils mērs ilgstoši atradās apcietinājumā un pēc tam mājas arestā.

Lai gan Bērziņš atzīst, ka formāli Daudze kā savulaik otrā augstākā amatpersona valstī, uzņemoties šo amatu, piedzīvos kritienu rangā, faktiski Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amats tiek uzskatīts par politiski ļoti ietekmīgu. Šis amats nav tikai administratīvs - tieši prezidenta kancelejas vadītājs lielā mērā ietekmē valsts galvas dienaskārtību, sniedz tam politiskus padomus, viņš arī ir vidutājs starp partiju līderiem un prezidentu, ietekmējot to, kāda informācija sasniegs valsts pirmo personu. Daudzes autoritāte citu politisko spēku līderu acīs un rūdījums politikas kuluāru sarunās Rīgas pilī viņu varētu padarīt par ļoti ietekmīgu figūru. 

Novērtē šo rakstu: