Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikraksts Dienas Bizness turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. Kūrortpilsētā pērn reģistrēti 12 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un, lai gan tas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 2015. gada 10 darījumiem, šis rādītājs joprojām ir vairāk nekā divreiz mazāks pat salīdzinājumā ar 2014. gada 27 darījumiem (neskaitot dzīvokļus).

1. 6 miljoni eiro

SIA Jūras 53 pērn jūnijā par šādu summu nopirka 7678 kvadrātmetrus zemes ar viesu namu, guļamkorpusu un sarga māju Jūras ielā 53. To pārdeva Kiprā reģistrētā Cheribonds Holdings LTD, kas īpašumu nopirka 2015.gadā par 2,7 miljoniem eiro. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

2. 3,9 miljoni eiro

Ar prāvu peļņu SIA Savel pērn augustā pārdeva 2015.gadā par 980 tūkstošiem eiro iegādātu īpašumu Meža prospektā 32, kas sastāv no 2890 kvadrātmetriem zemes un viesnīcas. Jaunais īpašnieks ir SIA Ruvite, kurai hipotekārie kredītlīdzekļi tā iegādei nebija nepieciešami.

3. 3,1 miljons eiro 

1969.gadā dzimusī Ludmila Kalašņika, ņemot kredītu AS Bank M2M Europe, pagājušā gada jūlijā nopirka 5153 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju un pirti Bulduru prospektā 73, ko pārdeva 1958.gadā dzimusī Tatjana Zmitroviča. Kredītdevējam par labu nostiprināta 8,1 miljona eiro hipotēka.

4. 2,87 miljoni eiro

SIA Bulduru 19 pērn pārdeva vairākas daļas no īpašuma Bulduru prospektā 19, kas sastāv no 3895 kvadrātmetriem zemes un atpūtas un sporta kompleksa. Par 930 tūkstošiem eiro tā pārdeva 3053/73932 domājamās daļas 1968. gadā dzimušajai Žannai Jaščukai, par 890 tūkstošiem eiro - 1749/73932 daļas 1978. gadā dzimušajam Andrim Nelsonam (spriežot pēc visa – pazīstamajam diriģentam), par 600 tūkstošiem eiro - 1080/73932 daļas 1975.gadā Maskavā dzimušajai Annai Levitanskai, bet par 457 tūkstošiem eiro - 2495/73932 daļas 1964.gadā dzimušajai Irinai Kohanovskai.

5. 2 miljoni eiro

1968.gadā dzimusī Violeta Rastoropova pērn jūnijā pārdeva 5502 kvadrātmetrus lielu īpašumu ar saimniecības ēku un dzīvojamo māju Ernesta Birznieka-Upīša ielā 5, ko no pašvaldības nopirka 1998.gadā par 331 920 latiem (472 279 eiro). 19/20 daļas no tā nopirka 1955.gadā Armēnijā dzimusī Ofika Davojana, bet atlikušo 1/20 daļu – SIA M.J. Finance. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

6. 1,7 miljoni eiro

SIA Kazak Invest pagājušā gada novembrī nopirka 3944 kvadrātmetrus zemes ar divām nedzīvojamām mājām un katlu māju Dzintaru prospektā 48, ko pārdeva SIA Neirožu klīnika. Hipotekārais aizdevums īpašuma iegādei nebija nepieciešams.

7. 1,64 miljoni eiro

2499 kvadrātmetrus lielais īpašums ar dzīvojamo māju un diviem šķūņiem Meža prospektā 121 pērn divas reizes mainīja īpašnieku. Vispirms janvārī par šādu pašu summu 1967.gadā dzimušais Aleksandrs Bogatovs to pārdeva 1958.gadā dzimušajam Jevgēnijam Jakovļevam, kurš to oktobrī pārdeva tālāk SIA AT-INVEST. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumos nav izmantoti.

8. 1,55 miljoni eiro

Arī īpašums Salacas ielā 2, kas sastāv no 1732 kvadrātmetriem zemes un divām būvēm, pērn divas reizes mainījis īpašnieku. 1968.gadā dzimušais Nils Aleksa, kas īpašumu nopirka augustā, jau decembrī to pārdeva tālāk ar 50 tūkstošu eiro peļņu. Līdz tam īpašums piederēja Igaunijā reģistrētai kompānijai VMTM Team Oü, bet tagad tas pieder 1958.gadā dzimušajai Tatjanai Zmitrovičai. Kredītlīdzekļi darījumos nav izmantoti.

9. 1,2 miljoni eiro

1966.gadā dzimušais Andrejs Talaškins pagājušā gada oktobrī pārdeva 2201 kvadrātmetru zemes ar dzīvojamo māju un saimniecības ēku Dzimtenes ielā 5A, ko par saviem līdzekļiem nopirka 1983.gadā dzimusī Anna Talaškina. Pārdevējs šo īpašumu nopirka 2010.gadā par 281 121 latiem (399 999 eiro).

10.-11. 1,1 miljons eiro

1974.gadā dzimusī Jana Frolova pērn martā pārdeva 2809 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Bulduru prospektā 115, ko uz pirkuma līguma un laulību līguma pamata ieguva 1967.gadā dzimušais Aleksandrs Bogatovs. Pārdevēja šo īpašumu 2008.gadā ieguva oficiāla dāvinājuma ceļā no baņķiera Oļega Fiļa. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

10.-11. 1,1 miljons eiro

1947.gadā dzimusī Nataļja Leveņeca pagājušā gada augustā pārdeva 1721 kvadrātmetru zemes ar pansionāta ēku Bulduru prospektā 41, ko 2004.gadā bija ieguvusi oficiāla dāvinājuma ceļā. Īpašumu nopirka 1973.gadā dzimušais Sergejs Moņins, kuram bankas aizdevums īpašuma iegādei nebija nepieciešams.

12. 1 miljons eiro

1966.gadā dzimusī Svetlana Kļimova pērn jūlijā pārdeva pusi no 855 kvadrātmetrus lielā zemesgabala ar dzīvojamo māju Konkordijas ielā 12A, ko bija ieguvusi privatizācijas ceļā. Īpašumu par saviem līdzekļiem nopirka 1970.gadā Astrahaņas apgabalā dzimušais Jevgēnijs Šuvalovs.

13. 0,95 miljoni eiro

Pirms gada februārī Kiprā reģistrēts uzņēmums Infosol Holdings Limited par šādu summu iegādājās 1661 kvadrātmetru zemes ar dzīvojamo māju Bulduru prospektā 43. To pārdeva 1941.gadā Polijā dzimušais Peters Erdmanis, kurš to bija ieguvis denacionalizācijas ceļā. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

14. 0,92 miljoni eiro

Slēdzot pirkuma nomaksas līgumu, Vācijā reģistrētā Supermann 3003 VV GmbH pagājušā gada augustā kļuva par 964 kvadrātmetrus liela zemes īpašuma ar dzīvojamo māju Omnibusa ielā 8B īpašnieku. Īpašumu pārdeva 1979.gadā dzimusī Ērika Bišere, kurai par labu nostiprināta 727 tūkstošu eiro hipotēka. Viņa pati šo īpašumu nopirka 2009.gadā par 200 tūkstošiem latu (285 tūkstošiem eiro).

15.-16. 0,85 miljoni eiro

1976.gadā dzimusī Marija Nunjesa Arauko pērn aprīlī nopirka 1030/5810 daļas no 5810 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar trim dzīvojamām mājām Līgatnes ielā 2, ko pārdeva 1969.gadā dzimušais Viktors Vasiļjevs. Darījumu ar 450 tūkstošu eiro kredītu finansēja Apvienotajā Karalistē reģistrētā Ornella Management LLP.

15.-16. 0,85 miljoni eiro

1967.gadā dzimušais Uldis Arnicāns pagājušajā vasarā jūnijā nopirka 2449 kvadrātmetrus zemes un dzīvojamo māju 15.līnijā 11. Īpašumu pārdeva 1955.gadā dzimusī Jeļena Baziļova. Kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

17. 0,79 miljoni eiro

Pērn aprīlī 1967.gadā dzimusī Aleksandra Cepova (pārdeva 2038 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vārpu ielā 2, ko pati nopirka 2007.gadā par 140 250 latiem (199 557 eiro). Jaunais īpašnieks ir 1964.gadā dzimušais Eduards Buliničevs, kuram hipotekārais kredīts īpašuma pirkšanai nebija nepieciešams.

18. 0,75 miljoni eiro

SIA NIF Dzīvojamie īpašumi pagājušā gada martā pārdeva 991 kvadrātmetru zemes ar dzīvojamo māju un garāžu Meža prospektā 35. Tagad tas pieder 1983.gadā Dņepropetrovskā dzimušajai Oļenai Andrejevai, kas to nopirka par saviem līdzekļiem.

19. 0,69 miljoni eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts 2015.gada decembra darījums, ar kuru SIA NIF Dzīvojamie īpašumi par šādu summu iegādājās 3/5 daļas no 3654 kvadrātmetrus liela zemes īpašuma ar dzīvojamo ēku Oskara Kalpaka prospektā 17.

20. 0,58 miljoni eiro

Četras privātpersonas – 1945.gadā dzimusī Vija Liberte, 1943.gadā dzimusī Maija Jurkāne, 1945.gadā dzimusī Helvija Mathease un 1943.gadā dzimusī Hedija Matheusa, kurai katrai piederēja viena ceturtā daļa no īpašuma, pērn martā par šādu summu pārdeva 3741 kvadrātmetru zemes ar māju un palīgceltni Mežotnes ielā 7. Tagad šis īpašums pieder SIA Port Management, kurai hipotekārais kredīts pirkumam nebija nepieciešams.

Dati par īpašumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Dati par uzņēmumiem – Lursoft

Dati apkopoti tikai par zemesgrāmatās fiksētiem nekustamā īpašuma darījumiem, bet ne par darījumiem ar uzņēmumu kapitāldaļām

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...