"Liepājas metalurga" darbiniekiem būs iespēja grāmatu "Liepājas metalurgs: kam jāsēž, kam jālido" iegādāties par pašizmaksu
PIETIEK06.05.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ņūtons
07.05.2014. 13:00»
Morālo tiesu spriež nedokumentāliem tēliem. Vulgarizējot, parodējot. Vai no šī dokumentāli-morālās tiesas kāds reāls labums vai ļaunums ceļas, vai kas mainās un var mainīties? Maz ticams.Jo šie dokumetālie literārie darbi pienāk pēc notikumiem "pa pastu", nevis pirms..
Pēteris
07.05.2014. 06:57Skat kā zaharinrepšes skribenti pūlējas! Vemjotība nolaidusi Latviju klozetā, bet cenšas ielīst Briselē. Pretīgi
Alfred
07.05.2014. 05:38»
ex-lm
Jūsu publicētā raksta tekstā ir minēts - citēju, "...jāiemaksā jau minētie 3,65 eiro apgāda bankas kontā...
Savā acī jau parasti neredz ne baļķi ne skabargu
Alfred
07.05.2014. 05:34Cik maksā no maksātnespējas administratoriem iegādāties nepieciešamās e-pastu adreses? Ja viņas dod par brīvu man arī vajag. Un vai LL zin kā sauc nelūgtu komerciālu piedāvājumu izsūtīšanu, kā arī LV likumdošanu kas to regulē?
Vizma
06.05.2014. 20:47Paldies Lapsas kungam par visu to,ko viņš dara tautas labā.Kaut izskaidro blēžu darījumus,precīzāk afēras.
ex-lm
06.05.2014. 19:06»
Jūsu publicētā raksta tekstā ir minēts - citēju, "...jāiemaksā jau minētie 3,65 eiro apgāda bankas kontā..." .
Apgāds = SIA "Apgāds Atēna", www.atena.lv
Skaidri redzams, ka konts Citadele bankā pieder citai juridiskai personai.
Protams, ka neatbilstība šeit ir un cilvēks - otrā komentāra autors to pareizi ir pamanījis.
Varbūt pārāk saasināti.
Ierosinu piedāvājumu izsūtījušajai personai ar papildus vēstuli labot šo kļūdu savā darbā (arī varbūt nebūtu slikti šādu te masveidā izsūtāmu elektronisku garadarbu parakstīt, norādot sūtītāja kontaktdatus).
Proti - teikuma daļai "...jāiemaksā jau minētie 3,65 eiro apgāda bankas kontā..." būtu jāskan šādi "...jāiemaksā jau minētie 3,65 eiro uzņēmuma SIA "Narite", kurš ir izdevniecības "Baltic Screen" un apgāda "Atēna" pilnvarotais grāmatas izplatītājs, bankas kontā..."
Nu kaut kā tā.
Lai cilvēkiem nav stresa un jautājumu.
Jauku vakaru visiem!
Valdis
06.05.2014. 16:51Lato paralēli varētu tekstu publicēt internetā bez maksas ļaujot to lejuplādēt un lasīt visiem kas to vēlas.
Latvijas pilsoni !
06.05.2014. 16:35Galvenais, ir nepielaut dombrovska ievelesanu par eirodeputatu Brisele !metiet vienotibas sorositu listi ar dombrovski,kalnieti un papriku miskaste ,nevis velesanu urna !
Ņūtons
06.05.2014. 16:15Jaunajā L. Lapsas un K. Jančevskas grāmatā, ko izdevniecība Baltic Screen sadarbībā ar apgādu Atēna laidīs klajā aptuveni 20. maijā, precīzi - ar vārdiem un uzvārdiem - būs nosaukti visi tie, kas vainīgi pie tā, ka "Liepājas metalurga" faktiski vairs nav,..
================================================
Dīvaini, līdz šim zināju, ka vainas pakāpi un atbildību, sodu noteic tiesa ar spriedumu, kas stājies spēkā un nav pārsūdzams..Kas tad šis?
Varbūt es kaut ko nezinu?
gt
06.05.2014. 16:11Tulkot var ar google translate, ļoti labi iztulkos, pierediģēt var katrs, kas mazliet prot krieviski. Nez vai LM kāds latviski vispār saprot :)
?
06.05.2014. 16:05Domāju, ka tas LM darbinieku e-pastos saņemtais un šeit publicētais ir tīrākais 'spams' un naudas izkrāpšana -
SIA "NARITE" nekādi nav saistīta ar Lato Lapsu, Baltic Screen, pietiek.com vai izdevniecību "Atēna" (SIA "Apgāds Atēna" reģ.Nr.40003301814).
No uzņēmumu reģistra - "Nr.4103090456, SIA "Narite", reģistrācijas datums 22.01.2014, Pamatkapitāls EUR 1, Salacgrīvas nov., Salacgrīvas pag., "Briežlaužņi" LV-4033 Amatpersona - Eduards Paegle, 070262-10xxx, valdes priekšsēdētājs (no 22.01.2014) Dalībnieks: Eduards Paegle, 070262-10xxx, EUR 1, - 100.00% (no 22.01.2014) Vai pēc tam ar Paegli no Salacgrīvas būs jātiesājas dēļ uzdāvinātiem 3.65 EUR ? Ko te šoreiz grib atmazgāt?
Pareizi
06.05.2014. 15:11Vismaz kads domā par vēlētājiem. Lai darbu zaudējušie liepājnieki var nopirkt grāmatu par pieņemamu cenu un izdarīt pareizu izvēli balsojot šī gada Saeimas vēlēšanās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
