"Liepājas metalurga" protokols: kreditoriem Velmers par pircēju kapitāla izcelsmi nav mēģinājis stāstīt pasaciņas
PIETIEK09.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atšķirībā no mediju pārstāvjiem, kam Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers augusta beigās stāstīja pasaciņas par uzņēmuma potenciālā pircēja kapitālu Eiropas izcelsmi, uzņēmuma kreditoriem viņš dienu iepriekš neko nav slēpis - visi "pretendenti būtībā ir ar austrumu kapitāla izcelsmi". To apliecinaPietiek rīcībā nonākušais Velmera parakstītais uzņēmuma kreditoru sapulces protokols.
Pēc tam, kad Pietiek jau iepriekš bija nosaucis visus pāri palikušos, līdz tam rūpīgi slēptos pretendentus uz Liepājas metalurga ražotnes iegādi, Velmers publiski paziņoja, ka šī informācija neesot precīza. Savukārt mediju pārstāvjiem uzņēmuma administrators augusta beigās dažādos veidos mēģināja iestāstīt, ka vienam no diviem izvēlētajiem pretendentiem esot visnotaļ eiropeiska izcelsme.
Saskaņā ar viņa medijiem stāstīto pretendents esot nevis Krievijas miljonāra Igora Šamisa kompānijai Bummaš piederošā Iževskas metalurģijas un mašīnbūves rūpnīca Ižmetmaš, bet gan cienījams Luksemburgā reģistrēts uzņēmums United Group, kura aktīvi atrodoties Eiropā. Tiesa, uzņēmuma beneficiārs gan esot "Krievijas izcelsmes uzņēmējs" Šamiss, taču "šobrīd skatāmies pircēju ne pēc tautības, bet skatāmies pircēju pēc kapitāla izcelsmes".
Taču, kā nu rāda kreditoru sapulces protokols, Liepājas metalurga kreditoriem Velmers šādas pasaciņas nav mēģinājis stāstīt, bet bez aplinkiem atklājis, ka visi "pretendenti būtībā ir ar austrumu kapitāla izcelsmi", jo neviens cits interesents par uzņēmuma iegādi atbilstoši Velmera un uzņēmuma Prudentia Advisers izvēlētajam pārdošanas modelim, veicot pretendentu atlasi, nav pieteicies.
"Pretendenti būtībā ir ar austrumu kapitāla izcelsmi un tas ir tas, ko šobrīd varu atklāt. Jāatzīst, ka tie pretendenti, kuriem bija rietumu kapitāls un procesa laikā uzrunātie un interesi izrādījušie Ķīnas investori, turpmākajās sarunās nepiedalījās. Bija arī pretendenti no Eiropas, taču netika saņemts saistošie piedāvājumi. Situācija metalurģijas nozarē nav atlabusi un stagnē vienā līmenī. Eiropā tirgus nav spējīgs konkurēt ar Ķīnas tirgu savu izmaksu dēļ un dempinga politikas dēļ," - šāds Velmera skaidrojums fiksēts kreditoru sapulces protokolā.
Taču arī uzņēmuma kreditoriem to intereses it kā pārstāvošais Velmers nav sniedzis atbildes uz jautājumiem, ko sapulcē uzdevusi kreditoru pārstāve Sandra Velhovika: "Kāds ir ražotnes pircēja piedāvātais iegādes termiņš, kurš attiecīgi arī būs pielīdzināms šī maksātnespējas procesa termiņam. Klīda baumas, ka tie būs 15 gadi, kas nozīmē, ka izvēlētais pretendents norēķināsies 15 gadu laika, kas vispār ir precedents, kurš nav dzirdēts un redzēts, un nav saprotams, cik slikti ir bijuši pārējie piedāvājumi, ja šis ir bijis tas labākais."
Kā izrādās, arī kreditoriem Velmers nav spējis vai vēlējies atklāt neko vairāk par nepazīstamo Konstantīnu Gončarovu, kurš pēc Kirova Lipmana piedāvājuma diskvalificēšanas ir guvis iespēju iegādāties Liepājas metalurga meitasuzņēmumu Liepājas Osta LM par diezgan nelielu summu - 150 tūkstošiem eiro.
"Pārdošanas process savā ziņā ir pabeigts, pretendents ir paziņots - tā ir fiziskā persona Konstantīns Gončarovs. Saskaņā ar pircēja, kurš administratoram nav personīgi pazīstams, pārstāvja sniegto informāciju, šis uzņēmējs nodarbojas ar transporta biznesu, jeb loģistikas biznesu, tajā skaitā sadarbojas ar Rīgas ostu, līdz ar to ir zināmas saiknes arī Latvijā. Viņa pieteikšanās un akciju iegāde ir loģiska," - tā bijusi visa kreditoriem sniegtā informācija.
Savukārt par to, cik gados un kādā veidā varētu notikt samaksa par Liepājas metalurga pamatražotni, ko par it kā 107 miljoniem eiro esot piekritis iegādāties Ukrainas holdings KVV Group, Velmers atklājis tikai to, ka "nodrošinātie kreditori ir devuši savu piekrišanu Parādnieka mantas pārdošanas plānā paredzētajai mantas pārdošanas kārtībai, proti, pārdot to bez izsoles, taču ar atliekošu nosacījumu".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
