„Liepājas metalurga” saimnieks Zaharjins saņēmis sodu par latviešu valodas ignorēšanu

Kā liecina Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas slēdziens, kas ir nonācis Pietiek rīcībā, jau pagājušā gada 17. decembrī tikusi uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par Valsts valodas likuma 6.panta otrās daļas prasību neievērošanu.

Šī likuma panta daļa nosaka, ka Latvijas Republikā „privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību)”.

Šā gada 7. janvārī Valsts valodas centrs rīkojis pārbaudi un konstatējis, ka „AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs S. Zaharjins nelieto valsts valodu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā”, kaut gan uzņēmējs esot solījies, ka „uzlabos savu valsts valodas lietojumu”.

Tiesa, kāds no bijušajiem Liepājas metalurga darbiniekiem Pietiek par šo solījumu izteicās skeptiski, jo viņš darba gaitu laikā neesot dzirdējis Zaharjinu runājot latviski un viņam arī neesot pārliecība, ka uzņēmējs latviešu valodu vispār esot apguvis arī tekošas runāšanas, ne tikai saprašanas līmenī.

Valsts valodas centram šim solījumam gan pagaidām nav formāla pamata neticēt, savukārt saistībā ar pašreizējo attieksmi pret valsts valodas lietošanu Zaharjins jau nopelnījis naudas sodu.

„Par valsts valodas nelietošanu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, t.i. augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1) š.g. 7. janvārī AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs S. Zaharjins tika administratīvi sodīts ar naudas sodu,” minēts Valsts valodas centra atzinumā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem „Par valsts valodas zināšanu apjomu” uzņēmuma padomes priekšsēdētājam valsts valoda ir jālieto augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1), t.i., personai jāspēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, jālasa un jāsaprot dažāda satura un sarežģītības teksti, jāspēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus (piemēram, ieteikumus, raksturojumus, oficiālas vēstules), kā arī citus tekstus, bez grūtībām jāuztver un jāsaprot dabiskā un raitā tempā runātus atšķirīgas struktūras teksti par dažādām tēmām.

Valsts valodas centrs Zaharjinam aizrādījis arī jautājumā par darba sanāksmēm: „Valsts valodas likuma 7. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, valsts vai pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Ja rīkotājs uzskata par nepieciešamu sanāksmes laikā lietot svešvalodu, tas nodrošina tulkojumu valsts valodā.

Savukārt šā paša panta otrajā daļā ir noteikts, ka visos citos gadījumos sēdēs un citās darba sanāksmēs, lietojot svešvalodu, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā, ja to pieprasa kaut viens no sanāksmes dalībniekiem. Tātad, ja privātuzņēmumā AS Liepājas metalurgs darba sanāksmēs tiek lietota svešvaloda, šo sanāksmju rīkotājam ir jānodrošina tulkojums valsts valodā, ja to pieprasa kaut viens no sanāksmes dalībniekiem.”

Novērtē šo rakstu: