Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā.

2011. gads visiem tiem ne pārāk daudzajiem cilvēkiem, kurus ikdienā labākajā gadījumā pavirši interesē Latvijas lielākā rūpniecības uzņēmuma - akciju sabiedrības Liepājas metalurgs finanšu un saimnieciskais stāvoklis, nāk ar visnotaļ labām ziņām. Vismaz oficiālā līmenī noteikti.

Pavasarī uzņēmuma akcionāri, kuru vidū jau ilgus gadus lielākie ir Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans (pa trim kopā - vairāk nekā 90 procentu akciju), gan ir apstiprinājuši iepriekšējā gada pārskatu ar gandrīz septiņu miljonu latu zaudējumiem - un tas, neraugoties uz faktu, ka uzņēmuma gada apgrozījums pieaudzis par 35 miljoniem latu, pārsniedzot 204 miljonus latu.

Taču oficiālās operatīvās ziņas ir bijušas visnotaļ iepriecinošas. 21. aprīlī ir ticis ziņots, ka uzņēmums gada pirmo ceturksni beidzis ar 1,9 miljonu latu peļņu. Trīsarpus mēnešus vēlāk biržā publicētais pārskats rāda, ka Liepājas metalurga pusgada neauditētā peļņa bijusi jau 2,2 miljoni latu.

Varbūt kāds pesimistiskāks matemātikas mīļotājs arī aizdomājas, ka patiesībā šie skaitļi rāda - gada otrajā ceturksnī peļņa strauji sarukusi un pirmā ceturkšņa 1,9 miljoniem klāt nākuši tikai 300 tūkstoši latu. Taču vienalga tas izskatās jauki - it īpaši, ja salīdzina ar 7,7 miljonu latu zaudējumiem 2010. gada pirmajā pusgadā.

Tiek arī ziņots, ka uzņēmumā turpinās tērauda kausēšanas ražotnes modernizācija, kur ir sākti jaunās iekārtas montāžas darbi, un atskaites periodā tērauda kausēšanas ražotnes modernizācijā ieguldīti 25,6 miljoni latu, - vēl papildu labas ziņas valstij, kura uzņēmumam izsniegusi galvojumu modernizācijas kredīta ņemšanai.

Savukārt 6. oktobrī Liepājas metalurgs biržā ziņo, ka Komercķīlu reģistrā reģistrēts uzņēmuma komercķīlas pārjaunojums par kopējo nodrošinātā prasījuma summu - 72,19 miljoniem latu - un līdz ar to veikta uzņēmuma jauno iekārtu pēdējās daļas ķīlas reģistrēšana par labu Finanšu ministrijai kā modernizācijas projekta finansējuma galvotājai.

Tikmēr Finanšu ministrija ne ar vienu vārdu neieminas, ka vairāk nekā divas nedēļas pirms šī iepriecinošā notikuma ir saņēmusi vēstuli, kas apdomīgākus un valstiskāk domājošus cilvēkus, visticamākais, ne pa jokam satrauktu. Tās autors ir viens no trim lielajiem Liepājas metalurga akcionāriem, uzņēmuma padomes loceklis Kirovs Lipmans.

Šim uzņēmējam, kurš tobrīd jau ilgus gadus ir pazīstams kā Latvijas Hokeja federācijas prezidents, publikā ir gana pretrunīga slava, taču ir fakti, ko nevar noliegt neviens, - sekmīgi sarīkots pasaules čempionāts hokejā, par reāliem nopelniem saņemts Triju Zvaigžņu ordenis un no pamatīgas bedres saulītē izcelts farmācijas uzņēmums Grindeks.

To, ka tieši šis cilvēks pirms gadiem piecpadsmit "izvilcis" Liepājas metalurgu no, kā tobrīd šķitis, nopietnākās krīzes šī metalurģijas uzņēmuma vēsturē, tobrīd vairs reti kurš atceras. Daudz aktuālāks ir viedoklis par "to jocīgo Lipmanu", kurš "kaut ko nav sadalījis" ar abiem pārējiem lielajiem akcionāriem un nu ar viņiem diezgan nopietni konfliktē.

Taču, lai nu kā, 2011. gada rudenī Kirovs Lipmans ir uzņēmējs, kas gadu pēc gada ir ieņēmis augstas vietas Latvijas bagātāko personu sarakstā, un neviens zinošs cilvēks neapstrīd - lai cik ekscentrisku iespaidu viņš brīžam neatstātu, šis ir un paliek nopietns cilvēks, kurš no biznesa kaut ko tiešām saprot.

Jau vairāk nekā gadu iepriekš viņš ir pabrūķējis muti intervijā žurnālam Lietišķā Diena: sarunas lielākā daļa gan ir bijusi par hokeju un par Kirova Lipmana nozīmīgāko biznesu - farmācijas uzņēmumu Grindeks, taču cita starpā tobrīd neierasti skarbi vārdi ir teikti arī par Liepājas metalurgu:

- Joprojām esat Liepājas metalurga akcionārs, turklāt kopš pagājušā gada aktīvi uzpērkat uzņēmuma akcijas. Kāpēc?

- Kas attiecas uz Liepājas metalurgu, tas ir diezgan nopietns jautājums. Es uzņēmumā esmu ļoti daudz ieguldījis. Ja manis nebūtu, nebūtu arī uzņēmuma. Kad notika privatizācija, mani mēģināja atrunāt, jo situācija bija ļoti sarežģīta. Bija ļoti daudz jāstrādā, un es gribēju pierādīt sev, ka šo uzņēmumu var pacelt. Jo pēc dabas esmu rūpnieks - nozare nav svarīga, bet es ļoti labi pārzinu rūpniecības vadību, kas ir vesela zinātne. Savu paketi palielinu apzināti - tur valdīja diezgan liels pesimisms -, tādā veidā gribu parādīt, ka darbiniekiem nav iemesla uztraukties.

- Kāda kopumā ir situācija uzņēmumā?

- Diezgan sarežģīta, un vēlos beidzot tikt skaidrībā ar to. Man ļoti daudz zvana un prasa - kas notiek un kā jūs varējāt dabūt valsts garantiju? Vai es piedalījos? Bet es diemžēl nepiedalījos. Ar mani neviens nav runājis, un tas ir absurds - kā var dot garantiju uzņēmumam par tik milzīgu summu (60 miljoniem latu) un neapspriest to ar vienu no galvenajiem akcionāriem? Man ar to nebija nekāda sakara, bet, ja kaut kas notiek, es kā akcionārs par to atbildu. Negribu nevienu apvainot, bet man šķiet ļoti aizdomīgi, ka to visu nokārtoja bez viena no galvenajiem akcionāriem. Vēl jo vairāk: man šķiet aizdomīgi, ka mūsu finanšu ministrs ar tādu dedzību mēģināja panākt vienpersoniska paraksta tiesības garantijām līdz divsimt miljoniem latu. Kāpēc to nevar apspriest valdībā? Jūs iebilstu pret aizņēmuma ņemšanu, ko garantē valsts? Es vēl padomātu. Varbūt es pats izvilktu to rūpnīcu, kam man vajadzīgas kaut kādas valsts garantijas?

- Kādus riskus jūs tajās saskatāt?

- Risks ir tikai viens - galvenais, lai nauda būtu iztērēta mērķtiecīgi...

Tieši šis Kirovs Lipmans tad nu 2011. gada 8. septembrī vēršas pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, finanšu ministra Andra Vilka, kā arī Itālijas bankas UniCredit un Liepājas metalurga valdes ar šādu vēstuli:

"2009. gada 30. decembrī Latvijas Republikas toreizējais finanšu ministrs Einārs Repše ir parakstījis valsts galvojuma līgumu par aizņēmumu aptuveni 60 miljonu latu apmērā AS Liepājas metalurgs ražotņu modernizācijai.

Neapšaubāmi ir apsveicami Latvijas Republikas valdības pārstāvju centieni atbalstīt vienu no lielākajiem Latvijas Republikas ražošanas uzņēmumiem, kurš vienlaikus ir arī viens no lielākajiem Latvijas Republikas eksportieriem un darba devējiem.

Pēc valsts galvojuma līguma parakstīšanas UniCredit MedioCredito Centrale SpA piešķīra AS Liepājas metalurgs aizņēmumu EUR 85 597 300 apmērā ražotņu modernizācijai. Pēc masu informācijas līdzekļiem sniegtās informācijas AS Liepājas metalurgs modernizācija rit savu gaitu, iekārtas tiek piegādātas un uzstādītas.

Diemžēl man kā AS Liepājas metalurgs vienam no lielākiem akcionāriem (šobrīd man pieder apmēram 20% no pamatkapitāla, pēc akciju atgūšanas no AS Liepājas metalurgs akcionāra Sergeja Zaharjina - apmēram 31,5% no pamatkapitāla) ir liela neizpratne, ka, pieņemot šādus lēmumus un parakstot dokumentus par tik nopietnām summām, neviens nav painteresējies, ko domā AS Liepājas metalurgs akcionāri, šajā gadījuma es domāju - par manu viedokli.

Es ļoti respektēju AS Liepājas metalurgs darbaļaudis, daudz esmu līdzējis uzņēmumam un tanī strādājošiem cilvēkiem laikā, kad vadīju šo uzņēmumu, būdams AS Liepājas metalurgs prezidents. Bet šobrīd AS Liepājas metalurgs jau divus gadus strādā ar zaudējumiem, kas šobrīd ir sasnieguši apmēram 20 miljonus latus.

Uzņēmuma valde pat akcionāru sapulcē nav spējīga sniegt uz likumdošanas tiesību normu pamata akcionāru pieprasīto informāciju, kas liek domāt, ka valdes rīcībā nav uzņēmuma finanšu un lietišķas informācijas, vai arī tā tiek apzināti slēpta.

Arī tiesvedība, kuru ir uzsācis Valsts ieņēmumu dienests pret [Liepājas metalurga meitasuzņēmumu] AS Liepājas osta LM par laika periodu no 2007. gada 1. jūlija - 2009. gada 31. decembrim papildus aprēķināto nodokļu piedziņu nepilnus 20 milj. LVL apmērā (t.sk. aprēķinātā nokavējuma nauda un soda nauda), dod pamatu šaubīties par AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmumu veiksmīgo darbību, kā arī var apgrūtināt AS Liepājas metalurgs spējas izpildīt uzņemtās saistības.

Savas pamatotās bažas esmu izteicis AS Liepājas metalurgs valdei, par tiem ziņoju akcionāru sapulcei, bet diemžēl netieku uzklausīts.

Sakarā ar to, ka manu viedokli nav uzklausījuši, pirms sniegt valsts galvojumu un izsniegt aizņēmumu AS Liepājas metalurgs, un ar to, ka man kā AS Liepājas metalurgs padomes loceklim un akcionāram netiek sniegta pilna, objektīva informācija par AS Liepājas metalurgs saimniecisko darbību, es pilnībā norobežojos no AS Liepājas metalurgs pieņemtiem lēmumiem un to sekām un nevēlos nest atbildību par šādas darbības rezultātiem.

Uzskatu, ka Latvijas Republikas valdībai ir steidzami jāveic kontroles pasākumi (finanšu darbības audits) un jāpārliecinās par valsts galvojuma drošumu un to, ka valstij nebūs jāuzņemas uz sevis saistības atmaksāt AS Liepājas metalurgs izsniegto aizņēmumu.

Ar cieņu, Kirovs Lipmans."

Ko šī vēstule - kas atklātībā tolaik, protams, nenonāk - īsti pasaka no jauna? To, ka Liepājas metalurga lielie akcionāri, maigi izsakoties, savā starpā īsti labi nesatiek? Tas tobrīd nudien nav jaunums. Ziņas par uzņēmuma Liepājas osta LM problēmām ar Valsts ieņēmumu dienestu jau ir parādījušās iepriekš, un tāpat ikvienam ir bijusi iespēja saskaitīt kopā Liepājas metalurga auditētos zaudējumus par pēdējiem diviem gadiem.

Tomēr ikvienam saimnieciski domājošam cilvēkam liktu aizdomāties gan vēstulē minēto faktu kopums, gan Kirova Lipmana norāde, ka uzņēmuma valde pat akcionāru sapulcē nav spējīga sniegt akcionāru pieprasītas ziņas, gan jo īpaši uzņēmēja ieteikums ar skubu pārliecināties par izsniegtā valsts galvojuma drošumu. Galu galā 72 miljoni latu - tik liela ir ķīlas nodrošinātā maksimālā prasījuma vērtība - it kā nav nekāds sīkums.

Ko dara abi pašmāju valstiskie vēstules adresāti - Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kura partijas Vienotība biedrs Einars Repše kā finanšu ministrs 2010. gada sākumā ir parakstījis vēstulē minēto valsts galvojumu, un vēl viens Vienotības pārstāvis, Einara Repšes pēctecis finanšu ministra amatā Andris Vilks?

Valdis Dombrovskis kā jau vienmēr, kad vien rodas iespēja lēmumu pieņemšanu novelt uz kādu citu, iztiek ar Ministru prezidenta 2011. gada 22. septembra rezolūciju Nr. 20/L-1988, kas adresēta finanšu ministram: "Lūdzu iepazīties ar AS Liepājas metalurgs padomes locekļa K. Lipmana iesniegumu un sniegt atbildi autoram, par to informējot mani."

Vairāk nekā divus gadus vēlāk, jau 2014. gada sākumā Valdis Dombrovskis uz jautājumu, vai viņš 2011. gada septembrī tiešām iepazinās ar Kirova Lipmana vēstuli un, ja jā, vai tajā minētie fakti viņam neradīja pietiekamu satraukumu, lai tobrīdējais premjers par tiem ieinteresētos nopietnāk un personiski, atbild šādi:

"Saņemot Kirova Lipmana vēstuli par situāciju uzņēmumā Liepājas metalurgs, uzdevu to izvērtēt pēc būtības Finanšu ministrijai, kuras pakļautībā atrodas Valsts kase, kura savukārt, atbild par uzņēmumam izsniegtā galvojuma uzraudzību. Līdz ar to uzskatīju, ka ir pietiekams pamats pārbaudīt Kirova Lipmana vēstulē minētos apstākļus, uzticot to Finanšu ministrijai un liekot par pienākumu informēt mani par izdarītajiem secinājumiem un vēstules autoram nosūtīto atbildi." Tā tad arī visa toreizējā premjera politiskā un cita atbildība viņa paša ieskatā.

Bet ko dara finanšu ministrs Andris Vilks, kura tiešā atbildības sfērā ir valsts izsniegto galvojumu drošības uzraudzīšana? Finanšu ministrs ij nedomā steigties, ņem vērā vēstules saņemšanas reģistrācijas datumu un tad, kā likumdošana atļauj, tam pieskaita gandrīz apaļu mēnesi. Rezultātā finanšu ministra atbildes vēstule Kirovam Lipmanam oficiāli tiek parakstīta 2011. gada 18. oktobrī:

"Par valsts galvojumu AS Liepājas metalurgs.

Finanšu ministrija atbilstoši Ministru prezidenta 2011. gada 22. septembra rezolūcijai Nr. 20/L-1988 ir izskatījusi Jūsu 2011. gada 20. septembra vēstuli un sniedz šādu informāciju.

Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. panta pirmo daļu tikai finanšu ministram ir tiesības sniegt valsts vārdā galvojumus saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 37. panta otro daļu galvojuma sniegšanas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

Informējam, ka valsts galvojumi par AS Liepājas metalurgs saistībām ir sniegti atbilstoši Likuma „Par valsts budžetu 2009. gadam" 6. pantā noteiktajam: finanšu ministrs 2009. gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus LVL 506 421 463 apmērā saskaņā ar minētā likuma 15. pielikumu, kurā paredzēts valsts galvojums AS Liepājas metalurgs ražotņu modernizācijas turpināšanai LVL 112 000 000 apmērā (turpmāk tekstā - projekts).

Nepieciešamos dokumentus valsts galvojuma saņemšanai projekta realizācijai iesniedza AS Liepājas metalurgs valdes pilnvarotie pārstāvji (AS Liepājas metalurgs valdes 2009. gada 18. decembra protokola Nr. 31 8.9. apakšpunkts). Vēršam Jūsu uzmanību, ka atbilstoši Komerclikuma tiesību normām valde ir viena no akciju sabiedrības pārvaldes institūcijām un tiek izveidota, padomei ievēlot valdes locekļus.

Saskaņā ar AS Liepājas metalurgs 2009. gada 23. februāra vēstuli Nr. 1664/31-1 AS Liepājas metalurgs tika izveidota darba grupa, lai spētu kvalitatīvi izvērtēt finanšu resursu piesaisti AS Liepājas metalurgs rekonstrukcijai. Darba grupas sastāvā bija AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks. Tādejādi AS Liepājas metalurgs padome bija informēta par valsts galvojumu projekta realizācijai.

Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Komerclikumu AS Liepājas metalurgs padomei kā sabiedrības pārraudzības institūcijai, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā ir jāuzrauga valdes darbība, tai skaitā jāuzrauga, lai sabiedrības lielas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem. Padomes tiesības, uzraugot valdes darbību, nosaka Komerclikuma 293. pants.

2009. gada 29. decembrī starp AS Liepājas metalurgs un UniCredit MedioCredito Centrale SpA tika noslēgti aizdevuma līgumi SACE FACILITY AGREEMENT un COMMERCIAL FACILITY AGREEMENT par aizdevumu piešķiršanu attiecīgi EUR 75 597 300 un EUR 10 000 000 apmērā AS Liepājas metalurgs ražotņu modernizācijas 2.posma ilgtermiņa projekta finansēšanai.

Savukārt 2009. gada 30. decembrī Finanšu ministrija ar UniCredit MedioCredito Centrale SpA noslēdza līgumus par valsts galvojumu sniegšanu par AS Liepājas metalurgs saistībām un vienlaikus ar AS Liepājas metalurgs noslēdza Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumu.

Savukārt, lai nodrošinātu prasījumus, kas izriet no galvojumu un galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumiem, Finanšu ministrija ar AS Liepājas metalurgs 2009. gada 30. decembrī noslēdza arī Komercķīlas līgumu un Hipotēkas līgumu.

Galvojumu līgumu darbības laikā AS Liepājas metalurgs saskaņā ar Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumu regulāri sniedz Finanšu ministrijā bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatus, vismaz vienu reizi sešos mēnešos Aizdevēja noteiktu aktuālu Aizņēmēja reitingu, katru gadu līdz 31. jūlijam zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu, līdz katra gada 31. jūlijam zvērināta revidenta slēdzienu par iepriekšējā gada finansiālo darbību un aizdevumu līdzekļu izmantošanu m atmaksu.

Informējam, ka Finanšu ministrija pirms galvojumu sniegšanas atbilstoši labai finanšu vadības praksei veic darbības, lai ierobežotu un apzinātu riskus, ko valsts uzņemas galvojumu izsniegšanā, kā arī veic regulāru valsts galvoto projektu n finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību.

Ar cieņu ministrs A. Vilks."

Kas pēc būtības ir rakstīts finanšu ministra vēstulē uzņēmējam? Ja pavisam īsi un vienkārši, - liecies nu mierā, mēs visu, kas attiecas uz valsti, cītīgi kontrolējam, bet, ja nu tavi kompanjoni tevi ir atstūmuši no kontroles pār uzņēmumu, tad tā ir tikai un vienīgi tava paša problēma, godājamais Lipmana kungs!

Protams, ne jau tiešā veidā tas tiek izteikts, - tobrīdējais finanšu ministrs vienmēr ir bijis prasmīgs formālas atrakstīšanās meistars. Taču viņa vēstulē vienlaikus ir arī skaidri uzskaitīts, uz kādas tieši informācijas pamata valsts izdara secinājumus, ka ar tās galvojumu viss ir kārtībā.

Ja šī vēstule jau tolaik būtu nonākusi atklātībā, ļoti iespējams, atrastos pietiekami daudz uzņēmējdarbībā patiešām saprotošu - atšķirībā no ģeogrāfa izglītību ieguvušā kādreizējā SEB bankas "analītiķa" un padomnieka Andra Vilka - ļaužu, kuri sāktu celt trauksmi par, maigi izsakoties, "šķidrajiem" datiem, ar kuriem ministram šķiet pietiekami pārliecībai par daudzu desmitu miljonu valsts naudas drošību.

Taču ministram nav nekādas intereses vēstuli publiskot, un tā nu tas paliek: ja izspiest "ūdeni" no Andra Vilka apgalvojumiem par viņa vadītās ministrijas "darbībām, lai ierobežotu un apzinātu riskus" un "regulāru valsts galvoto projektu n finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību", sanāk, ka valstij faktiski pietiek ar publisku informāciju, ko var aplūkot ikviens Lursoft datu bāzu lietotājs.

Tiesa, lai vēlāk neviens neteiktu, ka nekas nav darīts, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre tā paša gada 13. decembrī aizraksta Liepājas metalurgam vēstuli "Par dokumentu iesniegšanu":

"Finanšu ministrija atbilstoši 2010. gada 1. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.501 „Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība" veic regulāru valsts galvoto projektu realizētāju finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību.

Informējam, ka Finanšu ministrija 2011. gada 21. septembrī un 2011. gada 14. novembrī ir saņēmusi vēstules no AS Liepājas metalurgs padomes locekļa un akcionāra Kirova Lipmana, kurās tiek izteiktas šaubas par valsts galvoto aizdevumu AS Liepājas metalurgs ražotnes modernizācijai finanšu līdzekļu izlietojuma likumību.

Finanšu ministrija augsti novērtē līdzšinējo sadarbību ar AS Liepājas metalurgs, tomēr, neskatoties uz minēto, arī šādā situācijā ir nepieciešams rast saprātīgu risinājumu.

Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līguma Nr.G/A/F09/925 3.1.7. apakšpunkts paredz AS Liepājas metalurgs katru gadu līdz 31. jūlijam, iesniegt Finanšu ministrijā zvērināta revidenta slēdzienu par AS Liepājas metalurgs iepriekšējā gada finansiālo darbību un valsts galvoto aizdevumu līdzekļu izmantošanu un atmaksu. Savukārt saskaņā ar līguma 3.1.9. apakšpunktu Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par AS Liepājas metalurgs finansiālo stāvokli un komercdarbību.

Lai minētajā situācijā novērstu šaubas un gūtu pārliecību par valsts galvoto aizdevumu līdzekļu izlietojumu atbilstoši biznesa plānā paredzētajiem mērķiem, Finanšu ministrija lūdz rast iespēju Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līguma 3.1.7. apakšpunktā noteikto zvērināta revidenta slēdzienu par valsts galvoto aizdevumu līdzekļu izmantošanu un atmaksu 2011. gadā iesniegt Finanšu ministrijā līdz 2012. gada 31. janvārim."

Īsi sakot, Finanšu ministrijas vēstulē Liepājas metalurgam tiek lūgts "saprātīga risinājuma" ietvaros nedaudz ātrāk atsūtīt zvērināta revidenta slēdzienu - un ar to arī valstiskajai uzraudzībai būs gana.

Tomēr korektus mājienus nesaprotošais Kirovs Lipmans finanšu ministra un premjera norādi likties mierā nevēlas saprast un gadu pēc "atšūšanas", 2012. gada 1. oktobrī raksta atkal jaunu vēstuli - šoreiz visām Saeimas frakcijām. Vēstule ir garāka, skaitļu un faktu - vairāk, brīdinājumi - nopietnāki:

"Godātie kungi un cienījamas dāmas!

Esmu ilggadējs par Latvijas rūpniecības flagmani sauktā AS Liepājas metalurgs akcionārs un padomes loceklis (uz vēstules sastādīšanas dienu). Vēlos izteikt savus novērojumus un lūgumu izvērtēt AS Liepājas metalurgs finansiālo situāciju.

2009. gada 30. decembrī Latvijas Republikas toreizējais finanšu ministrs Einārs Repše ir parakstījis valsts galvojuma līgumu par aizņēmumu aptuveni 60 miljonu latu apmērā AS Liepājas metalurgs ražotņu modernizācijai.

Neapšaubāmi ir apsveicami Latvijas Republikas valdības pārstāvju centieni atbalstīt vienu no lielākajiem Latvijas Republikas ražošanas uzņēmumiem, kurš vienlaikus ir arī viens no lielākajiem Latvijas Republikas eksportieriem un darba devējiem.

Pēc valsts galvojuma līguma parakstīšanas UniCredit MedioCredito Centrale SpA piešķīra AS Liepājas metalurgs aizņēmumu EUR 85 597 300 apmērā ražotņu modernizācijai. Pēc masu informācijas līdzekļiem sniegtās informācijas AS Liepājas metalurgs modernizācija rit savu gaitu, iekārtas tiek piegādātas un uzstādītas.

Diemžēl man, kā AS Liepājas metalurgs vienam no lielākiem akcionāriem, ir liela neizpratne, ka pieņemot šādus lēmumus un parakstot dokumentus par tik nopietnām summām, neviens nav painteresējies, ko domā AS Liepājas metalurgs akcionāri, šajā gadījumā es domāju par manu viedokli. Jo es vienmēr esmu uzsvēris, ka AS Liepājas metalurgs spētu veikt modernizāciju pašu spēkiem, ja būtu uzsākusi to veikt savlaicīgi.

Latvijas Republikas valsts institūcijas, piešķirot tik nozīmīgo valsts galvojumu un 04.10.2011. palielinot to līdz LVL 72,19 milj., izņemot par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijas reģistrētai komercķīlai, nav parūpējusies par jebkādu kontroles mehānismu.

AS Liepājas metalurgs 2009. un 2010. g. strādāja ar zaudējumiem, kas ir sasnieguši apmēram 20 miljonus latus.

2011. gadā ir saņemta peļņa LVL 2,5 milj. apmērā, kura pārsvarā nav radīta no AS Liepājas metalurgs pamatdarbības - tērauda produkcijas ražošanas, bet no papildus darbības - pamatlīdzekļu realizācijas un soda sankciju saņemšanas.

2011. gada 23. decembrī AS Liepājas metalurgs paziņoja, ka tērauda ražošanas modernizācijas process faktiski noslēdzies atbilstoši plānotajam darba grafikam.

Izpētot 2011. gada AS Liepājas metalurgs pārskatu, ir lasāms, ka atskaites perioda (2011. gada) investīcijās ieguldīti 48,75 milj. LVL (69,4 milj. EUR), tai skaitā 33,8 milj. LVL (48,1 milj. EUR) ieguldīti tērauda ražotnes modernizācijā, izmantojot bankas ilgtermiņa aizņēmumu.

Rodas jautājums, kur tika izmantota starpība starp izmantotiem līdzekļiem un piešķirtiem līdzekļiem, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts galvojumu LVL 72,19 milj. apmērā.

Uz 2011. gada 31. decembri īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus, kas ir viena no jebkuras komercsabiedrības maksātnespējas pazīmēm.

AS Liepājas metalurgs ir publicējusi 2012. gada 6.mēnešu pārskatu. Saskaņā ar pārskata datiem finansiālā situācija kļuvusi vēl smagāka:

Apgrozījums - LVL 144,4 milj.

Peļņa - LVL 725 974

Apgrozījumu līdzekļi - LVL 70 528 986

Debitori - LVL 6 603 395

Kreditori (ilgtermiņa) - LVL 55 142 542

Kreditori (īstermiņa) - LVL 106 926 153

Kreditori (kopā) - LVL 162 068 695

Kreditoru saistības pieaug ar katru atskaiti, sasniedzot kolosālo ciparu LVL 162 milj., bet 2012. gada plānotā peļņa LVL 10,2 milj. kļūst par nesasniedzamu mērķi, jo 6 mēnešos AS Liepājas metalurgs nopelnīja tikai LVL 725 974, kas sastāda apmēram 0,5% no 6 mēnešu apgrozījuma.

Izvirzot mērķi veikt modernizāciju, AS Liepājas metalurgs pamatoja to ar iespēju ieekonomēt līdz 30% no iepriekšējām ražošanas izmaksām un uzlabot ekoloģisko situāciju.

Patlaban pēc publiski pieejamās informācijas ekonomija sastādīja apmēram 10% no iepriekšējām ražošanas izmaksām, bet ekoloģiskā situācija Liepāja saasinājās un AS Liepājas metalurgs ir atzīts par vainīgo vides noteikumu pārkāpšanā, un pārkāpumi vēl nav novērsti.

Esmu vairākkārt pārrunājis izveidojošo situāciju ar AS Liepājas metalurgs vadību un ar Latvijas Republikas dažādu institūciju vadītājiem, esmu rakstījis Latvijas Republikas Ministru prezidentam un finanšu ministram, bet manas rakstītas vēstules palika bez atbildēm un pat tika pārsūtītas AS Liepājas metalurgs, kurā tās izmanto pret mani tiesas prāvā par akciju atgūšanu no Sergeja Zaharjina.

AS Liepājas metalurgs valde pat akcionāru sapulcē nav spējīga sniegt uz likumdošanas tiesību normu pamata akcionāru pieprasīto informāciju, kas liek domāt, ka valdes rīcībā nav uzņēmuma finanšu un lietišķas informācijas, vai arī tā tiek apzināti slēpta.

Esmu vērsies AS Liepājas metalurgs padomē ar pieprasījumu veikt neatkarīgu auditu, jo patlaban to revidē AS BDO, kuras vadītājs Andris Deniņš vienlaikus ir AS Liepājas metalurgs padomes loceklis. Bet ar milzīgo nokavējamu 2012. gada 21. septembrī šo manu priekšlikumu noraidīja.

Visi mani centieni ir izprast, kādēļ AS Liepājas metalurgs grimst parādos, censties novērst kļūdas un strādāt maksimāli atklāti un ekonomiski pamatoti. Diemžēl tas nav iespējams bez profesionālas un neatkarīgas informācijas izvērtēšanas, ko AS Liepājas metalurgs vadība un daļa no akcionāriem cenšas nepieļaut. Pat pretēji, mani cenšas apmelnot, pasniedzot manus centienus izprast situāciju par šķēršļu likšanu AS Liepājas metalurgs.

Latvijas Republikas Saeimas pārstāvēto politisko [partiju] spēkiem būtu jāizvērtē, vai gadījumā AS Liepājas metalurgs nekļūs par vēl vienu klupšanas akmeni un smagu nastu Latvijas Republikas budžetam un Liepājas pilsētas pašvaldībai, ka arī būtu jāpārliecinās par valsts galvojuma drošumu un to, ka valstij nebūs jāuzņemas uz sevis saistības atmaksāt AS Liepājas metalurgs izsniegto aizņēmumu.

Ar cieņu, Kirovs Lipmans.”

Daļa vēstules acīmredzami ir nokopēta no iepriekšējās - pirms gada rakstītās. Taču ir arī jaunumi, no kuriem galvenie - Liepājas metalurgs acīmredzami nestrādā atbilstoši tā vadības solījumiem un prognozēm, uzņēmuma saņemtie kredītlīdzekļi, iespējams, aizplūst nezināmā virzienā vai vienkārši tiek "noēsti", kā rezultātā Liepājas metalurga stāvoklis kļūst tikai sliktāks un jau saskatāmas reālas maksātnespējas pazīmes.

Taču arī šajā brīdī šīs pazīmes neviens, izņemot Kirovu Lipmanu, saskatīt nevēlas, - tipiska ir, piemēram, Ekonomikas ministrijas reakcija. Vēstuli ir saņēmusi arī Reformu partijas Saeimas frakcija, un tieši šīs partijas pārstāvis Daniels Pavļuts ieņem ekonomikas ministra posteni. (Tiesa, no sarakstes gan izriet, ka ministru par Kirova Lipmana vēstuli informējusi pilnīgi cita - Nacionālās apvienības Saeimas frakcija.)

Oficiāli skaitās, ka tieši Ekonomikas ministrija ir "vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā", kas "izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku, enerģētikas politiku, ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus politiku (precēm un pakalpojumiem), komercdarbības attīstības politiku, konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku, būvniecības un mājokļu politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās".

Taču, kad "vadošās valsts pārvaldes iestādes ekonomiskās politikas jomā" politiskajam vadītājam Danielam Pavļutam objektīvi jānovērtē Kirova Lipmana vēstulē uzskaitītie satraucošie fakti par valsts lielākā rūpnieciskā uzņēmuma patieso stāvokli un valstiski atbildīgi uz tiem jāreaģē, viņš uz tiem atbild ar... ticiet vai ne, bet - pamācību par to, kādā veidā uzņēmuma akcionārs un padomes loceklis var ietekmēt tā pārvaldību.

Ja finanšu ministram ir ģeogrāfa izglītība, tad Danielam Pavļutam ir bakalaura grāds Latvijas Mūzikas akadēmijā klavieru specialitātē, ka arī darba pieredze zēnu koru festivāla fonda izpilddirektora, brendu menedžera un operas direktora padomnieka amatos. Varbūt vainīgs šis ekonomiskās izglītības trūkums - kaut pēcāk ministrs ticis arī pie sabiedrības vadības maģistra grāda ar specializāciju vadībā -, varbūt vēl kaut kas, bet oficiālā ministrijas informācija par atbildi Kirova Lipmana bažām skan šādi:

"Ekonomikas ministrija 2012.gada 26.novembrī ir saņēmusi K. Lipmana vēstuli Saeimas frakcijām. Ņemot vērā, ka vēstule tika nosūtīta arī par AS Liepājas metalurgs valsts galvojumu atbildīgajai Finanšu ministrijai, atbilstoši savai kompetencei Ekonomikas ministrija sagatavoja atbildi, ko nosūtīja arī sākotnējā iesnieguma autoram - K. Lipmanam, informējot par viņa kā AS Liepājas metalurgs akcionāra un padomes locekļa tiesībām iebilst pret valdes un padomes īstenoto sabiedrības pārvaldi, kā arī iespējam ierosināt dažādu lēmumu pieņemšanu."

Pēc sīkākas Ekonomikas ministrijas iztaujāšanas izrādās, ka vēstuli vispār esot "skatījis, izvērtējis un atbildi gatavojis" ministrijas "administratīvais aparāts", bet atbildi oficiāli sniedzis toreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Tad kā? Ir ministrs, kas rūpējas par valsts ekonomiku, viņam pienāk vēstule, kurā aprakstīta satraucoša informācija par vienu no lielākajiem uzņēmumiem valsti, kam vēl ir valsts galvojums un kas nodrošina divarpus tūkstošus darbavietu, bet ministrija vienīgi painformē uzņēmuma padomes locekli par viņa tiesībām? Vai tiešām ministrs nepasāka neko citu un, ja tiešām nepasāka, kāpēc neuzskatīja par nepieciešamu?

Jā, izrādās, tieši tā - lūk, Ekonomikas ministrijas oficiālais skaidrojums: "Par K.Lipmana Saeimas frakcijām nosūtītu vēstuli ministrs bija informēts, bet ar tās saturu nav bijis detalizēti iepazīstināts. Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas saņemtās un izejošās korespondences apjomu, ar visu korespondenci ministru neiepazīstina. Vienlaikus atkārtoti jāuzsver, ka tikšanos laikā ar AS Liepājas metalurgs vadību ekonomikas ministrs vairākkārt interesējās par uzņēmuma kopējo situāciju..."

Bet varbūt ministrija tagad kaut ko jauc? Nē, tomēr ne: te arī pati ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces - kurš amatu ir spiests pamest tikai 2013. gada nogalē, turklāt pilnīgi cita skandāla sakarā - Nacionālajai apvienībai un Kirovam Lipmanam adresētā 2012. gada 14. decembra vēstule:

"Latvijas Republikas Saeimas Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšsēdētājam E.Cilinska kungam

AS Liepājas metalurgs akcionāram K.Lipmana kungam

Par K.Lipmana iesniegumu

Ekonomikas ministrija ir saņēmusi un iepazinusies ar Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas vēstuli Nr.8/4-2-H/90-11/12 un tai pievienoto Kirova Lipmana (turpmāk - iesniedzējs) iesniegumu, kurā iesniedzējs lūdz izvērtēt AS Liepājas metalurgs finansiālo situāciju, un savas kompetences ietvaros informē par sekojošo.

Kā norādīts pievienotajā vēstulē, AS Liepājas metalurgs ir viens no lielākajiem eksportētājiem un darba devējiem Latvijā. AS Liepājas metalurgs, kas dibināts 1882. gadā, pēdējos divus gadus ir 13. lielākais Latvijas uzņēmums pēc apgrozījuma, kura apjoms 2011. gadā ir sasniedzis 206,14 milj. Ls, un kas nodarbina 2195 darbiniekus.

Uzņēmumā tērauda ražošanas modernizācijas process ir pabeigts atbilstoši plānotajam darba grafikam, vairāk nekā 100 gadus lietoto martena tehnoloģiju nomainot ar Eiropā modernākajiem elektrometalurģijas tērauda ražošanas agregātiem, kā rezultātā šā gada decembrī pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir sasniegts tērauda kausēšanas apjoms - 800 tūkst, tonnas kopš gada sākuma. Ar vecajām martena krāsnīm lielākais tērauda kausēšanas apjoms 2007. gadā bija 556,8 tūkst. tonnas.

Šā gada 11 mēnešos AS Liepājas metalurgs ir eksportējis vairāk nekā 721 tūkst. tonnas velmējumu. Patlaban AS Liepājas metalurgs lielākie eksporta tirgi ir Alžīrija un Polija, pastāvīgo uzņēmuma produkcijas pircēju lokā ir tādas valstis kā Vācija, Dānija, Lielbritānija, Krievija, Baltkrievija, Norvēģija, Nīderlande, Somija un citas — kopumā 26 valstis.

Ekonomikas ministrija atzinīgi novērtē iesniedzēja kā AS Liepājas metalurgs akcionāra un padomes locekļa bažas par uzņēmuma saimnieciskās darbības stabilitāti un turpmāko attīstību, vienlaicīgi vēršot uzmanību uz sekojošo.

Kapitālsabiedrību komercdarbības tiesiskais regulējums ir noteikts Komerclikumā. Komerclikums ietver vairākus tiesiskus veidus, kā akcionāram (tai skaitā mazākuma akcionāram) un padomes loceklim paust savu atšķirīgo viedokli, iebilst pret valdes un padomes īstenoto sabiedrības pārvaldi, kā arī ierosināt dažādu lēmumu pieņemšanu.

Tā saskaņā ar Komerclikumā 270. un 273. pantu padome, revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti neparedz mazāku pārstāvības normu, var pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu, dienas kārtībā ietverot noteiktus izskatāmos, aktuālos jautājumus, piemēram, par AS Liepājas metalurgs finansiālo situāciju un uzņemto saistību izpildes gaitu.

Tāpat sabiedrības padome, valde vai atsevišķi to locekļi var celt prasību par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, piemēram, gadījumos, ja pieņemtais lēmums ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, publiskajām interesēm vai labiem tikumiem (Komerclikumā 286. un 287. pants).

Savukārt Komerclikumā 292. panta otrā daļa pieļauj, ka akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla, ir tiesības, norādot iemeslus, rakstveidā pieprasīt, lai padome pārbauda sabiedrības valdes darbību. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara vai nesniedz atbildi, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.

Ar cieņu, valsts sekretārs J.Pūce."

Kas izriet no šīs sarakstes? Pēc būtības - divi neapgāžami un pēc būtības traģiski, valstij pēcāk dārgi izmaksājuši fakti.

Pirmais - 2011. gadā, kad Liepājas metalurga situāciju vēl, pēc visa spriežot, varēja principiāli mainīt, toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis par Latvijas lielākā rūpnieciskā uzņēmuma situāciju nekādu interesi neizrāda, savukārt par valsts galvojumu vistiešāk atbildīgais finanšu ministrs Andris Vilks paziņo - mēs visu uzraugām, viss kārtībā, liecieties mierā.

Savukārt otrais - pat 2012. gada nogalē, kad Liepājas metalurgs jau ir kraha priekšvakarā un līdz tā vadības paziņojumam par finanšu grūtībām ir palikuši pāris mēneši, Kirova Lipmana brīdinājumus, kuros minēti jau diezgan baisi skaitļi, neņem vērā neviens. Ne valdošās frakcijas, ne Ekonomikas ministrija, kura, mums tagad zinot vēlākos notikumus, ņirdzīgi paziņo, ka "atzinīgi novērtē" brīdinātāja "bažas par uzņēmuma saimnieciskās darbības stabilitāti un turpmāko attīstību".

Publikāciju cikla turpinājums – jau rīt.

Novērtē šo rakstu:

110
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...