Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pirmās krīzes laikā valdība vēl cītīgi solīja uzņēmuma glābšanu, tā darbības atjaunošanu un darbavietu saglabāšanu, pašlaik par ko tādu vairs faktiski netiek runāts, - nu valdība tikpat enerģiski sola valsts ieguldījumu atgūšanu. Pietiek turpina publikāciju ciklu, lai parādītu – kuri tieši bija tie cilvēki, kuru dēļ uzņēmums un Latvijas valsts ir nonākuši pašreizējā traģiskajā situācijā.

2011. gads visiem tiem ne pārāk daudzajiem cilvēkiem, kurus ikdienā labākajā gadījumā pavirši interesē Latvijas lielākā rūpniecības uzņēmuma - akciju sabiedrības Liepājas metalurgs finanšu un saimnieciskais stāvoklis, nāk ar visnotaļ labām ziņām. Vismaz oficiālā līmenī noteikti.

Pavasarī uzņēmuma akcionāri, kuru vidū jau ilgus gadus lielākie ir Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans (pa trim kopā - vairāk nekā 90 procentu akciju), gan ir apstiprinājuši iepriekšējā gada pārskatu ar gandrīz septiņu miljonu latu zaudējumiem - un tas, neraugoties uz faktu, ka uzņēmuma gada apgrozījums pieaudzis par 35 miljoniem latu, pārsniedzot 204 miljonus latu.

Taču oficiālās operatīvās ziņas ir bijušas visnotaļ iepriecinošas. 21. aprīlī ir ticis ziņots, ka uzņēmums gada pirmo ceturksni beidzis ar 1,9 miljonu latu peļņu. Trīsarpus mēnešus vēlāk biržā publicētais pārskats rāda, ka Liepājas metalurga pusgada neauditētā peļņa bijusi jau 2,2 miljoni latu.

Varbūt kāds pesimistiskāks matemātikas mīļotājs arī aizdomājas, ka patiesībā šie skaitļi rāda - gada otrajā ceturksnī peļņa strauji sarukusi un pirmā ceturkšņa 1,9 miljoniem klāt nākuši tikai 300 tūkstoši latu. Taču vienalga tas izskatās jauki - it īpaši, ja salīdzina ar 7,7 miljonu latu zaudējumiem 2010. gada pirmajā pusgadā.

Tiek arī ziņots, ka uzņēmumā turpinās tērauda kausēšanas ražotnes modernizācija, kur ir sākti jaunās iekārtas montāžas darbi, un atskaites periodā tērauda kausēšanas ražotnes modernizācijā ieguldīti 25,6 miljoni latu, - vēl papildu labas ziņas valstij, kura uzņēmumam izsniegusi galvojumu modernizācijas kredīta ņemšanai.

Savukārt 6. oktobrī Liepājas metalurgs biržā ziņo, ka Komercķīlu reģistrā reģistrēts uzņēmuma komercķīlas pārjaunojums par kopējo nodrošinātā prasījuma summu - 72,19 miljoniem latu - un līdz ar to veikta uzņēmuma jauno iekārtu pēdējās daļas ķīlas reģistrēšana par labu Finanšu ministrijai kā modernizācijas projekta finansējuma galvotājai.

Tikmēr Finanšu ministrija ne ar vienu vārdu neieminas, ka vairāk nekā divas nedēļas pirms šī iepriecinošā notikuma ir saņēmusi vēstuli, kas apdomīgākus un valstiskāk domājošus cilvēkus, visticamākais, ne pa jokam satrauktu. Tās autors ir viens no trim lielajiem Liepājas metalurga akcionāriem, uzņēmuma padomes loceklis Kirovs Lipmans.

Šim uzņēmējam, kurš tobrīd jau ilgus gadus ir pazīstams kā Latvijas Hokeja federācijas prezidents, publikā ir gana pretrunīga slava, taču ir fakti, ko nevar noliegt neviens, - sekmīgi sarīkots pasaules čempionāts hokejā, par reāliem nopelniem saņemts Triju Zvaigžņu ordenis un no pamatīgas bedres saulītē izcelts farmācijas uzņēmums Grindeks.

To, ka tieši šis cilvēks pirms gadiem piecpadsmit "izvilcis" Liepājas metalurgu no, kā tobrīd šķitis, nopietnākās krīzes šī metalurģijas uzņēmuma vēsturē, tobrīd vairs reti kurš atceras. Daudz aktuālāks ir viedoklis par "to jocīgo Lipmanu", kurš "kaut ko nav sadalījis" ar abiem pārējiem lielajiem akcionāriem un nu ar viņiem diezgan nopietni konfliktē.

Taču, lai nu kā, 2011. gada rudenī Kirovs Lipmans ir uzņēmējs, kas gadu pēc gada ir ieņēmis augstas vietas Latvijas bagātāko personu sarakstā, un neviens zinošs cilvēks neapstrīd - lai cik ekscentrisku iespaidu viņš brīžam neatstātu, šis ir un paliek nopietns cilvēks, kurš no biznesa kaut ko tiešām saprot.

Jau vairāk nekā gadu iepriekš viņš ir pabrūķējis muti intervijā žurnālam Lietišķā Diena: sarunas lielākā daļa gan ir bijusi par hokeju un par Kirova Lipmana nozīmīgāko biznesu - farmācijas uzņēmumu Grindeks, taču cita starpā tobrīd neierasti skarbi vārdi ir teikti arī par Liepājas metalurgu:

- Joprojām esat Liepājas metalurga akcionārs, turklāt kopš pagājušā gada aktīvi uzpērkat uzņēmuma akcijas. Kāpēc?

- Kas attiecas uz Liepājas metalurgu, tas ir diezgan nopietns jautājums. Es uzņēmumā esmu ļoti daudz ieguldījis. Ja manis nebūtu, nebūtu arī uzņēmuma. Kad notika privatizācija, mani mēģināja atrunāt, jo situācija bija ļoti sarežģīta. Bija ļoti daudz jāstrādā, un es gribēju pierādīt sev, ka šo uzņēmumu var pacelt. Jo pēc dabas esmu rūpnieks - nozare nav svarīga, bet es ļoti labi pārzinu rūpniecības vadību, kas ir vesela zinātne. Savu paketi palielinu apzināti - tur valdīja diezgan liels pesimisms -, tādā veidā gribu parādīt, ka darbiniekiem nav iemesla uztraukties.

- Kāda kopumā ir situācija uzņēmumā?

- Diezgan sarežģīta, un vēlos beidzot tikt skaidrībā ar to. Man ļoti daudz zvana un prasa - kas notiek un kā jūs varējāt dabūt valsts garantiju? Vai es piedalījos? Bet es diemžēl nepiedalījos. Ar mani neviens nav runājis, un tas ir absurds - kā var dot garantiju uzņēmumam par tik milzīgu summu (60 miljoniem latu) un neapspriest to ar vienu no galvenajiem akcionāriem? Man ar to nebija nekāda sakara, bet, ja kaut kas notiek, es kā akcionārs par to atbildu. Negribu nevienu apvainot, bet man šķiet ļoti aizdomīgi, ka to visu nokārtoja bez viena no galvenajiem akcionāriem. Vēl jo vairāk: man šķiet aizdomīgi, ka mūsu finanšu ministrs ar tādu dedzību mēģināja panākt vienpersoniska paraksta tiesības garantijām līdz divsimt miljoniem latu. Kāpēc to nevar apspriest valdībā? Jūs iebilstu pret aizņēmuma ņemšanu, ko garantē valsts? Es vēl padomātu. Varbūt es pats izvilktu to rūpnīcu, kam man vajadzīgas kaut kādas valsts garantijas?

- Kādus riskus jūs tajās saskatāt?

- Risks ir tikai viens - galvenais, lai nauda būtu iztērēta mērķtiecīgi...

Tieši šis Kirovs Lipmans tad nu 2011. gada 8. septembrī vēršas pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, finanšu ministra Andra Vilka, kā arī Itālijas bankas UniCredit un Liepājas metalurga valdes ar šādu vēstuli:

"2009. gada 30. decembrī Latvijas Republikas toreizējais finanšu ministrs Einārs Repše ir parakstījis valsts galvojuma līgumu par aizņēmumu aptuveni 60 miljonu latu apmērā AS Liepājas metalurgs ražotņu modernizācijai.

Neapšaubāmi ir apsveicami Latvijas Republikas valdības pārstāvju centieni atbalstīt vienu no lielākajiem Latvijas Republikas ražošanas uzņēmumiem, kurš vienlaikus ir arī viens no lielākajiem Latvijas Republikas eksportieriem un darba devējiem.

Pēc valsts galvojuma līguma parakstīšanas UniCredit MedioCredito Centrale SpA piešķīra AS Liepājas metalurgs aizņēmumu EUR 85 597 300 apmērā ražotņu modernizācijai. Pēc masu informācijas līdzekļiem sniegtās informācijas AS Liepājas metalurgs modernizācija rit savu gaitu, iekārtas tiek piegādātas un uzstādītas.

Diemžēl man kā AS Liepājas metalurgs vienam no lielākiem akcionāriem (šobrīd man pieder apmēram 20% no pamatkapitāla, pēc akciju atgūšanas no AS Liepājas metalurgs akcionāra Sergeja Zaharjina - apmēram 31,5% no pamatkapitāla) ir liela neizpratne, ka, pieņemot šādus lēmumus un parakstot dokumentus par tik nopietnām summām, neviens nav painteresējies, ko domā AS Liepājas metalurgs akcionāri, šajā gadījuma es domāju - par manu viedokli.

Es ļoti respektēju AS Liepājas metalurgs darbaļaudis, daudz esmu līdzējis uzņēmumam un tanī strādājošiem cilvēkiem laikā, kad vadīju šo uzņēmumu, būdams AS Liepājas metalurgs prezidents. Bet šobrīd AS Liepājas metalurgs jau divus gadus strādā ar zaudējumiem, kas šobrīd ir sasnieguši apmēram 20 miljonus latus.

Uzņēmuma valde pat akcionāru sapulcē nav spējīga sniegt uz likumdošanas tiesību normu pamata akcionāru pieprasīto informāciju, kas liek domāt, ka valdes rīcībā nav uzņēmuma finanšu un lietišķas informācijas, vai arī tā tiek apzināti slēpta.

Arī tiesvedība, kuru ir uzsācis Valsts ieņēmumu dienests pret [Liepājas metalurga meitasuzņēmumu] AS Liepājas osta LM par laika periodu no 2007. gada 1. jūlija - 2009. gada 31. decembrim papildus aprēķināto nodokļu piedziņu nepilnus 20 milj. LVL apmērā (t.sk. aprēķinātā nokavējuma nauda un soda nauda), dod pamatu šaubīties par AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmumu veiksmīgo darbību, kā arī var apgrūtināt AS Liepājas metalurgs spējas izpildīt uzņemtās saistības.

Savas pamatotās bažas esmu izteicis AS Liepājas metalurgs valdei, par tiem ziņoju akcionāru sapulcei, bet diemžēl netieku uzklausīts.

Sakarā ar to, ka manu viedokli nav uzklausījuši, pirms sniegt valsts galvojumu un izsniegt aizņēmumu AS Liepājas metalurgs, un ar to, ka man kā AS Liepājas metalurgs padomes loceklim un akcionāram netiek sniegta pilna, objektīva informācija par AS Liepājas metalurgs saimniecisko darbību, es pilnībā norobežojos no AS Liepājas metalurgs pieņemtiem lēmumiem un to sekām un nevēlos nest atbildību par šādas darbības rezultātiem.

Uzskatu, ka Latvijas Republikas valdībai ir steidzami jāveic kontroles pasākumi (finanšu darbības audits) un jāpārliecinās par valsts galvojuma drošumu un to, ka valstij nebūs jāuzņemas uz sevis saistības atmaksāt AS Liepājas metalurgs izsniegto aizņēmumu.

Ar cieņu, Kirovs Lipmans."

Ko šī vēstule - kas atklātībā tolaik, protams, nenonāk - īsti pasaka no jauna? To, ka Liepājas metalurga lielie akcionāri, maigi izsakoties, savā starpā īsti labi nesatiek? Tas tobrīd nudien nav jaunums. Ziņas par uzņēmuma Liepājas osta LM problēmām ar Valsts ieņēmumu dienestu jau ir parādījušās iepriekš, un tāpat ikvienam ir bijusi iespēja saskaitīt kopā Liepājas metalurga auditētos zaudējumus par pēdējiem diviem gadiem.

Tomēr ikvienam saimnieciski domājošam cilvēkam liktu aizdomāties gan vēstulē minēto faktu kopums, gan Kirova Lipmana norāde, ka uzņēmuma valde pat akcionāru sapulcē nav spējīga sniegt akcionāru pieprasītas ziņas, gan jo īpaši uzņēmēja ieteikums ar skubu pārliecināties par izsniegtā valsts galvojuma drošumu. Galu galā 72 miljoni latu - tik liela ir ķīlas nodrošinātā maksimālā prasījuma vērtība - it kā nav nekāds sīkums.

Ko dara abi pašmāju valstiskie vēstules adresāti - Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kura partijas Vienotība biedrs Einars Repše kā finanšu ministrs 2010. gada sākumā ir parakstījis vēstulē minēto valsts galvojumu, un vēl viens Vienotības pārstāvis, Einara Repšes pēctecis finanšu ministra amatā Andris Vilks?

Valdis Dombrovskis kā jau vienmēr, kad vien rodas iespēja lēmumu pieņemšanu novelt uz kādu citu, iztiek ar Ministru prezidenta 2011. gada 22. septembra rezolūciju Nr. 20/L-1988, kas adresēta finanšu ministram: "Lūdzu iepazīties ar AS Liepājas metalurgs padomes locekļa K. Lipmana iesniegumu un sniegt atbildi autoram, par to informējot mani."

Vairāk nekā divus gadus vēlāk, jau 2014. gada sākumā Valdis Dombrovskis uz jautājumu, vai viņš 2011. gada septembrī tiešām iepazinās ar Kirova Lipmana vēstuli un, ja jā, vai tajā minētie fakti viņam neradīja pietiekamu satraukumu, lai tobrīdējais premjers par tiem ieinteresētos nopietnāk un personiski, atbild šādi:

"Saņemot Kirova Lipmana vēstuli par situāciju uzņēmumā Liepājas metalurgs, uzdevu to izvērtēt pēc būtības Finanšu ministrijai, kuras pakļautībā atrodas Valsts kase, kura savukārt, atbild par uzņēmumam izsniegtā galvojuma uzraudzību. Līdz ar to uzskatīju, ka ir pietiekams pamats pārbaudīt Kirova Lipmana vēstulē minētos apstākļus, uzticot to Finanšu ministrijai un liekot par pienākumu informēt mani par izdarītajiem secinājumiem un vēstules autoram nosūtīto atbildi." Tā tad arī visa toreizējā premjera politiskā un cita atbildība viņa paša ieskatā.

Bet ko dara finanšu ministrs Andris Vilks, kura tiešā atbildības sfērā ir valsts izsniegto galvojumu drošības uzraudzīšana? Finanšu ministrs ij nedomā steigties, ņem vērā vēstules saņemšanas reģistrācijas datumu un tad, kā likumdošana atļauj, tam pieskaita gandrīz apaļu mēnesi. Rezultātā finanšu ministra atbildes vēstule Kirovam Lipmanam oficiāli tiek parakstīta 2011. gada 18. oktobrī:

"Par valsts galvojumu AS Liepājas metalurgs.

Finanšu ministrija atbilstoši Ministru prezidenta 2011. gada 22. septembra rezolūcijai Nr. 20/L-1988 ir izskatījusi Jūsu 2011. gada 20. septembra vēstuli un sniedz šādu informāciju.

Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. panta pirmo daļu tikai finanšu ministram ir tiesības sniegt valsts vārdā galvojumus saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 37. panta otro daļu galvojuma sniegšanas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

Informējam, ka valsts galvojumi par AS Liepājas metalurgs saistībām ir sniegti atbilstoši Likuma „Par valsts budžetu 2009. gadam" 6. pantā noteiktajam: finanšu ministrs 2009. gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus LVL 506 421 463 apmērā saskaņā ar minētā likuma 15. pielikumu, kurā paredzēts valsts galvojums AS Liepājas metalurgs ražotņu modernizācijas turpināšanai LVL 112 000 000 apmērā (turpmāk tekstā - projekts).

Nepieciešamos dokumentus valsts galvojuma saņemšanai projekta realizācijai iesniedza AS Liepājas metalurgs valdes pilnvarotie pārstāvji (AS Liepājas metalurgs valdes 2009. gada 18. decembra protokola Nr. 31 8.9. apakšpunkts). Vēršam Jūsu uzmanību, ka atbilstoši Komerclikuma tiesību normām valde ir viena no akciju sabiedrības pārvaldes institūcijām un tiek izveidota, padomei ievēlot valdes locekļus.

Saskaņā ar AS Liepājas metalurgs 2009. gada 23. februāra vēstuli Nr. 1664/31-1 AS Liepājas metalurgs tika izveidota darba grupa, lai spētu kvalitatīvi izvērtēt finanšu resursu piesaisti AS Liepājas metalurgs rekonstrukcijai. Darba grupas sastāvā bija AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks. Tādejādi AS Liepājas metalurgs padome bija informēta par valsts galvojumu projekta realizācijai.

Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Komerclikumu AS Liepājas metalurgs padomei kā sabiedrības pārraudzības institūcijai, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā ir jāuzrauga valdes darbība, tai skaitā jāuzrauga, lai sabiedrības lielas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem. Padomes tiesības, uzraugot valdes darbību, nosaka Komerclikuma 293. pants.

2009. gada 29. decembrī starp AS Liepājas metalurgs un UniCredit MedioCredito Centrale SpA tika noslēgti aizdevuma līgumi SACE FACILITY AGREEMENT un COMMERCIAL FACILITY AGREEMENT par aizdevumu piešķiršanu attiecīgi EUR 75 597 300 un EUR 10 000 000 apmērā AS Liepājas metalurgs ražotņu modernizācijas 2.posma ilgtermiņa projekta finansēšanai.

Savukārt 2009. gada 30. decembrī Finanšu ministrija ar UniCredit MedioCredito Centrale SpA noslēdza līgumus par valsts galvojumu sniegšanu par AS Liepājas metalurgs saistībām un vienlaikus ar AS Liepājas metalurgs noslēdza Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumu.

Savukārt, lai nodrošinātu prasījumus, kas izriet no galvojumu un galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumiem, Finanšu ministrija ar AS Liepājas metalurgs 2009. gada 30. decembrī noslēdza arī Komercķīlas līgumu un Hipotēkas līgumu.

Galvojumu līgumu darbības laikā AS Liepājas metalurgs saskaņā ar Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumu regulāri sniedz Finanšu ministrijā bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatus, vismaz vienu reizi sešos mēnešos Aizdevēja noteiktu aktuālu Aizņēmēja reitingu, katru gadu līdz 31. jūlijam zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu, līdz katra gada 31. jūlijam zvērināta revidenta slēdzienu par iepriekšējā gada finansiālo darbību un aizdevumu līdzekļu izmantošanu m atmaksu.

Informējam, ka Finanšu ministrija pirms galvojumu sniegšanas atbilstoši labai finanšu vadības praksei veic darbības, lai ierobežotu un apzinātu riskus, ko valsts uzņemas galvojumu izsniegšanā, kā arī veic regulāru valsts galvoto projektu n finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību.

Ar cieņu ministrs A. Vilks."

Kas pēc būtības ir rakstīts finanšu ministra vēstulē uzņēmējam? Ja pavisam īsi un vienkārši, - liecies nu mierā, mēs visu, kas attiecas uz valsti, cītīgi kontrolējam, bet, ja nu tavi kompanjoni tevi ir atstūmuši no kontroles pār uzņēmumu, tad tā ir tikai un vienīgi tava paša problēma, godājamais Lipmana kungs!

Protams, ne jau tiešā veidā tas tiek izteikts, - tobrīdējais finanšu ministrs vienmēr ir bijis prasmīgs formālas atrakstīšanās meistars. Taču viņa vēstulē vienlaikus ir arī skaidri uzskaitīts, uz kādas tieši informācijas pamata valsts izdara secinājumus, ka ar tās galvojumu viss ir kārtībā.

Ja šī vēstule jau tolaik būtu nonākusi atklātībā, ļoti iespējams, atrastos pietiekami daudz uzņēmējdarbībā patiešām saprotošu - atšķirībā no ģeogrāfa izglītību ieguvušā kādreizējā SEB bankas "analītiķa" un padomnieka Andra Vilka - ļaužu, kuri sāktu celt trauksmi par, maigi izsakoties, "šķidrajiem" datiem, ar kuriem ministram šķiet pietiekami pārliecībai par daudzu desmitu miljonu valsts naudas drošību.

Taču ministram nav nekādas intereses vēstuli publiskot, un tā nu tas paliek: ja izspiest "ūdeni" no Andra Vilka apgalvojumiem par viņa vadītās ministrijas "darbībām, lai ierobežotu un apzinātu riskus" un "regulāru valsts galvoto projektu n finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību", sanāk, ka valstij faktiski pietiek ar publisku informāciju, ko var aplūkot ikviens Lursoft datu bāzu lietotājs.

Tiesa, lai vēlāk neviens neteiktu, ka nekas nav darīts, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre tā paša gada 13. decembrī aizraksta Liepājas metalurgam vēstuli "Par dokumentu iesniegšanu":

"Finanšu ministrija atbilstoši 2010. gada 1. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.501 „Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība" veic regulāru valsts galvoto projektu realizētāju finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību.

Informējam, ka Finanšu ministrija 2011. gada 21. septembrī un 2011. gada 14. novembrī ir saņēmusi vēstules no AS Liepājas metalurgs padomes locekļa un akcionāra Kirova Lipmana, kurās tiek izteiktas šaubas par valsts galvoto aizdevumu AS Liepājas metalurgs ražotnes modernizācijai finanšu līdzekļu izlietojuma likumību.

Finanšu ministrija augsti novērtē līdzšinējo sadarbību ar AS Liepājas metalurgs, tomēr, neskatoties uz minēto, arī šādā situācijā ir nepieciešams rast saprātīgu risinājumu.

Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līguma Nr.G/A/F09/925 3.1.7. apakšpunkts paredz AS Liepājas metalurgs katru gadu līdz 31. jūlijam, iesniegt Finanšu ministrijā zvērināta revidenta slēdzienu par AS Liepājas metalurgs iepriekšējā gada finansiālo darbību un valsts galvoto aizdevumu līdzekļu izmantošanu un atmaksu. Savukārt saskaņā ar līguma 3.1.9. apakšpunktu Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par AS Liepājas metalurgs finansiālo stāvokli un komercdarbību.

Lai minētajā situācijā novērstu šaubas un gūtu pārliecību par valsts galvoto aizdevumu līdzekļu izlietojumu atbilstoši biznesa plānā paredzētajiem mērķiem, Finanšu ministrija lūdz rast iespēju Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līguma 3.1.7. apakšpunktā noteikto zvērināta revidenta slēdzienu par valsts galvoto aizdevumu līdzekļu izmantošanu un atmaksu 2011. gadā iesniegt Finanšu ministrijā līdz 2012. gada 31. janvārim."

Īsi sakot, Finanšu ministrijas vēstulē Liepājas metalurgam tiek lūgts "saprātīga risinājuma" ietvaros nedaudz ātrāk atsūtīt zvērināta revidenta slēdzienu - un ar to arī valstiskajai uzraudzībai būs gana.

Tomēr korektus mājienus nesaprotošais Kirovs Lipmans finanšu ministra un premjera norādi likties mierā nevēlas saprast un gadu pēc "atšūšanas", 2012. gada 1. oktobrī raksta atkal jaunu vēstuli - šoreiz visām Saeimas frakcijām. Vēstule ir garāka, skaitļu un faktu - vairāk, brīdinājumi - nopietnāki:

"Godātie kungi un cienījamas dāmas!

Esmu ilggadējs par Latvijas rūpniecības flagmani sauktā AS Liepājas metalurgs akcionārs un padomes loceklis (uz vēstules sastādīšanas dienu). Vēlos izteikt savus novērojumus un lūgumu izvērtēt AS Liepājas metalurgs finansiālo situāciju.

2009. gada 30. decembrī Latvijas Republikas toreizējais finanšu ministrs Einārs Repše ir parakstījis valsts galvojuma līgumu par aizņēmumu aptuveni 60 miljonu latu apmērā AS Liepājas metalurgs ražotņu modernizācijai.

Neapšaubāmi ir apsveicami Latvijas Republikas valdības pārstāvju centieni atbalstīt vienu no lielākajiem Latvijas Republikas ražošanas uzņēmumiem, kurš vienlaikus ir arī viens no lielākajiem Latvijas Republikas eksportieriem un darba devējiem.

Pēc valsts galvojuma līguma parakstīšanas UniCredit MedioCredito Centrale SpA piešķīra AS Liepājas metalurgs aizņēmumu EUR 85 597 300 apmērā ražotņu modernizācijai. Pēc masu informācijas līdzekļiem sniegtās informācijas AS Liepājas metalurgs modernizācija rit savu gaitu, iekārtas tiek piegādātas un uzstādītas.

Diemžēl man, kā AS Liepājas metalurgs vienam no lielākiem akcionāriem, ir liela neizpratne, ka pieņemot šādus lēmumus un parakstot dokumentus par tik nopietnām summām, neviens nav painteresējies, ko domā AS Liepājas metalurgs akcionāri, šajā gadījumā es domāju par manu viedokli. Jo es vienmēr esmu uzsvēris, ka AS Liepājas metalurgs spētu veikt modernizāciju pašu spēkiem, ja būtu uzsākusi to veikt savlaicīgi.

Latvijas Republikas valsts institūcijas, piešķirot tik nozīmīgo valsts galvojumu un 04.10.2011. palielinot to līdz LVL 72,19 milj., izņemot par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijas reģistrētai komercķīlai, nav parūpējusies par jebkādu kontroles mehānismu.

AS Liepājas metalurgs 2009. un 2010. g. strādāja ar zaudējumiem, kas ir sasnieguši apmēram 20 miljonus latus.

2011. gadā ir saņemta peļņa LVL 2,5 milj. apmērā, kura pārsvarā nav radīta no AS Liepājas metalurgs pamatdarbības - tērauda produkcijas ražošanas, bet no papildus darbības - pamatlīdzekļu realizācijas un soda sankciju saņemšanas.

2011. gada 23. decembrī AS Liepājas metalurgs paziņoja, ka tērauda ražošanas modernizācijas process faktiski noslēdzies atbilstoši plānotajam darba grafikam.

Izpētot 2011. gada AS Liepājas metalurgs pārskatu, ir lasāms, ka atskaites perioda (2011. gada) investīcijās ieguldīti 48,75 milj. LVL (69,4 milj. EUR), tai skaitā 33,8 milj. LVL (48,1 milj. EUR) ieguldīti tērauda ražotnes modernizācijā, izmantojot bankas ilgtermiņa aizņēmumu.

Rodas jautājums, kur tika izmantota starpība starp izmantotiem līdzekļiem un piešķirtiem līdzekļiem, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts galvojumu LVL 72,19 milj. apmērā.

Uz 2011. gada 31. decembri īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus, kas ir viena no jebkuras komercsabiedrības maksātnespējas pazīmēm.

AS Liepājas metalurgs ir publicējusi 2012. gada 6.mēnešu pārskatu. Saskaņā ar pārskata datiem finansiālā situācija kļuvusi vēl smagāka:

Apgrozījums - LVL 144,4 milj.

Peļņa - LVL 725 974

Apgrozījumu līdzekļi - LVL 70 528 986

Debitori - LVL 6 603 395

Kreditori (ilgtermiņa) - LVL 55 142 542

Kreditori (īstermiņa) - LVL 106 926 153

Kreditori (kopā) - LVL 162 068 695

Kreditoru saistības pieaug ar katru atskaiti, sasniedzot kolosālo ciparu LVL 162 milj., bet 2012. gada plānotā peļņa LVL 10,2 milj. kļūst par nesasniedzamu mērķi, jo 6 mēnešos AS Liepājas metalurgs nopelnīja tikai LVL 725 974, kas sastāda apmēram 0,5% no 6 mēnešu apgrozījuma.

Izvirzot mērķi veikt modernizāciju, AS Liepājas metalurgs pamatoja to ar iespēju ieekonomēt līdz 30% no iepriekšējām ražošanas izmaksām un uzlabot ekoloģisko situāciju.

Patlaban pēc publiski pieejamās informācijas ekonomija sastādīja apmēram 10% no iepriekšējām ražošanas izmaksām, bet ekoloģiskā situācija Liepāja saasinājās un AS Liepājas metalurgs ir atzīts par vainīgo vides noteikumu pārkāpšanā, un pārkāpumi vēl nav novērsti.

Esmu vairākkārt pārrunājis izveidojošo situāciju ar AS Liepājas metalurgs vadību un ar Latvijas Republikas dažādu institūciju vadītājiem, esmu rakstījis Latvijas Republikas Ministru prezidentam un finanšu ministram, bet manas rakstītas vēstules palika bez atbildēm un pat tika pārsūtītas AS Liepājas metalurgs, kurā tās izmanto pret mani tiesas prāvā par akciju atgūšanu no Sergeja Zaharjina.

AS Liepājas metalurgs valde pat akcionāru sapulcē nav spējīga sniegt uz likumdošanas tiesību normu pamata akcionāru pieprasīto informāciju, kas liek domāt, ka valdes rīcībā nav uzņēmuma finanšu un lietišķas informācijas, vai arī tā tiek apzināti slēpta.

Esmu vērsies AS Liepājas metalurgs padomē ar pieprasījumu veikt neatkarīgu auditu, jo patlaban to revidē AS BDO, kuras vadītājs Andris Deniņš vienlaikus ir AS Liepājas metalurgs padomes loceklis. Bet ar milzīgo nokavējamu 2012. gada 21. septembrī šo manu priekšlikumu noraidīja.

Visi mani centieni ir izprast, kādēļ AS Liepājas metalurgs grimst parādos, censties novērst kļūdas un strādāt maksimāli atklāti un ekonomiski pamatoti. Diemžēl tas nav iespējams bez profesionālas un neatkarīgas informācijas izvērtēšanas, ko AS Liepājas metalurgs vadība un daļa no akcionāriem cenšas nepieļaut. Pat pretēji, mani cenšas apmelnot, pasniedzot manus centienus izprast situāciju par šķēršļu likšanu AS Liepājas metalurgs.

Latvijas Republikas Saeimas pārstāvēto politisko [partiju] spēkiem būtu jāizvērtē, vai gadījumā AS Liepājas metalurgs nekļūs par vēl vienu klupšanas akmeni un smagu nastu Latvijas Republikas budžetam un Liepājas pilsētas pašvaldībai, ka arī būtu jāpārliecinās par valsts galvojuma drošumu un to, ka valstij nebūs jāuzņemas uz sevis saistības atmaksāt AS Liepājas metalurgs izsniegto aizņēmumu.

Ar cieņu, Kirovs Lipmans.”

Daļa vēstules acīmredzami ir nokopēta no iepriekšējās - pirms gada rakstītās. Taču ir arī jaunumi, no kuriem galvenie - Liepājas metalurgs acīmredzami nestrādā atbilstoši tā vadības solījumiem un prognozēm, uzņēmuma saņemtie kredītlīdzekļi, iespējams, aizplūst nezināmā virzienā vai vienkārši tiek "noēsti", kā rezultātā Liepājas metalurga stāvoklis kļūst tikai sliktāks un jau saskatāmas reālas maksātnespējas pazīmes.

Taču arī šajā brīdī šīs pazīmes neviens, izņemot Kirovu Lipmanu, saskatīt nevēlas, - tipiska ir, piemēram, Ekonomikas ministrijas reakcija. Vēstuli ir saņēmusi arī Reformu partijas Saeimas frakcija, un tieši šīs partijas pārstāvis Daniels Pavļuts ieņem ekonomikas ministra posteni. (Tiesa, no sarakstes gan izriet, ka ministru par Kirova Lipmana vēstuli informējusi pilnīgi cita - Nacionālās apvienības Saeimas frakcija.)

Oficiāli skaitās, ka tieši Ekonomikas ministrija ir "vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā", kas "izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku, enerģētikas politiku, ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus politiku (precēm un pakalpojumiem), komercdarbības attīstības politiku, konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku, būvniecības un mājokļu politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās".

Taču, kad "vadošās valsts pārvaldes iestādes ekonomiskās politikas jomā" politiskajam vadītājam Danielam Pavļutam objektīvi jānovērtē Kirova Lipmana vēstulē uzskaitītie satraucošie fakti par valsts lielākā rūpnieciskā uzņēmuma patieso stāvokli un valstiski atbildīgi uz tiem jāreaģē, viņš uz tiem atbild ar... ticiet vai ne, bet - pamācību par to, kādā veidā uzņēmuma akcionārs un padomes loceklis var ietekmēt tā pārvaldību.

Ja finanšu ministram ir ģeogrāfa izglītība, tad Danielam Pavļutam ir bakalaura grāds Latvijas Mūzikas akadēmijā klavieru specialitātē, ka arī darba pieredze zēnu koru festivāla fonda izpilddirektora, brendu menedžera un operas direktora padomnieka amatos. Varbūt vainīgs šis ekonomiskās izglītības trūkums - kaut pēcāk ministrs ticis arī pie sabiedrības vadības maģistra grāda ar specializāciju vadībā -, varbūt vēl kaut kas, bet oficiālā ministrijas informācija par atbildi Kirova Lipmana bažām skan šādi:

"Ekonomikas ministrija 2012.gada 26.novembrī ir saņēmusi K. Lipmana vēstuli Saeimas frakcijām. Ņemot vērā, ka vēstule tika nosūtīta arī par AS Liepājas metalurgs valsts galvojumu atbildīgajai Finanšu ministrijai, atbilstoši savai kompetencei Ekonomikas ministrija sagatavoja atbildi, ko nosūtīja arī sākotnējā iesnieguma autoram - K. Lipmanam, informējot par viņa kā AS Liepājas metalurgs akcionāra un padomes locekļa tiesībām iebilst pret valdes un padomes īstenoto sabiedrības pārvaldi, kā arī iespējam ierosināt dažādu lēmumu pieņemšanu."

Pēc sīkākas Ekonomikas ministrijas iztaujāšanas izrādās, ka vēstuli vispār esot "skatījis, izvērtējis un atbildi gatavojis" ministrijas "administratīvais aparāts", bet atbildi oficiāli sniedzis toreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Tad kā? Ir ministrs, kas rūpējas par valsts ekonomiku, viņam pienāk vēstule, kurā aprakstīta satraucoša informācija par vienu no lielākajiem uzņēmumiem valsti, kam vēl ir valsts galvojums un kas nodrošina divarpus tūkstošus darbavietu, bet ministrija vienīgi painformē uzņēmuma padomes locekli par viņa tiesībām? Vai tiešām ministrs nepasāka neko citu un, ja tiešām nepasāka, kāpēc neuzskatīja par nepieciešamu?

Jā, izrādās, tieši tā - lūk, Ekonomikas ministrijas oficiālais skaidrojums: "Par K.Lipmana Saeimas frakcijām nosūtītu vēstuli ministrs bija informēts, bet ar tās saturu nav bijis detalizēti iepazīstināts. Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas saņemtās un izejošās korespondences apjomu, ar visu korespondenci ministru neiepazīstina. Vienlaikus atkārtoti jāuzsver, ka tikšanos laikā ar AS Liepājas metalurgs vadību ekonomikas ministrs vairākkārt interesējās par uzņēmuma kopējo situāciju..."

Bet varbūt ministrija tagad kaut ko jauc? Nē, tomēr ne: te arī pati ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces - kurš amatu ir spiests pamest tikai 2013. gada nogalē, turklāt pilnīgi cita skandāla sakarā - Nacionālajai apvienībai un Kirovam Lipmanam adresētā 2012. gada 14. decembra vēstule:

"Latvijas Republikas Saeimas Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšsēdētājam E.Cilinska kungam

AS Liepājas metalurgs akcionāram K.Lipmana kungam

Par K.Lipmana iesniegumu

Ekonomikas ministrija ir saņēmusi un iepazinusies ar Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas vēstuli Nr.8/4-2-H/90-11/12 un tai pievienoto Kirova Lipmana (turpmāk - iesniedzējs) iesniegumu, kurā iesniedzējs lūdz izvērtēt AS Liepājas metalurgs finansiālo situāciju, un savas kompetences ietvaros informē par sekojošo.

Kā norādīts pievienotajā vēstulē, AS Liepājas metalurgs ir viens no lielākajiem eksportētājiem un darba devējiem Latvijā. AS Liepājas metalurgs, kas dibināts 1882. gadā, pēdējos divus gadus ir 13. lielākais Latvijas uzņēmums pēc apgrozījuma, kura apjoms 2011. gadā ir sasniedzis 206,14 milj. Ls, un kas nodarbina 2195 darbiniekus.

Uzņēmumā tērauda ražošanas modernizācijas process ir pabeigts atbilstoši plānotajam darba grafikam, vairāk nekā 100 gadus lietoto martena tehnoloģiju nomainot ar Eiropā modernākajiem elektrometalurģijas tērauda ražošanas agregātiem, kā rezultātā šā gada decembrī pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir sasniegts tērauda kausēšanas apjoms - 800 tūkst, tonnas kopš gada sākuma. Ar vecajām martena krāsnīm lielākais tērauda kausēšanas apjoms 2007. gadā bija 556,8 tūkst. tonnas.

Šā gada 11 mēnešos AS Liepājas metalurgs ir eksportējis vairāk nekā 721 tūkst. tonnas velmējumu. Patlaban AS Liepājas metalurgs lielākie eksporta tirgi ir Alžīrija un Polija, pastāvīgo uzņēmuma produkcijas pircēju lokā ir tādas valstis kā Vācija, Dānija, Lielbritānija, Krievija, Baltkrievija, Norvēģija, Nīderlande, Somija un citas — kopumā 26 valstis.

Ekonomikas ministrija atzinīgi novērtē iesniedzēja kā AS Liepājas metalurgs akcionāra un padomes locekļa bažas par uzņēmuma saimnieciskās darbības stabilitāti un turpmāko attīstību, vienlaicīgi vēršot uzmanību uz sekojošo.

Kapitālsabiedrību komercdarbības tiesiskais regulējums ir noteikts Komerclikumā. Komerclikums ietver vairākus tiesiskus veidus, kā akcionāram (tai skaitā mazākuma akcionāram) un padomes loceklim paust savu atšķirīgo viedokli, iebilst pret valdes un padomes īstenoto sabiedrības pārvaldi, kā arī ierosināt dažādu lēmumu pieņemšanu.

Tā saskaņā ar Komerclikumā 270. un 273. pantu padome, revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti neparedz mazāku pārstāvības normu, var pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu, dienas kārtībā ietverot noteiktus izskatāmos, aktuālos jautājumus, piemēram, par AS Liepājas metalurgs finansiālo situāciju un uzņemto saistību izpildes gaitu.

Tāpat sabiedrības padome, valde vai atsevišķi to locekļi var celt prasību par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, piemēram, gadījumos, ja pieņemtais lēmums ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, publiskajām interesēm vai labiem tikumiem (Komerclikumā 286. un 287. pants).

Savukārt Komerclikumā 292. panta otrā daļa pieļauj, ka akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla, ir tiesības, norādot iemeslus, rakstveidā pieprasīt, lai padome pārbauda sabiedrības valdes darbību. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara vai nesniedz atbildi, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.

Ar cieņu, valsts sekretārs J.Pūce."

Kas izriet no šīs sarakstes? Pēc būtības - divi neapgāžami un pēc būtības traģiski, valstij pēcāk dārgi izmaksājuši fakti.

Pirmais - 2011. gadā, kad Liepājas metalurga situāciju vēl, pēc visa spriežot, varēja principiāli mainīt, toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis par Latvijas lielākā rūpnieciskā uzņēmuma situāciju nekādu interesi neizrāda, savukārt par valsts galvojumu vistiešāk atbildīgais finanšu ministrs Andris Vilks paziņo - mēs visu uzraugām, viss kārtībā, liecieties mierā.

Savukārt otrais - pat 2012. gada nogalē, kad Liepājas metalurgs jau ir kraha priekšvakarā un līdz tā vadības paziņojumam par finanšu grūtībām ir palikuši pāris mēneši, Kirova Lipmana brīdinājumus, kuros minēti jau diezgan baisi skaitļi, neņem vērā neviens. Ne valdošās frakcijas, ne Ekonomikas ministrija, kura, mums tagad zinot vēlākos notikumus, ņirdzīgi paziņo, ka "atzinīgi novērtē" brīdinātāja "bažas par uzņēmuma saimnieciskās darbības stabilitāti un turpmāko attīstību".

Publikāciju cikla turpinājums – jau rīt.

Novērtē šo rakstu:

110
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...